Transports un loģistika

Klaipēdas osta plāno divkāršot jaudas trīs gadu laikā

Egons Mudulis, 12.09.2011

Jaunākais izdevums

Klaipēdas ostas kapacitāte tuvāko trīs gadu laikā dubultosies, Baltijas Transporta forumā Kaļiņingradā paziņojis Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Aloizs Kuzmarskis. Viņš izteicies, ka šajā salīdzinoši īsajā laikā Klaipēdas ostas jaudas sasniegs 60 līdz 70 milj. tonnu, ziņo portnews.ru.

Šos plānus apstiprina arī Klaipēdas ostā, jo tiekot būvēti jauni pasažieru un kravu termināļi, kurus paredzēts nodot ekspluatācijā nākamajā gadā. Savukārt gan šogad, gan nākamgad Klaipēda plāno apmēram 36 milj. tonnu kravu apgrozījumu.

Palielināt kravu apgrozījumu tikpat straujos tempos Latvijas ostu konkurentam gan nebūs reāli, atzīst DB aptaujātie tranzīta jomas eksperti. Ir taisnība, ka Klaipēdas ostas kapacitātes vai caurlaides spēja varētu pieaugt, atzīst Liepājas speciālā ekonomiskās zonas investīciju un mārketinga nodaļas vadītājs Ivo Koliņš. Tai pašā laikā tas labi sasaucoties ar Putina paziņotajiem Ustjlugas ostas attīstības plāniem palielināt pārkrauto kravu apjomus līdz 180 milj. tonnu 2018. gadā. Tas noteikti ietekmēs Baltijas valstu ostu kravu apgrozījumu, saka I. Koliņš. Ņemot vērā minētos faktorus, kļūst skaidrs, ka straujš kravu pieaugums Klaipēdā diezin vai ir iespējams. «Papildus 30 līdz 40 milj. tonnu kravu kā tādu reģionā, kas varētu tikt transportētas papildu caur kādu no ostām, nav. Netiek plānota fundamentāli lielāka ogļu ieguve vai metāla produkcijas ražošana,» norāda I. Koliņš. Maz ticams, ka kravu apjoms Klaipēdā varētu pieaugt tikpat strauji kā tās kapacitāte, norāda arī Ventspils Brīvostas pārvaldē. Satiksmes ministrijas tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups apšauba iespēju, ka Klaipēdas osta varētu dubultot kravu apgrozījumu dažu gadu laikā.

«Savulaik neviens neticēja, ka igauņi uzbūvēs ostu, bet viņi ņēma un uzcēla,» saka Transporta un sakaru institūta prezidents Igors Kabaškins, pilnībā neizslēdzot iespēju Klaipēdas ostai strauji kāpināt apgrozījumu. Taču tā kā ostu stratēģiskās attīstības analīze nav veikta, ir grūti spriest par dažādu kaimiņvalstu ostu patiesajām iespējām.

Savukārt jautāts par Klaipēdas iespējām atņemt kravas Latvijai, I. Koliņš domā, ka visu, ko varēja atņemt, viņi jau ļoti veiksmīgi ir atņēmuši. Tam piekrīt arī A. Maldups, piebilstot, ka nezina nevienu kravu grupu, ko lietuvieši Latvijai varētu nocelt, ja vien viņi negrib vest kravas par velti. Nevajadzētu pārspīlēt šo konkurenci, kaut arī minerālmēslu un konteineru pārkraušanas jomā konkurence ir, norāda Rīgas Brīvostas pārvaldes mārketinga direktors Edgars Sūna, jo Rīgai pamatā ir Krievijas kravas, bet Klaipēda ir orientēta uz baltkrievu kravām.

Tikmēr Liepājas ostai ir plāni dubultot kravu apgrozījumu piecu līdz septiņu gadu laikā. Pērn Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 4,38 milj. tonnu. «Šogad plānojam kravu apgrozījuma pieaugumu piecu līdz desmit procentu robežās,» stāsta I. Koliņš. Savukārt Ventspils šogad plāno 10% pieaugumu – par apmēram diviem milj. tonnu. Tikmēr Rīgas osta šogad cer palielināt kravu apgrozījumu no 30,5 līdz 33,9 milj. tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kamēr Latvija vilcinās, Klaipēda jau plāno LNG termināļa paplašināšanu

Db.lv, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

BMGS valdes priekšsēdētāja: «Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

Līva Melbārzde, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu un tādējādi audzējam Latvijas konkurentvalsts ekonomiku, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

To intervijā DB saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Ar kādiem projektiem kompānija BMGS šobrīd strādā?

Situācija ir diezgan interesanta, jo domājām par Latviju un gribētu attīstīt tieši savu valsti, bet realitātē šobrīd strādājam kaimiņiem Lietuvā, palīdzot attīstīt viņu tranzītbiznesu. Jau šobrīd kompānijas aiziet no Latvijas uz Klaipēdu tikai tāpēc, ka tur ir labāka infrastruktūra un līdz ar to izdevīgāk biznesam, bet mēs palīdzam Klaipēdas ostai to nodrošināt.

Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas attīstību plāno valsts ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un nozaru asociācijām.

Klaipēdas ostas akvatorija, piestātnes un zeme lielākajā ostas daļā ir valsts īpašums, līdzīgi kā Latvijā. Ostas pārvalde ir valsts uzņēmums, kas apsaimnieko infrastruktūru un rūpējas par kuģu kustības drošību. Visas uzņēmējdarbības aktivitātes Klaipēdas ostā veic komersanti. «Infrastruktūra pieder valstij, taču, ja ostu sāks vadīt, neņemot vērā biznesa intereses, neuzklausot uzņēmējus, to sagaida krahs,» uzskata Klaipēdas ostas pārvaldes mārketinga direktors Arturs Drungils (Arturas Drungilas).

Klaipēdā eksistē vairākas struktūras, kas nosaka ostas darbības principus un attīstības programmu. Klaipēdas ostas padomē ietilpst Klaipēdas ostas pārvaldes, Klaipēdas Universitātes, pašvaldības un lielāko ostas uzņēmumu pārstāvji. Tāpat šajā padomē tiek pārstāvētas asociācijas – stividoru, kuģu īpašnieku, kuģu aģentu un mākleru. Augstāka līmeņa struktūra, kura lemj par detalizētiem ostas attīstības jautājumiem, izstrādā attīstības programmu un konsultē transporta ministru, ir Klaipēdas ostas attīstības padome. Šajā padomē iekļauti dažādu ministriju pārstāvji – viceministri vai valsts sekretāri. Arī attīstības padomē darbojas uzņēmēji – piemēram, Lietuvas trešā lielākā uzņēmuma (pēc apgrozījuma) Achema Group valdes priekšsēdētājs, tāpat tur ir trīs pašvaldības pārstāvji. Savukārt ostas pārvalde ir Transporta ministrijas pakļautībā, tās struktūru veido valsts ierēdņi. Pārvaldes uzdevums ir galvenokārt infrastruktūras attīstības projektu realizēšana – ostas padziļināšana, piestātņu rekonstrukcija un izbūve, pievadceļu izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostas veidos sadarbību

Lelde Petrāne, 17.03.2016

No kreisās: Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis, Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints un Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas tilti neslēgs līgumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju

Žanete Hāka, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas tilti nepagarinās piedāvājumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gada 10. septembrī AS Latvijas tilti iesniedza piedāvājumu Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijas rīkotajā iepirkumā Objekta Piestātnes Nr. 67 un Nr. 68 (II un III būvniecības posmi) rekonstrukcija Klaipēdā būvdarbi ar darbības termiņu 90 kalendārās dienas no piedāvājuma iesniegšanas dienas. AS Latvijas tilti piedāvājums Iepirkumā tika atzīts par uzvarētāju.

Iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Klaipēdas apgabaltiesā, vienam no iepirkuma pretendentiem iesniedzot sūdzību par AS Latvijas tilti piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu. Klaipēdas apgabaltiesa uzsāka tiesvedības procesu, piemērojot arī pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu slēgt Iepirkuma līgumu ar uzvarējušo pretendentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eko Osta pārsūdz sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu

Gunta Kursiša, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA Eko Osta pārsūdzējis Konkurences padomes (KP) lēmumu – padomes uzlikto sodu par dominējušā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās atteikumā atjaunot līgumu ar SIA Corvus Company.

KP lēmums paredzēja, ka SIA Eko Osta ir jāatjauno līgums ar atkritumu savācēju uzņēmumu Corvus Company par bīstamo atkritumu nodošanu un pārstrādi. Eko Osta piemērots arī naudas sods vairāk nekā 22,6 tūkstošu Ls apmērā. Uzņēmuma ražošanas direktors Ivars Briedis uzskata, ka KP lēmums «nav objektīvs un juridiski korekts».

«KP, pieņemot lēmumu, nav pierādījusi uzņēmuma Eko Osta vainu pārkāpumā un nav ņēmusi vērā vairākus būtisku faktorus. Piemēram, KP ignorēja faktu, ka Eko Osta nav vienīgais pakalpojumu sniedzējs un līdz ar to ir tiesīgs izvēlēties darījumu partnerus,» norāda I. Briedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) Klaipēdas ostā trešdien oficiāli tiek nodots ekspluatācijā pēc pusotra gada ilgiem būvdarbiem, kas izmaksāja ap 500 miljoniem litu (145 miljoniem eiro).

Likums par SGT nosaka, ka tā nodošanai ekspluatācijā jānotiek 3.decembrī.

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis trešdien Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai sacīja, ka terminālis jau piegādā gāzi Klaipēdas pilsētai.

«Tas jau pamazām pumpē gāzi. Klaipēdas pilsēta lielā mērā tiek apgādāta no SGT. Es pats dodos uz Klaipēdu, lai redzētu, ka visas detaļas ir saliktas kopā, ka visi procesi notiek un ka mēs esam izpildījuši valdības lēmuma prasības,» Masjulis teica Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Lai gan galvenais cauruļvads vēl nav ielikts Kuršu joma dzelmē, Lietuvas valsts kontrolētais naftas pārkraušanas termināļa operators Klaipedos nafta, kas īsteno SGT projektu, norādīja, ka infrastruktūra ir gatava lietošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna industriālā parka attīstībai Baltkrievijā izmantos Klaipēdas ostu; ieguldīs 500 miljonus ASV dolāru, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīna rēķinās ar investīcijām Klaipēdas ostas attīstībā, kas dos ķīniešu kompānijām pieeju Baltkrievijai, un Honkongā bāzētais valsts konglomerāts China Merchants Group (ChMG) risina attiecīgās sarunas, iepriekš norādīja kompānijas vadītājs Lī Džiganhongs, vēstīja Rzd-partner.ru. Savukārt jūlija sākumā notikušās konferences «Viena josla, viens ceļš – vīzija un iespējas» laikā Klaipēdā China Merchants Holding (International) Company Ltd ģenerālmenedžeris Bai Jing Tao norādīja: «Esam gatavi šeit investēt un attstīt uzņēmējdarbību,» rakstīja biznesa portāls Vz.lt. Pēc viņa teiktā, Klaipēdas osta jau drīzumā varētu tikt izmantota materiālu un iekārtu piegādei topšajam ChMG industriālajam parkam Baltkrievijā tā būvniecības laikā un produkcijas eksportēšanā pēc tā darbības uzsākšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Tilti saņem jaunu Klaipēdas ostas pasūtījumu 10,2 miljonu eiro vērtībā

LETA--BNS, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Klaipēdas ostai daļu kravu atņēmušas Latvijas ostas

Vēsma Lēvalde, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostā 2012.gadā kravu apgrozījums sasniedzis 35,2 miljonus tonnu, kas ir otrs labākais rezultāts ostas vēsturē.

Par 1,35 miljoniem tonnu jeb 3,7 procentiem lielāks kravu apgrozījums Lietuvas vienīgajā lielajā ostā bija 2011.gadā, vēsta informācija Klaipēdas ostas mājaslapā.

Pieaugums bijis konteinerkravu (+2,2%) un Ro-Ro kravu segmentā (1,2%), savukārt lielāks kritums vērojams minerālmēslu grupā (-16,2%) un naftas produktu grupā (-9,6).

Komentējot ostas rezultātus, ostas vadība norāda, ka lēnāka kļuvusi importa un eksporta aprite ar NVS, kā arī krities pieprasījums tirģū pēc minerālmēsliem, kas ir viena no nozīmīgākajām kravu grupām kaimiņvalstī. Savukārt konteinerkravu apjoma noturēšanās 2011.gada līmenī, kad bija straujš kravu apgrozījuma lēciens šajā segmentā, liecina, ka patērētāju pieprasījums pēc precēm konteineros turpina augt. Naftas produktu apjoma kritumu Klaipēdas ostas vadība saista ar lielāku remontu Orlen Lietuva piederošajā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā, kas ražošanas apjomu samazinājusi uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Latvijas dzelzceļa caurvedes spēja, īpaši jau Baltkrievijas virzienā ir sasniegusi teju maksimumu, LDz Cargo vajadzības gadījumā varētu pārvest tās kravas, kas aizietu no Klaipēdas, ja saasinātos baltkrievu un leišu attiecības tā dēvētā plīša desanta dēļ.

Šāds piedāvājums gan vēl nav izskanējis, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs, taču tai pašā laikā piebilst: «Mēs paņemsim visu, ko varam paņemt.»

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko asie izteikumi pret Lietuvu, kaimiņvalstij pieļaujot zviedru lidmašīnas ielidošanu Baltkrievijas teritorijā, liek Klaipēdas ostas uzņēmumiem raizēties par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām. Tiek lēsts, ka ostai tās varētu izmaksāt līdz pat 900 milj. litu (teju 184 milj. Ls), vēstīja LETA.

«Man šādu ziņu nav,» par iespējamo kravu novirzīšanu un Latviju saka Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, piebilstot, ka viņš par to tikai priecātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Latvijas tilti valdes priekšsēdētāju tur aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas ostas vadības pārstāvim

LETA, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā, «G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu, proti 9500 eiro robežu.»

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klaipēdas Brīvā ekonomiskā zona izrādās spēcīga konkurente Liepājai

Dienas Bizness, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Klaipēdā neviens neuzsver konkurenci ar Liepāju, tomēr tā pastāv – arī Liepājā ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ), tikai, atšķirībā no Klaipēdas, vēju pilsētā uzņēmumi neatrodas vienkopus, pirmdien raksta laikraksts Diena, kā spēcīga Klaipēdas Brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) uzņēmuma piemēru minot karsto ēdienu iepakojuma ražotāju Pack-Klaipeda.

Klaipēdas BEZ darbojas 23 uzņēmumi. Zona, kas radīta 2002. gadā, uzņēmusi apgriezienus un tagad dod darbavietas teju 1300 cilvēkiem.

Klaipēdas BEZ uzņēmumu kopējais apgrozījums veido vairāk nekā 863 milj. eiro gadā. Lai būtu šajā zonā un saņemtu nodokļu atvieglojumus, galvenais nosacījums komersantam – jāiemaksā miljons eiro. Tomēr, kā atzīst BEZ ģenerāldirektors Eimants Kiuduls, «lai iekļūtu BEZ, rindā neviens nestāv, jo mēs esam tie, kas stāv rindā pēc uzņēmumiem». Mazākā daļa – 40% - no Klaipēdas BEZ strādājošajiem uzņēmumiem ir vietējie.

Klaipēdas BEZ Polija ir pats nopietnākais konkurents investīciju piesaistē. «Tā nosmēlusi krējumu,» norāda E. Kiuduls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pētījums: Konkurence Baltijas jūras ostu starpā pieaugs; arvien būtiskāka loma reģionā būs Krievijas ostām

Nozare.lv, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru