Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam savu kandidatūru pieteicis Drošības policijas (DP) darbinieks Artūrs Zvejsalnieks. Viņš ir pārliecināts, ka atbilst visām prasībām un iecelšanas gadījumā spēs iestādi vadīt efektīvāk par savu priekšgājēju.
Zvejsalnieks ieguvis izglītību Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē, kur šobrīd turpina studijas doktorantūrā, specialitātē - krimināltiesības. 2008. gada 11. novembrī uzņemts zvērinātu advokātu skaitā. Kopš 2004. gada strādājis Latvijas Republikas Drošības policijā (dienesta pakāpe - kapteinis). Šajā laikā saņēmis vairākus apbalvojumus par sevišķi smagu noziegumu atklāšanu. 2003. gadā uzsācis darbu Rīgas Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē. Šobrīd A. Zvejsalnieks ir bezpartejisks, lai gan līdz 2003. gadam aktīvi darbojies Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijā (LSDSP), kur vadījis tās jaunatnes organizāciju Jaunatnes Sociāldemokrātiskā savienība (JSS).
"Manuprāt, KNAB darbībā ir pieļautas vairākas būtiskas kļūdas, kas apgrūtina šīs iestādes darbu," teikts A. Zvejsalnieka pieteikumā LR premjeram Ivaram Godmanim. A. Zvejsalnieks uzskata, ka biroja prioritātei jābūt sekmīgai izmeklēšanai kriminālprocesos un operatīvajās lietās. Saskaņā ar viņa pārliecību, viens no būtiskākajiem aspektiem, lai to nodrošinātu, ir izmeklēšanas noslēpuma ievērošana. "Protams, sabiedrība ir jāinformē par atklātajiem korupcijas gadījumiem. Tomēr tas drīkst notikt tikai veidā, kas netraucē izmeklēšanas norisi, un tikai pēc tam, kad savākts pietiekams daudzums pierādījumu," saka KNAB vadītāja kandidāts.
Par vienu no pirmajiem jaunā KNAB vadītāja uzdevumiem Zvejsalnieks uzskata situācijas normalizēšanu attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Viņaprāt, nav pieļaujama situācija, kad divu tiesībsargājošo iestāžu darbība sabiedrībā rada priekšstatu par konfliktu. "Uzskatu, ka šeit aktīva loma būtu jāuzņemas ģenerālprokuratūrai, pārbaudot publiskajā telpā izskanējušo informāciju," saka A. Zvejsalnieks, piebilstot, ka "tai ir vai nu jānovērš šaubas par attiecīgo amatpersonu godīgumu, vai arī jāsauc vainīgie pie atbildības." Viņaprāt, vajadzētu apsvērt grozījumus normatīvajos aktos, lai turpmāk novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos.
Būtiski uzlabojumi iespējami arī biroja darbībā, kas saistīti ar korupcijas profilaksi un novēršanu. "KNAB ir ne tikai jāizvērš publiskas aktivitātes un skaļas reklāmas kampaņas, bet jāveic arī preventīvs darbs valsts iestādēs, sniedzot konkrētus priekšlikumus iestāžu darba uzlabošanai, kā arī korupcijas risku novēršanai," uzsver Artūrs Zvejsalnieks. Obligātai izmeklēšanas darba daļai kriminālprocesos par valsts amatpersonu kukuļošanu jābūt secinājumiem par apstākļiem, kas veicinājuši attiecīgo noziegumu izdarīšanu, kā arī ierosinājumiem to novēršanai.