Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) organizatori ceturdien preses konferencē atzinīgi vērtēja lielo atsaucību un forumā gūtās idejas. Ārlietu ministrija nākamo forumu plāno rīkot pēc 5 gadiem.

Ceturdien PLEIF organizatori – Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) – rīkoja preses konferenci, lai pastāstītu par forumā gūtajām atziņām un turpmāko rīcību Latvijas izaugsmes veicināšanai.

Preses konferencē piedalījās PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, LTRK prezidents Gundars Strautmanis, ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks biznesa atbalsta un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš, kā arī Latvijas Goda konsuls Ilinoisas štatā Roberts Blumbergs.

Kopenhāgena svētdien kļuvusi par Pasaules arhitektūras galvaspilsētu, un šis tituls Dānijas galvaspilsētai būs līdz gada beigām.

Pasaules arhitektūras galvaspilsētu reizi trīs gados nosauc ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) pēc Starptautiskās arhitektu savienības ieteikuma.

Kopenhāgena ir otrā Pasaules arhitektūras galvaspilsēta kopš šīs tradīcijas iedibināšanas. Pirmajai šis tituls bija Riodežaneiro 2020.gadā, bet nākamā būs Barselona 2026.gadā.

Šogad Kopenhāgenā notiks daudzas izstādes un citi ar arhitektūru saistīti pasākumi, to vidū arī Pasaules arhitektu savienības kongress, kas norisināsies jūlijā.

Kopenhāgena ir pazīstama ar inovācijām, kas padarījušas Dānijas galvaspilsētu dzīvošanai piemērotāku, ilgtspējīgāku un zaļāku.

Viena no pasaules vadošajām finanšu bankām - Šveices UBS - ir veikusi pētījumu par algām un pirktspēju 71 pasaules pilsētā. No Eiropas Savienības valstīm tikai Bukarestes un Sofijas iedzīvotāju pirktspēja ir sliktāka nekā Rīgā.

Interesants ir fakts, ka algas ziņā mēs stāv plecu pie pleca ar Lietuvu, bet pirktspējas ziņā Lietuva ar Igauniju tālu priekšā Latvijai.

Pilsēta, kurā ir vislielākā alga ir Kopenhāgena, tai seko Oslo un Cīrihe, bet, ja skatās cilvēku pirktspēju šajās valstīs, tad Oslo ir nokritusies uz septīto vietu, bet Kopenhāgena saglabā līderpozīcijas.

Pasaules ekonomika ir atguvusies pēc tam, kad to no sabrukuma izglāba valdību un centrālo banku glābšanas pasākumi triljonu ASV dolāru apmērā, tomēr lietu saraksts, par ko pasaules bagātajiem un varenajiem raizēties šonedēļ notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā Davosā ir garāks nekā jebkad, raksta Reuters.

Apspriesto lietu augšgalā būs, kā reformēt pasaules banku un finanšu sistēmu, lai novērstu iespējamas krīzes nākotnē. Šādu debašu vajadzību pastiprinājis nesenais ASV prezidenta Barka Obamas paziņojums par nepieciešamību remontēt ASV banku sektoru (Obama vēlas, lai nākotnē nebūtu uzņēmumu, kurus apzīmē ar vārdiem too big to fail (pārāk lieli, lai kristu) un kuru problēmas rada problēmas valstij, kas rezultātā prasa milzīgus nodokļu maksātāju līdzekļus). Pats Obama gan Davosas forumu apmeklēt netaisās.

Davosas Pasaules Ekonomikas forumu atklās Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un forumu apmeklēs lielākā daļa pasaules ietekmīgāko baņķieru un politiķu.

Strauji pieaugot eksporta apjomam, Tet Datu centru biznesa daļa 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā, ir pieaugusi par 44%. Straujāk palielinājusies pakalpojuma daļa tieši eksporta tirgū – par 57%, savukārt Latvijas biznesa daļa – par 20%. Ieņēmumi auguši arī Tet Cloud platformas biznesā, attiecīgi salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, šogad tie par 27% augstāki.

“Šobrīd redzam, ka Datu centru biznesa apgrozījums gada pirmajos septiņos mēnešos pieaudzis par 44%, kas liecina, ka esam atguvušies no kara izraisītajām problēmām, kā arī tas noticis, pateicoties jauniem klientiem, kas izvēlas Datu centra piedāvātos pakalpojumus. Eksporta rezultāti ir strauji auguši, jo 2022. gadā, sākoties Krievijas izraisītajam karam Ukrainā, liela daļa Ukrainas klientu saņēma pakalpojumu ar ievērojamām atlaidēm, kas savukārt pērn samazināja uzņēmuma ieņēmumus šajā jomā,” stāsta Tet Datu centru Biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Pēdējā pusgada laikā būtiski audzis arī Tet Cloud platformas bizness, kura ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā ir auguši par 27%. Tas noticis, pateicoties vairākiem jaunievedumiem, kas platformu padara arvien vērtīgāku, drošāku un ērtāku tās lietotājiem. Viens no tiem ir ģeogrāfiskās rezervēšanas iespēja. Izmantojot Tet Cloud platformu, šobrīd klienti gan datu kopijas, gan rezerves infrastruktūras resursus glabā arī datu centrā Kopenhāgenā.

Norvēģijā un Dānijā īpašumu cenas ir sākušas stabilizēties, bet Zviedrijā, Somijā un Baltijas valstīs tirgus gan vēl neesot sasniedzis zemāko punktu.

Zemākais punkts ziemeļvalstu nekustamā īpašuma tirgū nav aiz kalniem, ziņo PorpertyEU, atsaucoties uz Ziemeļeiropas nekustamā īpašuma konsultāciju kompāniju Newsec.

Nomas tirgus visā reģionā ir kļuvis būtiski vājāks pēdējā gada laikā, taču situācija nav pilnīgi viendabīga visās valstīs. Piemēram, Helsinkos un Kopenhāgenā telpu nomas maksa ir samazinājusies relatīvi mazāk nekā citu valstu galvaspilsētās.

Oslo un Kopenhāgenā cenas šobrīd uzrāda stabilizācijas pazīmes. Analītiķi spriež, ka Norvēģijas ekonomika, kas lielā mērā ir balstīta uz izejvielām, salīdzinoši ātrāk par citām valstīs sāk atgūties, ņemot vērā ievērojamu naftas un gāzes eksportu. Turklāt šī valsts ātrāk par citām bija izjutusi kredītkrīzes ietekmi, tāpēc arī cenu samazināšanās tendence tur tika novērota agrāk un straujāk.

Ungārijas zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air atklājusi piecus jaunus maršrutus no Polijas un Ungārijas uz Liverpūli, Briseli un Dortmundu. Vienvirziena biļeti iespējams iegādāties sākot no 9,99 eiro (lidostu nodokļi cenā nav iekļauti). No 31.oktobra tiek uzsākti reisi maršrutā Gdaņska (Polija)- Dortmunda (Vācija), bet sākot ar 7.decembri Wizz Air sāk lidojumus no Katovices (Polija) uz Briseli. Arī šo lidojumu maršrutu biļetes pieejamas sākot no 9,99 eiro. Sakarā ar savas sestās lidmašīnas iegādāšanos, lidsabiedrība Wizz Air atklājusi vēl sešus jaunus maršrutus: Katovice - Malme (Kopenhāgena) Budapešta – Malme (Kopenhāgena) Budapešta – Milāna (Bergamo) Varšava – Malme (Kopenhāgena) Varšava – Dortmunda Varšava - Brisele (Šarlero) Wizz Air izpilddirektors Džozefs Varadi (Jozsef Varadi) atzīst, ka jaunie maršruti uz Liverpūli, ļaus šajos reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem biežāk apmeklēt savus ārvalstu radus un draugus, vai arī doties vienkārši atpūtas braucienos. Avots: Eiropa.lv

OMX grupā ietilpstošās Kopenhāgenas, Stokholmas, Helsinku, Rīgas, Tallinas un Viļņas fondu biržas no 2005.gada 3.oktobra pāriet uz vienveidīgiem indeksu nosaukumiem. Šīs izmaiņas notiek saskaņā ar OMX mērķi izveidot vienotu un efektīvu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Jaunā OMX indeksu nosaukumu struktūra attiecas uz vispārējiem indeksiem, kotētajiem indeksiem, atskaites indeksiem un nozaru indeksiem. Visi nosaukumi veidoti pēc viena parauga: burtu salikums OMX, biržas apzīmējums un konkrētā indeksa apzīmējums, piemēram: INDEKSS KOPENHĀGENA STOKHOLMA HELSINKI RĪGA TALLINA VIĻŅA Visu akciju (All-share) OMX Copenhagen (OMXC) OMX Stockholm (OMXS) OMX Helsinki (OMXH) OMX Riga (OMXR) OMX Tallinn (OMXT) OMX Vilnius (OMXV) Kotētais (Tradable) OMX Copenhagen 20 (OMXC20) OMX Stockholm 30 (OMXS30) OMX Helsinki 25 (OMXH25) - Atskaites (benchmark) indeksu nosaukumi Kopenhāgenā un Stokholmā attiecīgi mainīsies uz OMXCB un OMXSB un saskaņosies ar Helsinku indeksu OMXHB. Visbeidzot sektoru, nozaru grupu un nozaru indeksu nosaukumi arī būs vienveidīgi. Jaunie indeksu nosaukumi atrodami tabulā. “Vienota indeksu nosaukumu struktūra atvieglos OMX indeksu salīdzināšanu un uzlabos zināšanas par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu, tādējādi veicinot tirdzniecības aktivitāti reģionā”, saka OMX Exchanges prezidents Juka Rūska (Jukka Ruuska). “Mēs cenšamies panākt, lai indeksu struktūru saskaņošana apmierinātu gan vietējo, gan starptautisko tirgus dalībnieku prasības, vienlaicīgi veicinot visa reģiona konkurētspēju.” Līdz šim indeksu saskaņošanā padarītais: saskaņoti noteikumi; ieviests GICS (izstrādājis MSCI un Standard & Poor's); ieviests jauns atskaites indekss un nozaru indekss Helsinkos; pāriets uz jaunu indeksu aprēķināšanas sistēmu. Darbs pie indeksu nosaukumu saskaņošanas aizsākās 2004.gada rudenī, kad kotētajiem indeksiem Stokholmā un Helsinkos nosaukumus nomainīja uz OMX Stockholm 30 un OMX Helsinki 25. Baltijas biržu Oficiālā saraksta uzņēmumu indeksa nosaukums BALTIX nemainās. Jaunie indeksu nosaukumi no 2005.gada 3.oktobra Indekss Kopenhāgena Stokholma Helsinki Rīga Tallina Viļņa Visu akciju (All-share) Kods OMXC OMXS OMXH OMXR OMXT OMXV Pilns nosaukums OMX Copenhagen OMX Stockholm OMX Helsinki OMX Riga OMX Tallinn OMX Vilnius Vecais nosaukums KAX SAX ALLSHARE RIGSE TALSE VILSE Kotētais (Tradable) Kods OMXC20 OMXS30* OMXH25* - Pilns nosaukums OMX Copenhagen 20 OMX Stockholm 30 OMX Helsinki 25* - Vecais nosaukums KFX OMX HEX25 - Atskaites Kods OMXCB OMXSB OMXHB* - Pilns nosaukums OMX Copenhagen Benchmark OMX Stockholm Benchmark OMX Helsinki Benchmark* - Vecais nosaukums KBX SBX N/A - Sektoru indeksi (GICS) Kods CX-[2-ciparu GICS kods]

Dānijas parlaments nākamgad lems par marihuānas legalizāciju un tirdzniecību caur valstij piederošu veikalu tīklu. Apreibinošā auga legalizāciju pārliecinoši jau apstiprinājusi Kopenhāgenas pašvaldība, turklāt, kā zin teikt Latvijas narkologs Jānis Strazdiņš - līdzīgu ieceri plāno realizēt arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Kopenhāgenas pašvaldībā marihuānas legalizāciju atbalstīja 39 deputāti, pret bija deviņi, tādējādi atļaujot pilsētas Sociālo lietu komitejai izstrādāt detalizētu shēmu marihuānas likumīgai tirdzniecībai. Par zaļā auga tirdzniecību un lietošanu pašlaik Dānijā draud naudas sods, taču nevienam nav noslēpums, ka hipiju rajonā Kristiānijā tā ir viegli pieejama. «Mēs domājam par varbūt 30–40 sabiedriskām tirdzniecības vietām, kur cilvēki nebūtu ieinteresēti pārdot jums vairāk. No kā jauniešiem labāk iegādāties marihuānu? No narkotiku dīlera, kurš vēlas, lai viņi lietotu vairāk. Kas vēlas, lai viņi pirktu smagākas narkotikas? Vai no valsts ierēdņa?» lēmumu pamato Kopenhāgenas mērs Mikels Varmings.

Pēdējo astoņu mēnešu laikā starptautisko izstāžu rīkošana ir viena no tām nozarēm, kas pandēmijas dēļ piedzīvojusi pilnīgu dīkstāvi. Tomēr paralēli ziņām par pārceltām un atceltām izstādēm pasaulē, izstāžu organizatori ir meklējuši veidus un formātus tālākai nozares pastāvēšanai un spēruši milzīgu soli digitalizācijas virzienā, proti, ir notikusi pāreja uz jauna formāta biznesa izstāžu organizēšanu. Tāds piemērs ir arī virtual.MEDICA, kas ir pasaulē vadošās medicīnas izstādes MEDICA digitālā formāta izstāde.

Messe Düsseldorf, kas ir šīs izstādes organizatori, ir izveidojuši konceptu, kas veidots no trīs sadaļām: konferences un forumu skatuves, dalībnieku un produktu prezentācijas telpas, kā arī tiešo kontaktu un komunikācijas zonas. Šī gada konferences un forumu programma veltīta koronavīrusam, militārajai, vispārējai un sporta medicīnai, kā arī atsevišķu inovāciju un pētījumu prezentācijām.

Atšķirībā no klātienes izstādes tiešsaistes biznesa platformas darbība nav ierobežota laikā, tā sniedzas pāri noteiktajām četrām izstādes dienām. Tā arī virtual.MEDICA gadījumā, konferenču un forumu tiešās translācijas vācu un angļu valodās notiks katru dienu visu izstādes laiku no 16. līdz 19. novembrim. Turpretim virtual.MEDICA.de biznesa jeb dalībnieku un produktu prezentācijas telpa darbojas jau kopš oktobra vidus un būs pieejama veselu gadu. Tā veidota balstoties uz produktu dalījumu grupās, kur izmantojot dažādus atlases un meklēšanas rīkus, var iegūt papildus informāciju par uzņēmumu, produktiem un cenām, kā arī tiešsaistē sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Sagaidāms, ka tādu eiropiešu īpatsvars, kuri vecāki par 80 gadiem, līdz 2050. gadam paaugstināsies gandrīz trīs reizes, un ceturtā daļa no ES iedzīvotājiem būs vecumā no 60 līdz 79 gadiem. Komisijas paziņojumā par Eiropas demogrāfisko nākotni aplūkoti šīs problēmas risināšanas veidi - labāku apstākļu radīšana demogrāfiskajai atjaunināšanai, lielākam skaitam darba vietu un ilgākam darba mūžam, augstākam ražīgumam, migrējošo darba ņēmēju integrēšanai un ilgtspējīgām valsts finansēm, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Ļoti drīz pēc paziņojuma par Eiropas demogrāfisko problēmu Eiropas Komisija pirmdien sasauc pirmo ES līmeņa ekspertu forumu, lai dalītos politikas risinājumos saistībā ar Eiropas novecošanas krīzi. "Forums par Eiropas demogrāfisko nākotni" divas dienas (no 30. līdz 31. oktobrim) pulcēs 400 pārstāvjus no dalībvalstīm un ekspertus no visas Eiropas, lai spriestu par darbaspēka samazināšanās un iedzīvotāju novecošanas problēmu konkrētiem risināšanas veidiem.

"Nākotnē mums uz visām politikām būs jāraugās demogrāfiskā skatījumā. Acīmredzamas problēmas būs darba tirgū, veselības aprūpē un pensiju sistēmā, taču demogrāfiskā novecošana būs arī problēma mūsu izglītības sistēmām, mūsu pilsētplānošanai, dzīvokļu celtniecības iespējām vai infrastruktūrai. Šodien sasauktajā konferencē dalībvalstīm un ekspertiem tiek piedāvāta iespēja dalīties paraugpraksē un apspriest konkrētus ilgtermiņa risinājumus," teica Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimir ŠPIDLA. Viņš piebilda: "Nosakot praktiskus pasākumus, ko dalībvalstis var veikt, tiks radīts pamats rīcībai."

Vadošs Indijas rūpnieks Rajivs Bajajs (Rajiv Bajaj) izsmējis Pasaules ekonomikas forumu, kas notiek Davosā un ir viens no galvenajiem notikumiem pasaulē ekonomikas jomā, vēsta thelocal.ch. Viņš sacījis, ka ikgadējais pasākums Šveices Alpos ir avots pusei no pasaules problēmām.

R. Bajajs, motociklu ražotāja Bajaj Auto rīkotājdirektors, teicis, ka viņš nelabprāt brauks uz ekskluzīvo slēpošanas kūrortu, lai apmeklētu forumu, kas notiks šajā mēnesī.

«Es domāju, ka puse no problēmām sākas no Pasaules ekonomikas foruma,» ražotāja pārstāvis sacījis reportieriem Deli, kad viņam jautāts par no 25. līdz 29. janvārim notiekošo sanāksmi.

Viņš teicis, ka tic inženierijas spējai atrisināt problēmas, nevis tā sauktajai lejupvērstajai (top-down) globalizācijai, ko atbalsta pasaules līderi un uzņēmēji Davosā.

Viņš atzinis, ka viņa tēvs Rahuls Bajajs (Rahul Bajaj), Bajaj Group konglomerāta priekšsēdētājs, pēdējās desmitgadēs regulāri apmeklējis Davosas forumu.

ASV trešdien publiskojušas Davosas Pasaules ekonomikas foruma delegācijas sastāvu, Savienoto Valstu medijos nerimstot minējumiem par to, vai forumu apmeklēs prezidents Donalds Tramps.

Kā teikts Baltā nama izplatītajā paziņojumā, delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Kaut arī Trampa vārds nav minēts oficiālajā sarakstā, ASV mediji, arī telekanāls CNN, vēsta, atsaucoties uz anonīmām amatpersonām, ka Tramps forumu tomēr varētu apmeklēt.

Delegācijas sastāvā ir tirdzniecības ministrs Vilbērs Ross, prezidenta meita Ivanka Trampa un znots Džareds Kušners.

Tramps pērn Davosas forumu neapmeklēja, jo foruma norises laikā daļēji bija apturēts ASV federālās valdības iestāžu darbs.

Izskanējuši minējumi, vai lēmumu par došanos uz Davosu šogad nevarētu ietekmēt impīčmenta procedūra Vašingtonā.

Šis šogad būs jau 50.ikgadējais forums, un tas notiks no 21. līdz 24.janvārim, diskusijām par politikas veidošanu pulcējot pasaules līderus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma saņēmusi uzaicinājumu uz ikgadējo Pasaules ekonomikas forumu Davosā, Šveicē.

Premjerministres oficiālais konts mikroblogošanas vietnē Twitter vēsta, ka L. Straujuma ir saņēmusi Davosas ekonomikas foruma dibinātāja Klausa Švāba ielūgumu piedalīties 2016. gada ekonomikas forumā, kas plānots nākamā gada janvārī.

Savukārt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Gusts Kikusts aģentūrai LETA apliecināja, ka Vējonis pagaidām nav saņēmis ielūgumu uz Davosas forumu, taču prezidents ir aicināts piedalīties pasaulē augstākā līmeņa drošības jomas diskusijā - Minhenes drošības konferencē, kas norisināsies nākamā gada februārī. «Vējonis, kurš kā vienu no sava darba prioritātēm izvirzījis valsts ārējo un iekšējo drošību, konferences ietvaros uzsvērs Latvijas pozīciju šajos svarīgajos jautājumos,» piebilda Kikusts.

29. maijā notiks biznesa forums "CexitBiz". Forums ir loģisks turpinājums aprīļa beigās notikušajam sabiedrības forumam "Pietura: Cexit", tikai šoreiz pasākuma fokusā būs tieši uzņēmējdarbības sektors, tā specifiskā situācija pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Foruma mērķis ir sniegt praktisku informāciju, metodes, paņēmienus, lai uzņēmumiem palīdzētu paredzēt mainīgo situāciju, radīt produktus un pakalpojumus, lai spētu finansiāli un arī konceptuāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Forumā uzstāsies tādi lektori un viedokļu līderi kā Martins Gauss, Ieva Tetere, Jānis Ošlejs, Zane Čulkstēna, Andrejs Vasiļjevs, Andris Rubīns, Māris Jansons u.c.

"Foruma saturs būs organizēts trīs blokos – nākotnes procesi, izaicinājumi darbiniekiem un jauna pieredze klientiem. Esam saplānojuši forumu tā, lai sešu stundu laikā uzņēmēji varētu gan gūt ieskatu tendencēs, iespējams, pat futūriskos nākotnes modeļos, gan gūt idejas tam, kā vadīt uzņēmuma būtiskāko resursu – darbiniekus, kuri šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas gan individuāli, gan arī organizācijās.

Jau vismaz trešo gadu pēc kārtas valsts vai tās uzņēmumi finansē Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča seminārus Baltijas forums, kur pašmāju un Krievijas eksperti diskutē par starptautisko politiku. Pirmo reizi kopā ar šo semināru tika rīkots arī Saskaņas centra partijas pasākums – apspriesta partijas ekonomiskā programma, svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kā norādīja raidījums, «pirmie Baltijas foruma pasākumi bija necili, taču līdz ar Saskaņas centra un paša Urbanoviča popularitātes pieaugumu, auga arī Baltijas foruma ietekme. Sākumā varas elites krējums no Baltijas foruma norobežojās, uz pasākumiem neieradās un tos arī neatbalstīja. Pirmais 2007.gadā seju Krievijas politiķu virzienā pagrieza satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš kādā valdības sēdē izvirzīja jautājumu par 200 000 latu piešķīrumu rindu mazināšanai uz Latvijas – Krievijas robežas, Kalvīša valdības locekļi nobalsoja par, bet pēc tam Šlesers pusi šīs summas slepeni piešķīra Baltijas foruma rīkošanai. Turpmākos gadus valsts Baltijas forumu bez lieka trokšņa un valdības lēmuma finansē no Latvijas dzelzceļa naudas. Tā tas noticis arī šogad».

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Saeimas Juridiskā komisija, lai risinātu dalītā īpašuma jautājumus ir atbalstījusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Civillikumā, kas paredz papildināt likumu ar jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesība.

Eksperti atzīst, ka Latvijā jau sen ir aktualizējies jautājums par dalītā īpašuma izbeigšanas nepieciešamību, tāpēc minētais likumprojekts varētu būt kā pirmais solis, lai problēmu sāktu risināt. Likumprojekts nosaka, ka apbūves tiesība ir ar līgumu nodibināta tiesība būvēt un uz līgumā norādīto termiņu iegūt īpašumā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves uz svešas zemes.

Ar apbūves tiesības ieviešanu plānots nodrošināt regulējumu situācijās, kad uz citai personai piederošas zemes tiks būvētas nedzīvojamas ēkas vai inženiertehniskas būves. Paredzēts, ka persona varēs iegūt zemes apbūves tiesības, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Puse jeb 52% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka arī pašvaldībās vajadzētu atļaut rīkot referendumus, savukārt pretējās domās ir trešdaļa jeb 32% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina aģentūras TNS sadarbībā ar LNT raidījumu 900 sekundes veiktais pētījums.

19% aptaujāto uzskata, ka pašvaldībās noteikti vajadzētu atļaut rīkot referendumus, bet 33% uzskata, ka pašvaldībās drīzāk vajadzētu atļaut rīkot referendumus. 13% respondentu ir viedoklis, ka pašvaldībās noteikti nevajadzētu ļaut rīkot referendumus, bet 19% aptaujāto iedzīvotāju domā, ka pašvaldībās drīzāk nevajadzētu ļaut rīkot referendumus.

16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes, laikā no 2012. gada 18. līdz 20. decembrim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Krievijas likumdevēji pēc Austriju pārstāvošā transvestīta Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ierosinājuši izveidot atsevišķu konkursa versiju.

Kremļa kontrolētais parlaments paudis neapmierinātību ar Eirovīzijas iznākumu un rosinājis Krievijā rīkot dziesmu konkursu, kurā tiktu atbalstītas «ģimeniskās vērtības».

«Šī gada Eirovīzijas konkursa rezultāti izsmēla mūsu pacietību,» aģentūrai Interfax sacīja Komunistu partijas pārstāvis Valērijas Raškins. «Mums jāizstājas no šī konkursa. Mēs nespējam paciest šo nebeidzamo ārprātu.»

Raškins sacīja, ka rosināšot mūzikas konkursa «Eirāzijas balss» izveidi, kurā piedalītos galvenokārt bijušās Padomju Savienības valstis.

Priekšlikumu jau pārvēruši Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko padomdevēji. «Končitas Vurstas uzvara Eirovīzijā simbolizē Eiropas Savienības morālo vērtību sabrukumu. Mums Eiropa nav vajadzīga!» paziņoja valsts Slāvu komiteja.