Atkārtoti lemjot par kuģošanu Rīgas kanālā, pilsētas dome saglabāja strīdīgo normu par kuģošanu pa straumei, tomēr paverot ceļu komercpārvadājumiem.

Ārkārtas sēdē Rīgas dome (RD) grozīja 13. maijā pieņemtos saistošos noteikumus par kuģošanu Rīgas kanālā. Saskaņā ar grozījumiem, maksimālais braukšanas ātrums nevarēs būt lielāks par septiņiem kilometriem stundā. Noteikumos tika iekļauta jauna norma, kas paredz, ka kuģošanas līdzekļa vadītājs ir atbildīgs par drošu kuģošanu kanālā. Pirms iebraukšanas kanālā jāizvērtē, vai kuģošanas apstākļi ir droši. Kanālā būs aizliegts noenkuroties, bet pietauvoties un stāvēt atļauts tikai speciālās piestātnēs. Kanālā nedrīkstēs braukt ar ūdens motocikliem. Taču tika saglabāts atļautais braukšanas virziens pa straumei, kas saniknoja partijas Jaunais laiks (JL) deputātus, kuri nesekmīgi mēģināja panākt virziena maiņu. Tagad JL grasās vērsties pie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna ar lūgumu apturēt noteikumus. Latvijas jūras administrācija, uz kuras viedokli atsaucas JL, gan Db apliecināja, ka pie straumes ātruma 2 km/h peldēšanas virziens nav izšķiroši būtisks.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Rīgas kanāla slēgšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu laikā negatīvi ietekmēs atpūtas un tūrisma kuģīšu īpašnieku finansiālos rādītājus un reputāciju, pauda aptaujātie pakalpojumu sniedzēji.

Rīgas pasažieru kuģa apvienības (RPKA) valdes loceklis un SIA "Jaunā Vecrīga" valdes loceklis Jānis Uvarovs skaidroja, ka paziņojums no Rīgas domes par kuģošanas satiksmes slēgšanu pilsētas kanālā no ietekas pie Centrāltirgus līdz 13.janvāra ielas pārvadam saņemts īsti pirms sezonas sākuma, proti, šogad 2.martā, kad lielākā daļa uzņēmumu jau bija sagatavojušies sākt izbraucienus.

Uvarovs norādīja, ka apvienība vērsās Rīgas domē ar vēstuli, kurā tika minēts, ka organizācijas biedri neatbalsta kanāla slēgšanu, bet ir gatvi sarunām par to, kā šo situāciju varētu atrisināt, ieviešot dažādus ierobežojumus, līdzīgi kā tika darīts, kad tika nojaukta tirdzniecības centra "Titāniks" ēka, un kanāla satiksme tika sadalīta un kontrolēta ar bojām.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Noslēgumam tuvojas Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Darbus veic SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Līguma summa ir EUR 398 321,70, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

SIA Jūras vējš valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs atzina, ka ir veikti aptuveni 95% no plānotajiem darbiem un atlicis vien izcelt vairāku desmitu tonnu smagos betona balstus, kas iepriekš izmantoti kuģu un zemūdeņu tauvošanai. Smagākais varētu svērt ap 100 tonnām. Aleksandrs Čerņihs pastāstīja, ka no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma. Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, viens no kuriem ir kniedēts, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas riepas, kuģu tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla priekšmeti. Darbu izpildi ietekmēja laika apstākļi un intensīva kuģu satiksme.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsludinājusi iepirkumu par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, informē pārvalde.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Kopējā attīrāmā Karostas kanāla grunts platība ir 68 ha, kas sadalīta trīs daļās. Kā nosaka iepirkuma dokumentācija, ikviens pretendents var iesniegt tikai vienu piedāvāju par vienu jeb vairāk lotēm vai daļā.

2014. gada nogalē tika īstenots Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Pilotprojektam bija izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidusdaļā un darbus veica SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš norāda, ka īstenotais pilotprojekts ir ļāvis iegūt atziņas, kas sekmēs tālāku kanāla gultnes attīrīšanu. Pamatojoties uz pirmā pilotprojekta rezultātiem Kanāla akvatorija ir sadalīta trīs iecirkņos, kuru katru raksturo nedaudz atšķirīgs tehnogēno ieslēgumu sastāvs, piemēram, kanāla pamatdaļā vairāk ir sastopami sadzīves priekšmeti, savukārt Tosmares baseinā ieslēgumi, kas ir radušies kuģu remonta un griešanas rezultātā pie kuģu būvētavas piestātnēm. Līdz ar ko arī potenciālajiem pretendentiem ir iespējas pēc precīzāk novērtēt savas spējas strādāt noteiktos kanāla iecirkņos, uzsver J. Lapiņš.

Rīgas dome atcēlusi noteikumus, kas līdz šim liedza kuģošanu un pasažieru pārvadāšanu Rīgas kanālā, un ūdensceļš jau maija beigās būs pieejams mazgabarīta pasažieru transportam.

Pēc lēmuma stāšanās spēkā Rīgas kanālā varēs iebraukt videi draudzīgi elektrokuģīši, kas kursēs arī Daugavā un ļaus Pārdaugavas iedzīvotājiem bez sastrēgumiem nokļūt pilsētas centrā, norāda Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Tāpat Vides komiteja ir atbalstījusi Rīgas domes lēmuma projektu par Pilsētas kanāla aprīkošanu ar navigācijas zīmēm, un pēc lēmuma pieņemšanas domē kanālā tiks izvietotas ūdens satiksmi regulējošas zīmes, kuru ievērošanu kontrolēs Pašvaldības policija.

Jaunie saistošie noteikumi, kas atļauj kuģošanu kanālā tiks publicēti laikrakstā Latvijas Vēstnesis un stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas.

Ēģiptes varasiestādes uzlikušas arestu konteinerkuģim "Ever Given", kas pagājušajā mēnesī bija nobloķējis satiksmi Suecas kanālā, turpinoties finanšu domstarpībām ar kuģa īpašniekiem, pavēstīja kanāla pārvaldes priekšnieks un tieslietu amatpersona.

Kuģis "Ever Given" nevarēs pamest Ēģipti, līdz nebūs panākta vienošanās par kompensācijas apjomu ar kuģa īpašniekiem Japānas uzņēmumu "Shoei Kisen Kaisha Ltd", sacīja Suecas kanāla pārvaldes priekšnieks leitnants Osama Rabie.

"Kuģis tagad oficiāli ir arestēts," viņš sacīja Ēģiptes valsts telekanālam. "Viņi neko negrib maksāt."

Rabie neatklāja, kādu summu kanāla pārvalde vēlas saņemt, savukārt Ēģiptes tieslietu amatpersona norādīja, ka runa ir par 900 miljoniem dolāru (769 miljoniem eiro). Arī valdības laikraksts "Ahram" minējis šādu summu.

Šajā summā iekļautas izmaksas operācijai, lai kuģi noceltu no sēkļa, apturētās kanāla satiksmes izmaksas un tranzīta ieņēmumu zaudējumi, kas radās nedēļas laikā, kad "Ever Given" bija nobloķējis kanālu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde izsludinājusi iepirkumu procedūru par Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanu no vēsturiskā piesārņojuma.

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 18. septembrim. Šīs aktivitātes plānotas ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Vēsturiski piesārņotas vietas - Liepājas ostas Karostas kanāla - attīrīšana ietvaros.

2012. gada 16. jūlijā LSEZ pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) parakstīja līgumu par vēsturiski piesārņotā Liepājas ostas Karostas kanāla sanāciju saskaņā ar Helsinku komisijas Baltijas jūras rīcības plānu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Karostas kanāls ir izveidots starp 19. gs. beigām un 20. gs. sākumu Krievijas impērijas kara flotes vajadzībām. Aptuveni 50 gadu Karostas kanāla teritorija ir bijusi slēgta militāra zona. Šajā laikā padomju militāro spēku darbība ir radījusi un atstājusi nopietnas ekoloģiskās problēmas. Karostas kanāls tika ekspluatēts, neņemot vērā negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi, piemēram, kanālā tika novadītas notekas, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem ievērojami pārsniedza pieļaujamās normas. Šo gadu laikā smago metālu savienojumi ilgu laiku akumulējās Karostas kanāla gultnes nogulumos.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šodien noraidīja Igaunijas Viasat un SIA TV3 Latvia sūdzības par spriedumu, ar kuru kā tiesisks atzīts abām kompānijām noteiktais Konkurences padomes (KP) sods par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu TV3 kanāla izplatīšanas tirgū Latvijas teritorijā.

KP ar 2009.gada 18.jūnija lēmumu kompānijai Viasat piemēroja naudassodu - 47 400 latus, bet TV3 Latvia tika piemērots 40 000 latu sods. Administratīvā apgabaltiesa 2010.gada 17.decembrī noraidīja Viasat un TV3 Latvia sūdzības, tādējādi atzīstot KP lēmumu par pamatotu. Kompānijas šo spriedumu apstrīdēja Senātā.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts šodien apstrīdēto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, bet Viasat un TV3 Latvia kasācijas sūdzības noraidīja. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, lietu pret Viasat un TV3 Latvia KP ierosināja pēc Lattelecom iesnieguma.

Ēģipte sestdien paziņoja, ka no nākamā gada paaugstinās tranzīta nodevu kuģiem, kas šķērso Suecas kanālu, kas ir viens no pasaules nozīmīgākajiem ūdens ceļiem.

Suecas kanāla pārvalde paziņoja, ka naftas un degvielas tankkuģiem nodeva tiks palielināta par 15%, bet sauso beramkravu un kruīza kuģiem tā kāps par 10%.

Pārvaldes vadītājs Osama Rabijs uzsvēra, ka nodevu palielinājums no 1.janvāra ir "nenovēršams un nepieciešams". Viņš vainoja inflācijas kāpumu pasaulē, kura dēļ palielinās ūdens ceļa darbības, uzturēšanas un jūras pakalpojumu cenas.

Caur Suecas kanālu notiek apmēram 10% pasaules tirdzniecības un 7% no pasaules naftas plūst caur šo kanālu, kas ir nozīmīgs valūtas ieņēmumu avots Ēģiptei.

Amatpersonas informē, ka pērn Suecas kanālu šķērsoja 20 649 kuģi, kas ir par 10% vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt kanāla ienākumi sasniedza visu laiku augstāko līmei - 6,3 miljardus ASV dolāru (5,3 miljardi eiro pēc 2021.gada vidējā Eiropas Centrālās bankas kursa).

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Ēģiptes tiesa otrdien atļāvusi atbrīvot konteinerkuģi "Ever Given", kas tika arestēts par Suecas kanāla nobloķēšanu.

Tiesa apstiprināja Suecas kanāla pārvaldes lūgumu atcelt arestu "Ever Given", ziņoja laikraksts "al-Ahram".

Gan Suecas kanāla pārvalde, gan "Ever Given" īpašnieks - Japānas uzņēmums "Shoei Kisen Kaisha" - šonedēļ paziņoja, ka panākta vienošanās strīdā par Suecas kanāla nobloķēšanu un kompensāciju, ko pieprasījušas Ēģiptes varasiestādes. Abas puses arī pavēstīja, ka kuģis trešdien tiks atbrīvots.

Kā ziņots, ar Panamas karogu kuģojošais 400 metrus garais un 59 metrus platais kuģis "Ever Given", kura operators ir Taivānas kompānija "Evergreen Marine", 23.martā sliktos laikapstākļos sagriezās sāniski un iestrēga, pilnībā apturot kuģošanu Suecas kanālā.

Finansiālās grūtībās nonākusī Ēģipte otrdien paaugstinājusi nodevas kuģiem, kuri izmanto Suecas kanālu, kas ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības ceļiem.

Suecas kanāla pārvalde norāda, ka šis nodevu palielinājums īstenots saskaņā ar globālās tirdzniecības būtisku izaugsmi un saistībā ar nepieciešamību nodrošināt kanāla attīstību un uzlabošanu.

Pārvalde vēstī, ka tranzīta nodeva sašķidrinātās naftas gāzes, ķimikāliju un citiem lejamkravu tankkuģiem palielināta par 10%. Kuģiem, kas transportē automobiļus, dabasgāzi un vispārīgas kravas, kā arī daudzfunkcionālajiem kuģiem šī nodeva palielināta par 7%.

Tikmēr naftas un jēlnaftas tankkuģiem, kā arī beramkravu kuģiem tranzīta nodeva pieaugs par 5%.

Suecas kanāla pārvalde skaidro, ka šo nodevu palielināšana vēlāk varētu tikt pārskatīta vai atcelta, ņemot vērā izmaiņas globālās kuģniecības nozarēs.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Pirmdien Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu ar SIA Jūras vējš par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai īstenošanu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Projekta mērķis atrast labāko tehnoloģisko risinājumu priekšmetu izcelšanai no Karostas kanāla grunts 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē iepretim Tosmares baseinam. Līguma summa ir 398,3 tūkstoši eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāuzsāk nedēļas laikā pēc līguma parakstīšanas un jāpaveic 60 dienu laikā.

Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

Šā gada februārī Latvijā skatītākā programma bija seriāls UgunsGrēks 9 kanālā TV3 – šo seriālu vidēji vērojuši 212,9 tūkstoši skatītāju jeb 10,6% iedzīvotāju, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

Topa otrajā vietā ierindojies raidījums Bez tabu kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 204,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Februārī skatītāko programmu topa trešajā vietā ierindojušās TV3 laika ziņas, kuras vērojuši vidēji 10,1 % jeb 203 tūkstoši TV skatītāju. Savukārt ceturtajā vietā ierindojies raidījums de facto kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 10 % jeb 202,1 tūkstotis TV skatītāju.

Februāra programmu topa piektajā vietā ierindojies Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 9,7 % jeb 196,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Panamas kanāla paplašināšanas darbi varētu pārsniegt tiem atvēlēto 5,25 miljardu dolāru budžetu, ceturtdien paziņoja Panamas kanāla pārvaldes administrators.

Administrators norāda, ka tiesas prāvas saistībā ar Panamas kanāla paplašināšanas darbu finansēšanu varētu kopējās izmaksas palielināt virs noteiktā budžeta.

Panamas kanāla paplašināšanas darbi vairākkārt tikuši apturēti saistībā ar konsorcija Grupo Unidos por el Canal (GUPC), kuru vada Spānijas celtniecības kompānija Sacyr, nesaskaņām neparedzēto izmaksu finansēšanā.

GUPC vērsusies tiesā, pieprasot Panamas valdībai konsorcijam izmaksāt 1,6 miljardus dolāru neparedzētās izmaksās.

Konsorcijs apgalvo, ka izmaksas ir pieaugušas, jo Panamas kanāla pārvalde sniegusi celtniekiem nepareizu informāciju par reģiona ģeoloģiju.

2008. gada decembrī skatītākais kanāls bijis LNT, kura vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 17.8% no kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls ir bijis TV3 ar 15.4%, bet trešais kanāls - PBK ar 12.1%. Ceturtajā vietā ierindojies kanāls LTV1 ar 10.6 %, bet piektajā - kanāls LTV7 ar 4.4%, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia informācija.

Kanāla TV5 Rīga skatīšanai veltīti 4 %, savukārt kanāla 3+ - 3.7 %. Kanālam RenTV Baltija skatīšanai veltīti 2.7 %, kanāla RTR Planeta Baltija – 2.2 % un kanāla TV6 – 1 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāla PBMK skatīšanās laika daļa ir 0.5 %, bet MTV Latvija – 0.2 %. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 23.2 %, bet video un DVD skatīšanai – 2.3 %.

2008. gada decembrī, viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis 5 stundas un 38 minūtes vidēji dienā, komentē TNS Latvia mediju pētījumu projektu direktors Mārtiņš Traubergs. Tas ir par 17 minūtēm vairāk nekā 2008. gada novembrī.

Igaunijā viens TV skatītājs decembrī pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 46 minūtes, savukārt Lietuvā – 5 stundas un 28 minūtes vidēji dienā.

Naktī uz trešdienu tikusi pārtraukta TV3 translācija Lattelecom Interaktīvās TV klientiem, jo TV3 ignorē Konkurences padomes lēmumu un prasa samaksu par analogajā televīzijā brīvi pieejamu ētera TV kanālu.

Par to Db.lv informēja Lattelecom Komunikāciju nodaļas pārstāvis Deniss Kolosovs. «Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā. Pieprasot naudu par satura demonstrēšanu, TV3 turpina ignorēt gan skatītāju intereses, gan valsts institūciju lēmumus. Kopā ar citiem operatoriem esam cīnījušies par iespēju raidīt TV3 kanālu bez maksas – tāpat kā pārējās nacionālās apraides programmas (piemēram, LNT, LTV1, LTV7). Samaksas noteikšana ir pretrunā ar loģiku un pārkāpj godīgas konkurences principus. Neuzskatām, ka mūsu TV skatītājiem būtu jāmaksā par kanālu TV3, kurš tajā pat laikā ikvienam iedzīvotājam ir pieejams bez maksas analogajā televīzijā,» norāda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Velkoņi un specializēts bagarētājs cenšas piektdien atbrīvot Ēģiptē Suecas kanālā iestrēgušo vienu no pasaules lielākajiem konteinerkuģiem "Ever Given", kas pilnībā nobloķējis kustību globālajai ekonomikai vitāli svarīgajā transporta artērijā.

Vismaz 150 kuģi gaida, kad "Ever Given" atbrīvos kanālu, paziņoja kompānija "Leth Agencies", kas sniedz pakalpojumus kanālā.

Piektdienas rītā kuģis joprojām ir iestrēdzis un nav zināms, kad to izdosies atbrīvots, pavēstīja "Leth Agencies".

Suecas kanāla pārvaldes amatpersona sacīja, ka darbs ir sarežģīts un tajā iesaistītās kompānijas cenšas izvairīties no sarežģījumiem, kā dēļ kanāls varētu palikt slēgts vēl ilgāk.

Suecas kanāla pārvalde ceturtdienas vakarā pavēstīja, ka nepieciešams aizvākt no 15 000 līdz 20 000 kubikmetru smilšu, lai sasniegtu 12 līdz 16 metru dziļumu, kas ļaus "Ever Given" atkal brīvi peldēt.

Zem Panamas karoga kuģojošais 400 metrus garais un 59 metrus platais kuģis "Ever Given" otrdien sliktos laikapstākļos sagriezās sāniski un iestrēga, pilnībā apturot kuģošanu Suecas kanālā.

Šā gada jūlijā noslēgušies Rīgas ostas piestātņu un kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi, padziļinot Daugavgrīvas kuģu kanālu līdz grunts atzīmei -16.5m un paplašinot to par vēl 20m.

Galvenā kuģošanas kanāla tīrīšanas darbus pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma veica atklātā iepirkumu procedūrā izraudzīta beļģu kompānija “Jan De Nul N.V.”, kas ir viens no vadošajiem padziļināšanas darbu veicējiem pasaulē.

“Visā pasaulē, tāpat arī Rīgas ostā, apkalpoto kuģu izmēri pēdējo divdesmit piecu gadu laikā ir auguši visos parametros – kuģi kļuvuši platāki, garāki, ar lielāku iegrimi un kravnesību. Tajā pašā laikā pieejas kuģošanas kanāls Rīgas ostā jau kādu laiku nebija paplašināts”, stāsta Rīgas ostas kapteinis Arnis Šmits.

“Kanāla paplašināšana un padziļināšana būtiski uzlabos kuģošanas drošību, uzlabos kuģu kopējo kustības efektivitāti gan kanālā, gan pie piestātnēm, kā arī padarīs Rīgas ostu pievilcīgāku arī tāda tipa kuģiem kā AFRAMAX (tankkuģi ar garumu līdz 250 m un kravnesību 80+ tūkst. t) un BABYCAPE (sauskravu beramkravu tipa kuģi ar garumu līdz 260 m un kravnesību 120+ tūkst. t.)”, skaidro Rīgas ostas kapteinis.“

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.