Eiropas Komisija trešdien ierosināja visaptverošu pasākumu kopumu jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Priekšlikumu kopumā ir noteikti vairāki vērienīgi mērķi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un atjaunīgo enerģiju, un tā mērķis ir radīt funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un stiprināt efektīvu regulējumu. Komisija uzskata, ka, starptautiskā līmenī panākot vienošanos par nostādnēm laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam attīstīto valstu emisijām vajadzētu samazināties par 30%. Lai papildus uzsvērtu savu apņemšanos, Komisija ierosina Eiropas Savienībai izteikt apņemšanos līdz 2020. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par vismaz 20%, jo īpaši, izmantojot enerģētikas pasākumus.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: "Šī diena iezīmē būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības vēsturē. Enerģētikas politika bija galvenā joma Eiropas projekta sākumā. Tagad mums jānodrošina, lai tā atkal būtu uzmanības centrā. Visās ES dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, arvien pieaugošo atkarību no importa, kā arī enerģijas cenu pieaugumu. Ir nepieciešama vienota rīcība Eiropas līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģiju. Komisijas šodien ierosinātie priekšlikumi liecina par mūsu apņemšanos īstenot vadību un ilgtermiņa skatījumu attiecībā uz jaunu Eiropas enerģētikas politiku, kurā tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Mums jārīkojas tagad, lai veidotu rītdienas pasauli."

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Šodien Eiropas enerģētikas politika ir guvusi jaunu impulsu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumu trešo paketi , lai ikvienam ES iedzīvotājam nodrošinātu faktiskas piegādātāja izvēles iespējas un taustāmas priekšrocības. Komisijas priekšlikumos galvenā uzmanība pievērsta patērētāju izvēles brīvībai, godīgākām cenām, tīrākai enerģijai un piegādes drošībai.

Tiesību akti veicina ilgtspējību, sekmējot energoefektivitāti un garantējot piekļuvi enerģijas tirgum arī mazākiem uzņēmumiem, piemēram, tiem, kuri iegulda līdzekļus atjaunojamās enerģijas ražošanā. Tirgus, kurā valda konkurence, veicina arī lielāku piegādes drošību, uzlabojot nosacījumus investīcijām spēkstaciju celtniecībā un pārvades tīklu ierīkošanā, un tādējādi palīdz novērst pārtraukumus elektroenerģijas un gāzes piegādē. Turklāt ir izstrādāti noteikumi, lai garantētu godīgu konkurenci ar trešo valstu uzņēmumiem.

"Iekšējais enerģijas tirgus, kurā dominē atvērtība un godīgums, ir būtisks faktors, lai ES varētu sekmīgi pārvarēt grūtības, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, ievērojamu atkarību no importa un globālo konkurenci. Mēs vēlamies sagādāt izdevīgākus nosacījumus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem un būt pārliecināti, ka trešo valstu uzņēmumi ievēro mūsu noteikumus," skaidroja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barozu.

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Eiropas Komisija šodien izvirzīja vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Komisijas mērķis, kas veido daļu no Komisijas "labāka regulējuma" prioritārās pieejas, ir Kopienas tiesību aktu efektīvāka īstenošana un ātrāka iedzīvotāju un uzņēmumu sūdzību apstrādāšana. Lai saglabātu Eiropas konkurētspēju strauji mainīgā pasaulē, ir svarīgi, lai politikas veidošana atbilstu iedzīvotāju un uzņēmumu interesēm.

Komisija kā Līgumu uzraudzītāja piedāvā iespējamo uzlabojumu programmu. Tās mērķis ir, izmantojot dažādus instrumentus, noteikt ar īstenošanu saistītos jautājumus jaunu tiesību aktu sagatavošanas vai tiesību aktu grozīšanas procesā. Programmas mērķis ir panākt, lai dalībvalstis atkārtoti apņemtos uzlabot informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem un viņu grūtību risināšanu. Ar šo programmu ir paredzēts mērķtiecīgāk novērst problēmas, palielināt efektivitāti, biežāk pieņemot lēmumus un nosakot prioritātes Komisijas ierosināto tiesas procesu pārvaldībā, kā arī paaugstināt pārredzamību tiesību aktu piemērošanā un izpildē. Ar šo programmu Komisija ierosina pastiprināt Kopienas tiesību aktu piemērošanas, pārvaldības un izpildes stratēģisko plānošanu, kā arī rezultātu pārskatīšanas procesu starp Komisiju, Parlamentu un Padomi.

Tehnoloģiju kompānija Apple atjauninātu planšetdatoru iPad tirgū varētu laist jau pavasarī, CNBC prognozējis analītiķis Braians Vaits.

«Es domāju, ka mēs pieredzēsim vēl vienu atjauninājumu apmēram marta vidū. iPad 5, manuprāt, būs plānāks, vieglāks modelis,» viņš paredzējis.

Viņš sacījis, ka, visticamāk, Apple savā nākamajā iPad izmantos Sharp jauno IGZO displeja tehnoloģiju, kas nodrošina augstāku pikseļu blīvumu.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Ir apšaubāmi, ka cilvēki ies un parakstīsies, lai rosinātu referendumu par grozījumiem likumdošanā, ja par paraksta apliecināšanu būs jāmaksā, Saeimas juridiskās komisijas sēdē norādīja Providus pētniece Iveta Kažoka.

Pat salīdzinoši nelielā samaksa, kas varētu nepārsniegt divus latus, būs pietiekams iemesls, lai iedzīvotāji neietu parakstīties, uzskata I. Kažoka. Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka tramvaja biļetes cenai nevajadzētu būt par šķērsli, ja vien pilsonim ierosinātais jautājums liekas būtisks.

Komisija bija sanākusi uz sēdi, lai spriestu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jāatgādina, ka Valsts prezidents pauda bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Savukārt grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos».

Eiropas Komisija ir publicējusi Balto grāmatu, ierosinot jaunu sistēmu saistībā ar kompensācijām patērētājiem un uzņēmējiem, kas cietuši pretmonopola politikas pārkāpumu rezultātā (tajos gadījumos, kad nav ievēroti EK līguma noteikumi par uzņēmējdarbības ierobežošanu un dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu), informē Eiropas konkurences padome.

Pašlaik vairumā ES dalībvalstu pastāv ievērojami šķēršļi, kas attur patērētājus un uzņēmumus individuālā kārtā prasīt tiesā kompensāciju par kaitējumu, kas tiem radies pretmonopola noteikumu neievērošanas dēļ. Baltajā grāmatā iekļauti priekšlikumi, lai padarītu cietušo iesniegtās kaitējumu kompensēšanas prasības efektīvākas, vienlaikus ievērojot Eiropas tiesību sistēmas un tradīcijas. Komisijas ierosinātās sistēmas pamatā ir princips, ka nodarītie kaitējumi ir jākompensē tikai vienreiz. Pārējie būtiskākie Baltajā grāmatā iekļautie ierosinājumi attiecas uz kolektīvām prasībām, pierādījumu izpaušanu un konkurences iestāžu pieņemto galīgo lēmumu pierādījuma spēku saistībā ar vēlākām prasībām par kaitējuma kompensāciju. Ierosinājumos vienādā mērā ir ņemtas vērā gan prasības iesniedzēja, gan atbildētāja tiesības un pienākumi. Vienlaikus ierosinājumos ir iekļauti aizsargpasākumi, lai nepieļautu tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savas piezīmes par šiem ierosinājumiem līdz 2008. gada 15. jūlijam. Ņemot vērā saņemtās atbildes, Komisija pēc tam izvērtēs konkrētos pasākumus.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Pāvels Maksimovs (LPP)

8.Saeimas pilnvaru laikā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā aktuālākais jautājums bija deputātu ētikas kodeksa izstrāde un ar ētiku saistītu jautājumu izskatīšana, kā arī deputātu pilnvaru apstiprināšana un lietu izskatīšana par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības.

8.Saeimas pilnvaru laikā ir mainījies komisijas nosaukums un uzdevumi. Saeima apstiprināja komisijas izveidotās Deputātu ētikas kodeksa izstrādes apakškomisijas sagatavoto Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Komisija ierosināja veikt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai nodrošinātu kodeksa darbību un statusu, kā arī paplašinātu komisijas pilnvaras un nosaukuma maiņu - "Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija".

Eiropas Komisija ierosinājusi, sadarbojoties ar dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25 % laikposmā līdz 2012. gadam, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Aplēses liecina, ka tāds samazinājums varētu palielināt Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopproduktu (IKP) par 1.5 %.

Līdz ar to palielinātu arī ieguldījumus izaugsmei un jaunām darba vietām – kopā par 150 miljardiem eiro.

Šī ir viena no progresīvajām iniciatīvām, kas iekļautas pirmajā stratēģiskajā pārskatā par iniciatīvu Labāks regulējums. Stratēģiskajā pārskatā tiek vērtēts līdz šim panāktais, un ierosināti tālejoši mērķi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacījis: "Mūsu pirmais stratēģiskais pārskats par labāka regulējuma iniciatīvu rāda, ka Komisijā sāk veidoties jauna politiskā kultūra. Mēs turpināsim strādāt tā, lai radītu pievienoto vērtību Eiropas mērogos. Mūsu mērķis ir panākt ļoti kvalitatīvu Eiropas normatīvo vidi, kas atbilst pilsoņu prasībām, bet kas arī nerada nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem. Pasludinātās iniciatīvas apliecina Komisijas politisko apņēmību šo plānu īstenot."

Vakar Eiropas Komisija ierosinājusi, sadarbojoties ar dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25 % laikposmā līdz 2012. gadam. Aplēses liecina, ka tāds samazinājums varētu palielināt ES IKP par 1,5 % un līdz ar to arī palielināt ieguldījumus izaugsmei un jaunām darba vietām - kopā par 150 miljardiem eiro.

Lai šo mērķi sasniegtu, dalībvalstu un reģionu valdībām un pašvaldībām ir jāpiešķir jauna politiska nozīme centieniem samazināt birokrātiju. Šī ir viena no progresīvajām iniciatīvām, kas iekļautas pirmajā stratēģiskajā pārskatā par iniciatīvu "Labāks regulējums". Stratēģiskajā pārskatā tiek vērtēts līdz šim panāktais, un ierosināti tālejoši mērķi. Sistēma, kas prasa visiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem veikt ietekmes novērtējumu, tiks vēl pastiprināta, lai nodrošinātu kvalitāti un objektivitāti, izveidojot Ietekmes novērtēšanas padomi. Turklāt ar 43 jaunām iniciatīvām ir papildināta vienkāršošanas adaptīvā programma 2006.-2009. gadam, aptver plašu politikas pasākumu spektru. Starp iniciatīvām minamas darbības lauksaimniecības nozarē, tādas, kas attiecas uz rūpniecības precēm, tostarp - celtniecības produktiem, kosmētiku un rūpnieciskajām emisijām.

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Eiropas Komisija šodien ierosināja turpināt modernizēt, vienkāršot un racionalizēt Kopējo lauksaimniecības politiku un atcelt atlikušos ierobežojumus lauksaimniekiem, lai palīdzētu tiem reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pārtikas jomā.

Tā sauktā KLP veselības pārbaude vēl lielākā mērā nošķirs tiešos maksājumus un ražošanu, tādējādi maksimāli palielinot lauksaimnieku iespējas reaģēt uz situāciju tirgū, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā.

Starp daudzajiem pasākumu priekšlikumiem ir ierosinājums atcelt lauksaimniecībā izmantojamās zemes atstāšanu atmatā un pakāpeniski palielināt piena kvotas pirms to atcelšanas 2015. gadā, kā arī samazināt tirgus intervenci. Minētās izmaiņas atbrīvos lauksaimniekus no nevajadzīgiem ierobežojumiem un ļaus tiem maksimāli palielināt savu ražošanas potenciālu.

Komisija arī ierosina palielināt modulāciju, ar ko lauksaimniekiem samazina tiešos maksājumus, un šādā veidā iegūto naudu pārskaita Lauku attīstības fondā. Tas ļaus labāk reaģēt uz jauniem izaicinājumiem un iespējām, ar ko saskaras Eiropas lauksaimniecība, sākot no klimata pārmaiņām un vajadzības pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un beidzot ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

Šodien, 1.novembrī, Konsultatīvajai padomei, ko vada Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inta Vasaraudze, AAS "Balta" pārstāvji ierosināja vairākas likumdošanas izmaiņas "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā".

1) "Balta" ierosina no "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma" svītrot normu, kas nosaka apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas nodarījusi zaudējumus aiz rupjas neuzmanības.

"Pašreiz apdrošināšanas sabiedrības atšķirīgi piemēro likuma normu, kas piešķir apdrošinātājam tiesības vērsties ar prasību pret personu, kas nodarījusi zaudējumus aiz rupjas neuzmanības. Šī jēdziena neviennozīmīgs traktējums grauj apdrošināšanas nozares reputāciju, jo klientam līguma slēgšanas brīdī nav skaidrs, kāda īsti rīcība tiks traktēta kā rupja neuzmanība un, kāda ne," teica AAS "Balta" valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. "Pie tam negodīgam apdrošinātājam paveras plašas iespējas piemērot regresa prasību pret apdrošināto personu, pamatojot, ka zaudējumi radušies rupjas neuzmanības dēļ. Mēs ierosinām svītrot šo normu un piemērot tikai tās, kas likumā ir precīzi noteiktas un nevar izraisīt atšķirīgu piemērošanu (piemēram, vadītāja atrašanās alkohola dzērienu iespaidā u.c.). Rupjas neuzmanības izraisītos pārkāpumus attiecībā pret apdrošināšanas ņēmēju pašreiz jau regulē OCTA Bonus-Malus sistēma. Klienti, kas izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu, tiek pārcelti zemākā klasē un par polisi maksā krietni dārgāk."

No 2015. gada 1.janvāra ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus varēs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Izmaiņas parakstu vākšanas kārtībā vēlētāju iniciatīvām nosaka grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kurus galīgajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet 39 bija pret. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule pēc balsojuma paziņoja, ka ZZS izmaiņas neatbalsta un lūgs Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.

Likumā paredzēts,ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būs tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pašlaik Latvijā paraksti kādai vēlētāju iniciatīvai tiek vākti divos posmos – ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, bet parakstu vākšanas otro posmu turpina CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Lai grozījumu projektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita.

Jaunais Maksātnespējas likums ir vērsts uz to, lai aktīvi atsijātu dzīvotspējīgos uzņēmumus no pārējiem un neilgā laikā ļautu komerciālā apritē atgriezties grūtībās nokļuvušo uzņēmumu aktīviem. Arī tiesiskās aizsardzības process, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot saistības, ir pakļauts jaunā likuma normām, kas paredzētas maksātnespējas procesa efektivitātes uzlabošanai. No jaunā likuma ir izslēgta izlīguma un sanācijas iespēja, tāpēc tiesiskās aizsardzības process ir vienīgā alternatīva, taču tā ne tuvu nebūs pieejama katram, kurš gribēs atjaunot maksātspēju.

Lielākais izaicinājums tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) kopš š.g. 1.novembra nav tā ierosināšana, bet gan plāna izstrāde un apstiprināšana. Ja kopumā tagad TAP ierosināšana ir atvieglota – parādniekam vairs nav jābūt trīs gadus reģistrētam Uzņēmumu reģistrā un reizē ar pieteikumu nav jāiesniedz detalizēti izstrādāts TAP plāns, tad pēc lietas ierosināšanas iesniedzamā plāna saturam ir daudz augstākas prasības. Tam jābūt ekonomiski daudz vairāk pamatotam – jānorāda plānotā parādnieka ieņēmumu un izdevumu kopsumma TAP laikā un šīs prognozes pamatojums, plānotās darbības izmaksu samazināšanai un pamatojums procesā piemērojamo metožu izvēlei un nepieciešamībai. Būtisks ir arī fakts, ka parādniekam tiks dota iespēja mēģināt uzsākt TAP tikai divas reizes, un, ja otrajā reizē tiesa procesu nepasludinās, tad automātiski tiks pasludināta maksātnespēja. Tādējādi par atslēgas jēdzienu kļūst arī TAP plāna saskaņošana ar kreditoriem.

Mēbeļu ražotājam SIA DV SERVISS mēbeles ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), kas ir vienīgais tiesiskās aizsardzības process aprīlī, liecina Maksātnespējas reģistra statistikas informācija.

Pagājušajā mēnesī ierosināts arī tikai viens ārpustiesiskās aizsardzības process (ATAP) – a/s N & KO, kas nodarbojas ar dažāda veida uniformu šūšanu. Savukārt martā kopumā ierosināti četri ATAP un astoņi TAP.

Ierosināto maksātnespēju skaits joprojām saglabājas augsts, tomēr, salīdzinot datus, redzams, ka to skaits krītas. Ja martā tika ierosināti 118 maksātnespējas procesi, tad aprīlī to skaits sasniedza 94.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, redzams, ka ierosināti 27 ATAP, četri TAP un 189 maksātnespējas procesi.

Katra grūtībās nonākusī sabiedrība atšķiras viena no otras, tādēļ nevar viennozīmīgi sniegt visaptverošu kopīgu atbildi par TAP un ATAP procesu skaita dinamiku. Taču zināmu iespaidu uz TAP un ATAP skaitu pēc 2010.gada novembra idevis jaunais Maksātnespējas process, kas ir grozījis prasības attiecībā uz TAP un ATAP plāna saskaņošanu, norāda ZAB LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš zvērināts advokāts Valters Diure.

Šodien, 21. novembrī, Briselē (Beļģija) notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas tika apstiprināta Ministru kabineta sēdē, vakar, 20. novembrī.

Latvijas delegācijas sastāvā sanāksmē piedalās Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Irēna Krūmane, FM valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze, Latvijas pārstāvniecības ES vadītājs Eduards Stiprais, FM Budžeta departamenta Eiropas Savienības budžeta nodaļas vadītāja Kristīne Kļujeva un FM nozares padomniece Latvijas pārstāvniecībā ES Edīte Dzalbe.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2006.gada 21. novembra sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1. Sagatavošanās samierināšanās procedūrai ar Eiropas Parlamentu;

2. Provizoriskā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījumu projekta Nr. 6/2006 izskatīšana (iespējams balsojums);

Eiropas Komisija iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka automobiļu ražotāji stingri ievēro visas ES prasības drošības, vides aizsardzības un ražošanas jomā, informē EK.

Komisija ierosina vērienīgi pārstrādāt tā dēvēto ES tipa apstiprināšanas tiesisko regulējumu. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem valstu iestādes vienīgās atbild par sertificēšanu, ar ko apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst visām prasībām tā laišanai tirgū, un uzrauga ražotāju atbilstību attiecīgo ES tiesību aktu prasībām. Šodien iesniegtie priekšlikumi transportlīdzekļu testēšanu padarīs neatkarīgāku un pastiprinās apritē jau nonākušo automobiļu uzraudzību. Labāka pārraudzība Eiropas līmenī nostiprinās sistēmu kopumā.

Komisija, jau pirms gaismā nāca fakti par Volkswagen rīcību, bija uzsākusi ES tipa apstiprināšanas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Kopš tā laika Komisija secinājusi, ka, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos, ir vajadzīgas tālejošākas reformas. Šodien klajā laistais regulas priekšlikums par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību papildina centienus ieviest stingrākus emisiju testus (emisiju testēšanu reālos braukšanas apstākļos).

Eiropas Komisija (EK) ierosina Baltijas jūrā palielināt mencas zvejas iespējas, bet krietni samazināt reņģu un brētliņu nozveju. Šo zvejas iespēju priekšlikumu oktobrī apspriedīs Zivsaimniecības padomē un tas ir EK priekšlikums, kurš pamatots ar zinātniskiem ieteikumiem.

Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki atzīst, ka Baltijas mencas atgriešanās ir laba ziņa. Komisijas ieviestais ilgtermiņa plāns mencas krājumu pārvaldībai un stingrie pasākumi, kas vērsti pret nepatiesiem nozveju ziņojumiem, ir palīdzējuši samazināt zvejas radīto slodzi, panākot ilgtspējīgus nozvejas apjomus. Tādējādi krājumiem ir bijusi iespēja papildināties, un tas savukārt ļauj atkal palielināt nozveju.

Diemžēl pelaģisko sugu — reņģes un brētliņas — krājumu stāvoklis ir pilnīgi pretējs. Gadskārtējā papildinājuma apjoms lielākajai daļai šo krājumu ir bijis samērā neliels. Taču zvejas radītā slodze ir bijusi nemainīgi augsta, dažos gadījumos tā pēdējos gados ir pat pieaugusi. Zvejas radīto slodzi nāksies ievērojami samazināt, lai nodrošinātu šo svarīgo krājumu ilgtspējīgu pārvaldību.

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Paziņojumā uzmanība tiek vērsta uz kaitīga un bīstama alkohola patēriņa nelabvēlīgu ietekmi uz veselību Eiropā, kas ir aptuveni 195 000 cilvēku nāves cēlonis gadā ES.

Paziņojumā noteiktās prioritātes ir šādas: aizsargāt jauniešus un bērnus; samazināt kaitējumu un nāves gadījumu skaitu, ko izraisa ar alkohola lietošanu saistīti ceļa satiksmes negadījumi; novērst kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku; uzlabot informētību par alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību un palīdzēt savākt ticamu statistiku. Eiropas Komisija ir noteikusi jomas, kurās ES var atbalstīt dalībvalstu darbību, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu, piemēram, finansēt projektus, izmantojot sabiedrības veselības un pētniecības programmas, apmainoties ar labu praksi tādos jautājumos kā alkohola lietošanas ierobežošana nepilngadīgo vidū, izpētot sadarbības iespējas saistībā ar informācijas kampaņām vai novēršot transportlīdzekļa vadīšanas gadījumus alkohola reibumā, kā arī citas Kopienas iniciatīvas. Turklāt paziņojumā ir norādīti pasākumi, ko dalībvalstis veic, lai veicinātu labu praksi, ierosināts izveidot ieinteresēto personu forumu "Alkohols un veselība", un noteiktas jomas, kurās ražotāji var dot ieguldījumu, jo īpaši saistībā ar atbildību ietverošu reklāmu un tirdzniecību. Atzīstot dalībvalstu lomu šajā politikas jomā, Eiropas Komisija neplāno ierosināt pieņemt ES līmeņa tiesību aktu.

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas, ir nepieciešami uzlabojumi, bet nav pamata pesimismam, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pērnā gada rudenī Baltijas pārvades sistēmas operatori iesniedza Polijas operatoram oficiālu pieteikumu par Eiropas sinhronās zonas paplašināšanu, pievienojot tai Baltijas valstu elektrotīklus.

G. Junghāns skaidroja, ka patlaban finiša taisnei tuvojas pieslēguma līguma izstrāde un pasākumu katalogs, kas ietver nepieciešamos darbus, kas jāveic līdz 2025.gadam, lai saņemtu atļauju no ES. Būs arī nepieciešams politisks apstiprinājums un, kad līgums tiks šogad noslēgts, sāksies aptuveni piecu gadu ilgs ieviešanas process.

Aizvadītā gada jūnijā Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Polijas un Baltijas pārstāvji parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu. 2018. gada 22. martā komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un minētie valstu un valdību vadītāji sinhronizācijas projektam deva jaunu impulsu.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.