Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Eiropas lielākā aviokompānija «Air France-KLM" 2005. gadu pabeigusi ar lieliskiem darbības rezultātiem. «Air France-KLM" prognozē, ka kompānijas pamatdarbības peļņa 2005./2006. finanšu gadā, kas noslēgsies martā, varētu pārsniegt 900 miljonus eiro (632.5 miljonus latu), salīdzinot ar 534 miljoniem eiro (375.3 miljoniem latu) iepriekšējā finanšu gadā. Šī finanšu gada pirmajos deviņos mēnešos, kas noslēdzās decembrī, kompānija palielinājusi pamatdarbības peļņu par 76.5%, strādājot ar 940 miljonu eiro (660.6 miljonu latu) peļņu, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Šobrīd KLM ir vienīgā lidsabiedrība, kas piedāvā lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas un Tallinas uz Amsterdamu, un sabiedrība ir gandarīta par pozitīvo darbības attīstību minētajos maršrutos. KLM piedāvā lidojumus maršrutā Viļņa – Amsterdama, sadarbojoties ar « Lithuanian Airlines». KLM arī turpmāk Latvijā nodrošinās 2 lidojumus no Rīgas lidostas uz Amsterdamas «Schiphol» lidostu ar atgriešanos nedēļas nogalē – sestdienās un svētdienās. Nīderlandes aviosabiedrība KLM pagājušajā gadā no Rīgas pārvadājusi 87 104 pasažierus, bet šī gada janvārī 7413 pasažierus. Tas ir par 4.6% vairāk nekā 2005. gada janvārī. Aviosabiedrība kopš savas darbības uzsākšanas Latvijā turpina veiksmīgu attīstību. Tirgus pieauguma indekss 2005. gada bija 116. KLM tirgus daļa Latvijā ir 10.5% ar indeksu 137. KLM no 2006. gada 26. marta palielinās lidojumu skaitu Eiropā, piedāvājot saviem klientiem plašāku savienojuma lidojumu klāstu. Turpmāk uz Londonas Hītrovas lidostu deviņu lidojumu vietā tiks veikti desmit abos virzienos katru dienu. Lidojumus uz Diseldorfu, Ženēvu, Kopenhāgenu, Milānu, Minheni, Oslo, Stokholmu un Cīrihi papildinās sestais lidojums abos virzienos katru dienu. Lidojumu skaitu uz Frankfurti, Glāzgovu un Gēteborgu palielinās no četriem uz pieciem lidojumiem abos virzienos katru dienu. Turpmāk uz Aberdīnu, Nīcu un Nirembergu būs četri lidojumi dienā, bet uz Atēnām un Stambulu trīs lidojumi dienā. Turpmāk uz Kristiansandu viena lidojuma vietā būs divi lidojumi dienā. KLM no 2006. gada 26. marta uzsāks arī lidojumus abos virzienos trīsreiz dienā uz Bilundu Dānijā. Lidojumu skaitu uz Kijevu palielinās no septiņiem uz vienpadsmit lidojumiem nedēļā abos virzienos.

Pēdējā finanšu gadā aviokompānija Air France KLM uzrādījusi veiksmīgus pasažieru pārvadājumu rezultātus no Latvijas. KLM avio pasažieru pārvadājumu skaits pieauga par 31%, bet Air France - par 7%, Db.lv informēja Air France KLM Ziemeļeiropas komercdirektors Olivers Ours.

Pēc kompāniju apvienošanās Air France KLM ir lielākais avio pasažieru pārvadātājs Eiropā. Publicētie finanšu rezultāti par 2006./2007. gadu uzrāda ievērojamu izaugsmi gan saskaņā ar apgrozījuma datiem un saimnieciskās darbības rezultātiem, gan pasažieru pārvadājumu skaitu.

Pasažieru pārvadājumu pieaugums Latvijā ievērojami ietekmē Air France KLM kopējo izaugsmi Baltijas valstīs, sasniedzot pieaugumu par 8% pēc KLM datiem un par 7% pēc Air France datiem. "Mēs esam ļoti apmierināti ar šiem finanšu rezultātiem un it īpaši ar attīstību, kādu kompānija ir uzrādījusi Baltijas reģionā", saka Mauricio Kardona (Mauricio Cardona), Air France KLM Somijas un Baltijas valstu reģionālais direktors

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi bāri Rīgā, nespējot samaksāt nomas maksu izvākušies no telpām, un gaida brīdi, kad situācija valstī uzlabosies, lai darbu varētu atsākt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

Viņš norādīja, ka nozare pašreiz cer, ka situācija līdz aprīļa beigām patiešām uzlabosies, jo tad pastāv cerība, ka ēdināšanas iestādes, tai skaitā arī bāri, varēs apmeklētājus sākt apkalpot pie āra galdiņiem. Uz tādu iespējamību esot norādījusi arī Ekonomikas ministrija (EM). "Tagad jau ārā īpaši arī nepasēdēs, temperatūra nedaudz virs plus viena grāda," sacīja Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka tie uzņēmumi, kuri kvalificējās Covid-19 krīzes valsts atbalstam pagaidām var izdzīvot, tomēr ne visi tam atbilda. "Tie, kas nekvalificējās, tiem tagad iet sliktāk," teica Bikšus.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem bāriem ēkas īpašnieki nākuši pretim, par telpām liekot maksāt tikai komunālos maksājumus, bet ne īri. Tomēr kas tāds ne visos gadījumos bijis iespējams, jo ēkas īpašnieki konkrēto ēku bieži vien iegādājušies kredītā, tādēļ neredzēja iespēju ļaut nomniekiem nemaksāt īres maksu.

Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Operatīvā vadības grupa piedāvāja Ministru kabinetam lemt par konkrētu datumu - 28.aprīlis - no kura varētu sākt apsvērt iespēju pārskatīt ierobežojumus ēdināšanas nozarei. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā nebūtu korekti noteikumos paredzēt konkrētu datumu.

Valdība atteicās noteikumos paredzēt konkrētu datumu, bet turpmāk par ierobežojumu mīkstināšanu Ministru kabinets lems pakāpeniski.

Air France-KLM vadītāja vietnieks Leo van Wijk paziņojis, ka aviokompānija vēlas pilnībā pārņemt Itālijas aviokompāniju Alitalia. KLM sešu gadu laikā ir gatava zaudējumus nesošajā aviokompānijā ieguldīt līdz pat 3 miljardiem eiro, ziņo Wall Street Journal.

Pašlaik KLM risina sarunas ar Itālijas valdību, kurai pieder 49,9% Alitalia kapitāldaļu.

Leo van Wijk norāda, ka, ja KLM panāks vienošanos ar Itālijas valdību, aviokompānija sniegs oficiālu piedāvājumu pilnībā pārpirkt Alitalia.

Tāpat Air France-KLM vēlas iegādāties daļu no kompānijas, kas radusies apvienojoties ASV aviokompānijām Delta Airlines un Northwest Airlines, taču KLM vēl nav izlēmusi, cik naudu ir gatava ieguldīt šajā darījumā.

Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" uzdots ekonomikas ministram noteikt sociālās distancēšanās prasības sabiedriskās ēdināšanas vietās un maksimālo apmeklētāju skaitu, kas vienlaicīgi var atrasties sabiedriskās ēdināšanas vietā.

Ar Ekonomikas ministrijas rīkojumu noteikts, ka no šā gada 31. marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem. Pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi. Kases un apkalpošanas zonā jāietur divu metru distance no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja ar norobežojošām zīmēm.

Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits ēdināšanas zālē - viens apmeklētājs uz vismaz 4m2 no kopējās ēdināšanas zāles platības. Jānodrošina iespēja iegādāties ēdienus arī līdzņemšanai.

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Air France - KLM pērnā gada 3. ceturksni noslēdzis ar ievērojamiem zaudējumiem, jo īpaši cargo pakalpojumu jomā, kas rada bažas par vismaz 1000 cilvēku atlaišanu, ziņo Financial times.de

Eiropas lielākā lidsabiedrība Air France- KLM 2008.g. 3. ceturksni beigusi ar 194 milj. eiro zaudējumiem, tas pēc 311 milj. eiro peļņas iepriekš, kas ļauj cerēt, ka gadu izdosies pabeigt ar pozitīviem rādītājiem. Tomēr tā kā īpaši cargo darījumi ir sarukuši, koncerns izvērtē visas savas izmaksas, paziņojot par jaunu darbinieku nepieņemšanu un veco lietderības izvērtēšanu, kā rezultātā varētu tikt atlaisti ap 1000 darbinieku.

Neto zaudējumi koncernam no 2008.g. oktobra līdz decembrim sasniedza 505 milj. eiro, taču pirms gada šajā laikā Air France –KLM vēl bija strādājis ar 139 milj. eiro peļņu. Apgrozījums ir krities par 0.1% līdz 5.9 miljardiem eiro, kas tomēr ir labāk nekā jomas eksperti bija lēsuši iepriekš.

«KLM Royal Dutch Airlines» no 26. marta palielinās lidojumu skaitu Eiropā, piedāvājot saviem klientiem plašāku savienojumu klāstu. 2006. gadā «KLM» prognozē pieaugumu par vairāk nekā 5 % salīdzinĆjumā ar šī brīža rezultātiem ASK (available seat kilometer) indeksam - lidmašīnas pasažieru skaita attiecībai pret veikto distanci kilometros visā pasaulē, kur KLM veic savu darbību. Nīderlandes lidsabiedrība arī turpmāk Latvijā nodrošinās 2 lidojumus no Rīgas lidostas uz Amsterdamas Schiphol lidostu ar atgriešanos nedēļas nogalē – sestdienās un svētdienās. KLM pārvadā pasažierus no Latvijas uz vairāk nekā 50 galamērķiem Eiropā, bet kopā ar «SkyTeam» alianses partneru lidsabiedrībām uz vairāk nekā 900 galamērķiem visā pasaulē. KLM nostiprinās savu starpkontinentālo tīklu, saglabājot jaunos lidojumus uz Entebi un Hiderabadu, kas uzsākti šoziem, un palielinot lidojumu skaitu no Dubaijas līdz diviem lidojumiem abos virzienos katru dienu.

KLM Royal Dutch Airlines nākamajos divos gados plāno investēt vairāk nekā €100 miljonus KLM lidaparātu un KLM cityhooper interjera un eksterjera atjaunošanai un uzlabošanai, Db.lv informēja kompānijas pārstāve Dace Krecere.

KLM cer uzlabot klientu apmierinātības līmeni ieviešot plakano ekrānu pieejamību, iespēju pieslēgt klēpja datoru vai iPod sēdvietā, kā arī integrētas audio-video sistēmas, kas darbojas pēc pasažiera pieprasījuma un izvēles.

"Mūsu Latvijas klienti atšķirību sajutīs jau Rīgā, tā kā mēs esam pilnībā atjaunojuši gan interjeru, gan eksterjeru mūsu Fokker lidaparātiem," stāstīja Air France KLM reģionālais vadītājs Somijā un Baltijas valstīs Mauricio Kardona (Mauricio Cardona).

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Piektdien, 16.janvārī, Ventspilī apbalvoti konkursa „Labākais ēdināšanas uzņēmums Ventspilī 2008” uzvarētāji.

Konkursa uzvarētājiem pasniedza Ventspils pilsētas domes Atzinības rakstus, piešķirot tiesības 2009. gadā sniegt ēdināšanas pakalpojumus, nerīkojot papildus iepirkumu procedūras, Ventspils pašvaldībai, pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldības daļa kapitālā kopumā pārsniedz 50%.

Pirmo vietu ieguvējiem katrā grupā dota iespēja bez maksas ievietot reklāmu Ventspils pašvaldības izdotajos 2009. gada reklāmas un tūrisma izdevumos.

Uzņēmumus trīs mēnešu garumā vērtēja kompetenta žūrija, un par labākajiem Ventspils pilsētas ēdināšanas uzņēmumiem 2008.gadā tika atzīti:

Restorānu grupā:

1.vieta – SIA „GMG Catering” restorāns „Tex-Mex”,

Air France un KLM ziemas laikā saglabā vasaras grafiku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lidostās.

"Mēs esam priecīgi, ka spējam saglabāt vasaras grafiku un faktiski piedāvāt pasažieriem nelielu lidojumu apjoma pieaugumu šajos nepastāvīgajos laikos," saka Oliviers Hors, Air France KLM Ziemeļeiropas komercdirektors.

Grupas kopējā kapacitāte pieejamo sēdvietu izteiksmē ir palielinājusies par 1.7% salīdzinājumā ar 2007/2008. gada ziemu. Tā sadalās īso un vidēji garo reisu samazinājumā par 1.5% un garo reisu pieaugumā par 2.6%. Air France un KLM palielina kapacitāti tādos perspektīvos tirgos kā Ķīna, Dienvidamerika, Āfrika, kā arī Ziemeļamerika.

Baltijas valstīm tas nozīmē, ka lidojumu grafikā netiks veiktas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar šī gada vasaru.

Aviokompānija AirFrance-KLM paziņojusi, ka tās piedāvājums iegādāties Itālijas aviokompāniju Alitalia vairāk nav aktuāls.

International Herald Tribune raksta, ka viss liecina, ka jaunu piedāvājumu Air France-KLM vairāk nepiedāvās.

Savā paziņojumā Air France-KLM pārstāve Veronika Bračeta paziņoja, ka Itālijas aviokompānija ir informēta par Air France-KLM lēmumu, bet komentēt to viņa atteicās.

Jāatzīmē, ka Alitalia katru dienu zaudē 1 miljonu EUR, un Itālijas valdība, kurai pieder 49% no aviokompānijas, jau vairākus mēnešus cenšas tai atrast pircēju.

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar digitālo Covid-19 sertifikātu uzņēmēji vērtē divējādi - aptaujātie ēdinātāji no vienas puses pauž prieku par iespēju atsākt darbu lielākā apjomā, no otras puses bažas rada sistēmas praktiskā puse.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa skaidroja, ka valdības lēmums atļaut sniegt ēdināšanas pakalpojumus arī restorāna iekštelpās vērtējams pozitīvi, taču neizprotama šķiet prasība pēc divu metru distances ievērošanas un sejas aizsargmasku lietošanas personām ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

"Sajūta, ka ar vienu roku mums dod, bet ar otru atkal atņem, jo šādi nosacījumi tomēr atkal jau ir stipri ierobežojoši, un nevaram cerēt uz pirmskrīzes ierastās klientu plūsmas un dinamikas atjaunošanu," piebilda Auziņa.

Atļauj ēdināšanu iekštelpās 

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu...

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela atzina, ka lēmums viennozīmīgi ir pozitīvs solis visai ēdināšanas nozarei, ļaujot nosacīti atgriezties pirmspandēmijas darbības režīmā. Tomēr bažas sagādā sistēmas praktiskā puse.

"Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kā šī kontroles sistēma strādās praktiski un kādas papildu funkcijas būs jāveic mūsu restorānu darbinieku komandām, taču esam gatavi pielāgoties, lai mūsu klienti varētu baudīt maltītes restorānu iekštelpās," pauda Salmela.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pauda atzinīgu vērtējumu par valdības lēmumu. Viņš gan sacīja, ka gadījumā, ja vakcinētiem būs jābūt arī visiem darbiniekiem, ne tikai apmeklētājiem, tas varētu radīt sarežģījumus, jo līdz šim no kompānijā strādājošajiem vēlmi vakcinēties izrādījuši aptuveni 70%. Savukārt atlikušie 30% no vakcīnas attiekušies.

Tāpat Bērziņš piebilda, ka "Vairāk saules" ir ģimenes restorāns, tādēļ to varētu ietekmēt noteiktie vecuma ierobežojumi. Taču kopumā restorānu līdzīpašnieks pauda prieku, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare var lēnām atgriezties ierastajā ritmā.

Kopumā no septiņiem "Vairāk saules" restorāniem patlaban atvērti ir seši, savukārt septītais durvis vērs pēc mēneša. Šim restorānam nav terases, tādēļ tā darbiniekiem tika piešķirts mēneša atvaļinājums. "Par šo [atļauju ēdināt iekštelpās] varēja lemt nedaudz laicīgāk," komentēja līdzīpašnieks.

"Lido" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka nav skaidrības kā šī sistēma darbosies, taču patlaban tiek rūpīgi plānots, kā kompānijai strādāt jauno noteikumu apstākļos.

Savukārt Bērziņš piebilda, ka kopumā sistēmai nevajadzētu radīt lielas sarežģītības, it īpaši ja attiecīgo dokumentu pārbaude notiks elektroniski. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Paredzēts, ka ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts ēdienu izsniegt līdzņemšanai vai ēst ārā. Tāpat, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka būtiskai daļai sabiedriskās ēdināšanas vietu nav ārā vai to kapacitāte nav pietiekama ekonomiski pamatotai darbības atsākšanai, kā arī, laika apstākļi ne vienmēr paredz komfortablu iespēju atrasties terasē, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošas, atbildīgas un fizisko un emocionālo veselību veicinošas atpūtas iespējas iekštelpās.

No šī gada jūnija vidus līdz oktobrim Ventspils dome rīko sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu konkursa Labākais ēdināšanas uzņēmums Ventspilī 2009.

Konkursu Labākais ēdināšanas uzņēmums Ventspilī pašvaldība organizē, lai veicinātu kvalitatīvu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pilsētā, kā arī popularizētu labākos ēdināšanas uzņēmumus. Konkurss Ventspilī tiek rīkots jau kopš 1999. gada.

Ēdināšanas uzņēmumus vērtē trīs grupās: restorāni; kafejnīcas; ātrās ēdināšanas uzņēmumi.

Konkursa dalībnieku vērtēšanu veiks trīs neatkarīgi eksperti. Tāpat Ventspils portālā publicētajā apmeklētāju anketā savu vērtējumu varēs izteikt ēdināšanas uzņēmumu apmeklētāji.

Konkursa pirmās un otrās vietas ieguvējiem būs dotas tiesības sniegt restorāna, kafejnīcas, ātrās ēdināšanas uzņēmuma pakalpojumus Ventspils pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldības daļa pamatkapitālā kopumā pārsniedz 50%, nerīkojot papildu pasūtījuma procedūras, laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim.

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai klātienē ārtelpās, informē Ekonomikas ministrijā.

Atgādinām, ka, apstiprinot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeima lēmusi, ka no š.g. 7. maija pastiprinātos drošības apstākļos tiek atļauts atsākt sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās.

Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi:

Aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka no 29. jūnija pārtrauc regulāros reisus uz Rīgas lidostu.

KLM Rīgā kopš 2004. gada veica regulāros reisus starp Rīgu un Amsterdamu, bet aiziešanu no Latvijas aviotirgus pamato ar globālo ekonomisko krīzi. Tāpat KLM atcels maršrutu uz Tallinu un daudzos virzienos samazinās lidojumu kapacitāti. Jau vēstīts, ka šogad Eiropā lielākā daļa aviokompāniju strādā ar lieliem zaudējumiem. Visas nozares zaudējumi varot sasniegt pat vairākus miljardus eiro.

Aviācijas krīzes dēļ no Rīgas jau aizgājušas tādas aviokompānijas kā britu zemo izmaksu aviokompānija easyJet, Īrijas zemo cenu aviokompānija Aer Lingus, Vācijas zemo izmaksu aviokompānija Germanwings. Tāpat lidojumus pērn pārtrauca Austrian Airlines.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM otrdien negaidīti paziņoja, ka tās vadītājs Aleksandrs de Žuņjaks atkāpies no amata, lai stātos Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) direktora amatā.

Žuņjaks pērn palīdzēja Air France-KLM pirmo reizi kopš 2008.gada atgriezties pie peļņas, taču vadītāja amatā pavadītos četrus gadus iezīmējušas arī saspīlētas attiecības ar pilotiem.

Aviokompānija norādīja, ka aizvietotāju Žuņjakam cer atrast, vēlākais, līdz 1.augustam.

Žuņjaks Air France vadītāja amatā stājās 2011.gadā, bet gadu vēlāk kļuva par Air France-KLM priekšsēdētāju.

Air France-KLM pērn strādāja ar 118 miljonu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 225 miljonu eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājis izdevumu kritums un jo sevišķi zemās degvielas cenas.

Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien nosodīja streikojošo darbinieku vardarbīgos protestus pret aviokompānijas Air France-KLM vadību, norādot, ka tie apdraud Francijas tēlu.

«Sociālais dialogs ir svarīgs un, kad to pārtrauc vardarbība un nesaskaņas iegūst nepieņemamu veidolu, tas var radīt sekas uz valsts tēlu un pievilcību,» uzsver Olands.

Air France-KLM personāldaļas vadītājam Ksavjē Brosetam tika norauts krekls un viņam nācās pārrāpties nožogojumam, lai nokļūtu drošībā, kad vairāki simti streikojošu aviokompānijas darbinieku pirmdien iebrāzās valdes sanāksmē, protestējot pret plāniem likvidēt 2900 darba vietas.

Savukārt Pjēram Plisonjē, kurš ir atbildīgs par garo distanču lidojumiem, sadursmē ar darbiniekiem tika saplēsts krekls un žakete.

Kompānija Air France-KLM piektdien paziņojusi, ka sadalījusi apjomīgu pasūtījumu, kas ietver 50 tālsatiksmes lidmašīnas, starp Eiropas Airbus un ASV konkurentu Boeing, ziņo thelocal.fr.

Darījuma vērtība ir 11,3 miljardi ASV dolāru.

Francijas - Nīderlandes aviolīnija pasūtīs 25 Airbus A350-900 un 25 Boeing 787-9 Dreamliner ar iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, lai atjaunotu tās floti ar degvielas ziņā ekonomiskākiem un vieglākiem modeļiem.

Pasūtījums Francijā piesaistījis milzīgu uzmanību. Daži politiķi iepriekš izdarījuši spiedienu uz Air France-KLM pirkt lidmašīnas no Airbus, kam ir ražotne Tulūzā, nevis no Boeing.

Lidmašīnas aizstās Air France A340 un KLM Boeing MD-11 floti.

Darījums, kuru paredzēts noslēgt līdz gada beigām, ietver arī iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, palielinot kopējo iegādāto lidmašīnu skaitu līdz 110 un darījuma vērtību - līdz 26,96 miljardiem ASV dolāru.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair maksās 250 000 eiro kompensāciju Air France-KLM grupai par maldinošu reklāmu, kas vērsta pret Air France-KLM. Air France-KLM iesūdzēja tiesā Ryanair par tās mājaslapā publicēto reklāmu, kurā teikts, ka Ryanair lidojumi esot par 391% lētāki nekā Air France. Pēdējie iebilda arī pret reklāmas saukli «Debesis ir lētākā vieta pasaulē», kuram līdzīgu izmanto Air France-KLM - «Debesis ir visskaistākā vieta pasaulē». Ryanair, kas pazīstama ar tās vadītāja Maikla O'Līrija agresīvo mārketinga stilu, paziņoja, ka tā virzīs sūdzību ES Konkurences uzraudzības padomē par neatļautu miljarda eiro Francijas valdības subsīdiju Air France. Oponenti nosodīja šo paziņojumu un to nosauca par «publicitātes triku».

Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" izdzīvošana nav garantēta, ja koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze turpināsies, svētdien brīdināja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hūkstra.

Francijas un Nīderlandes valdībai katrai pieder 14% grupas akciju, un tās nacionālajās aviokompānijās iepludinājušas miljardiem eiro, lai palīdzētu pārciest pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē.

"Tā [izdzīvošana] nav garantēta," intervijā Nīderlandes televīzijai NPO sacīja Hūkstra, uzsverot uz nepieciešamību samazināt izdevumus.

Pavasarī Francijas valdība "Air France" aizdevumos piešķīra septiņus miljardus eiro, bet Nīderlandes valdība KLM nodrošināja 3,4 miljardu eiro aizdevumu. KLM glābšanu nepieciešams papildināt ar daudzpusīgu restrukturizācijas plānu, kā arī apņemšanos atjaunot veiktspēju un konkurētspēju, norāda Hūkstra.

"Air France-KLM" tīrie zaudējumi šogad otrajā ceturksnī pieauguši līdz 2,6 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,8 miljardu eiro zaudējumiem pirmajā ceturksnī.