Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan kompensācijas sertifikātu, gan privatizācijas sertifikātu cenas kāpums. Šāda cenu kāpuma pamatā ir tirgū augošais pieprasījums pēc sertifikātiem. Šā gada sākumā tirgū bija vērojama ļoti vāja aktivitāte un līdz ar to privatizācijas sertifikātu iepirkšanas cenas samazinājās pat zem 7.00 Ls robežas. Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus apgrozījums bija ievērojami zemāks nekā pagājušā gada novembrī un decembrī nedēļas laikā tirgotie sertifikātu apjomi. Ja novembrī tas atsevišķās nedēļās sasniedza pat 100 tūkst. sertifikātu, tad pagājušā nedēļā tas bija tikai 22.96 tūkst. Tas nozīmē, ka pieprasījums tirgū tuvāko mēnešu laikā pēc sertifikātiem varētu palielināties, savukārt piedāvājuma izmaiņas pašlaik ir grūti prognozēt.

Arī kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazaktīvs. Galvenokārt tas izskaidrojams ar kompensācijas sertifikātu pārdevēju zemo aktivitāti, kas liedz tirgum sasniegt lielākus apgrozījuma rādītājus. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena pagājušās nedēļas laikā pieauga par 1.40 Ls, kas tik un tā nespēja palielināt sertifikātu piedāvājumu tirgū. Vai šo sertifikātu cenas pieaugums turpināsies, varēs redzēt janvāra nogalē, taču jāatzīmē, ka līdz šim pavasaris raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Vai tā būs arī šogad, ir grūti prognozēt.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās vairāk pozitīvs nekā negatīvs, līdz ar to vairāk nosliecamies par labu sertifikātu pirkšanai, nevis pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus kārtējo reizi izskatīsies pārpirkts, līdz ar to vairāk nosliektos par labu pārdošanai īpaši, ja cena arī nākošo nedēļu laikā pieaug virs 21.00 Ls robežas.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar sertifikātu apgrozījuma kāpumu. Pēc ļoti neizteiksmīgās maija pirmās nedēļas tirdzniecības aktivitāte otrās nedēļas laikā pieauga un sasniedza visai atzīstamus līmeņus. Īpaši jāatzīmē kompensācijas sertifikātu tirgus, kur pagājušās nedēļas laikā tirgoto sertifikātu daudzums pārsniedz 16 tūkst. sertifikātu. Aktivitātes pieaugums veicināja arī sertifikātu cenu izmaiņas, taču tām nebija viennozīmīgas pieaugošas vai krītošas tendences. Tas galvenokārt izskaidrojams ar nevienmērīgo sertifikātu pieprasījumu un paziņojumiem par privatizācijas un kompensācijas sertifikātu izmantošanas iespējām.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paudusi atbalstu Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) pārrobežu ceļošanai paredzētā risinājuma Travel Pass ieviešanai.

IATA Travel Pass ir mobilā aplikācija, kas palīdzēs pasažieriem vienkāršāk un drošāk plānot savu ceļošanu saskaņā ar valdību prasībām par Covid-19 testu vai vakcīnu veikšanu.

airBaltic paziņojusi, ka izmēģinās IATA Travel Pass – mobilo ceļošanas un vakcinācijas dokumenta risinājumu – lidojumos Rīga–Amsterdama un Rīga–Oslo.

Izmēģinājums ilgs trīs nedēļas, un airBaltic klienti šajos maršrutos tiks lūgti tam pievienoties.

“Ceļošana šobrīd pasažieriem kļūst aizvien sarežģītāka. Mēs novērtējam, ka IATA ieviesusi globālu risinājumu, kas spēj atvieglot ceļošanu, vienlaikus palielinot uzticamību testēšanas apliecinājumam, ko pasažieriem bieži nākas uzrādīt pie iekāpšanas lidmašīnā,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus iezīmējās ar sertifikātu cenas korekciju un privatizācijas sertifikātu tirgus zemajiem tirdzniecības apjomiem. Lai arī sertifikātu cenu samazināšanās bija visai niecīga, tomēr jāatzīmē, ka tā bija novērojama pirmo reizi šajā gadā. Un tirgū valdošās sertifikātu pieprasījuma un piedāvājuma attiecības norāda uz to, ka arī nākamo nedēļu laikā cenu lejupslīde varētu turpināties. Tā kā tirgū apgrozījums ir mazs un lielu investoru tajā nav, tad var gaidīt, ka gan šīs, gan arī nākamās cenas izmaiņas būs straujas un procentuālā izteiksmē lielas.

Privatizācijas sertifikātu apgrozījums pagājušo divu nedēļu laikā turējās pie 20 tūkst. robežas, kas liecina par vāju pieprasījumu. Savukārt pieprasījuma zemos apjomus var ietekmē divi faktori: privatizācijas pieteikumu apjoms un sertifikātu cena. Pēc mūsu domām, galvenais, kas pašreiz nosaka zemo pieprasījumu pēc sertifikātiem ir sertifikātu augstā cena. Šogad sertifikātu pārdošanas cena pārsvarā turas virs 10.00 latu robežas. Ja salīdzina sertifikātu cenas pagājušā gada vidū un patreiz, tad varam redzēt, ka tās ir gandrīz dubultojušās – no 6.00-6.50 pagājušā gada vidū līdz 10.00-13.00 šogad. Līdz ar to loģiska ir arī sertifikātu pieprasījuma samazināšanās 2-3 reizes. Domājam, ka tuvāko divu mēnešu laikā sertifikātu cena turpinās svārstīties apgabalā no 7-15 latiem, jo pieprasījums pēc sertifikātiem strauji pieaugs pie 7.00-8.00 robežas un krasi samazināsies pie 14-15 latu robežas. Kaut gan kopumā domājam, ka cenai galu galā būtu jānostiprinās pie augšējās robežas, jo sertifikātu piedāvājums pie apakšējiem cenu līmeņiem saruks ātrāk.

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās gan ar kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātu apgrozījuma strauju samazināšanos. Sertifikātu apgrozījuma krituma pamatā varētu būt kvartālu maksājumu beigšanās un privatizācijas procesa apsīkums sākoties jaunam mēnesim. Tāpat tirdzniecības apjomu kritumu pamatā varētu būt drīzumā paredzamais valdības lēmums par privatizācijas procesa pabeigšanu Latvijā, kas daudziem sertifikātu pircējiem pagaidām liek ieņemt nogaidošas pozīcijas. Apgrozījuma straujās izmaiņas uz sertifikātu cenām būtisku ietekmi neatstāja. Pēc manām domām, bez būtiskiem paziņoju par privatizācijas procesa norisi sertifikātu cena saglabāsies mazsvārstīga. Pašlaik cenu stabilitātes pamatā ir tirgū valdošais gan vājais pieprasījums, gan vājais piedāvājums.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās neitrāls, līdz ar to vairāk nenosliecos ne par labu sertifikātu pirkšanai, ne pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus analīze gandrīz vairs nav iespējama, jo sertifikātu cena ir gandrīz sasniegusi savu maksimumu un pie šis robežas joprojām saglabājas pieprasījums līdz ar to tirgus izskatās neitrāls un ir labs sertifikātu pārdošanai.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,54 tūkst., kas ir par 11,37 tūkst.(-39,33%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 9.93-10.71 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 12.66-13.05 Ls. Privatizācijas sertifikātu vidējā cena tirgū pagājušā nedēļā nostabilizējās pie 11.20-11.70 līmeņiem, kas izskatās pietiekami stipri pretestības līmeņi. Tuvāko pretestību varētu gaidīt pie 12.00-12.50 latu robežas, atbalstu pie 9.00-9.50 latiem.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū saglabājās zems tirgoto sertifikātu apjoms, bija novērojama cenu augšupeja, kas gan kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātiem ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Cenu kāpuma pamatā, kas sākās līdz ar jaunā gada sākumu, ir tirgus nespēja apmierināt augošo pieprasījumu pēc sertifikātiem. Cenu augšupeju nemaz neietekmē Ekonomikas ministra paziņojumi par privatizācijas procesa drīzu noslēgumu un sertifikātu investēšanas vājajām alternatīvām. Tirgus it kā vispār nedzird šos izteikumus un tajā turpinās cenu augšupeja. Turklāt lielākais jautājums ir, kāpēc sertifikātu turētāji nesteidzas pārdot savus sertifikātus, ņemot vērā, ka sertifikātu cena janvārī pieaugusi par gandrīz 50%. Galvenie izskaidrojumi varētu būt divi, pirmkārt, neziņa, kāda varētu būt šo vērtspapīru patiesā vērtība, jo nav zināms, kāda veida un cik vērtīgu īpašumu par tiem varēs iegūt, otrkārt, sertifikātu īpašnieki ļoti labi apzinās sertifikātu vērtību un tā ir augstāka nekā pašreiz esošā tirgus vērtība. Neskaidrība izraisa arī lielu ažiotāžu, jo visiem liekas, ka sertifikātu cenas kāpuma pamatā noteikti jābūt kādai informācijai par valsts uzņēmuma privatizāciju. Tas savukārt izraisa neskaitāmi daudz pieņēmumus par iespējamajiem valsts objektu privatizācijas variantiem.

Pēc mūsu domām tirgus ir sasniedzis līmeni, pie kura privatizācijas sertifikātu turētājiem jāsāk samazināt savas pozīcijas. Sertifikātu apgrozījums jau otro nedēļu pēc kārtas saglabājās zem 20 tūkst. Robežas, turklāt turpina kristies, savukārt cena strauji kāpj. Tas varētu norādīt uz to, ka sertifikātu turētāji, nepārdodot sertifikātus, izraisa ātru cenas kāpumu, taču šim kāpumam pamatā ir ļoti mazs pieprasījums, kas var tikt ātri apmierināts un tad var sākties tik pat strauja cenas lejupslīde, līdzīgi kā tas notika pirms jaunā gada. Pēc mūsu domām, būtu aplami uzskatīt, ka pieprasījums pēc 15-20 tūkst. sertifikātiem nedēļā spēs uzturēt cenu vēsturiski augstākajos līmeņos.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Eiropas lidsabiedrības šogad varētu ciest zaudējumus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Zaudējumu apmēru daļēji varētu izraisīt pirmās un biznesa klases ceļotāju skaita samazināšanās, prognozējusi Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Kopumā pasaules lidsabiedrības 2012. gadā varētu nopelnīt 4,1 miljardu ASV dolāru, liecina IATA aprēķini. Iepriekš IATA prognozēja, ka pasaules lidsabiedrību peļņa būs trīs miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. IATA savu prognozi mainījusi ņemot vērā to, ka daudzas lidsabiedrības cēlušas biļešu cenas.

Tomēr Eiropas lidsabiedrības joprojām cieš no reģiona parādu krīzes ietekmes, norādīja IATA. «Neskatoties uz politiķu pūlēm, eirozonas krīze turpinās. Ne tikai ekonomika ir vāja – Eiropā ir vairāki nedraudzīgi apstākļi, lai nodarbotos ar aviācijas biznesu – apgrūtinošas regulācijas, augsti nodokļi un novecojušas gaisa satiksmes kontroles,» sacīja IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan privatizācijas, gan kompensācijas sertifikātu apgrozījuma pieaugums. Apgrozījuma pieaugumu varētu izskaidrot ar šogad jau piedzīvoto kārtējo sertifikātu cenu augšup lēcienu. Sertifikātu cenām pieaugot, tirgū sāka parādīties arvien vairāk sertifikātu pārdevēju, kas slēdza savas pozīcijas. Īpaši pozitīvas tendences bija vērojamas kompensācijas sertifikātu tirgū, kur tirgus pēc ilgstošas sertifikātu cenas augšupejas, iepriekšējā nedēļā palielinoties sertifikātu piedāvājumam, cenas izaugsme saskārās ar nopietnu pretestību. Lai arī viennozīmīgi nevar apgalvot, ka kompensācijas sertifikātu cenas augšupeja apstāsies pie pašreizējiem cenu līmeņiem, tomēr piedāvājuma pieaugums cenas pieauguma tempus noteikti samazinās. Nedēļas laikā tirgoto kompensācijas sertifikātu apjoms pagājušā nedēļā pārsniedza 20 tūkst. robežu, kas jau itin sen šajā tirgus segmentā nebija piedzīvots. Taču kompensācijas sertifikāti kā norēķināšanās līdzeklis privatizācijai joprojām saglabājās ļoti pieprasīti, un tāpēc iespējamā cenu lejupslīde varētu būt minimāla vai arī tā varētu vispār izpalikt.

Arī privatizācijas sertifikātu cenas pagājušā nedēļā piedzīvoja augšupeju. Lielākais cenas lēciens tika piedzīvots nedēļas sākumā, kad sertifikātu cena no 12.96 LVL pieauga līdz 13.50 LVL. Savukārt nedēļas nogalē cenas saglabājās gandrīz nemainīgas. Tas liecina par tirgus līdzsvara iestāšanos pie pašreizējiem cenu līmeņiem un spēcīgu sertifikātu piedāvājumu pie 13.50 latu robežas. Uzskatām, ka šis cenas kāpums ir īslaicīgs un tirgū ātri vien apsīks sertifikātu pircēji pie pašreizējiem cenu līmeņiem, un sāksies nopietns spiediens sertifikātu cenu lejupslīdei. Taču kā pozitīvu aspektu var minēt tirgus apgrozījuma pieaugumu virs 30 tūkst, kas norāda, ka tirgū joprojām saglabājas diezgan liels pieprasījums pēc sertifikātiem.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Hipotēku banka

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus iezīmējās gan ar kompensācijas sertifikātu, gan ar privatizācijas sertifikātu apgrozījuma kritumu. Apgrozījuma kritums uz katru no tirgus segmentiem atstāja savādāku iespaidu. Privatizācijas sertifikātu cenas pagājušās nedēļas laikā diezgan strauji pieauga, kas varētu būt izskaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc sertifikātiem un to izmantošanas iespēju paplašināšanos nākotnē. Tuvākajā laikā vajadzētu noskaidroties privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējām nākotnē un, pēc visa spriežot, tas tirgū esošos pārdevējus mazliet attur no savu pozīciju samazināšanas un liek palielināt sertifikātu cenas. Domājam, ka arī tuvākā mēneša laikā tirgū varētu turpināties privatizācijas sertifikātu cenas lēna izaugsme. Maz ticams, ka privatizācijas sertifikātu pieprasījums nokritīsies zem 10 tūkst. robežas nedēļā, kam vajadzētu būt pietiekošam, lai privatizācijas sertifikātu cena kārtējo reizi pieaugtu līdz lielajam pretestības līmenim 15.00 latiem.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Pēc Eiropas ceļojumu biroju un tūroperatoru apvienības (Ectaa) domām, Iata ceļojumu biroji varētu iesaistīties Eiropas biznesā sākot jau ar nākošā gada janvāri. Lidsabiedrību apvienība Iata jūnijā lems par savas pasažieru aģentūras programmas izmaiņām, kas ir Iata aģentūru līgumu sastāvdaļa. Saskaņā ar Ectaa pausto, līgumprojekts aptver visa cita starpā lidojumu rezervēšanas ar izlidošanas vietu atbrīvošanu ārpus biļetes izsniegšanas valsts (Cross Boarder Ticketing), kā arī visā Eiropā spēkā esošus aģentūru līgumus ceļojumu birojiem. Līgumprojekts lielā mērā atbilst ES komisijas iniciatīvai, kas tiecas sakārtot ceļojumu biznesu Eiropā. Pēc divarpus gadiem lidmašīnu pasažieri varēs pavisam atvadīties no papīra biļetēm. Sākot ar 2007. gadu vairs netiks izdrukātas papīra biļetes, tā ir paziņojis IATA vadītājs. Tradicionālās biļetes tiks pilnībā aizvietotas ar elektroniskām, tādējādi ļaujot samazināt izmaksas. IATA ir paziņojusi, ka atbalstīs visas lidsabiedrības, kurām būs problēmas ar pāreju uz elektronisko variantu. Mērķis ir izveidot visā pasaulē savienojamu sistēmu. Ir paziņots, ka lidsabiedrības jau līdz gada beigām vēlas vienoties par vienotu RFID-Funkchip (Radio Frequency Identification) standartu bagāžas jautājumu nokārtošanā. Tas aizstās līdz šim ierastos svītrkodus uz bagāžas etiķetēm. 265 lidsabiedrības, kas ietilpst IATA, kas nodrošina 95% no visas gaisa satiksmes, saskaņā ar IATA datiem gadā pārvadā 1,8 miljardus koferu un citas bagāžas vienības.

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air šogad no Rīgas lidostas plāno pārvadāt 348 000 pasažieru, šodien žurnālistiem sacīja Wizz Air komercdirektors Ģerģs Abrāns.

Pagājušajā gadā Wizz Air no Rīgas pārvadāja 230 000 pasažieru.

Sākotnēji Wizz Air Rīgas lidostā atklājis bāzi ar vienu jaunu Airbus A320 lidmašīnu un vienlaikus sāks lidojumus četros jaunos maršrutos.

Jaunie maršruti būs no Rīgas uz Barselonu Spānijā, Donkasteru Šēfildu Lielbritānijā, Dortmundi Vācijā un Parīzi (Bovē) Francijā, kā arī Wizz Air palielinās reisu biežumu uz Londonu (Lutonu) Lielbritānijā un Oslo (Torpu) Norvēģijā. Cenas būs, sākot no 14,99 eiro.

Abrāns sacīja, ka šī Wizz Air ir jau 17.bāze. «Līdztekus papildus radītajām ceļošanas iespējām Latvijas tirgū esam arī izveidojuši Latvijā vairākas jaunas darbavietas gan Wizz Air, gan arī pie saviem biznesa partneriem,» sacīja Abrāns.

Sasniegt biznesa plānā nospraustos mērķus Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Estonian Air pagaidām nav bijis pa spēkam. Kompānijas vadība sola uzlabot tās rādītājus otrajā pusgadā. Kopš Estonian Air vadību pērnā gada vasarā pārņēma bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, Igaunijas aviokompānija izvirzījusi sev daudz ambiciozākus mērķus nekā līdz tam un kļuvusi reģiona aviācijā daudz pamanāmāka.

Īstenojot līdzīgu taktiku kā iepriekš airBaltic, Estonian Air īsā laikā kļuva par visstraujāk augošo aviokompāniju Eiropā, šā gada otrajā ceturksnī pārvadājot par 90% pasažieru vairāk nekā iepriekš šajā periodā, bet šā gada jūnijā Estonian Air pirmo reizi vēsturē mēneša laikā pārvadāja vairāk nekā 100 tūkst. pasažieru. Arī vietu piepildījums pret 2011. gadu pieauga par 10% līdz 78%. Straujā izaugsme vairākiem nozares ekspertiem ļāva jūsmot par «jauno reģiona airBaltic», kamēr citi palika skeptiski, sakot, ka Estonian Air ar pārāk lielajām ambīcijām pasažieru skaita pieaudzēšanā uz lētu biļešu rēķina finansiāli noasiņo.

No šī gada janvāra līdz aprīlim pasažieru pārvadājumu skaits ir pieaudzis par 8,7%, kas norāda arī par pieaugošo pieprasījumu pēc ceļojumiem. Pieaugošā degvielas cena un vēlme gūt pēc iespējas lielāku peļņu norāda, ka arī krasā pāreja uz zemo cenu industriju avio kompānijām kļūst kritiska. Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA) norāda, ka kapacitātes pieaugums visos pasaules reģionos bija zemāks par transportlīdzekļu pieaugumu, uzturot transportlīdzekļu noslogojumu 73,6% apjomā. Pieauguma pamatā pārsvarā ir aprīļa mēneša dati, kas pārspēj februāra un marta vājos rezultātus. Izmaiņas iedzīvotāju atvaļinājumu un brīvdienu tradīcijās padara aizvien sarežģītākas iespējas salīdzināt pārvadājumus. Degvielas cenu kāpums ir galvenais faktors, kas ietekmē lidsabiedrību peļņu. Šogad no 30.-31.maijam Tokijā, Japānā notiek Pasaules aviosatiksmes samits un Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) gadskārtējā tikšanās. Tikšanās galvenā tēma ir “Ceļš uz zemu izmaksu industriju”. Aviokompāniju produktivitāte pēdējos divos gados ir augusi par 2-3%, turklāt 2005.gadā ir gaidāms vēl lielāks pieaugums. Turklāt IATA ieviestā nozares vienkāršošanas iniciatīva “Simplifying the Business” būs iespēja pasažieriem ceļot ar lielāku komfortu par zemākām cenām. Samitā mēģināja rast risinājumu situācijai, ka industrija, kura aizvien palielina pārvadāto pasažieru skaitu cieš aizvien lielākus zaudējumus. Proti, industrijai ir nepieciešams pieaugošo pasažieru skaitu pārvērst pieaugošā peļņā. IATA nolēmusi lūgt valdības atbalstu, lai padarītu gaisa satiksmes biznesu efektīvāku un samazinātu izmaksas. Tikšanās sākumā asociācija atklāja, ka aviācijas industrija 2005.gadā cietīs lielākus zaudējumus nekā plānots, tas ir, 5,5 miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus. 2004.gadā lidsabiedrību zaudējumi sasniedza 4,8 miljardus dolāru. IATA norāda, ka degvielas cenas pieaugums kaut viena dolāra apmērā nozīmē viena miljarda ASV dolāru zaudējumus pasaules aviācijas industrijai kopumā. Pagājušajā gadā asociācija uzsāka vērienīgu projektu izmaksu samazināšanai, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Sākot ar 2007.gadu tiek plānots papīra biļetes pilnībā aizstāt ar elektroniskajām. Šīs pārmaiņas ļaus ietaupīt 3 miljardus ASV dolāru gadā. Papildus plānots attīstīt bagāžas identifikācijas sistēmu, kas balstīta uz radio frekvencēm un svītrkodu lietošanu uz reģistrācijas taloniem. Turklāt uzlabojot savu maršrutu efektivitāti, 2004.gadā aviokompānijām izdevās ietaupīt 1 miljardu dolāru. IATA uzsver, ka industrijas pamatā ir vēlme uzlabot savus rādītājus pasažieru drošības un komforta dēļ. Piemēram, pagājušais gads iezīmējās ar vismazāko negadījumu skaitu aviācijas vēsturē. Turklāt pēdējo 10 gadu laikā aviokompānijas par 75% ir samazinājušas trokšņu līmeni un par 70% piesārņojuma izmešu līmeni. Eiropai ir nepieciešamas “vienotas debesis”, jo gaisu telpas sadalījums pa valstīm katru gadu industrijai izmaksā 4,4 miljardus ASV dolāru. Jau 2004.martā tika ieviesti četri jauni noteikumi, lai integrētu Eiropu kopīgā gaisa telpā, tomēr šie noteikumi nav ievesti praksē. Attiecībā uz lidostām un gaisa satiksmes kontroli tiek atzīmēts, ka valdība ir noregulējusi industriju, bet tai pašā laikā tai nepieciešams noregulēt piegādātāju monopolus. Tādēļ samita laikā tiks apspriestas arī ieceres privatizēt lidostas un gaisa satiksmes navigācijas sistēmas. Pavisam šī gada Tokijas samita piedalās 700 dalībnieki, kas pārstāv 265 lidsabiedrības.

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes preses centrs izplatījis informāciju par drošības zonām NATO samita laikā.

Drošības zonas

Drošības zonas Rīgā būs laikā no 27. līdz 29. novembrim ap NATO samita norises vietām un delegāciju viesnīcām.

Šajās dienās drošības zonas plānotas:

Olimpiskā sporta centra rajonā

1. Grostonas, Tomsona, Zaubes, Nītaures, Mālpils , J. Daliņa ielās

2. Skanstes ielā no Mālpils līdz Zirņu ielai

3. Vesetas ielā no Sporta ielas

4. Ēveles ielā līdz Kr. Valdemāra ielai

Rīgas centrā

1. Arhitektu un Inženieru ielās

2. Elizabetes ielā no Tērbatas līdz Kr. Barona ielai

3. Alfrēda Kalniņa ielā no Kr. Barona ielas līdz Marijas ielai

4. Merķeļa ielā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai

Neskatoties uz darbības atsākšanu, aviokompānijas 2020. gada otrajā pusē sadedzinās 77 miljardus dolāru skaidrā naudā, brīdina Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

Prognozējams, ka lēnās lidojumu atgūšanās dēļ aviokompānijas turpinās sadedzināt skaidru naudu arī nākamgad, aptuveni 5 līdz 6 miljardus ASV dolāru mēnesī, lēš IATA.

IATA aicinājusi valdības nākamajā ziemas sezonā atbalstīt nozari ar papildu palīdzības pasākumiem, tostarp finansiālu atbalstu, kas nepievieno vairāk parādu nozares jau tā lielo parādu bilancei. Līdz šim valdības visā pasaulē ir sniegušas atbalstu 160 miljardu ASV dolāru apmērā, ieskaitot tiešo atbalstu, algu subsīdijas, uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus un īpašus nozares nodokļu atvieglojumus, tostarp degvielas nodokļus.

"Mēs esam pateicīgi par šo atbalstu, kura mērķis ir nodrošināt, lai gaisa transporta nozare joprojām būtu dzīvotspējīga un gatava atjaunot ekonomikas savienojumu un atbalstīt miljoniem darba vietu ceļošanā un tūrismā. Bet krīze ir dziļāka un garāka, nekā kāds no mums varēja iedomāties. Sākotnējās atbalsta programmas ir beigušās. Šodien mums atkal jāzvana trauksmes zvans. Ja šīs atbalsta programmas netiks aizstātas vai pagarinātas, sekas jau tā aplaupītajai nozarei būs briesmīgas, ”teic IATA ģenerāldirektors un izpilddirektors Aleksandrs de Žunjaks.

Aviokompānijas visā pasaulē nākamgad ciestu aptuveni astoņus miljardus ASV dolāru zaudējumus, ja eirozonas līderiem neizdosies apturēt parādu krīzes izplatību, prognozē Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA), ziņo Reuters.

IATA norāda, ka neveiksme ap eirozonas parādu krīzes risinājumiem nozīmētu jaunu šoku globālajai banku sistēmai un sakropļotu Āziju [tās ekonomiku], kas ir bijusi viens no reģioniem, kas ļāvis atkopties avio industrijai.

«Lielākais risks aviokompāniju peļņai nākamgad ir ekonomikas krīze, kas izrietētu eirozonas valdību nespējas atrisināt parādu krīzi. Tāds iznākums nozīmētu vairāk nekā 8 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus,» lēš IATA vadītājs Tonijs Tailers.

Tāpat amatpersona prognozē, ka pat labākā scenārija gadījumā Eiropas aviokompānijas kopumā nākamgad strādās ar zaudējumiem un būs izteikta noslāņošanās starp nozares spēlētājiem. Proti, palielināsies plaisa starp nozares bagātajiem un nabagajiem, tā IATA. citādāka aina varētu būt Āzijas un Ziemeļamerikas aviokompānijām, kuras var turpināt pelnīt.

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) komercdirektora Tero Taskilas pāriešana uz Igaunijas nacionālo lidsabiedrību Estonian Air ir nopietns zaudējums airBaltic, sacīja aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Vienlaikus tas esot labs ieguvums Estonian Air.

«Lielā mērā tieši Taskilas nopelns bija airBaltic stratēģijas maiņa, Rīgas izveidošana par reģionālo pārvadājumu centru, aktīva airBaltic darbība Somijas tirgū,» sacīja eksperts.

Šis gadījums vēlreiz parādot, ka airBaltic darbojas brīvā tirgū, kur jākonkurē par labiem vadītājiem, tāpēc Latvijas valsts mēģinājumi noteikt ierobežojumus šīs kompānijas darbinieku algām, piemēram, diskusija par pilotu algām un sociālajām iemaksām, vai cita veida ierobežojumu noteikšana airBaltic vadošajam personālam pazeminot uzņēmuma konkurētspēju.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air noslēgusi pirmo līzinga līgumu ar CCB Financial Leasing par 11 Airbus lidmašīnām A321ceo1 un šis ir līdz šim lielākais aviokompānijas līzinga līgums, informē uzņēmumā.

Šo lidmašīnu piegāde Wizz Air ir paredzēta 2016. un 2017.gadā.

Šis līgums turpina paplašināt Wizz Air un Ķīnas finansistu sadarbību, norāda Wizz Air vadītājs Jožefs Vāradi.

Savukārt CCB Financial Leasing prezidents Vans Cjans izteicis gandarījumu «par tik svarīgu klientu, kāds ir Wizz Air». Ķīnas Celtniecības bankas internacionalizācijas stratēģijas ietvaros CCB Financial Leasing turpināšot paplašināt klātbūtni pasaules aviācijas līzinga tirgū, izmantojot savu Īrijas platformu.

Šis līgums atbilstot Wizz Air pārdošanas ar atpakaļ saņemšanu nomā uzņēmējdarbības modelim, kad uzņēmums tieši vienojas un noslēdz līgumu ar Airbus par jaunām lidmašīnām un pēc tam noslēdz līgumu ar iznomātāju par pārdošanu ar atpakaļ saņemšanu nomā.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air sāks sadarboties ar franču Air France.

Air France un Estonian Air sadarbības lidojumi sāksies šā gada 16. jūlijā, un Igaunijas lidsabiedrība veiks lidojumus pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās.

«Sadarbības dibināšana ar vienu no pasaules lielākajām lidsabiedrībām ir nozīmīgs solis Estonian Air darbības attīstībā un saskan ar lidsabiedrības stratēģiju,» paziņojumā norāda Estonian Air pārstāvis Rauno Parrass (Rauno Parras).

Air France savukārt pauž, ka noslēgtā sadarbība aviokompānijai pavērs attīstības iespējas «Estonian Air tirgū».

Vienvirziena biļetes cena maršrutā Parīze-Tallina maksās sākot no 82,9 eiro (ieskaitot nodokļus), bet no Tallinas uz Parīzi – sākot no 59,9 eiro (ieskaitot nodokļus), pērkot Estonian Air mājas lapā.