Kopš gada sākuma dīzeļdegvielas cena kāpusi par 10 santīmiem litrā, bet naftas cenu kāpuma dēļ cenas varētu augt arī turpmāk.

«Ja naftas cenas pasaulē turpinās tikpat strauji augt, arī degvielas tirgotājiem Latvijā nāksies atkārtoti pārskatīt degvielas tirdzniecības cenas,» norāda degvielas tirgotāja VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Viņš uzsver, ka vietējie tirgotāji, pērkot degvielu ārvalstīs, ir tieši saistīti ar starptautiskā tirgus aktivitātēm un naftas cenu pieaugumu.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis norāda, ka iemesls dīzeļdegvielas cenu straujajam kāpumam ir pieaugošais pieprasījums pēc tās un ar to saistītās spekulācijas. «Pieprasījums ir audzis gan pasaulē, gan arī Latvijā, kur gada pirmajā ceturksnī dīzeļdegvielas patēriņš auga par 14%, savukārt kritās pieprasījums pēc benzīna par 2% un gāzes par 5%,» skaidro O. Karčevskis. Šis pieprasījums tad arī radot iespējas spekulēt ar cenu - to celt. Tāpat pastarpināti tikšot ietekmēta inflācija, jo degvielas izmaksas veido aptuveni 40% no pārvadājumu izmaksām. Pagājušās nedēļas beigās dīzeļdegvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS) pārsniedza 80 santīmu robežu un dažās DUS cena šobrīd sasniedz pat 84 un vairāk santīmus.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Kontrabandas alkohola iznīcināšanu jau vairākus gadus Rīgā, Piedrujas ielā veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Aģentūras teritorijā konfiscētais alkohols tiek uzglabātas līdz brīdim, kad tiek dots rīkojums to iznīcināt.

2016.gadā Valsts policija (VP) konfiscēja 99 739,23 litrus nelegālā alkohola, 2017. gadā - 107 163,57 litrus, 2018. gadā - 83 003,66 litrus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 15 101,37 litrus.

Nelegālā alkohola atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas pārvalde atsavinājusi 5809 litrus kontrabandas alkohola, bet 2018. gadā - 91 526 litrus. Tādējādi kontrabandas alkohola apjoms pieaudzis 16 reizes.

Db.lv bija iespēja vērot, kā tiek iznīcināts kontrabandas alkohols. Saskaņā ar likumu, dienā ļauts iznīcināt 500 litrus.

Sākoties atvaļinājumu un ceļojumu sezonai, ceļotājiem nereti rodas nepatīkami pārpratumi, ja pasažieru bagāžā ir tabakas izstrādājumi un/vai alkoholiskie dzērieni, kuru daudzums pārsniedz ievešanai atļauto apjomu, kontrafaktas jeb viltotas preces, kā arī citvalstu dzīvnieku vai augu sugu īpatņi vai no tiem darināti priekšmeti, liecina VID muitas ekspertu pieredze.

Īpaša uzmanība ceļojot jāpievērš tam, vai ceļojat Eiropas Savienības ietvaros vai arī apmeklējat trešās valstis jeb valstis, kas neietilpst Eiropas Savienībā, jo preču pārvietošanas nosacījumi šādos gadījumos bieži vien ir atšķirīgi.

Lai ievestu vai izvestu no valsts dzīvniekus, augus vai to izstrādājumus, kas iekļauti Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), ir jāsaņem CITES uzraudzības institūcijas izsniegta atļauja, kas kopā ar priekšmetiem muitas kontroles punktā jāuzrāda muitas amatpersonai, atgādina VID. Latvijā atbildīgā uzraudzības institūcija, kas izsniedz eksporta un importa atļaujas, ir Dabas aizsardzības pārvalde.

Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts (EKI) aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā.

Šī summa veido 3,4% no Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Institūts pēc Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtījuma veiktajā pētījumā aprēķinājis, ka vidēji katrs Igaunijas iedzīvotājs Latvijā nopircis 50 litrus alus, 13 litrus sidra, desmit litrus degvīna, septiņus litrus alkoholisko kokteiļu, sešus litrus vīna un piecus litrus stipro alkoholisko dzērienu, neskaitot degvīnu. 39% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas speciāli brauca uz Latviju iegādāties alkoholiskos dzērienus, šim mērķim katrā braucienā iztērējuši vairāk nekā simt eiro.

Agrāk akcīzes nodokļa likmes alkoholam Latvijā un Igaunijā bija līdzīgas, bet pēc tam, kad 2015.gadā Igaunijā tā tika paaugstināta par 15%, atšķirība ir kļuvusi krasāka, norādīja EKI direktore Marje Jozinga.

Valsts ieņēmumu dienests brīdina - par neapdomīgi ceļa somā ieliktu alkohola pudeli ceļotājam draud kriminālatbildība.

Personai, kura atgriežas Latvijā no Krievijas, Baltkrievijas vai jebkuras citas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ir jāatceras, ka alkoholisko dzērienu pārvietošanai pāri robežai ir noteikti stingri ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, ceļotājiem bez nodokļa maksāšanas atļauts ievest vienu litru stipro alkoholisko dzērienu, piemēram, degvīnu, viskiju, brendiju, konjaku, vai divus litrus vieglā alkohola (deserta vai liķiera vīnus, dzirkstošos vīnus), kā arī tos stipros alkoholiskos dzērienus un aperitīvus, kas tapuši uz vīna vai spirta bāzes, piemēram, sakē un tamlīdzīgus, un divus litrus nedzirkstošo (negāzēto) vīnu. Tātad, pat tad, ja muitas darbinieks ceļotāja bagāžā atklāj, piemēram, divas 0,7 litru tilpuma stipro alkoholisko dzērienu pudeles, ko viņš mēģinājis ievest nedeklarējot un nesamaksājot nodokļus, tiek konstatēts pārkāpums, par kuru šobrīd draud kriminālatbildība.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes (ZRP) Jelgavas iecirkņa kriminālpolicijas darbinieki atsavinājuši 569 tūkstošus cigarešu, 152 litrus nelegālā alkohola un 170 litrus dīzeļdegvielas.

Kā informēja VP pārstāvji, 10.aprīlī, Jelgavā kriminālpolicijas darbinieki vienā no jaunbūvēm un garāžām atsavināja lielā apmērā nelegālās cigaretes ar Krievijas , Baltkrievijas un Azerbaidžānas akcīzes markām ar nosaukumiem Winston Blue, More, Palmall, NZ Gold un citiem nosaukumiem, kuras bija safasētas 57 kastēs, kā arī izņēma 61 litrus spirta, kurš bija pildīts dažāda tilpuma plastmasas kannās, 37,1 litrus degvīna, kurš bija pildīts 53 stikla pudelēs ar tilpumu 0,7 litri, 53,9 litrus vīna, kurš bija pildīts 77 stikla pudelēs ar tilpumu 0,7 litri un 170 dīzeļdegvielu, kura bija pildīta dažāda tilpuma kannās.

Uzsākts kriminālprocess par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju, ja tā rezultātā radīts būtisks kaitējums, kas paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

11.aprīlī Patarnieku muitas kontroles punkta darbinieki, veicot no Baltkrievijas Latvijā iebraukušo kravas automašīnu fizisko kontroli, konstatēja, ka vienam Renault un diviem Mercedes Benz markas transportlīdzekļiem ir papildus uzstādītas nestandarta degvielas tvertnes. Tajās atradās nedeklarēta akcīzes prece - dīzeļdegviela.

Vakar, 12.aprīlī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģionālā iestāde, izskatot lietu materiālus, pieņēma lēmumu kādam Lietuvas komersantam konfiscēt kopumā 1470 litrus nelikumīgi pāri Eiropas Savienības robežai pārvietotas dīzeļdegvielas, Db.lv informēja VID.

Vienas automašīnas papildus iebūvētajā tvertnē atradās 580 litri, otras - 490 litri, trešās - 400 litri dīzeļdegvielas.

Par preču nedeklarēšanu juridiskai personai, kas ir visu trīs transportlīdzekļu īpašniece, tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Šī gada 12.aprīlī VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes vadība pieņēma lēmumu komersantam piemērot 500 latu naudas sodu un konfiscēt 1470 litrus nelikumīgi pārvietotās dīzeļdegvielas gandrīz 870 latu vērtībā. Pašlaik konfiscētā nedeklarētā dīzeļdegviela atrodas Patarnieku muitas kontroles punkta aizturēto preču noliktavā.

Pārvietojot pāri robežai alkoholiskos dzērienus, stingri jāievēro noteiktie daudzuma ierobežojumi, akcentē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā tiek piemērota kriminālatbildība.

VID atgādinājums: "Sakarā ar to, ka ir veikti grozījumi Krimināllikuma 190.¹ pantā Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai, VID atgādina, ka no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, ceļotājiem bez nodokļa maksāšanas atļauts ievest vienu litru stipro alkoholisko dzērienu, piemēram, degvīnu, viskiju, brendiju, konjaku, vai divus litrus vieglā alkohola (vīnus un dzirkstošos vīnus), kā arī tos stipros alkoholiskos dzērienus un aperitīvus, kas tapuši uz vīna vai spirta bāzes, piemēram, sakē un tamlīdzīgus.

Sakarā ar to, ka ir veikti grozījumi Krimināllikuma 190.¹ pantā "Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai", Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, ceļotājiem bez nodokļa maksāšanas atļauts ievest vienu litru stipro alkoholisko dzērienu, piemēram, degvīnu, viskiju, brendiju, konjaku, vai divus litrus vieglā alkohola (vīnus un dzirkstošos vīnus), kā arī tos stipros alkoholiskos dzērienus un aperitīvus, kas tapuši uz vīna vai spirta bāzes, piemēram, sakē un tamlīdzīgus.

No citām Eiropas Savienības dalībvalstīm savam patēriņam gada laikā persona drīkst ievest alkoholiskos dzērienus, kas iegādāti brīvā apgrozījumā un par kuriem tādējādi ir samaksāti visi nodokļi attiecīgajā dalībvalstī, šādā apjomā: 110 litrus alus, 90 litrus vīna vai pārējo raudzēto dzērienu, 20 litrus vidēji stipro dzērienu un 10 litrus stipro dzērienu.

Saskaņā ar grozījumiem Krimināllikumā par alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā tiek piemērota kriminālatbildība. Minētie grozījumi Krimināllikumā ir spēkā no 2007.gada 19.jūlija.

Gadījumos, ja netiek ievēroti noteiktie ierobežojumi, jārēķinās ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, ar vai bez mantas konfiskācijas.

5.aprīlī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģionālā iestāde, izskatot lietu materiālus, pieņēma lēmumu konfiscēt kopumā 1700 litrus pāri robežai nelikumīgi pārvietotas dīzeļdegvielas.

Šī gada 3.aprīlī Silenes muitas kontroles punkta (MKP) darbinieki, veicot kādas no Baltkrievijas iebraukušas kravas automašīnas Renault fizisko kontroli, konstatēja, ka transportlīdzeklim ir papildus uzstādītas divas nestandarta degvielas tvertnes. Tajās atradās nedeklarēta akcīzes prece – kopumā 900 litri dīzeļdegvielas. Par preču nedeklarēšanu juridiskai personai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Līdzīgi arī 4.aprīlī, veicot no Baltkrievijas iebraukušo kravas automašīnu fizisko kontroli, Patarnieku MKP darbinieki atklāja diviem Mercedes Benz markas transportlīdzekļiem uzstādītas papildu degvielas tvertnes, kas nebija pieslēgtas dzinēju barošanas sistēmām. Vienas automašīnas nestandarta tvertnē bija 600, bet otras – 200 litri dīzeļdegvielas. Par preču nedeklarēšanu juridiskajām personām – diviem Lietuvas komersantiem – sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli.

Konkursā Gada balva žurnālistikā 2008./2009. par profesionāliem sasniegumiem balvas saņēmušas divas Dienas biznesa žurnālistes un fotogrāfs.

Šogad pirmo reizi Latvijas gada balvas žurnālistikā vēsturē tika apbalvoti foto žurnālisti. Šajā nominācijā balvu saņēma ilggadējais Db fotogrāfs Vitālijs Stīpnieks, kuram, pasniedzot balvu, Latvijas Žurnālistu savienības vadība veltīja tādus epitetus kā preses fotogrāfijas vecmeistars un smagsvars.

Par profesionāliem sasniegumiem ekonomikā, pirmām ziņojot par finanšu problēmās nonākušās Parex bankas autoparka likteni, balvas saņēma Db pētnieciskās žurnālistikas nodaļas redaktore Lāsma Vaivare un nodaļas žurnāliste Guna Gleizde.

Vladimira Gurova vārdā nosaukto ikgadējo balvu par profesionālu sniegumu ekonomikā saņēma aģentūras BNS pārstāve Anete Skurbe. Daudzi mediju pārstāvji tika apbalvoti par pašaizliedzību, pildot žurnālista profesionālos pienākumus, 13.janvāra grautiņu Vecrīgā atspoguļošanā. Par ievērojamu ieguldījumu preses brīvības veicināšanā tika apbalvots rakstnieks Rihards Bargais, literatūras izdevums Karogs, portāls Delfi par publikāciju Tenkas.

Banku atbildības un iespējamo zaudējumu palielināšana - tādas ir Tieslietu ministra atbalsta programmas galvenās nostādnes hipotekāro kredītu ņēmējiem.

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis BērziņšJau vēstīts, ka arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers janvāra sākumā pauda viedokli, ka vajadzētu izstrādāt īpašu likumu, ar kuru bankām krīzes laikā liegt iespējas vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņš piedāvā pieņemt īpašu likumu, ar kuru tiktu noteikts trīs gadu moratorijs, kura laikā neviena banka nevarētu no mājokļiem izlikt nevienu cilvēku, kurš krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. LPP/LC Saeimas frakcija šobrīd arī strādājot pie grozījumiem jau esošajos likumos. Tie uzlabotu patērētāja tiesību nodrošināšanu attiecībās ar bankām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki 7. jūnijā muitas kontroles punktā (MKP) Silene veicot kādas no Baltkrievijas iebraukušas kravas automašīnas fizisko kontroli, konstatēja, ka transportlīdzeklim ir papildus uzstādīta nestandarta degvielas tvertne.

Tajā atradās nedeklarēta akcīzes prece – 700 litri dīzeļdegvielas. Līdzīgi pārkāpumi tika konstatēti arī 9. jūnijā MKP Terehova un MKP Silene, Db.lv informē VID.

Vienas automašīnas nestandarta degvielas tvertnē atradās 400 litri, otras – 200 litri dīzeļdegvielas. 10. jūnijā MKP Patarnieki darbinieki atklāja transportlīdzekļa papildu tvertni, kurā atradās 640 litri dīzeļdegvielas.

Visos gadījumos par preču nedeklarēšanu tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas, pieņemts lēmums trim juridiskām personām uzlikt 500 latu naudas sodu, bet fiziskai personai – 50 latu sodu, kā arī konfiscēt kopumā 1940 litrus dīzeļdegvielas.

2007. gada vasarā Latvijas Alus darītāju savienības biedri realizējuši par 4 594 700 litriem mazāk alus nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Alus darītāju savienības, kā arī Db.lv apkopotie dati.

Vispieprasītākais alus šogad vasarā, tāpat kā pērn bijis alusdarītavas Aldaris ražotais alus. Šīs vasaras sezonas četros mēnešos (maijs, jūnijs, jūlijs, augusts) Aldaris realizējis 27 475 000 litrus alu, kas ir par 1,45% jeb 393 500 litriem vairāk nekā pērn.

Vislielākais pieaugums bijis alus darītavai Lāčplēša alus, kura šajā vasaras sezonā pārdevusi par 13,41% jeb 398 600 litriem vairāk nekā 2006. gadā šajā pašā laika posmā, sasniedzot apjomu 3 370 400 litri. Savukārt pēc apjoma litros vislielākais pieaugums bijis alusdarītavai Cēsu alus, kas šā gada vasaras mēnešos pārdevusi par 1 343 500 litriem jeb 10,56% vairāk nekā pērn šajā laika periodā, sasniedzot 14 069 500 litrus.

Aizvadītajā nedēļā policijas darbinieki, trijās vietās konstatējot nelegālo akcizēto preču apriti, kopā atsavināja 14,7 tūkstošus litru nelegālās dīzeļdegvielas bez tās izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, informē Valsts policija (VP).

Minētās pārbaudes no otrdienas līdz ceturtdienai notika Katlakalnā, Ziepniekkalnā un Kandavas novadā. Visos gadījumos uzsāktas administratīvās lietvedības un turpinās pārbaudes.

Otrdien Ķekavas novada Katlakalnā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki pārbaudes laikā konstatējuši deviņas viena kubikmetra tvertnes ar šķidrumu, kuram bijusi raksturīga dīzeļdegvielas smaka. Kopā tika atsavināti 2,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas, elektrosūknis ar skaitītāju un gumijas caurules.

VP norāda, ka minētajā vietā atradās kravas automašīna Mercedez Benz ar Baltkrievijas reģistrācijas numuru. Automašīnas bākā bija ievietota gumijas caurele, kas bija savienota ar sūkni – skaitītāju un kuras otrs gals ar degvielas uzpildes pistoli ievietots noliktavā esošajā 1m3 tvertnē. Noliktavā atradās vēl deviņas 1m3 tvertnes. Automašīnas vadītājs, Baltkrievijas pilsonis, skaidroja, ka uz Rīgu braucis ar mērķi realizēt dīzeļdegvielu, taču nav paguvis to izdarīt.

Fiziski SIA Firma Vigo valsts degvielas rezervēm neglabā nevienu litru benzīna vai dīzeļdegvielas - rezerves nodrošinātas tikai uz papīra. Darījumu grūti saukt pat par kaķi maisā, jo kaķa maisā nemaz nav, šodien, 1. augustā, vēsta laikraksts Diena.

Kā norāda Diena, darījums ar maza Līgatnes benzīntanka saimnieci Ināru Višņevsku būtu īstenojies, ja martā ekonomikas ministra portfeli ieguvušais Artis Kampars (JL) nesāktu urķēties divos līgumos. Viens ir par valsts benzīna, otrs - par dīzeļdegvielas rezervju glabāšanu.

Diena informē, ka sižeta pavērsiens bija jūnija vidū, kad Ekonomikas ministrija (EM) saņēma Lietuvas Enerģētikas ministrijas atbildi, kurā rakstīts: «Klaipedos nafta un Jurtinga termināļos nekad nav glabātas un neglabājas degvielas rezerves Latvijai.» Tas EM pamudinājis rīkoties.

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Vidējā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena bez nodokļiem Latvijā oktobra beigās sasniedza 756,65 eiro par 1000 litriem (53,18 santīmus par litru), kas ir sestais augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina 24.oktobrī apkopotie Eiropas Komisijas (EK) dati.

Vēl dārgāka kā Latvijā dīzeļdegviela bez nodokļiem bija Grieķijā, Portugālē, Dānijā, Itālijā un Beļģijā. Lietuvā dīzeļdegvielas cenas, atskaitot nodokļus, bija 11.augstākās un Igaunijā - 26.augstākās starp 27 ES valstīm.

Kopā ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli dīzeļdegviela mazumtirdzniecībā Latvijā maksāja 1328,22 eiro par 1000 litriem (93,34 santīmus par litru), kas ir 17.augstākais rādītājs starp ES valstīm. Visaugstākā dīzeļdegvielas cena ir Lielbritānijā - 1613,09 eiro par 1000 litriem (1,13 lati par litru), bet zemākā - Bulgārijā - 1199,51 eiro par 1000 litriem (84,30 santīmi par litru).

Igaunijā un Lietuvā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā bija attiecīgi 1289,00 eiro par 1000 litriem (90,59 santīmi par litru) un 1258,14 eiro par 1000 litriem (88,42 santīmi par litru) - 20. un 23.augstākā starp 27 ES valstīm.

Marķēta dīzeļdegviela zemniekiem būs nevis no šā gada 1. jūlija, bet tikai oktobra beigās

Saeima jau šodienas plenārsēdē skatīs grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz atlikt lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas iekrāsošanu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka dīzeļdegvielas marķēšanas iedzīvināšanai atvēlētais laiks līdz 1. jūlijam ir pārāk īss, tāpēc šīs prasības ieviešana tiktu atlikta līdz 30. oktobrim. Visas pārējās novitātes, kuras skar lauksaimniekus (dīzeļdegvielas limits – 60 līdz 100 un 130 litri/ha atkarībā no darbības veida) tiek ieviestas. Tāpat spēkā būs nosacījums, ka lauksaimnieku degvielai tiek piemērots akcīzes nodoklis – 50 eiro par 1000 litriem – un vairs nav noteikts maksimālais izmantojamās dīzeļdegvielas (85,5 milj. litru) apjoms saimnieciskajam gadam.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Latviešiem, kuru vidējais atalgojums mēnesī ir 361 lats, lai nopirktu septiņus litrus dīzeļdegvielas, ar kuru var nobraukt 100 kilometrus, ir jāstrādā aptuveni trīsarpus stundas, liecina Baltijas transporta sludinājumu un tirdzniecības portāla Autoplius.lv auto tirgus ekspertu aprēķini.

Latvijas iedzīvotājiem, lai nopelnītu degvielas iegādei nepieciešamos līdzekļus, jāstrādā dažas minūtes mazāk nekā lietuviešiem. Lietuvā vidējais atalgojums ir mazāks nekā Latvijā – 352 lati, bet dīzeļdegviela ir nedaudz dārgāka – 0,9262 lati. Tikmēr kaimiņzemē Igaunijā, kur vidējais atalgojums sasniedz 541 latu, bet dīzeļdegviela ir tikai par aptuveni trim santīmiem dārgāka nekā Latvijā (0,9159 latu), autovadītājam, lai viņš varētu iegādāties 7 litrus degvielas, darbā vajadzētu pavadīt 2 stundas un 16 minūtes.

Baltijas valstīs ievērojami atšķiras arī benzīna cenas. Igauņi, kuri var priecāties par vislielāko vidējo atalgojumu, par litru A95 benzīna maksā mazāk nekā latvieši un lietuvieši (aptuveni par 6 santīmiem) - 0,8869 latu. Latvijā un Lietuvā cena par 1 litru benzīna ir apmēram 0,9567 latu.