Konteineri nereti ir TOI TOI Latvija klientu izvēlēta alternatīva. Tie ir pieprasīti tieši augtās funkcionalitātes un plašo izmantošanas iespēju dēļ. Kas ir šīs pārvietojamās konteineru mājas un konteineri-noliktavas, ko piedāvā TOI TOI Latvija? Un kādās situācijās tās ieteicams izvēlēties? Par to plašāk uzziniet šajā rakstā!

Kas ir dzīvojamie konteineri?

Dzīvojamie konteineri ir kā pārvietojamie, dzīvojamie vagoniņi, kuri aprīkoti ar elektrību, ventilāciju, durvīm, logiem un apkuri (pēc nepieciešamības). Četri galvenie faktori, kas raksturo šādas konteineru mājas pie TOI TOI Latvija, ir:

Vienā no Sanktpēterburgas metro stacijām pirmdien noticis sprādziens, kurā nogalināti vismaz 11 cilvēki, atsaucoties uz Krievijas tiesībsargāšanas un veselības aprūpes iestādēm, ziņo mediji.

Iepriekš Sanktpēterburgas gubernatora pārstāvis ziņoja, ka sprādzienā gājuši bojā desmit cilvēki, bet vēl 50 guvuši ievainojumus. Vēlāk Krievijas veselības ministre Veronika Skvorcova pavēstīja, ka cietuši 47 cilvēki, no kuriem seši atrodas smagā stāvoklī.

Sprādziena vietā saskaņā ar svaigākajām ziņām gājuši bojā deviņi cilvēki, bet vēl divi vēlāk miruši slimnīcā.

Sākotnēji tika saņemtas pretrunīgas ziņas par vienu vai par diviem sprādzieniem, kas notikuši uz vienas no Sanktpēterburgas metro līnijām, taču Krievijas izmeklēšanas komiteja oficiāli paziņojusi, ka bijusi tikai viena eksplozija.

Jūrmalā atklāti pirmie pazemes konteineri, kā arī prezentēti Latvijā pirmo pusslēpto pludmales konteineru pilotprojekta galvenie secinājumi, informē atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā, “CleanR” sadarbībā ar pašvaldību pilsētā ierīkojis divus pazemes konteineru laukumus šķirotajiem un sadzīves atkritumiem – viens no tiem atrodas pie Baznīcas ielas izejas uz jūru, bet otrs – pie Vienības prospekta izejas uz jūru.

“Pazemes konteineri rada estētisku, pievilcīgu un tīru vidi, tie ir ērti pieejami un lietojami arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajos konteineros izmestie atkritumi tiek glabāti zem zemes, kur arī karstā laikā temperatūra ir zemāka, kas attiecīgi palēnina atkritumu sadalīšanos, novērš nepatīkamu smaku rašanos, risina putnu, žurku vai citu dzīvnieku, kurus piesaista pārtikas atkritumi, problēmu, kā arī būtiski mazina vandālisma risku,” teica Stankevičs.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Siguldā, sadarbojoties Eco Baltia grupas uzņēmumam PSIA Jumis ar Siguldas domi, pilsētā izveidots astoņu šķiroto atkritumu savākšanas punktu tīkls. Katrā punktā izvietoti jauna veida pazemes konteineri stikla un plastmasas šķirošanai, informē uzņēmumā.

Projekts īstenots, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu. Tā kopējās izmaksas sasniedza 48 991 eiro, no kuriem 19 644 eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Tagad pilsētnieki varēs izmantot jauno infrastruktūru, kas ļauj samazināt konteineru skaitu, kas jānovieto zemes virspusē, un to pašu daudzumu nekaitīgi uzkrāt zem zemes,» norāda Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Pazemes šķirošanas konteineru ietilpība ir 3 m3, un vasarās, kad ir aktīvā tūrisma sezona, vairs nebūs problēmu ar lielo atkritumu apjomu, īpaši ar plastmasas pudelēm. Tos arī vajadzēs retāk izvest. Konteineri izgatavoti no LLDPE plastmasas, kas ir ļoti izturīga pret triecieniem un mitrumu. Katrs konteiners ir aprīkots ar ciešu vāku, kas neļaus vasaras laikā izplatīties nepatīkamai smakai, kā arī atkritumiem nevarēs piekļūt dzīvnieki un putni.

Investējot vairāk nekā 70 000 eiro, Eco Baltia grupas pārvaldībā esošais vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA Jumis astoņās publiski pieejamās vietās izveidos atkritumu dalītās vākšanas pazemes konteineru punktus, informē uzņēmuma pārstāve Dace Jansone.

Katrā punktā būs pieejami divi pazemes šķirošanas konteineri - viens vieglajam iepakojumam (plastmasai, papīram un kartonam) un viens stiklam.

«Pazemes konteineri ir populāri Ziemeļvalstīs, bet pakāpeniski to priekšrocības novērtē arī Latvijā. Pazemes konteineri ļauj ierobežotā teritorijā savākt vairāk atkritumu, nodrošina pilnīgu smaku izolāciju, tie ir pieejamāki bērniem, kā arī cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, jo to virszemes augstums ir zemāks nekā parastajiem konteineriem,» skaidro Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Pazemes šķirošanas konteineru būvniecības darbi tiks sākti jau aprīļa beigās un plānots, ka konteinerus siguldieši varēs sākt lietot jau no jūnija.

Ventspilī uzsākti pazemes sadzīves atkritumu konteineru laukumu izbūves darbi Inženieru ielā 101, informē Ventspils pašvaldības P/i «Komunālā pārvalde».

Ventspils pašvaldība jau kopš 2017. gada ir uzsākusi darbu pie Ventspils pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas.

Pirmie šāda tipa konteineri tika izbūvēti pašvaldības īpašumā esošajos iekšpagalmos Aleksandra ielā 9 A, Lielajā prospektā 36 A, kā arī Jūras ielā 3A. Pēc pašvaldības domām, pazemes sadzīves atkritumu konteineri ir racionāls risinājums, lai pagalmos ietaupītu vietu, kā arī to izvietojums ir piemērotāks pilsētvidei, lietošana ir ērta un estētiska, kā arī tiek samazināti nevēlamie aromāti.

Pašvaldības piederošā teritorijā Inženieru ielā 101 esošo atkritumu konteineru novietņu vietā tiek izbūvēts un izvietots viens vācu firmas BAUER pilnībā pazemē iebūvēts atkritumu konteiners ar 5 kubikmetru ietilpību. Kopumā pilsētā tiks izvietoti seši šādi pazemes konteineri. Būvdarbu līguma summa 14 799,45 eiro

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs «Tīrīga» AS ir izstrādājis atkritumu savākšanas risinājumu, kas šķirošanu iedzīvotājiem un arī juridiskām personām padarīs ērtāku un vienkāršāku. Jaunās iespējas tiks ieviestas pakāpeniski no šā gada septembra.

««Tīrīga» par savu mērķi ir izvirzījusi tīru Rīgu, kura pieturas pie nulles atkritumu filozofijas. Šķiroto atkritumu savākšanas praktisko risinājumu izstrāde ir tikai viens no soļiem, kam sekos arī citi,» komentē «Tīrīga» AS valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Daudzdzīvokļu namiem un publiskām ēkām (skolas, veikali, noliktavas) šķiroto sadzīves atkritumu konteineri tiks nodrošināti bez maksas – par velti būs pieejami konteineri stiklam (0,66 m³) un jauktajam iepakojumam (1 m³ papīram, metālam, plastmasai). Konteineri tiks izvietoti pieejamā attālumā no celtnēm, kopumā visā Rīgā tiks izveidoti 2500 dalītās atkritumu savākšanas punkti.

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide 49 Latvijas pašvaldībās bez maksas izvietojis 866 konteinerus stikla iepakojuma šķirošanai. Kopumā tuvāko mēnešu laikā plānots izvietot 1000 konteinerus stikla iepakojuma šķirošanai vismaz 53 pašvaldībās.

«Mums ir liels gandarījums, ka liels skaits pašvaldību ir aktīvi iesaistījušās un kopīgi esam paplašinājuši atkritumu šķirošanas iespējas iedzīvotājiem. Pēc mūsu aplēsēm, pateicoties jaunajiem konteineriem, jau šogad papildu 2000 tonnas stikla nonāks pārstrādē, nevis atkritumu poligonos. Cilvēki ir gatavi šķirot un vēlas to darīt, bet tieši konteineru pieejamība ir tā, kas šo procesu nereti kavē. Tāpēc mēs aicinām arī citas pašvaldības pieteikties bezmaksas konteineriem, bet cilvēkus aktīvi izmantot šo iespēju un šķirot stikla pudeles un burkas,» uzsver Jānis Aizbalts, SIA «Eco Baltia vide» direktors. Viņš norāda, ka šķirošanas infrastruktūras un rūpniecisko šķirošanas līniju attīstība šobrīd ir efektīvākais veids, kā Latvijā sasniegt ES mērķus un līdz 2020. gadam pārstrādāt vismaz 68% no tirgū esošā stikla iepakojuma.

Rīgas ostā aizvadītajā naktī ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Ķīnas pilsētas Siaņas. Tas vienlaikus ir simtais konteinervilciens, kas nosūtīts no Siaņas Starptautiskā tirdzniecības un loģistikas parka, un pirmais šī vilciena sastāvs, kas vests kravas ekspresvilciena maršrutā Minska-Rīga, informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Vilciens uz Rīgu nosūtīts vien divus mēnešus pēc tam, kad Ķīnā VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš parakstīja stratēģiskās sadarbības līgumu ar Siaņas Starptautisko tirdzniecības un loģistikas parku. Tālāko ceļu konteineri turpinās pa jūru uz Vācijas un Somijas ostām.

«Caur Latvijas teritoriju vilciens tiek izvests tikai 12 stundu laikā. Tādējādi mūsu kopprojekts ar Baltkrievijas dzelzceļu – kravas ekspresvilciens Minska-Rīga ir sekmīgi pārbaudīts arī tālo distanču konteinerkravu transportēšanā un ir gatavs apstrādāt pieaugošu konteinervilcienu plūsmu,» komentē LDz prezidents E.Bērziņš.

Kā norāda uzņēmums, tad Siaņas vilciena ierašanās Rīgā sakrīt ar brīdi, kad Rīgas ostā nosūtīšanai uz Ķīnu saņemti vairāk nekā 260 konteineri no Roterdamas ostas. Tādējādi šodien ostas teritorijā pirmo reizi notiek abpusēja kravas vilcienu apmaiņa, izkraujot no Siaņas saņemtos un vienlaikus uzkraujot uz Ķīnu transportējamos konteinerus. Arī šie konteineri uz Ķīnu tiek vesti, izmantojot Minska-Rīga ekspresvilciena maršrutu, kura operators ir LDz meitas uzņēmums «LDz Loģistika».

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Esot aktuāliem tā saucamajiem pudeles kakla efektiem, sadārdzinoties transportēšanai un strauji augot pieprasījumam pēc daudzām Āzijas precēm, pasaulē plaukušas ievērojamas problēmas ar vairāku izejvielu un komponentu piegādi.

Faktiski var pat teikt, ka sevi pandēmija izpaudusi arī papostot daudzmaz ierasto ainu globālo piegāžu ziņā. Visa rezultātā šobrīd arī tā cena, kas tiek maksāta, lai no Austrumāzijas (pamatā Ķīnas) pārvietotu 12 metru konteineri uz Eiropu (Roterdamu) pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi, liecina Drewry World Container Index dati. Gada laikā tādējādi šī cena ir palēkusies jau gandrīz par 500%.

Savukārt kopējā konteinera piegāžu indeksa vērtība (apkopo 12 metru konteinera pārvietošanas izmaksas astoņos pasaules nozīmīgākajos maršrutos) gada laikā palielinājusies teju par 300% līdz 6257 ASV dolāriem, liecina pieejamie dati.

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eko Kurzeme investējis vairāk nekā 30 000 eiro, lai Liepājā un tuvējos novados izveidotu jaunus un papildinātu jau esošos stikla šķirošanas punktus, informē uzņēmuma pārstāve Dace Jansone.

Līdz maijam Eko Kurzeme izvietos 70 jaunus zvanveida stikla šķirošanas konteinerus, kuros iedzīvotāji aicināti šķirot stikla pudeles un burkas.

«Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada ap 310 kilogramiem atkritumus, no kuriem vismaz 25 kilogramus veido stikla pudeles un burkas. Absolūti lielākā daļa no visiem atkritumiem un puse no stikla iepakojuma tiek apglabāti poligonos. Tā tam nevajadzētu būt. Mūsu mērķis ir izveidot Liepājas reģionā modernu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas vērsta uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi, nevis noglabāšanu poligonā. Eko Kurzeme jau līdz šim nodrošināja 208 šķirošanas punktus reģionā, bet šogad turpināsim veikt investīcijas stikla šķirošanas infrastruktūras paplašināšanā un arī sadzīves atkritumu industriālās šķirošanas attīstībā,» norāda uzņēmuma izpilddirektors Andris Karlsons.

Paplašinot iespējas iedzīvotājiem šķirot atkritumus, sadarbībā ar vides apsaimniekotāju SIA «Eco Baltia vide» un Latvijas Zaļo punktu pie sešiem «Rimi» veikaliem uzstādīti specializētie konteineri tekstila šķirošanai.

2,2 m augstajos un 1,14 m platajos un dziļajos tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un pārstrādei nodot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Konteineru uzstādīšanu Latvijas Zaļais punkts veic tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kura laikā līdz 2020. gada februārim plānots praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un izpētīt konteineru saturu un pārstrādei derīgo tekstila atkritumu apjomu.

«Pilotprojekta ietvaros vērtēsim, kā varam efektīvi nošķirot apģērbus no atkritumu plūsmas un kādas ir to turpmākās izmantošanas iespējas, jo no 2025.gada visā Latvijā būs jānodrošina tekstila šķirošana,» skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Valmierā Annas 4; 6; 8; Upīša 17b un Graudu ielas 6a daudzdzīvokļu namu pagalmā SIA Valmieras namsaimnieks iedzīvotājiem lietošanā nodevis modernu atkritumu konteineru laukumu, kurā izvietoti četri pazemes konteineri, informē Valmieras pilsētas pašvaldībā.

Konteineru laukumā ir divi konteineri nešķirotiem sadzīves atkritumiem, kā arī konteiners otrreiz pārstrādājamiem materiāliem: papīram, PET pudelēm, polietilēnam, metālam un konteiners pudeļu stiklam. Otrreiz pārstrādājamā iepakojuma konteineru tukšošanu SIA ZAAO nodrošina bez maksas.

«Pazemes konteinerus ierīkojam mūsu apsaimniekoto daudzdzīvokļu dzīvojamo namu pagalmos, jo tie aizņem mazāk vietas - konteinera lielākā daļa atrodas zem zemes, kā arī ir vairākas reizes ietilpīgāki. Turklāt konteinera vēsais mikroklimats samazina nepatīkamu smaku veidošanos un izplatīšanos,» norāda SIA Valmieras namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” un SIA “Rīgas Centrāltirgus” atklājuši pirmos pazemes konteinerus galvaspilsētā.

Jaunatklātie pazemes konteineri atrodas Rīgas Centrāltirgus slēgtajā teritorijā pie ēkas Maskavas ielā 1. Kopumā izbūvēti 8 pazemes konteineri, katrs ar 3 kubikmetru ietilpību.

Rīgā pirmie pazemes atkritumu konteineri izbūvēti pēc SIA “Clean R” iniciatīvas, uzņēmumam sedzot arī visas infrastruktūras izveides izmaksas - ieskaitot projektēšanu, būvniecību un konteinerus, projekts izmaksāja nedaudz vairāk kā 19 000 eiro.

“Līdz ar būtiski ietilpīgāku pazemes konteineru uzstādīšanu esam varējuši no virszemes aizvākt 21 konteineru. Vienlaikus ar jaunās infrastruktūras uzstādīšanu vēl būtiskāku uzmanību pievērsīsim šķirošanai,” saka Agra Languša, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja.

Ar Bronkas infrastruktūru nocels kravas Baltijas valstu ostām

Netālu no Sanktpēterburgas izvietotā Bronka Transporta nedēļā 2017 Maskavā prezentējusi dzelzceļa parka projektu, kura īstenošanas mērķis ir kaimiņvalsts izcelsmes beramkravu pārorientācija uz šo Krievijas ostu. Projekts orientēts uz to, lai izpildītu valsts uzstādīto stratēģisko uzdevumu – pārorientēt kravu plūsmu no kaimiņvalstīm uz Krievijas termināļiem, vēsta Portnews.ru.

Konkrētajā gadījumā ir runa par minerālmēslu, čuguna un graudaugu konteinerizētajām beramkravām, kuras tiktu pārkrautas uz Panamax tipa kuģiem ar 50‒70 tūkst. t kravnesību. Dzelzceļa parka būvniecību plānots sākt 2019. gadā, un tas ļaušot pārorientēt uz Bronku 5‒8 milj. t no Baltijas valstu ostām, kas 20 pēdu konteineru izteiksmē būtu 410‒660 tūkst. TEU vienību.

Krievijas iestādes uz laiku anulējušas licenci Igaunijas starptautisko pārvadājumu grupā Lux Express Grupp ietilpstošā Krievijas uzņēmuma Jevrolains pasažieru autobusu reisiem maršrutos Helsinki-Sanktpēterburga un Tallina-Sanktpēterburga, tādēļ Lux Express šajā laikā pasažieru pārvadāšanai norīkojusi citus autobusus un piedāvā citus variantus vēlamā galamērķa sasniegšanai.

Krievijas robežsardzes dienests pirmdien uz robežas aizturēja Lux Express autobusus, kas brauca ikdienas reisos maršrutā Helsinki-Sanktpēterburga. Sākotnējais aizturēšanas iemesls bija licences apturēšana Lux Express starptautiskajiem pārvadājumiem.

Tomēr vēlāk noskaidrojās, ka licence apturēta tikai Krievijā reģistrētā uzņēmuma Jevrolains autobusiem, bet Igaunijas kompānijas Lux Express Estonia autobusi var turpināt pārvadājumus starp Tallinu un Sanktpēterburgu. Pasažieri operatoru var pārbaudīt uz iegādātās biļetes.

Tallinas-Sanktpēterburgas maršrutā reisi notiek pēc ierastā grafika. Kā pagaidu risinājumu Lux Express saviem pasažieriem piedāvā aizvietojošos autobusus uz robežas aizturēto vietā. Saistībā ar to var būt neērtības robežas šķērsošanā, kā arī autobusi var kavēties. Helsinku-Sanktpēterburgas maršrutā Lux Express piedāvā aizvietojošos autobusus, kā arī citus galamērķa sasniegšanas variantus.

Attālākos lauku reģionos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajam ūdensvadam, septiķis ir neatņemama privātīpašuma kanalizācijas sistēmas daļa. Tas ir paredzēts notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no mājokļa, atdalot cietās vielas no šķidrumiem un tīru ūdeni novadot atpakaļ vidē. Tomēr bez pienācīgas apkopes septiskās tvertnes var radīt dažādas problēmas, tostarp nepatīkamas smakas, aizsērēšanu, un pat vides piesārņošanu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par visu, kas jums jāzina par septiskajām tvertnēm, tostarp par to, kā tās darbojas, kā tās uzturēt, un kādas ir biežāk sastopamās problēmas un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Septiķis kā kanalizācijas sistēmas komponente

Septiķi ir pazemes būves, kas izgatavotas no stikla šķiedras vai plastmasas. Tām ir dažādas formas un izmēri atkarībā no īpašuma lieluma un iedzīvotāju skaita. Septiķa pamatkoncepcija ir ļaut notekūdeņiem ieplūst tvernē, kur cietās daļiņas nosēžas uz dibena, bet šķidrumi izplūst notekūdeņu infiltrācijas laukā tālākai attīrīšanai.

Septisko sistēmu veido četras galvenās sastāvdaļas: septiskā tvertne, drenāžas lauks, sadales kārba un augsne. Septiskā tvertne ir pirmais procesa posms, kurā notekūdeņi no jūsu mājas ieplūst tvertnē, un baktērijas noārda cietās vielas. Drenāžas laukā no tvertnes izplūstošie šķidrie notekūdeņi tiek novadīti augsnē tālākai attīrīšanai. Sadalītājcaurulīte ir vieta, kur notekūdeņi tiek vienmērīgi sadalīti pa drenāžas lauka caurulēm.

«Nomas bizness prasa nemitīgu īpašnieku iesaistīšanos darbā, tāpēc paši ik dienas strādājam par menedžeriem, nevis sēžam Bahamās un gaidām, kad nauda nāks.»

Tā uzsver SIA Modul līdzīpašnieks Dmitrijs Orjols.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Šis uzņēmums nodarbojas ar visa veida jūras, biroja, sanitāro, noliktavas konteineru, kā arī biotualešu nomu un tirdzniecību. Kompānijai ir izdevies kāpināt apgrozījumu no apmēram 800 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 2,55 milj. eiro 2015. gadā, kas ļāvis tam iekļūt laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«2014. un 2015. gadā apgrozījuma kāpumu sekmēja vairāki lieli projekti, tostarp valsts pasūtījums, bet pērn apgrozījums samazinājies līdz 1,74 milj. eiro, ko tieši ietekmēja būvniecības apjoma sarukums Latvijā, jo celtniecības uzņēmumi ir tie, kas visbiežāk nomā konteinerus savām vajadzībām, kamēr norit būvniecības darbi,» stāsta SIA Modul līdzīpašnieks, direktors Jevgēnijs Kovaļčuks.

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.

Globālā industriālās loģistikas spēlētāja GEFCO Group meitasuzņēmums GEFCO Baltic, pagarinājis līgumu ar MAN - vadošu vācu kravas automobiļu, autobusu un citu komerciālo transportlīdzekļu ražotāju.

GEFCO nodrošina pilnu piegādes ķēdi, transportējot MAN sastāvdaļas no rūpnīcām Austrijā un Vācijā uz Uzbekistānu ar unikāla multimodālā risinājuma palīdzību.

Komplicētā multimodālā piegādes ķēde aptver vairākus transportēšanas veidus un ir būtiska MAN automobiļu ražošanai pēc just-in-time principa, tūlītēji reaģējot uz pieprasījumu. Loģistikas risinājums tika izstrādāts pēc klienta pieprasījuma nodrošināt laicīgu piegādi ar visaugstāko kvalitāti un pārredzamību visos piegādes ķēdes posmos ceļā no Austrijas un Vācijas uz Uzbekistānu, neskatoties uz sezonālajām kravu apjoma izmaiņām. GEFCO piedāvātais multimodālais piegādes ķēdes risinājums, ko izstrādāja GEFCO Baltic sadarbībā ar citām GEFCO filiālēm, apmierināja visas klienta prasības gan attiecībā uz strikto laika grafiku, gan kapacitātes elastību un budžeta ietvaru.

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

Šā gada 10. maijā Lēdmanes novadā uzņēmumam Lēdmanes lauki piederošajās dārzeņu noliktavās izcēlās plašs ugunsgrēks. Postošajā ugunsgrēkā pilnībā nodega divas dārzeņu noliktavas, kā arī saldēšanas iekārta un dārzeņu uzglabājamie konteineri 650 000 eiro vērtībā. Noliktavas ražas uzglabāšanai izmanto dārzeņu audzēšanas kooperatīva Baltijas dārzeņi biedri. Izmeklēšana vēl turpinās, taču, lai uzņēmums pagūtu sagatavoties rudens ražas novākšanas sezonai, If Apdrošināšana dārzeņu audzētājiem atlīdzinājusi zaudējumus, izmaksājot pēdējos trīs gados lielāko apdrošināšanas atlīdzību – 650 000 eiro.

2016. gada 10. maijā izcēlušos ugunsgrēku Lēdmanes pagastā ugunsdzēsēji dzēsa 11 stundas. Ieradušies notikuma vietā ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg divas lielas noliktavas 1250 un 600 kvadrātmetru platībā un starp tām novietotie konteineri 40 kvadrātmetru platībā.

«Uzsākot ugunsgrēka izcelšanās apstākļu izmeklēšanu, tika secināts, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Kaut arī vainīgās personas vēl nav atrastas, If Apdrošināšana, ievērojot noslēgto apdrošināšanas līgumu, jau ir atlīdzinājusi ugunsnelaimes radītos zaudējumus. Lai gan uzņēmumam nodarītie zaudējumi ir visai ievērojami, mēs atlīdzības izmaksu izskatījām pēc būtības un ātrā termiņā, izprotot uzņēmuma darbības specifiku: jau rudenī sākas jaunās dārzeņu ražas novākšana, un ir vajadzīgas noliktavas, kur šo ražu uzglabāt,» stāsta If Apdrošināšanas Īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Una Vilgerte.