Eiropas lielākā aviokompānija «Air France-KLM" 2005. gadu pabeigusi ar lieliskiem darbības rezultātiem. «Air France-KLM" prognozē, ka kompānijas pamatdarbības peļņa 2005./2006. finanšu gadā, kas noslēgsies martā, varētu pārsniegt 900 miljonus eiro (632.5 miljonus latu), salīdzinot ar 534 miljoniem eiro (375.3 miljoniem latu) iepriekšējā finanšu gadā. Šī finanšu gada pirmajos deviņos mēnešos, kas noslēdzās decembrī, kompānija palielinājusi pamatdarbības peļņu par 76.5%, strādājot ar 940 miljonu eiro (660.6 miljonu latu) peļņu, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Šobrīd KLM ir vienīgā lidsabiedrība, kas piedāvā lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas un Tallinas uz Amsterdamu, un sabiedrība ir gandarīta par pozitīvo darbības attīstību minētajos maršrutos. KLM piedāvā lidojumus maršrutā Viļņa – Amsterdama, sadarbojoties ar « Lithuanian Airlines». KLM arī turpmāk Latvijā nodrošinās 2 lidojumus no Rīgas lidostas uz Amsterdamas «Schiphol» lidostu ar atgriešanos nedēļas nogalē – sestdienās un svētdienās. Nīderlandes aviosabiedrība KLM pagājušajā gadā no Rīgas pārvadājusi 87 104 pasažierus, bet šī gada janvārī 7413 pasažierus. Tas ir par 4.6% vairāk nekā 2005. gada janvārī. Aviosabiedrība kopš savas darbības uzsākšanas Latvijā turpina veiksmīgu attīstību. Tirgus pieauguma indekss 2005. gada bija 116. KLM tirgus daļa Latvijā ir 10.5% ar indeksu 137. KLM no 2006. gada 26. marta palielinās lidojumu skaitu Eiropā, piedāvājot saviem klientiem plašāku savienojuma lidojumu klāstu. Turpmāk uz Londonas Hītrovas lidostu deviņu lidojumu vietā tiks veikti desmit abos virzienos katru dienu. Lidojumus uz Diseldorfu, Ženēvu, Kopenhāgenu, Milānu, Minheni, Oslo, Stokholmu un Cīrihi papildinās sestais lidojums abos virzienos katru dienu. Lidojumu skaitu uz Frankfurti, Glāzgovu un Gēteborgu palielinās no četriem uz pieciem lidojumiem abos virzienos katru dienu. Turpmāk uz Aberdīnu, Nīcu un Nirembergu būs četri lidojumi dienā, bet uz Atēnām un Stambulu trīs lidojumi dienā. Turpmāk uz Kristiansandu viena lidojuma vietā būs divi lidojumi dienā. KLM no 2006. gada 26. marta uzsāks arī lidojumus abos virzienos trīsreiz dienā uz Bilundu Dānijā. Lidojumu skaitu uz Kijevu palielinās no septiņiem uz vienpadsmit lidojumiem nedēļā abos virzienos.

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Pēdējā finanšu gadā aviokompānija Air France KLM uzrādījusi veiksmīgus pasažieru pārvadājumu rezultātus no Latvijas. KLM avio pasažieru pārvadājumu skaits pieauga par 31%, bet Air France - par 7%, Db.lv informēja Air France KLM Ziemeļeiropas komercdirektors Olivers Ours.

Pēc kompāniju apvienošanās Air France KLM ir lielākais avio pasažieru pārvadātājs Eiropā. Publicētie finanšu rezultāti par 2006./2007. gadu uzrāda ievērojamu izaugsmi gan saskaņā ar apgrozījuma datiem un saimnieciskās darbības rezultātiem, gan pasažieru pārvadājumu skaitu.

Pasažieru pārvadājumu pieaugums Latvijā ievērojami ietekmē Air France KLM kopējo izaugsmi Baltijas valstīs, sasniedzot pieaugumu par 8% pēc KLM datiem un par 7% pēc Air France datiem. "Mēs esam ļoti apmierināti ar šiem finanšu rezultātiem un it īpaši ar attīstību, kādu kompānija ir uzrādījusi Baltijas reģionā", saka Mauricio Kardona (Mauricio Cardona), Air France KLM Somijas un Baltijas valstu reģionālais direktors

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Air France-KLM vadītāja vietnieks Leo van Wijk paziņojis, ka aviokompānija vēlas pilnībā pārņemt Itālijas aviokompāniju Alitalia. KLM sešu gadu laikā ir gatava zaudējumus nesošajā aviokompānijā ieguldīt līdz pat 3 miljardiem eiro, ziņo Wall Street Journal.

Pašlaik KLM risina sarunas ar Itālijas valdību, kurai pieder 49,9% Alitalia kapitāldaļu.

Leo van Wijk norāda, ka, ja KLM panāks vienošanos ar Itālijas valdību, aviokompānija sniegs oficiālu piedāvājumu pilnībā pārpirkt Alitalia.

Tāpat Air France-KLM vēlas iegādāties daļu no kompānijas, kas radusies apvienojoties ASV aviokompānijām Delta Airlines un Northwest Airlines, taču KLM vēl nav izlēmusi, cik naudu ir gatava ieguldīt šajā darījumā.

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Latvijas aviokompānija airBaltic šī gada 26. oktobrī sāks piedāvāt lidojumus saskaņā ar ziemas sezonas grafiku, kas turpināsies līdz pat 2009. gada 28. martam. Aviokompānija piedāvās četrus jaunus maršrutus, kā arī palielinās lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic piedāvās 49 maršrutus no Rīgas un 14 maršrutus no Viļņas.

Ziemas sezonā airBaltic piedāvās četrus jaunus maršrutus no Rīgas – uz Amsterdamu (Nīderlande, katru dienu), uz Hannoveri (Vācija, piecas reizes nedēļā), uz Tamperi (Somija, divas reizes dienā), kā arī uz Dubaiju (Apvienotie Arābu Emirāti, divas reizes nedēļā), Db.lv informē Jānis Vanags, Starptautiskās lidostas Rīga A/S Air Baltic Corporation Korporatīvo komunikāciju viceprezidents.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks: „Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, mēs atvērsim jaunus maršrutus un palielināsim lidojumu skaitu. airBaltic patlaban piedāvā lidojumus uz teju 50 galamērķiem, savukārt kopumā no lidostas Rīga var nokļūt vairāk nekā 60 galamērķos. Tāpēc arvien biežāk cilvēki no Igaunijas un Lietuvas izvēlas lidot caur Rīgu.”

2005. gada jūnijā nāks klajā jauns lidsabiedrību Air France-KLM kopprodukts - atlaižu karte “Flying Blye”. Kartē būs apvienotas Air France "Fréquence Plus" un KLM "Flying Dutchman" programmas. Tā būs arī kā simbols, kas apstiprinās Air France-KLM veiksmīgo sadarbību. “Flying Blye” ir abu lidsabiedrību klientu menedžmenta stratēģijas daļa, kas atpazīs tās lojālos klientus un nodrošinās viņus ar augstas kvalitātes servisu, neatkarīgi no tā, kuras lidsabiedrības pakalpojumus viņi izmanto. “Flying Blye” filozofija balstīta uz principu “viena grupa, divas lidsabiedrības”, kas nozīmē, ka klienti, kuru skaits šobrīd sasniedz 66,3 miljonus, tiek izvirzīti galvenajā lomā. Jaunā sistēma ir gan inovatīva, gan arī viegli lietojama. Tai ir 4 līmeņi - Ziloņkaula (Ivory), Sudraba (Silver), Zelta (Gold) un Platīna (Platinium). Katram līmenim tiek piemērotas dažādas priekšrocības. "Fréquence Plus" un "Flying Dutchman" karšu īpašniekiem automātiski tiks piešķirtas "Flying Blue” kartes, saglabājot jau uzkrātās jūdzes. Jaunajai programmai pievienojušās vairāk kā 30 lidsabiedrības un 100 citi partneri, kas dod lielākas iespējas klientiem uzkrāt un izmantot dažādas atlaides. Jāpiebilst, ka Air France sadarbībā ar KLM jau iepriekš ir laidusi klajā dažādus kombinētos piedāvājumus. Air France-KLM sadarbība sākās 2003. gada septembrī, kad tika parakstīts kooperācijas līgums, kas stājās spēkā 2004. gada maijā. Rezultātā tika izveidota grupa, kas sastāv no vienas holdinga kompānijas un divām lidsabiedrībām, kas saglabā savu brendu un identitāti. Grupa reprezentē 106 000 darbiniekus, 66,3 miljonus pasažieru, 225 galamērķus un 556 lidmašīnas, tādējādi ar savu apgrozījumu ieņemot vadošo lomu pasaules aviobiznesā.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

«KLM Royal Dutch Airlines» no 26. marta palielinās lidojumu skaitu Eiropā, piedāvājot saviem klientiem plašāku savienojumu klāstu. 2006. gadā «KLM» prognozē pieaugumu par vairāk nekā 5 % salīdzinĆjumā ar šī brīža rezultātiem ASK (available seat kilometer) indeksam - lidmašīnas pasažieru skaita attiecībai pret veikto distanci kilometros visā pasaulē, kur KLM veic savu darbību. Nīderlandes lidsabiedrība arī turpmāk Latvijā nodrošinās 2 lidojumus no Rīgas lidostas uz Amsterdamas Schiphol lidostu ar atgriešanos nedēļas nogalē – sestdienās un svētdienās. KLM pārvadā pasažierus no Latvijas uz vairāk nekā 50 galamērķiem Eiropā, bet kopā ar «SkyTeam» alianses partneru lidsabiedrībām uz vairāk nekā 900 galamērķiem visā pasaulē. KLM nostiprinās savu starpkontinentālo tīklu, saglabājot jaunos lidojumus uz Entebi un Hiderabadu, kas uzsākti šoziem, un palielinot lidojumu skaitu no Dubaijas līdz diviem lidojumiem abos virzienos katru dienu.

Air France - KLM pērnā gada 3. ceturksni noslēdzis ar ievērojamiem zaudējumiem, jo īpaši cargo pakalpojumu jomā, kas rada bažas par vismaz 1000 cilvēku atlaišanu, ziņo Financial times.de

Eiropas lielākā lidsabiedrība Air France- KLM 2008.g. 3. ceturksni beigusi ar 194 milj. eiro zaudējumiem, tas pēc 311 milj. eiro peļņas iepriekš, kas ļauj cerēt, ka gadu izdosies pabeigt ar pozitīviem rādītājiem. Tomēr tā kā īpaši cargo darījumi ir sarukuši, koncerns izvērtē visas savas izmaksas, paziņojot par jaunu darbinieku nepieņemšanu un veco lietderības izvērtēšanu, kā rezultātā varētu tikt atlaisti ap 1000 darbinieku.

Neto zaudējumi koncernam no 2008.g. oktobra līdz decembrim sasniedza 505 milj. eiro, taču pirms gada šajā laikā Air France –KLM vēl bija strādājis ar 139 milj. eiro peļņu. Apgrozījums ir krities par 0.1% līdz 5.9 miljardiem eiro, kas tomēr ir labāk nekā jomas eksperti bija lēsuši iepriekš.

KLM Royal Dutch Airlines nākamajos divos gados plāno investēt vairāk nekā €100 miljonus KLM lidaparātu un KLM cityhooper interjera un eksterjera atjaunošanai un uzlabošanai, Db.lv informēja kompānijas pārstāve Dace Krecere.

KLM cer uzlabot klientu apmierinātības līmeni ieviešot plakano ekrānu pieejamību, iespēju pieslēgt klēpja datoru vai iPod sēdvietā, kā arī integrētas audio-video sistēmas, kas darbojas pēc pasažiera pieprasījuma un izvēles.

"Mūsu Latvijas klienti atšķirību sajutīs jau Rīgā, tā kā mēs esam pilnībā atjaunojuši gan interjeru, gan eksterjeru mūsu Fokker lidaparātiem," stāstīja Air France KLM reģionālais vadītājs Somijā un Baltijas valstīs Mauricio Kardona (Mauricio Cardona).

Šogad lidsabiedrības KLM Vīna un gastronomijas festivāls norisinās no 27. marta līdz 31. maijam un ir veltīts Kalifornijas vīniem. Biznesa klases pasažieriem, kuri ar KLM dosies uz Amsterdamu, Losandželosu vai Sanfrancisko, tiks piedāvāta izsmalcināta Kalifornijas maltīte. Vīnu un ēdienu kartēm būs īpašs dizains, turklāt visu vīnu paleti KLM Vīna festivāla laikā šogad veidos Kalifornijas vīni. Ekonomiskajā klasē Kalifornijas vīni tiks piedāvāti pasažieriem, kuri ar KLM dosies uz Amsterdamu. Citos reisos par Kalifornijas vīna svētkiem atgādinās īpaša dizaina sēdekļu galvas balsta pārklāji un salvetes. KLM Vīna festivāla laikā mūzika un filmas uz lidmašīnu klāja būs piemērotas Kalifornijas tematikai. Šipholas lidostas tax-free veikali padomājuši par īpašu Kalifornijas vīnu piedāvājumu.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Datums Fonda nosaukums Fonda daļas vērtība Fonda daļas izmaiņa 1 mēn. 3 mēn. 6 mēn 12 mēn. SEB Fondi 01.06.2005 Europe Equity 2.0569 USD +1.60% -3.73% +2.94% +20.07% 01.06.2005 Global Fund 2.0042 USD +2.61% -2.72% +0.97% +10.94% 01.06.2005 North America Equity 2.0016 USD +2.79% -1.42% +0.15% +4.52% 01.06.2005 Index Linked Bond 1.6625 USD -6.49% -5.12% -8.18% +10.22% 01.06.2005 Medical 3.218 USD +0.86% +3.85% +8.17% +7.40% 01.06.2005 Technology Fund 2.1588 USD +7.34% -1.69% -4.58% 0.00% 01.06.2005 Ethical Sweden 4.1404 USD -0.21% -6.08% -4.41% +15.05% 01.06.2005 International Fund 24.5413 USD +1.28% -2.40% -0.17% +9.89% 01.06.2005 Nordic Fund 5.9025 USD +2.43% -2.00% +3.25% +27.43% SEB Fondu izplatītājs Latvijā ir SEB Unibanka Sampo Fondi 31.05.2005 Mandatum Krievijas fonds 1215.81 EUR +5.65% -0.09% +22.83% +25.14% 31.05.2005 Mandatum Baltijas fonds 353.12 EUR -1.31% +8.82% +24.32% +42.72% 31.05.2005 Sampo 2030 866.07 EUR +6.32% +1.58% +8.17% +11.22% 31.05.2005 Sampo 2020 995.37 EUR +6.17% +2.01% +7.59% +10.88% 31.05.2005 Sampo Kompass Akciju fonds 603.19 EUR +6.38% +1.79% +7.75% +12.79% 31.05.2005 Sampo Kompass Likviditāte 1264.72 EUR +0.46% +1.41% +2.01% +4.76% 31.05.2005 Sampo Kompass 75 1013.65 EUR +4.75% +1.57% +6.61% +11.29% 31.05.2005 Sampo Kompass 50 1079.8 EUR +3.31% +1.65% +5.44% +10.32% 31.05.2005 Sampo Kompass 25 1109.22 EUR +1.81% +1.22% +3.69% +8.08% 31.05.2005 Sampo 2010 1158.05 EUR +3.23% +1.45% +5.15% +9.84% Sampo Fondu izplatītājs Latvijā ir Sampo Franklin Templeton fondi 01.06.2005 Templeton Eastern Europe Fund 19.94 EUR +7.38% -2.68% +16.68% +36.95% 01.06.2005 Templeton Global Smaller Companies Fund 28.07 USD +1.34% -4.88% +2.15% +14.29% 01.06.2005 Templeton Growth (Euro) Fund 10.34 EUR +5.40% +2.99% +9.53% +11.06% 01.06.2005 Templeton Global Fund 24.58 USD +0.74%

Aviokompānija AirFrance-KLM paziņojusi, ka tās piedāvājums iegādāties Itālijas aviokompāniju Alitalia vairāk nav aktuāls.

International Herald Tribune raksta, ka viss liecina, ka jaunu piedāvājumu Air France-KLM vairāk nepiedāvās.

Savā paziņojumā Air France-KLM pārstāve Veronika Bračeta paziņoja, ka Itālijas aviokompānija ir informēta par Air France-KLM lēmumu, bet komentēt to viņa atteicās.

Jāatzīmē, ka Alitalia katru dienu zaudē 1 miljonu EUR, un Itālijas valdība, kurai pieder 49% no aviokompānijas, jau vairākus mēnešus cenšas tai atrast pircēju.

Air France un KLM ziemas laikā saglabā vasaras grafiku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lidostās.

"Mēs esam priecīgi, ka spējam saglabāt vasaras grafiku un faktiski piedāvāt pasažieriem nelielu lidojumu apjoma pieaugumu šajos nepastāvīgajos laikos," saka Oliviers Hors, Air France KLM Ziemeļeiropas komercdirektors.

Grupas kopējā kapacitāte pieejamo sēdvietu izteiksmē ir palielinājusies par 1.7% salīdzinājumā ar 2007/2008. gada ziemu. Tā sadalās īso un vidēji garo reisu samazinājumā par 1.5% un garo reisu pieaugumā par 2.6%. Air France un KLM palielina kapacitāti tādos perspektīvos tirgos kā Ķīna, Dienvidamerika, Āfrika, kā arī Ziemeļamerika.

Baltijas valstīm tas nozīmē, ka lidojumu grafikā netiks veiktas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar šī gada vasaru.

Šī gada trešajā ceturksnī Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM strādāja ar 28 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir par 96% mazāka nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, kad kompānijas peļņa bija 736 miljoni eiro, ziņo Associated Press.

Air France-KLM 2008./2009. finanšu gada pirmajos sešos mēnešos degvielas izmaksas palielinājušās par gandrīz 700 miljoniem eiro.

Tiek lēsts, ka turpmākos Air France-KLM finanšu datus ietekmēs kompānijas pilotu streiks, kurš beidzās 17. novembrī, raksta The Financial Times. Piloti iebilda pret pensionēšanās vecuma palielināšanu no 60 līdz 65 gadiem. Streika dēļ Eiropā otrā lielākā aviokompānija bija spiesta atcelt pusotru tūkstoti reisu. Prognozē, ka Air France-KLM zaudējumi būs apmēram 100 miljoni eiro.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM otrdien negaidīti paziņoja, ka tās vadītājs Aleksandrs de Žuņjaks atkāpies no amata, lai stātos Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) direktora amatā.

Žuņjaks pērn palīdzēja Air France-KLM pirmo reizi kopš 2008.gada atgriezties pie peļņas, taču vadītāja amatā pavadītos četrus gadus iezīmējušas arī saspīlētas attiecības ar pilotiem.

Aviokompānija norādīja, ka aizvietotāju Žuņjakam cer atrast, vēlākais, līdz 1.augustam.

Žuņjaks Air France vadītāja amatā stājās 2011.gadā, bet gadu vēlāk kļuva par Air France-KLM priekšsēdētāju.

Air France-KLM pērn strādāja ar 118 miljonu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 225 miljonu eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājis izdevumu kritums un jo sevišķi zemās degvielas cenas.

Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien nosodīja streikojošo darbinieku vardarbīgos protestus pret aviokompānijas Air France-KLM vadību, norādot, ka tie apdraud Francijas tēlu.

«Sociālais dialogs ir svarīgs un, kad to pārtrauc vardarbība un nesaskaņas iegūst nepieņemamu veidolu, tas var radīt sekas uz valsts tēlu un pievilcību,» uzsver Olands.

Air France-KLM personāldaļas vadītājam Ksavjē Brosetam tika norauts krekls un viņam nācās pārrāpties nožogojumam, lai nokļūtu drošībā, kad vairāki simti streikojošu aviokompānijas darbinieku pirmdien iebrāzās valdes sanāksmē, protestējot pret plāniem likvidēt 2900 darba vietas.

Savukārt Pjēram Plisonjē, kurš ir atbildīgs par garo distanču lidojumiem, sadursmē ar darbiniekiem tika saplēsts krekls un žakete.

Aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka no 29. jūnija pārtrauc regulāros reisus uz Rīgas lidostu.

KLM Rīgā kopš 2004. gada veica regulāros reisus starp Rīgu un Amsterdamu, bet aiziešanu no Latvijas aviotirgus pamato ar globālo ekonomisko krīzi. Tāpat KLM atcels maršrutu uz Tallinu un daudzos virzienos samazinās lidojumu kapacitāti. Jau vēstīts, ka šogad Eiropā lielākā daļa aviokompāniju strādā ar lieliem zaudējumiem. Visas nozares zaudējumi varot sasniegt pat vairākus miljardus eiro.

Aviācijas krīzes dēļ no Rīgas jau aizgājušas tādas aviokompānijas kā britu zemo izmaksu aviokompānija easyJet, Īrijas zemo cenu aviokompānija Aer Lingus, Vācijas zemo izmaksu aviokompānija Germanwings. Tāpat lidojumus pērn pārtrauca Austrian Airlines.

Kompānija Air France-KLM piektdien paziņojusi, ka sadalījusi apjomīgu pasūtījumu, kas ietver 50 tālsatiksmes lidmašīnas, starp Eiropas Airbus un ASV konkurentu Boeing, ziņo thelocal.fr.

Darījuma vērtība ir 11,3 miljardi ASV dolāru.

Francijas - Nīderlandes aviolīnija pasūtīs 25 Airbus A350-900 un 25 Boeing 787-9 Dreamliner ar iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, lai atjaunotu tās floti ar degvielas ziņā ekonomiskākiem un vieglākiem modeļiem.

Pasūtījums Francijā piesaistījis milzīgu uzmanību. Daži politiķi iepriekš izdarījuši spiedienu uz Air France-KLM pirkt lidmašīnas no Airbus, kam ir ražotne Tulūzā, nevis no Boeing.

Lidmašīnas aizstās Air France A340 un KLM Boeing MD-11 floti.

Darījums, kuru paredzēts noslēgt līdz gada beigām, ietver arī iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, palielinot kopējo iegādāto lidmašīnu skaitu līdz 110 un darījuma vērtību - līdz 26,96 miljardiem ASV dolāru.

Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" izdzīvošana nav garantēta, ja koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze turpināsies, svētdien brīdināja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hūkstra.

Francijas un Nīderlandes valdībai katrai pieder 14% grupas akciju, un tās nacionālajās aviokompānijās iepludinājušas miljardiem eiro, lai palīdzētu pārciest pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē.

"Tā [izdzīvošana] nav garantēta," intervijā Nīderlandes televīzijai NPO sacīja Hūkstra, uzsverot uz nepieciešamību samazināt izdevumus.

Pavasarī Francijas valdība "Air France" aizdevumos piešķīra septiņus miljardus eiro, bet Nīderlandes valdība KLM nodrošināja 3,4 miljardu eiro aizdevumu. KLM glābšanu nepieciešams papildināt ar daudzpusīgu restrukturizācijas plānu, kā arī apņemšanos atjaunot veiktspēju un konkurētspēju, norāda Hūkstra.

"Air France-KLM" tīrie zaudējumi šogad otrajā ceturksnī pieauguši līdz 2,6 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,8 miljardu eiro zaudējumiem pirmajā ceturksnī.

Aviokompānija Alitalia, kas 62 gadus atradās Itālijas valsts kontrolē un galu galā bankrotēja, tagad atdzimusi kā privāta kompānija, kuras akcionāri ir Air France-KLM un 25 Itālijas investoru grupa ar nosaukumu Italian Air Company, ziņo Associated Press.

Līgums starp Air France-KLM un Italian Air Company paredz, ka Air France-KLM tuvāko četru gadu laikā nevarēs palielināt savu kontroli Alitalia.

Par Alitalia izpilddirektoru kļuvis Italian Air Company ieceltais Rokko Sabelli (Rocco Sabelli).

Izsakoties par Alitalia nākotni, aviokompānijas analītiķis norāda: "Es domāju, ka tagad tā [Alitalia] būs daudz labāka aviokompānija... Vismaz sākumā tā būs tikai Itālijas un Eiropas aviokompānija. Tā nav globāla aviokompānija. Tā nevar konkurēt ar Lufthansa, British Airways, Air France un pat ne ar Iberia.”