Transports un loģistika

Klaipēdas osta šogad sasniegusi ieguldījumu rekordu

Vēsma Lēvalde, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Klaipēdas ostas pārvalde šā gada pirmajā pusgadā ieguldījusi ostas attīstībā 233,6 miljonus litu (47,65 miljoni latu), kas ir lielākā summa pēdējo piecu gadu laikā.

Līdz šim rekordgads ieguldījumu ziņā bija 2008. gads, kad investīciju summa sasniedza 166 miljonus litu (ap 34 milj.Ls).

Līdz gada beigām šogad plānots, ka ieguldījumu summa sasniegs 328 miljonus litu (67,6 milj.Ls);

Ostas pārvalde paredzējusi ieguldīt 467 miljonus litu (bez PVN) laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam. Turklāt privātie uzņēmumi, kas darbojas ostā, ik gadu iegulda vairāk nekā divas reizes lielākas summas, teikts Klaipēdas ostas paziņojumā presei.

Ostas pārvaldes ienākumi no ostas maksām un ostas zemes nomas veido vairāk nekā 160 miljonus litu gadā. Nopelnītais, kā arī aizņēmumi no ES atbalsta fondiem un bankām, papildina valsts finansējumu, kas tiek piešķirts, lai nodrošinātu pievedceļu un dzelzceļu būvi, ostas padzināšanai, ostas drošībai un citiem attīstības pasākumiem, ko īsteno Ostas pārvalde.

Saskaņā ar auditorkompānijas Ernst & Young datiem, viena pārkrautā kravas tonna ostā 2011.gadā nodrošināja 11,23 litu ienākumus valsts budžetā.

Lielākie investīciju projekti 2013.gadā Klaipēdas ostā ir sašķidrinātās gāzes termināļa būve, kravas un pasažieru termināļa būve, kuģu ceļa padziļināšana, tranzītielu rekonstrukcija un citi infrastruktūras projekti.

Klaipēdas osta ir viena no Baltijas valstu lielajām ostām. Šā gada pirmajā pusgadā kravu apgrozījums Klaipēdā sasniedza 21,7 milj.t.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klaipēdas Brīvā ekonomiskā zona izrādās spēcīga konkurente Liepājai

Dienas Bizness, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Klaipēdā neviens neuzsver konkurenci ar Liepāju, tomēr tā pastāv – arī Liepājā ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ), tikai, atšķirībā no Klaipēdas, vēju pilsētā uzņēmumi neatrodas vienkopus, pirmdien raksta laikraksts Diena, kā spēcīga Klaipēdas Brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) uzņēmuma piemēru minot karsto ēdienu iepakojuma ražotāju Pack-Klaipeda.

Klaipēdas BEZ darbojas 23 uzņēmumi. Zona, kas radīta 2002. gadā, uzņēmusi apgriezienus un tagad dod darbavietas teju 1300 cilvēkiem.

Klaipēdas BEZ uzņēmumu kopējais apgrozījums veido vairāk nekā 863 milj. eiro gadā. Lai būtu šajā zonā un saņemtu nodokļu atvieglojumus, galvenais nosacījums komersantam – jāiemaksā miljons eiro. Tomēr, kā atzīst BEZ ģenerāldirektors Eimants Kiuduls, «lai iekļūtu BEZ, rindā neviens nestāv, jo mēs esam tie, kas stāv rindā pēc uzņēmumiem». Mazākā daļa – 40% - no Klaipēdas BEZ strādājošajiem uzņēmumiem ir vietējie.

Klaipēdas BEZ Polija ir pats nopietnākais konkurents investīciju piesaistē. «Tā nosmēlusi krējumu,» norāda E. Kiuduls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Klaipēdas ostā uzņemts konteinerkuģis Viļņas televīzijas torņa garumā

LETA, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdā trešdienas rītā ieradies lielākais konteinerkuģis, kāds jebkad apmeklējis šo Lietuvas ostu, - 324,8 metrus garais MSC Charleston. Pa ostas vārtiem kuģis iebraucis sekmīgi, ostas akvatorijā tam palīdzējuši trīs velkoņi.

Kā atzīmē Lietuvas mediji, garuma ziņā šis okeāna kuģis samērojams ar Viļņas televīzijas torņa augstumu un tā ietilpība ir 8000 TEU (20 pēdu standartkonteiners) vienības. Līdz šim garākais Klaipēdā uzņemtais kuģis bijis 317 metrus garais Celebrity Eclipse, kas te bija ieradies pagājušajā vasarā.

Kuģa sagaidīšanas diena saskaņota ar kravu kompānijas Klaipedos Smelte jaunā konteineru sadales centra oficiālo atklāšanu. Svinīgajā ceremonijā piedalīsies satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs, Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks, Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektors Arvīds Vaitkus, Terminal Investment Limited ģenerāldirektors Vikrams Šarma un Klaipedos Smelte ģenerāldirektors Rimants Juška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodibina kopuzņēmumu kravu apkalpošanai; plāno būvēt konteineru termināli

«Mums ir ļoti svarīgi, lai mums būtu uzticami, stabili partneri Baltijas reģionā, un kā šādus partnerus mēs esam izvēlējušies lietuviešu biznesu – kopā ar lietuviešu kolēģiem mēs plānojam attīstīt tranzīta potenciālu,» Klaipēdā notikušajā starptautiskajā forumā «Jaunais Zīda ceļš – efektīvs sauszemes savienojums starp Eiropu un Āziju» norādīja Kazahstānas dzelzceļa (KTZ) prezidents Askars Mamins. Kazahi ir ieinteresēti paplašināt savu darbību Baltijas jūras reģionā. Tā kā Klaipēda te ir viena no svarīgākajām ostām, tajā investē, lai veicinātu eksporta, importa un tranzīta virzienus, vēsta Obzor.lt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

BMGS valdes priekšsēdētāja: «Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

Līva Melbārzde, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu un tādējādi audzējam Latvijas konkurentvalsts ekonomiku, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

To intervijā DB saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Ar kādiem projektiem kompānija BMGS šobrīd strādā?

Situācija ir diezgan interesanta, jo domājām par Latviju un gribētu attīstīt tieši savu valsti, bet realitātē šobrīd strādājam kaimiņiem Lietuvā, palīdzot attīstīt viņu tranzītbiznesu. Jau šobrīd kompānijas aiziet no Latvijas uz Klaipēdu tikai tāpēc, ka tur ir labāka infrastruktūra un līdz ar to izdevīgāk biznesam, bet mēs palīdzam Klaipēdas ostai to nodrošināt.

Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta ar foto - Lietuvā svinīgi sagaidīts Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis Independence

Db.lv/ LETA, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstību iecerējusi gan osta un tās termināļi, gan brīvā ekonomiskā zona, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 2020. gadam infrastruktūras attīstībā plānojam investēt robežās no 500 līdz 700 milj. eiro, pēc starptautiskās konferences «Viena josla, viens ceļš – vīzija un iespējas» un sadarbības memoranda parakstīšanas starp Klaipēdas un Šendžeņas (Ķīna) rietumu ostām sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Klaipēdas ostas mārketinga direktors Artūrs Drungils. Protams, cits jautājums ir, kā šīs ieceres īstenosies.

Grandiozi plāni

Kaut arī Klaipēdas ostas apgrozījums samērā maz atkarīgs no Krievijas kravām, kaimiņi saprot, ka Krievija var patraucēt arī tranzīta pārvadājumiem. Tāpēc arī Lietuvā tiek attīstītas ražošanas teritorijas (piemēram, Klaipēdas Brīvā ekonomiskā zona), tiek veikta kanāla padziļināšana, lai laikā, kad pārvadājumos Krievijas virzienā ir sarežģījumi, Lietuvā un jūras pārvadājumos, kas saistīti ar tālāku preču izplatīšanu, viss būtu kārtībā. Pozitīvs moments šajā ziņā ir Ķīnas interese veikt Baltkrievijā būvējamā industriālā parka apgādi, izmantojot Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Gaisā joprojām noteicēji esam mēs, jo mums ir nacionālā lidsabiedrība airBaltic. Bet tas arī viss, ar ko esam pārāki par kaimiņiem transporta jomā.

Pēdējos desmit gados Rīga un Klaipēda ir sacentušās par lielākās Baltijas valstu ostas statusu, jo Ventspils šajā cīņā zaudēja jau 2008. gadā. Abu ostu sekmes bijušas mainīgas – te viena ir priekšā, te otra ar pāris miljonu tonnu lielāku kravu apgrozījumu. Vēl 2015. gadā Latvijas osta bija priekšā par pusotru miljonu tonnu, bet 2016. gadā atkal Lietuvas osta par trīs miljoniem tonnu. Taču pērnais gads bija citāds. Līdzīgi kā savulaik Tallinas gadījumā, tagad arī mūsu galvaspilsētas ostā ir skaidri redzamas Krievijas izcelsmes kravu aizplūšanas sekas. Kravu apgrozījums Rīgas ostā pērn saruka par 9,2% līdz 33,7 miljoniem tonnu, turpretim Klaipēda jau ceturto gadu pēc kārtas piedzīvoja pieaugumu – šoreiz par 7,2% līdz 43 miljoniem tonnu. Līdz ar to Lietuvas osta ir priekšā par nepilniem 10 miljoniem tonnu, un ir grūti iedomāties, kā Rīga to varētu iedzīt, ja sagaidāms Krievijas tranzīta kravu apjomu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Armanda Vilciņa, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvmateriālu un citu saimniecības preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls Depo DIY ir sācis sagatavošanas darbus sava pirmā veikala Lietuvā būvniecībai ostas pilsētā Klaipēdā, tomēr par nākotnes plāniem Lietuvas tirgū kompānija publiski nerunā, ceturtdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Depo jau ir izraudzījies sava pirmā veikala Klaipēdā atrašanās vietu un pašlaik zemesgabals, ko daļēji klāj ūdens, tiek gatavots būvniecībai.

Depo Lietuvā pārstāvošā kompānija Kita kryptis ir atteikusies komentēt termiņus projekta īstenošanai. Domājams, ka būvniecība tiks pabeigta šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Investīcijas pirmajā Depo veikalā Lietuvā, kura platība būs 12 tūkstoši kvadrātmetru, sasniegs 8,7 miljonus eiro.

Depo izraudzītā veikala atrašanās vieta Klaipēdā ir netālu no bijušā veikala Bauhof. Būvmateriālu un dārzkopības piederumu tirdzniecības kompānijai Bauhof Lietuvā biji pieci veikali, bet pērn uzņēmums bankrotēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālas basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien atgriezīsies Latvijas izlases treniņnometnē, atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) nacionālo izlašu direktors Māris Jučmanis.

Porziņģis no aizpagājušās nedēļas atradās NBA misijā Dienvidāfrikas Republikā, kas sestdien noslēdzās ar paraugmaču, kurā latvietis ar 14 punktiem kaldināja Pasaules komandas uzvaru 108:97 pār Āfrikas komandu.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Kristap!

FOTO: Kristaps Porziņģis uzspēlē basīti ar Latvijas jaunajiem basketbolistiem

Porziņģis par savu dalību spēlē paziņoja aprīļa beigās, piebilstot, ka prombūtne ilgs aptuveni nedēļu, kuras laikā viņš nevarēs atrasties Latvijas izlases treniņnometnē. Porziņģis solīja, ka visā pārējā laikā pilnu uzmanību veltīs izlasei, līdz ar to viņš izlasei pievienojās jau pirms trim nedēļām, kad valstsvienība sāka gatavošanos Eiropas čempionātam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Klaipēdas un Šauļu Akropolis pārdošanu Vilniaus prekyba bijušas sarunas ar NEPI Rockcastle

LETA, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par tirdzniecības centru «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos pārdošanu Lietuvas holdings «Vilniaus prekyba» vedis ar Dienvidāfrikas Republikas nekustamā īpašuma kompāniju «NEPI Rockcastle», kas jūnijā iegādājās Viļņas tirdzniecības centru «Ozas».

To Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica vairāki informēti avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Pēc šo avotu teiktā, ticis parakstīts nodomu protokols, taču vienošanos par darījumu tā arī nav izdevies panākt, apmēram pirms mēneša sarunas izjukušas un, pēc visa spriežot, darījums nenotiks.

«Akropolis Group» mārketinga un sabiedrisko sakaru nodaļas vadītājs Dominīks Mertins aģentūrai BNS sacīja, ka uzņēmums sniedz informāciju tikai par darījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās. Savukārt «NEPI Rockcastle» neatbildēja uz BNS lūgumu sniegt komentāru.

Jau ziņots, ka Lietuvas biznesa avīze «Verslo žinios» jūlija beigās, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, rakstīja, ka «Vilniaus prekyba» meklē pircējus tirdzniecības centriem «Akropolis» Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Šie avoti teikuši, ka varētu tikt pārdoti tikai tirdzniecības centri «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos, bet Viļņas «Akropolis» dodot labu peļņu, tāpēc, iespējams, pārdots netikšot, rakstīja «Verslo žinios».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ķīnas pūķis zelta olas tāpat vien nedēj

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kas laikus un pārliecinoši ir izrādījuši pretimnākšanu Ķīnas interesēm Eiropā, sāk gūt no tā labumu

Saistībā ar abpusēja labuma gūšanu no Ķīnas ekonomikas izvēršanās plāniem šonedēļ risinās trīs pasākumi – ES un Ķīnas kārtējais samits Briselē, Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) atklāšana Pekinā un arī Latvijai vistuvākais notikums – sadarbības līguma parakstīšana starp Klaipēdas ostu un Šeņdžeņas pilsētas rietumu ostu. Klaipēdā šodien viesojas arī Sjiņdzjanas provinces vicegubernators un par attīstību atbildīgais provinces kompartijas sekretārs, kas simbolus mīlošajā Āzijas kultūrā ir spēcīga zīme par labu Klaipēdai, kā arī virkne augstu biznesa līderu.

Sjiņdzjana ir robežprovince Kazahstānai un Krievijai, caur kurām iet Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, un tā sakarā Ķīnas tranzīta intermodālajā centrā man nesen savām acīm iznāca skatīt bēdīgu ainu. Lielā kartē ir iezīmēts Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, kas aiziet līdz pat Baltijas jūrai, tikai pāri Latvijai un tai vietai, kur būtu jābūt iezīmētai Rīgai, skaidrā mandarīnu valodā ir uzrakstīts zemāk esošā aplīša atšifrējums – «Klaipēda».

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kazahstānas uzņēmums “Kazphosphate” uzsāk MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 tirdzniecību Eiropā

Sadarbības materiāls, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstānā bāzētais uzņēmums “Kazphosphate”, kas veic vairāk nekā 20 veidu fosforu saturošus produktu ražošanu, sākot no minerālmēsliem un barības fosfātiem līdz ķīmiskām izejvielām rūpnieciskiem nolūkiem, uzsāk MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 mēslojuma tirdzniecību Eiropā un atver savu pirmo noliktavu šajā reģionā. Vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem šī produkta plašāka pieejamība Eiropā atvieglos mēslojuma iegūšanu.

Klaipēdā, Lietuvā 19. jūlijā atklāšanas ceremonijā atvērta pirmā “Kazphosphate” pārstāvniecība un noliktava Eiropā. Ceremonijā piedalījās gan uzņēmuma pārstāvji, gan Lietuvā nozīmīgas amatpersonas.

“Noliktavas pieejamība Klaipēdā ir nozīmīgs pavērsies ne tikai “Kazphosphate” izaugsmes ceļā un solis pretim mūsu pamatmērķim – uzņēmuma darbības paplašināšanai globālā mērogā. Tāpat tas ir arī vērā ņemams notikums arī Eiropas lauksaimniecības nozarē kopumā, jo MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 plašāka pieejamība ne tikai samazinās piegādes laiku, bet arī palīdzēs nodrošināt konkurētspējīgu cenu,” skaidro uzņēmuma “Kazphosphate” komercdirektors Bulatkhanov Bauyrzhan.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Carlsberg un Brooklyn Brewery investēs 5 miljonus eiro ekskluzīva alus ražošanas līnijā Klaipēdā

LETA-- BNS, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasaules lielākajiem alus ražotājiem - Lietuvas alus tirgus līderes Švyturys-Utenos alus īpašnieks Carlsberg - kopā ar ASV alus darītavu Brooklyn Brewery investēs aptuveni piecus miljonus eiro jauna, ekskluzīva alus ražošanas līnijā Klaipēdā.

Kā pastāstījis Švyturys-Utenos alus rīkotājdirektors Daiņus Smailis, Carlsberg un Brooklyn Brewery kļūs par jauna uzņēmuma akcionāriem un šim uzņēmumam tiks nodota daļa Švyturys-Utenos alus pašreizējā biznesa, proti, daļa Raudonuju Plytu zīmola.

«Tiks izveidota jauna kompānija, kas kļūs par jaunas alus ražošanas līnijas un ar to saistītā biznesa - restorāna, alus informācijas centra utt. - operatori (..). Jaunajā uzņēmumā Carlsberg un Brooklyn Brewery daļas būs aptuveni vienādas. Precīzu attiecību šobrīd nevaru nosaukt, bet tā būs standartshēma, pēc kādas Brooklyn sadarbojas ar Carlsberg citās alus darītavās,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru