Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Finansējuma trūkuma dēļ daudz labus programmā «NVO fonds» pieteiktus projektus nākas noraidīt, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē sacīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Linda Mežviete.

Viņa norādīja, ka pērn tika saņemti pieteikumi par kopumā 1,3 miljoniem eiro, tomēr NVO piešķirti tikai 386 000 eiro.

Mežviete uzskata, ka nepilni 400 000 eiro ir salīdzinoši neliels finansējums, ņemot vērā esošo NVO skaitu un to vajadzības, kā rezultātā SIF bijis sarežģīti izlemt, kurus projektus atbalstīt un kurus nē.

Pērn tika saņemti 102 iesniegumi, no kuriem atbalstīts tika 31 projekts. Mežviete norādīja, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta no NVO ir liels un tāds arī saglabājas.

Kopumā no pērn projektiem piešķirtā finansējuma NVO darbības stiprināšanai izlietoti 309 000 eiro, bet organizāciju interešu aizstāvības stiprināšanai vēl 77 000 eiro.

Šogad Liepājas domes izsludinātajā nevalstisko organizāciju (NVO) projektu līdzfinansēšanas konkursā tika iesniegti 34 projektu pieteikumi, no kuriem finansiālu atbalstu guvuši 27 projekti. Kopumā piešķirts līdzfinansējums 28 000 eiro apmērā.

Liepājas pilsētas domes Nevalstisko organizāciju projektu konkursa izvērtēšanas komisija 14 projektiem (no 27) piešķīra visu lūgto līdzfinansējuma summu, pārējie tika atbalstīti daļēji.

Pirmo reizi šogad projektu konkursā startēja tādas NVO kā biedrība Gaismiņa, Sociālo vajadzību centrs KLINTS, Liepājas baltkrievu kopiena Mara un biedrība ETNO Liepāja.

Biedrības Gaismiņa projekts «Gaismiņām būt» paredz pilnveidot biedrības dalībnieku prasmes un veicināt emocionālo, sociālo, vokālo izaugsmi, popularizēt biedrības darbību un sasniegumus, kā arī motivēt un novērtēt jauniešu sasniegumus.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Finanšu ministrija (FM) aicina paplašināt no ES fondiem finansējamo aktivitāšu loku, un līdzās valsts iestādēm par saņēmējiem noteikt arī nevalstiskās organizācijas (NVO).

Šādi paredzēts iesaistīt NVO valsts pārvaldes darbībā un atteikties no valstij «neraksturīgajām funkcijām», informē FM.

Jau daudzkārt ziņots par valsts funkciju auditu, ko ministrijām uzdevis veikt premjerministrs Valdis Dombrovskis. Šis audits paredz izvērtēt, no kādām funkcijām valsts var atteikties un kuras – nodot privātajam sektoram. Līdz ar šādu funkciju nodošanu nepieciešams paplašināt arī ES fondu līdzekļu saņēmēju loku.

Pašlaik NVO līdzdalība ES fondu ieviešanā tiek nodrošināta kā dalība projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju publiskajā apspriešanā; dalība ES fondu uzraudzības komitejā; partnerība aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kā arī regulāra ES fondu aktualitāšu izskatīšana NVO Memoranda padomē. NVO ir iespēja pieteikties kā finansējuma saņēmējiem ES fondu projektu īstenošanai 14 ES fondu aktivitātēs, skaidro FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Vismaz piecu gadu darbs un dažāda pieredze būs nepieciešama nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas varēs pretendēt uz vietu Sabiedrības integrācijas fonda padomē (SIFP), lēmis Ministru kabinets.

Pieteikties konkursā, kurā tiks izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kas būs tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam SIFP turpmāk būs tiesības NVO, kura atbilst šādiem kritērijiem: tai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss; tā ir ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz piecus gadus; tās statūtos noteiktais darbības mērķis vai papildmērķis vismaz piecus gadus ir tieši saistīts ar vismaz vienu no šādām jomām: kultūra un māksla; izglītība (interešu izglītība), pētniecība un sports; sociālie pakalpojumi un veselība; vide, sociālā un kopienas attīstība; interešu aizstāvība un līdzdalība politikas veidošanā; vai filantropija, brīvprātīgais darbs.

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.

Šonedēļ, 5.novembrī, plkst.10 un pēc nedēļas, 11.novembrī, plkst.10 tiešsaistē no Latgales vēstniecības "Gors" būs skatāma diskusija "Vai Latgale ir gatava iziet no "lockdown" kopā ar visu Latviju?", informē biedrībā "Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs".

Diskusijas moderators Ansis Bogustovs sarunāsies ar Rēzeknes slimnīcas ārstu Jāzepu Korsaku, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski, Katastrofu medicīnas centra pasniedzēju, Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils komitejas locekli Marinu Pučku, Rēzeknes slimnīcas pneimonologu Konstantīnu Ščerbakovu un biedrības koordinatoru Oskaru Zuģicki.

Šī diskusija ir viens no informatīvās kampaņas pasākumiem, lai veicinātu izpratni Latgales reģiona iedzīvotāju vidū par Covid-19 vīrusa izplatību, vakcinācijas nozīmi tā ierobežošanai, aicinot uz sarunu kā ekspertus veselības aprūpes nozarē, tā arī aktīvus vietējās sabiedrības locekļus. Diskusijas laikā tās dalībnieki dalīsies savā pieredzē, saskaroties ar Covid-19 un to pārslimojot, kā arī ikdienā strādājot ar pacientiem, kas ir saslimuši ar Covid-19.

Sabiedriskā labuma komisija (SLK) iesaka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu 15 nevalstiskajām organizācijām.

VID tuvākajā laikā izlems, vai piešķirt SLK statusu šīm organzācijām, DB informēja Valsts ieņēmumu dienestā. Lai lēmums būtu pozitīvs, jāzpildās šādiem nosacījumiem: NVO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība un NVO to arī veic; NVO nav nodokļu parādu.

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai saņēmušas biedrības DIVE CLUB «POSEIDON»; Vecāku pieredzes apmaiņas klubs «Laimīgi bērni un vecāki»; Vidzemes kultūras un mākslas biedrība HARITAS; PARKAS; Bērni bērniem; Sēlijas (Augšzemes) vides aizsardzības asociācija; SPORTA KLUBS «PALEJAS»; Sporta klubs «Skille»; FK «MIKO»; Ippon.lv; ERAD Moto; SPORTA KLUBS «LEKRINGS»; Cesvaines dārznieku un amatnieku biedrība «DAb-a»; nodibinājums «fonds irLaiks»; kā arī reliģiskās organizācijas iestāde «Sv.Gregora kristīgās misijas centrs».

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Latvijas Bankas izsludinātajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vieta piešķirta industriālā dizainera Artūra Analta darbam Medus, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Banka konsultēsies ar konkursa uzvarētāju un kaltuvēm, kā šo ideju, izmantojot autora iecerētos materiālus, īstenot monētā.

Atklātajā konkursā kopumā tika iesniegti 42 darbi, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija. Artūra Analta darbi (ar devīzi Valters Caps un Daugava) bija starp godalgotajiem arī iepriekšējā, 2015. gadā rīkotajā inovatīvas monētas dizaina konkursā (šajā konkursā 1. vietu ieņēmušais arhitekta Mārča Kalniņa darbs Z134M 2016. gada nogalē pārdzima monētā Zeme).

Šogad konkursā 2. vieta piešķirta Mārča Kalniņa darbam H2OABC, bet 3. vieta – mākslinieka Artūra Šēnfelda darbam Zelta vērtības.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Kopumā 50 miljrd. eiro jeb 35 miljrd. Ls ir palīdzība, ko Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisāra Andra Piebalga uzraudzībā sniedz attīstības valstīm visā pasaulē.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits uzskata, ka būtu loģiski, ja Latvija «savam» EK komisāram būtu devusi savu nacionālo uzdevumu parūpēties, lai, piemēram, vismaz 5% jeb 2,5 miljrd. eiro no ES attīstības budžeta nokļūtu Latvijas uzņēmumu rīcībā, raksta Latvijas Avīze.

Šis būtu viens no veidiem, kā veicināt ražošanu, palielināt darba vietu skaitu un nomaksāto nodokļu apjomu. Taču D.Šmits neesot dzirdējis, ka Latvijas uzņēmēji būtu uzvarējuši kaut vienā ES iepirkumu konkursā. Piemēram, arī Latvijas zivrūpnieku mēģinājumi piedāvāt zivju konservus ES attīstības palīdzībai cietuši sakāvi.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Nākamā gada 1.februārī spēkā stājas jaunais Būvniecības likums, kas tapis asos strīdos un konfrontācijā starp tiem, kas vēlas Latvijas būvniecības nozari tuvināt citu Eiropas Savienības valstu praksei un attiecīgi nodrošinātu Latvijas būvnieku starptautisko konkurētspēju, un tiem, kas vecā likuma cementēto sistēmu izmanto, lai iegūtu sev stabilus ienākumus uz būvnieku un pasūtītāju rēķina.

Jaunais Būvniecības likums, protams, nav ideāls, taču visumā tas ir labs likums, kurā nav nekā lieka – un tajā nav neviena vārda par to, ka saglabājama pašreiz pastāvošā pārspīlētā, dārgā, birokrātiskā un diskriminējošā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma. Pēc jaunā likuma pieņemšanas daudzi nopriecājās: re, beidzot arī Latvijā strādāsim civilizēti! Taču nekā!

Dīvainā kārtā izrādās, ka pat vislabāko likumu Latvijā, ja vien to vēlas, var deformēt un sagriezt kājām gaisā. Tieši tas pašlaik notiek ar jauno Būvniecības likumu, kuram – acīmredzami pēc sertificētāju un viņu sabiedroto piespēles – tiek «piekabināts» Ministru kabineta noteikumu projekts Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi.

Ikvienam iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam būs tiesības novirzīt 1% no sava šī samaksātā nodokļa kādai sabiedriskā labuma statusu ieguvušajai nevalstiskajai organizācijai.

To paredz sagatavotie grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kurus Saeima nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Šo izmaiņu iesniedzēji ir pieci Saeimas deputāti: Hosams Abu Meri, Edgars Putra, Jānis Upenieks, Gaidis Bērziņš un Astrīda Harju.

Idejas iniciatori grozījumu anotācijā raksta, ka izmaiņas nepieciešamas, jo NVO sektorā izveidojusies finanšu krīzes situācija, kas balstās uz diviem faktoriem. Pirmkārt, 2017. gadā ieviestās nodokļu reformas rezultātā, jo uzņēmumiem vairs nav izdevīgi iemaksāt ziedojumus sabiedriskā labuma statusu ieguvušajām organizācijām tāpēc, ka ar 2018. gadu uzņēmumi iegūto peļņu var reinvestēt ražošanā un uzņēmumu attīstībā. Tas nenoliedzami kāpina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, bet ir radījis krasu ziedojumu apjoma samazinājumu NVO sektorā.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Nākamgad uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi nepiemēros ziedotājiem, kas pārkāps sava uzņēmuma zīmola vai logo izvietošanas ierobežojumus, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne.

Viņa informēja NVO pārstāvjus, ka 2018.gadā līdz ar jauno nodokļu politiku spēkā stāsies arī izmaiņas UIN atvieglojumu piemērošanā ziedojumiem.

Jaunais regulējums paredz, ka ziedojumu saņēmēju loks saglabājas līdzšinējais. Turpretī ziedotājiem būs iespēja izvēlēties pārskata gada ietvaros vienu no trim atvieglojuma variantiem.

Pirmais variants paredz, ka ar UIN neapliek ziedoto summu, kas nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem. Otrais variants paredz ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 2% no iepriekšējā pārskata gadā darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas. Savukārt trešais variants paredz, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj ziedoto summu, bet par dividendēm aprēķināto UIN ir tiesības samazināt 75% apmērā no ziedotās summas, bet ne vairāk kā 20% no aprēķinātās UIN summas par dividendēm.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Savu neapmierinātību ar martā izsludinātā vilcienu iepirkumu konkursa 1. kārtas rezultātiem izrādījis tā dalībnieks Stadler Bussnang AG, šā gada 11. oktobrī iesniedzot sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Zināms, ka Stadler uzskata, ka izsludinātajā konkursā Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) nosacītā pirmskvalifikācija esot pretrunā ar iepirkuma noteikumiem un līdz ar to šī kompānija konkursā ir diskvalificējama.

Db.lv jau vēstīja, ka 144 miljonus latu vērtā pasažieru vilcienu piegādes konkursā izšķirošajai otrajai kārtai kvalificējušies visi trīs pirmās kārtas pretendenti – Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) (Spānija), a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice).

RVR uzaicināts piedalīties konkursa otrajā kārtā, nosakot, ka līgumtiesību piešķiršanas gadījumā RVR un Bombardier kopā uzņemas atbildību un saistību izpildīt iepirkuma līgumu, Bombardier uzņemoties atbildību un izpildot jebkuru no iepirkuma līguma saistībām, ja to neizpilda RVR.

Neatkarīgi no Latvijā un pasaulē valdošajiem apstākļiem, biznesa simulāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanas konkurss jauniešiem "Bizness24h" šogad turpina savu norisi.

Neapdraudot konkursa dalībnieku un citu iesaistīto personu veselību, konkursa 3. kārta un fināls notiek tiešsaistē ar dažādu komunikācijas un uzdevumu risināšanas platformu palīdzību. Līdz ar to dalībnieku komandas turpina cīņu par "Biznesa Guru 2020" titulu, kuru konkursa žūrija piešķirs tikai vienai labākajai dalībnieku komandai konkursa finālā 6.aprīlī.

Konkurss savu norisi uzsāka februāra sākumā, kad teju 740 motivēti jaunieši ar interesi par uzņēmējdarbību vienlaikus iesaistījās konkursa sadarbības partnera "airBaltic" gadījuma izpētē jeb business case study. Dalību konkursa 2.kārtā turpināja 200 jeb 66 komandu labāko risinājumu autori. Šajā kārtā dalībnieki tikās Banku augstskolas telpās, lai izspēlētu valsts politisko un ekonomisko procesu simulāciju spēli "Prezidents - papildinātais". Šīs kārtas laikā tika pārbaudītas problēmu risināšanas, organizācijas stratēģijas, finanšu plānošanas, efektīvas komunikācijas un sadarbošanās komandā prasmes. Taču tikai divdesmit piecas komandas, kuras sevi vislabāk parādīja otrajā kārtā, šobrīd turpina cīņu konkursa trešajā kārtā jeb finālā.