«Latvijas uzņēmumu būtiskākie ekonomiskie ieguvumi no Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ir saistīti ar Krievijas tirdzniecības noteikumu paredzamību – ievedmuitas samazināšanu, sanitāro pasākumu pielīdzināšanu starptautiskajām normām, kā arī muitas lietu sakārtošanu,» laikraksta Dienas Bizness konferencē «Krievijas dalība PTO – Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz ar Krievijas pievienošanos PTO un tirdzniecības noteikumu paredzamību gaidāmi pozitīvi efekti gan uz eksporta, gan arī, piemēram, ražotājiem nepieciešamo Krievijas izejvielu importa attīstību, konferencē norādīja ministrs.

D. Pavļuts pauda, ka Krievijas uzņemšana PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā un ir ļoti būtisks solis abu pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanā, jo turpmāk tās tiks balstītas uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem.

Turpmāk abām pusēm būs saistoši PTO līgumi, kas regulē, piemēram, tādus jautājumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība u.c. Tas nozīmē, ka visām šīm normām Krievijā būs jābūt atbilstošām PTO nosacījumiem un tam tiks sekots līdzi Eiropas Savienības Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros. Krievijas Federācijas (KF) dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES-KF ekonomisko attiecību padziļināšanu, teikts EM paziņojumā.

Demokrātijas eņģēm čīkstot, Krievijas parlamenta apakšpalāta jeb Valsts Dome ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šonedēļ panāca apstiprinājumu valsts dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Nākamnedēļ paredzams apstiprinošs balsojums augšpalātā jeb Federācijas Padomē, tad – prezidenta Vladimira Putina paraksts, un jau augustā Krievija beidzot tiešām būs PTO.

Kaut valdošās partijas Vienotā Krievija caursišanas spējas dēļ par gala iznākumu šaubu nebija, opozīcija PTO dalības ratifikāciju uz brīdi tiešām ja arī ne apšaubīja, tad katrā ziņā situāciju padarīja kutelīgu. Ja kaut kas noietu greizi un līgums netiktu apstiprināts līdz 23. jūlijam, saskaņā ar PTO noteikumiem to Krievijai būtu jāsāk diskutēt ar organizācijas dalībvalstīm no jauna. No Domes 450 deputātiem par līgumu nobalsoja 238, pret – 208, ar visai nelielu rezervi pārvarot 226 balsu minimumu. Pret dalību PTO nelokāmi paliek komunisti, partija Taisnīgā Krievija un liberāldemokrāti. Oponentu viedoklis ir nemainīgs, un arī dalības PTO aizstāvji un īstenotāji to nenoliedz. Kaut pilnīgai pārejai uz brīvo tirgu pēc PTO standartiem dažādās kategorijās dots laiks, ar pirmo Rietumu konkurences šoku Krievijas ražotāji sastapsies pavisam drīz.

ASV šomēnes noteiks jaunus muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma, kas ļauj ASV šādi reaģēt uz subsīdijām Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus», trešdien paziņoja ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs (USTR).

Saskaņā ar PTO lēmumu ASV drīkst noteikt muitas tarifus ES ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,86 miljardu eiro) vērtībā, lai kompensētu šo subsīdiju radītos zaudējumus. Šie ir lielākie pretpasākumi, kādus PTO jebkad ir atbalstījusi tirdzniecības strīdā.

Summu noteica PTO arbitrāža pēc tam, kad organizācija 2018.gada maijā atzina par pamatotu ASV nostāju, ka ES valstu piešķirtās subsīdijas un aizdevumi «Airbus» bijuši nelikumīgi.

USTR paziņoja, ka ES ražotajiem lidaparātiem tiks noteikts 10% tarifs, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sieram, olīvām, apelsīniem, miltiem, vīnam un viskijam - 25% tarifs.

Šī gada 5.februārī Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Vispārējās padomes sanāksmē tika pieņemts lēmums par Ukrainas pievienošanos PTO. Pēc nepieciešamo dokumentu ratifikācijas Ukrainas parlamentā Ukraina kļūs par pilntiesīgu PTO dalībvalsti.

Līdz ar to ir noslēdzies nepilnus 15 gadus ilgušais Ukrainas iestāšanās process PTO, kas ļāvis veikt Ukrainai nepieciešamās reformas ārējās tirdzniecības politikas sakārtošanā un tautsaimniecības sektoru reformēšanā, atbilstoši šīsdienas pasaules tirdzniecības pamatstandartiem.

Latvijai ir būtiska Ukrainas iestāšanās PTO, jo tā dos iespēju savstarpējās tirdzniecības attiecības balstīt uz saistošiem starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, un tādējādi nodrošināt paredzamākus un caurspīdīgākus Ukrainas likumdošanas noteikumus.

Ukrainas iestāšanās PTO Latvijas uzņēmējiem dos pārliecību par partnera tirdzniecības noteikumu stabilitāti, skaidrus nosacījumus tādos tirdzniecībai svarīgos jautājumos kā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, tirdzniecības tehniskās barjeras, sanitārie un fitosanitārie pasākumi, tranzīta brīvība, muitas procedūras, muitas maksājumi un formalitātes, kā arī garantijas tirdzniecības nosacījumu vienkāršošanai.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieki, tai skaitā Eiropas Savienība (ES), ir noslēguši sarunas par vienošanos birokrātijas mazināšanai pakalpojumu tirdzniecības jomā, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā dēvētā kopīgā iniciatīva par pakalpojumu iekšzemes regulējumu "vienkāršos nevajadzīgi sarežģītos noteikumus un mazinās procesuālos šķēršļus", ar ko it īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šī vienošanās palīdzēšot globālās pakalpojumu tirdzniecības izmaksas samazināt par vairāk nekā 150 miljardiem ASV dolāru gadā.

Tas ir pirmais PTO sasniegums pakalpojumu tirdzniecības jomā ļoti ilgā laikā. EK uzsvēra, ka laba regulatīvā prakse ir būtiska mūsdienu ekonomikas funkcionēšanai. Ar šo iniciatīvu ir panākta vienošanās par skaidriem noteikumiem attiecībā uz pārredzamību un atļauju piešķiršanu pakalpojumu jomā. Tā rezultātā tiks ievērojami atvieglota pakalpojumu tirdzniecība, it īpaši MVU, kuriem nav tādu pašu resursu un pieredzes kā lielākiem viņu konkurentiem, lai tiktu galā ar sarežģītiem procesiem.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Pirmā gada bilance Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā – divas strīdu procedūras, ko ierosinājusi Eiropas Savienība un Japāna. Turpretī ietekmes uz investīciju pieplūdi un Krievijas ekonomikas stimulēšanu PTO praktiski nav nekādas.

Kad Krievija pērn 22. augustā pēc 19 gadu mēģinājumiem un vilcināšanās iestājās globālajā tirdzniecības klubā, pie valsts augstākās varas grožiem atpakaļ nākušais Vladimirs Putins bija uzstādījis 6% ekonomikas izaugsmes mērķi. Tomēr pat par spīti samērā augstajām naftas cenām Krievijas ekonomikas iekšējais spēks pasaules lielāko ekonomiku stagnācijas laikā nav izrādījies pietiekams, lai kaut tuvotos prezidenta uzstādītajam mērķim. Šā gada otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika pret šo laika posmu pērn ir augusi vien par 1,2%, ziņo Bloomberg.

Lielākais klupšanas akmens sarunās par iestāšanos PTO Krievijai bija nesaprašanās ar Eiropas Savienību par ievedmuitas tarifiem automašīnām. Kad tas it kā tika atrisināts un Krievija apsolīja pazemināt iekasējamo ievedmuitu, vien dažas dienas pēc iekļūšanas PTO – 1. septembrī ‒ Maskava pieņēma it kā ekoloģiski motivētu likumprojektu par automašīnu utilizācijas nodokli importējamajām automašīnām. Muitas savienības piegādātāji – Baltkrievija un Kazahstāna – no tā gan ir atbrīvoti.

Krievija sniegs Minskai nepieciešamo palīdzību, lai Baltkrievija pēc iespējas ātrāk iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Šāds lēmums tika ietverts memorandā, ko Baltkrievija un Krievija parakstījušas par iestāšanos PTO, vēsta Krievijas mediji.

«Krievija palīdzēs novērst politiskos šķēršļus pārrunās par Baltkrievijas iestāšanos PTO,» ir teikts memorandā, kas parakstīts Eirāzijas ekonomiskās padomes tikšanās laikā Maskavā.

«Mēs apsveicam Krieviju, ka tā iestājusies PTO. Es pieņemu, ka pilnvērtīga PTO biedra statuss sniegs mūsu stratēģiskajam partnerim papildus iespējas palīdzēt arī Baltkrievijai iestāties šajā organizācijā,» pirmdien pavēstīja Baltkrievijas prezidents Alkeksandrs Lukašenko.

Jau vēstīts, ka aizvadītās nedēļas beigās Krievija pēc 18 gadus ilgām diskusijām pievienojās PTO. Intensīvas sarunas par Krievijas, kas ir arī viena no pasaules galveno ekonomiku savienības G8 valstīm, iestāšanos PTO notika kopš 1993. gada.

Ķīna paziņojusi, ka gadījumā, ja ASV neievēros Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumus, var izcelties «tirdzniecības karš».

Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvniecības (USTR) - ASV valdības aģentūras - pagājušajā nedēļā nosūtītā vēstulē Kongresam, kurā izklāstīts prezidenta Donalda Trampa redzējums, pārskatīti nosacījumi, ar kuriem ASV pievienojās PTO.

Trampa administrācijas interpretācijā «Kongress skaidri norādījis, ka amerikāņi nav tieši pakļauti PTO lēmumiem».

Ķīna brīdināja, ka mēģinājumi diskreditēt PTO kaitētu tirdzniecībai nākotnē.

«Ja PTO locekļi ignorē organizācijas noteikumus pašlabuma vārdā un atsakās ievērot tās spriedumus strīdos, tad daudzpusējā tirdzniecības sistēma eksistēs tikai nosaukuma dēļ un var pat atkārtoties pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu tirdzniecības karš,» paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

«Pats sev par pārsteigumu esmu sācis izvērtēt savu skepsi attiecībā pret Krieviju. Patlaban šajā valstī vēl neesmu investējis, bet pirmo reizi sāku apsvērt iespēju to darīt,» ASV medijam CNBC pauda «Volstrītas veterāns», investors Džims Rodžers (Jim Rodger).

Pēc pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) Krievijas kompānijām paveras lielākas iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī palielinās to konkurētspēja pasaules tirgū. Pēc pievienošanās PTO Krievija nonākusi vairāku investoru redzeslokā, ieskaitot Dž. Rodžeru.

Krievija pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) interesantā laikā - tad, kad tai kaimiņos esošo eirozonu moka parādu slogs un kad Krievijas pašas ekonomikas izaugsmes nākotnes prognozes nav īsti skaidras, tomēr tie, kas ir gana drosmīgi, varētu mēģināt riskēt un ieguldīt ilgtermiņā, pauž Business Insider.

Neņemot vērā to, ka Krievija pieder BRIC valstu grupai, valsts jau pāris mēnešus atrodas investoru redzeslokā, raksta medijs. To ietekmē gan situācija eirozonā, gan Krievijas ģeogrāfiskais novietojums, kā arī tas, ka Krievijas ekonomikas «neskaidrība» varētu būt krietni pārspīlēta.

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Krievijas Federācija trešdien oficiāli kļūst par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 156. dalībvalsti. Sākot ar šodienu, stājas spēkā Krievijas iestāšanās PTO uzņemtās saistības un valstij nāksies ievērot vairākus organizācijas principus. Latvijas ieguvumi būs saistīt ar zemākiem eksporta tarifiem.

«Līdz ar Krievijas dalību PTO preču tirdzniecībā pakāpeniski tiks samazināti un atsevišķos gadījumos pat pilnībā atcelti importa un eksporta tarifi, noteikti maksimālie iespējamie tarifu griesti, kā arī tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitārie un fitosanitārie pasākumi būs jāpiemēro atbilstoši starptautiskajām normām,» uzskaita Ekonomikas ministrija.

Turpmāk KF būs jāievēro tādi PTO nediskriminācijas pamatprincipi kā vislielākās labvēlības režīms un nacionālais režīms. Tāpat dalība PTO ierobežos iespējas īstenot protekcionisma pasākumus, sekmējot KF tirdzniecības attiecību paredzamību un uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstību.

Šveicē notikušajā ceremonijā piektdien tika apliecināts, ka Krievija pēc 18 gadus ilgušām diskusijām pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), vēsta BBC.

Līdz šim brīdim Krievija ir pasaules lielākā ekonomika, kas pievienojusies (PTO). PTO ir pārstāvētas gandrīz visas pasaules valstis.

Krievijas iestāšanās PTO samazinās preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeras un radīs labākus nosacījumus tirdzniecības attiecību attīstībai, iepriekš portālam nozare.lv ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. «Ņemot vērā, ka Krievija ir Latvijas otrs lielākais ārējais tirdzniecības partneris, tās iestāšanās PTO ir ļoti svarīga. Šo globālajai ekonomikai vēstursiko brīdi jau vairākus gadus gaida arī Latvijas uzņēmēji, jo tas ir būtisks solis ceļā uz labāku ārējās tirdzniecības režīmu un lielāku procesa caurskatāmību, tostap attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeru samazināšanu,» pauda D. Pavļuts. Viņš norādīja, ka līdz ar Krievijas pievienošanos PTO atsevišķos gadījumos tiks pilnībā atcelti importa un eksporta tarifi, tiks noteikti maksimālie iespējamie tarifu griesti, kā arī tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitāre un fitosanitārie pasākumi tiks piemēroti starptautiskajām normām.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

No Krievijas iestāšanās PTO Latvijai būšot virkne ieguvumu tieši pārtikas un lauksaimniecības jomā. Krievijas dalība starptautiskajā tirdzniecības organizācijā, kuras ietvaros tai vajadzēs ievērot daudzpusējos tirdzniecības nosacījumus, tai skaitā sanitāros un fitosanitāros pasākumus, tirdzniecības tarifus un ne-tarifu barjeras, sekmēs Krievijas un pārējo PTO dalībvalstu, tai skaitā, Latvijas savstarpējās tirdzniecības izaugsmi, paredz Zemkopības ministrija.

Krievija kā pilntiesīga PTO dalībvalsts vairs nevarēšot ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar tās uzņemtajām saistībām PTO.

Paredzams, ka Krievija samazinās ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam un tās noteiktie vidējie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem pēc to pilnīgas ieviešanas būs 10,8% pašreizējo 13,2% vietā. Attiecīgi piena produktiem tie būs 14,9% pašreizējo 19,8% vietā; graudiem – 10% pašreizējo 15,1% vietā.

Svarīgi, ka panākta vienošanās par atsevišķu augsto tarifu būtisku samazināšanu, piemēram, šobrīd piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanās brīdi PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu. Tādējādi Latvijas cūkaudzētāju konkurētspējīga eksporta iespējas uz Krieviju būtiski uzlabosies. ZM aplēsusi, ka, eksportējot dzīvas cūkas 2010. gada apjomos, Latvijas cūkaudzētāji uz samazinātā ievedmuitas nodokļa rēķina ietaupīs apmēram 5 miljonus eiro. Turklāt, cūkgaļas ražotāji varēs izmantot arī iespēju eksportēt savu produkciju tarifu kvotas ietvaros ar ievedmuitas nodokli 0%, pašreiz tarifs ir 15%, bet ne mazāk kā 0,25 eiro par kilogramu. Cerības ar tarifu samazinājumu saista pašmāju cūkaudzētāji. A/s Jēkabpils labība valdes priekšsēdētājs Varis Sīmanis atzīst, ka situācija būs atkarīga galvenokārt no produkcijas cenas un lielākiem importētājiem – Vācijas, Holandes, Dānijas un, iespējams, Polijas. Latvija esot mazs tirgus spēlētājs, kas kopējo ainu būtiski neietekmē. Uz strauju eksporta kāpumu arī nevarot cerēt, jo jau šobrīd atsevišķas cūku fermas uz Krieviju eksportē ap 70 – 80 % no saražotā. SIA Ulbroka direktors Aivars Kokts ir piesardzīgs savās prognozēs. Viņš Db sacīja, ka Latvijas ražotāji varētu būt tikai ieguvēji no Krievijas iestājas PTO, jo paredzams, ka Eiropā paaugstināsies cūkgaļas cenas. Ja ievedmuitas tarifu samazinātu par 30 %, cenas kāpums varētu būt ap 10 %, lēš A. Kokts. Tiesa, jāņem vērā, ka uz Krievijas tirgū pretendē arī Vācijas ražotāji, kas būtu pirmie ieguvēji. Turklāt satraukumu jau pauduši vietējie Krievijas cūkaudzētāji, kas aicina valdību neatļaut strauju tarifu samazinājumu importa cūkgaļai.

Eiropas politiķu labās ieceres nodrošināt savus banku pakalpojumu patērētājus pret globālās finanšu krīzes atkārtošanos var izraisīt tiesāšanos augstā līmenī, brīdina finanšu politikas analītiķi un patērētāju tiesību aizstāvji ES un pasaulē.

Finanšu industrijas analīzei veltītā Briseles domnīca Finance Watch (FW) kopā ar četrām Eiropas patērētāju tiesību organizācijām ES tirdzniecības komisāram Karelam de Gihtam nosūtījusi atklātu vēstuli, prasot Pasaules Tirdzniecības organizācijas Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komitejā atbalstīt Ekvadoras priekšlikumu apspriest «virzību makroekonomiski piesardzīgos regulējumos un to attiecības ar GATS (t.i., PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma) noteikumiem».

Ekvadoras rūpju tiešais iemesls ir Panamas izteiktie draudi, kad Ekvadora savā nacionālajā likumdošanā mēģināja regulēt Panamas «nodokļu paradīzes» statusu. Panama pret to protestēja, atsaucoties uz PTO līgumiem un noteikumiem. ASV patērētāju tiesību organizācija Public Citizen (PC) norāda, ka līdzīga argumentācija, lai savaldītu likumdevēju «pārliekās» rūpes par savas valsts iedzīvotāju materiālo drošību, ir likusi pierauties arī ASV Kongresam.

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Jau vairāk nekā nedēļu garās sarunas Ženēvā, kurās bija plānots vienoties par pasaules tirdzniecības liberalizāciju, izgāzušās, atsaucoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vadītāju Paskālu Lamiju, vēsta BBC News.

P.Lamijs norādīja, ka organizācijas amatpersonas sarunu neveiksmēs vaino Ķīnu, Indiju un ASV, kurām neizdevās vienoties par importa nosacījumiem.

Eiropas Savienības Tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons atzina, ka PTO sarunu rezultāts "lauž sirdi".

Galvenais diskusiju jautājums PTO tikšanās laikā bija, vai liberalizēt lauku produktu importa nosacījumus, kas patlaban paredz aizsardzību un subsīdijas vietējiem nabadzīgajiem fermeriem.

Taču Indija, Ķīna un ASV nepiekrita šādām izmaiņām.

"Nav nekādas jēgas runāt aplinkus, šī tikšanās ir izgāzusies," sacīja P.Lamijs un norādīja, ka organizācijas dalībnieki vienkārši nav spējīgi pārvarēt savas atšķirības.

Pēc Krievijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) kaimiņvalstij nāksies samazināt ievedmuitas nodokļus, kā arī tā nevarēs ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar jaunajām saistībām, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe

Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta šodien ratificēja Krievijas pievienošanos PTO. Tādējādi Federācijas padome spērusi pēdējo soli, lai attiecīgo likumprojektu varētu parakstīt Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Iepriekš, 10.jūlijā Krievijas dalību PTO apstiprināja Krievijas Valsts dome.

«Krievija būs jāsamazina ievedmuitas nodokļi plašam produktu klāstam un jāatceļ prasība par importa licenci alkoholiskajiem dzērieniem, kas atvieglos pieeju šim tirgum. Dažiem produktiem tarifu samazinājums būs būtisks, piemēram, dzīvām cūkām. Patlaban piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanos PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu,» sacīja Gulbe.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministre Jeļena Skriņņika parakstījušas Latvijas un Krievijas kopēju paziņojumu par Lauksaimniecības konsultatīvās grupas izveidi.

Lauksaimniecības konsultatīvās grupas darbības mērķis būs Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības uzlabošana lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomā. Šīs grupas uzdevums būs koordinēt abām valstīm savstarpēji izdevīgu sadarbību lauksaimniecības preču tirdzniecībā, atbalstīt ekonomisku, tirdzniecības un zinātniski tehnisku sakaru aktivizēšanu lauksaimniecības jomā, kā arī sekmēt tiešu sakaru dibināšanu starp abu valstu uzņēmumiem un organizācijām. Krievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris, kas trešo valstu starpā ierindojas pirmajā vietā lauksaimniecības produktu eksporta un importa ziņā.

Mazākas ievedmuitas un lielāka stabilitāte – šādi varētu būt galvenie pārtikas ražotāju ieguvumi no Krievijas iestājas PTO.

Krievijai būs jāsamazina ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam, bet lielai daļai šis samazinājums ar pašreizējo nebūs būtisks un arī pašlaik tarifi nav galvenais mūsu eksportu ierobežojošais faktors. Bet dažiem produktiem tarifu samazinājums būs būtisks, piemēram, dzīvām cūkām. Šobrīd piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanos PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu. Latvijas cūkaudzētājiem vajadzētu priecāties, ka nu varēs tirgoties ar Krieviju bez augstām ievedmuitām un citiem ierobežojumiem, bet situācija ir tāda, ka pašlaik mums jau nemaz nav īsti ko tirgot.

Latvija aicina Eiropas Komisijas dienestus izvērtēt Ukrainas pieņemto lēmumu palielināt ievedmuitas nodevas likmi valstī (+ 13% punkti pie jau esošās nodevas likmes) atsevišķiem produktiem, tādā veidā ierobežojot importu un veicinot vietējās produkcijas patēriņu.

Kā informē Zemkopības ministrija (ZM), pašreizējās krīzes apstākļos šāda ievedmuitas palielināšana Latvijas zivsaimniecības produkcijas un alkoholisko dzērienu eksportētājiem var radīt negatīvu ietekmi Latvijas konkurētspējai Ukrainas tirgū, kas nelabvēlīgi ietekmēs jau tā slikto ekonomisko situāciju valstī. Ukrainas lēmums palielināt muitas nodokļus neatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk – PTO) līguma nosacījumiem un Ukrainas saistībām iestāšanās sarunām PTO, jo Ukrainas paredzētais ievedmuitas nodokļa palielinājums kopā ar pašreiz piemēroto likmi pārsniegs Ukrainas PTO saistību grafikā paredzētos tarifu robežlīmeņus, kā arī nopietni apdraud Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmēju intereses.

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.