Dienas Bizness

  • 27 pirmdiena,
    februāris

    Līvija, Līva, Andra

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8450

    USD: 1.0609

Ražošana

Konkurenta pārākumu Latvijas puse neatzīst  2

Latvijas dzelzceļš un nozares ministrija skeptiski par Lietuvas intermodālajiem dzelzceļa termināļiem; loģistiķi redz perspektīvas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. 

Ne Satiksmes ministrija (SM), ne Latvijas dzelzceļš (LDz) Lietuvas dzelzceļa (LtDz) jaunos intermodālos termināļus neredz kā risku LDz darbībai. Turpretī gan pēc LtDz, gan Latvijas loģistiķu pārstāvju teiktā kaimiņvalsts spērusi lielu soli priekšā sava loģistikas koridora attīstībā.

Kaimiņi priekšā

«Teikšu vienkārši: tirgū ir tā – kurš pirmais atnāk, tas arī ieņem līderpozīcijas,» norāda Kauņas intermodālā termināļa vadītājs Valērijs Lebedevs (Valerius Lebedevas), komentējot Aināra Šlesera iepriekš pausto Dienas Biznesam. Bijušais satiksmes ministrs izteicies (2015.04.10.), ka Kauņas termināli varēs slēgt, kad tiks pabeigts Eiropas platuma sliežu projekts Rail Baltica (RB), jo kravu apstrādes centrs pārcelšoties uz Latviju. Tas notiktu tāpēc, ka dzelzceļa operatora Euro Rail Cargo (A. Šleseram pastarpināti pieder daļas) līdzīpašnieki ir Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas dzelzceļi. «Dzelzceļā varbūt 10 gadi arī nav ilgs laiks, bet tad mums jau būs daudz klientu,» atzīmē V. Lebedevs. Pēc tam citam terminālim vajadzēs ļoti pacensties, lai LtDz šos klientus «noceltu». Viņam gan ir grūti prognozēt, kāda varētu būt kravu plūsma pēc Rail Baltica (RB) projekta īstenošanas.

Kodīsim pirkstos

Kopš RB projekta pirmsākumiem lietuvieši nekad nav slēpuši, ka viņu galvenais mērķis ir dabūt Eiropas platuma sliežu (1435 mm) ceļu līdz Kauņai, kur būs arī loģistikas centrs, norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš. Šobrīd tur tiek izveidota daudz modernāka infrastruktūra nekā Brestā (Baltkrievijā pie Polijas robežas). Pēc viņa teiktā, šobrīd vairums austrumu – rietumu virzienā uz Eiropas valstīm plūstošo kravu tiek nosūtītas tieši caur Brestu. Kauņas intermodālajam terminālim sākot darboties (dzelzceļa savienojums ar Eiropu tiks pabeigts 2017. g.), lietuviešiem ir visas priekšrocības šīs kravas apkalpot, jo tas atrodas Eiropas Savienības teritorijā. Tas ir būtiski attiecībā uz papildu garantijām un dažādām ar muitu saistītām problēmām. Savukārt, ja perspektīvā tiks izveidots RB, tad Kauņa daudzos gadījumos būs galapunkts kravām, kuras nebūs paredzētas konkrēti Latvijas vai Igaunijas tirgum. Līdz ar to, kamēr mūsu valsts būvēs RB un domās, kur veidot loģistikas centru, lietuvieši visu krējumu jau būs nosmēluši, prognozē N. Krūmiņš.

Visu rakstu Konkurenta pārākumu Latvijas puse neatzīst lasiet 16. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Reklāma