Latvijas politiķi, šķiet, sadzird un uzklausa komerctelevīziju problēmas, bet sabiedrisko Latvijas Televīziju (LTV) ilgstoši tur «badā» un neveicina tās ilgtermiņa un ilgtspējīgu attīstību, norāda LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

«Apdraudējums sabiedriskās televīzijas spējām pildīt savu misiju noteikti ir neskaidrais finansējuma modelis, kur LTV ir nepārtraukti jālūdzas un jāmēģina atsevišķiem projektiem pierādīt, kāds finansējums būtu vajadzīgs,» saka Kots.

Kots, kurš vada LTV kopš 2004.gada, vairākas reizes izteica skarbu kritiku pret likumdevējiem, kuri atbild par LTV budžeta veidošanu un sabiedriskā pasūtījuma definēšanu.

«Politiķu attieksme pret sabiedriskajiem medijiem visus šos 20 gadus ir bijusi vienkārši nežēlīga un iznīcinoša. Ja politiķi vēlas veselīgu, kvalitatīvu sabiedrību, politiķiem vajadzētu ļoti precīzi izanalizēt, kādā veidā un kur ir kaut kas jāiestāda, lai sāktu augt «koks». Elektroniskais medijs ir tas, kas uzrunā visu sabiedrību. Jo vairāk iegulda šajā medijā, jo vairāk atdeves būs no sabiedrības. Ja šis medijs tiek turēts badā, ja nevar noalgot labākos žurnālistus, ja medijs kā darba devējs nevar sniegt kvalitatīvus darba apstākļus, tad arī pats darbinieks nevarēs apmierināt auditoriju,» Kots teica.

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu.

Kots apstiprināja nodomu aiziet no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos uz jaunu darba vietu, kuru saistībā ar konfidencialitātes norunu patlaban nevarot atklāt.

Tomēr Kots noliedza baumas, ka viņš it kā došoties vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls (PBK) programmu latviešu valodā. «Lai visi nomierinās, ar PBK nav runāts,» viņš teica. Atsaucoties uz konfidencialitātes norunu ar jauno darba devēju, Kots neprecizēja, vai jaunais darbs būs saistīts ar elektroniskiem vai citiem medijiem, vai arī ar kādu citu nozari.

LTV ģenerāldirektors jau vairākkārt medijos izteicies, ka nekandidēs uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu trīs jaunu LTV valdes locekļu vietām. To viņš apstiprināja atkārtoti.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Sabiedriskā medija koncepciju pienācis laiks pabeigt, bet pēc tam tā jāsāk īstenot nekavējoties. Tāpat ir nepieciešama pakāpeniska pāreja uz abonomentu maksām, vai arī sabiedriskā medija nodokli, uzskata Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Raidījumā Dienas Rīts viņš pastāstīja, ka pie jauna sabiedriskā medija koncepcijas strādāts jau veselu gadu un ir pienācis brīdis koncepciju nobeigt. Padomē pašlaik darbojas ekspertu grupa, kas nākamajā nedēļā prezentēs darba rezultātus. Tad arī tiek plānots pieņemt lēmumu par koncepciju.

A. Dimants arī norādīja, ka sabiedriskās televīzijas un radio attīstības iespējas nav izmantotas – tā, piemēram, abās raidorganizācijās tiekot veidoti portāli, bet vajadzētu vienu, kopīgu. «Mans redzējums – koncepciju jāsāk īstenot nekavējoties. Pirmo reizi Latvijā izveidojot sabiedrisko mediju. Nākošais uzdevums – izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kurā jānorāda, ka mums ir sabiedriskais medijs,» klāstīja A. Dimants.

Iesaldē ideju par sabiedriskā medija nodevas ieviešanu; turpinās esošo finansēšanas modeli.

Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu paredz Ministru kabineta komitejas atbalstītā jaunā sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcija, kura tiks virzīta izskatīšanai valdības sēdē. Pie plusiem tiek minēta mediju administratīvās puses apvienošana, ceļot efektivitāti. Savukārt kā iespējamie riski, saplūstot abiem medijiem, tiek minēta iespējamība, ka lielākā daļa no finansējuma tiktu novirzīta televīzijas vajadzībām, novārtā atstājot LR funkcijas. Juridiskā LTV un LR apvienošana ir paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.

Lai noteiktu, kādā ir vienotā sabiedriskā medija sasniegtā auditorija, satura kvalitāte, uzticamība un finanšu efektivitāte, plānots ieviest sabiedriskā labuma testus, kas ietver sabiedriskā labuma un tirgus ietekmes izvērtējumu.

Latvijas Televīzijai trūkst stratēģiskas vadības, nav saskatīts īsts attīstības virzības mērķis un kopaina, atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka LTV ir skatīšanās un lūkošanās apkārt pēc mērķiem, kaut arī no malas esot pietiekami skaidrs, kādiem tiem vajadzētu būt. Viņš norādīja, ka ir paradokss, ka neredz stratēģisko bildi kopumā. Galvenais būtu virzība uz vienotu sabiedrisko mediju, un katram pārmaiņu solim jātiek spertam šajā virzienā.

A. Dimants noliedza, ka LTV pašreizējais vadītājs Edgars Kots būtu tiešā veidā padzīts. NEPLP priekšsēdētājs uzsvēra, ka E. Kots lēmumu par aiziešanu pieņēmis pats, lai gan viņam bijusi iespēja nostrādāt atvēlētajā termiņā pilnu laiku.

Db.lv jau vēstīja, ka LTV ģenerāldirektors un valdes loceklis E. Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu. Jauno darba vietu saistībā ar konfidencialitātes norunu E. Kots nevarēja atklāt.

Iedzīvotāju līdzmaksājums par sabiedrisko mediju izmantošanu varētu būt 3 Ls. mēnesī; reklāmas tirgus pamests netiks.

Valdībai būs jāizšķiras, vai dot akceptu jauna Latvijas sabiedriskā medija izveidei, kas paredz piecu gadu laikā izveidot vadošu mediju Latvijā, apvienojot Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio (LR) un interneta platformas.

Prezentējot jaunā medija koncepciju, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji norādīja, ka jaunais medijs reklāmas tirgu nepametīs.

Jauno Latvijas sabiedriskā medija koncepciju šonedēļ apstiprināja NEPLP. Iebildumi iepriekš tika izteikti no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas puses, DB pastāstīja NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants, atzīmējot, ka šobrīd koncepcija tiks izsūtīta visām iesaistītajām pusēm un pēc tam sekos valdības lēmums.

Ministru kabineta (MK) komiteja šodien atbalstīja jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepciju un nolēma virzīt to izskatīšanai valdības sēdē.

Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas otro variantu, kas piedāvā Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu. Juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.

Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.

Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildu valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā.

Sabiedriskā televīzija nevēlas palikt «aiz borta», ja TV3 un LNT tiek atļauta maksas iekasēšana no operatoriem. «Likuma grozījumi, ko virza Saeimas komisija, ir tikai viena liela komersanta interesēs, ko es sauktu par politisko lobiju,» DB saka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, vērtējot plānotos grozījumus, kas noteiktu, ka TV3 un LNT varētu iekasēt maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem.

E. Kots atgādina, ka arī sabiedriskais medijs būtībā ir komersants, līdz ar to būtu tikai loģiski, ka maksas ieviešana attiektos uz visiem.

Politiķi pēdējo 20 gadu laikā nav spējuši izšķirties par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajam medijam, tāpēc ir jautājums, kāpēc tik steidzami tiek virzīti grozījumi maksas ieviešanai vienai mediju grupai MTG (TV3 un LNT īpašnieks), neizpratnē ir E. Kots. Šobrīd LTV1, LTV7 un TV3, LNT strādā vienādos finansēšanos principos. Jā, sabiedriskā televīzija saņem valsts dotāciju, piekrīt E. Kots, taču atzīmē, ka sabiedriskajā medijā reklāmas pauze var ilgt sešas minūtes, kamēr TV3 un LNT - 12 minūtes.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

Ministru kabineta sēdē valdība otrdien nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļa.

«Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos,» skaidro ministrijā.

Drīzumā varētu tikt stingrāk regulēts sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumu saturs. Piemēram, varētu būt noteikts, ka vienā ziņu izlaidumā drīkst rādīt tikai četrus politiķus, piecus lauku iedzīvotājus un sešus citus iedzīvotājus, atspoguļojot viņu viedokļus, kuri nedrīkstēs būt identiski par vienu problēmu, informēja LETA.

Ar šādu paziņojumu diskusijā «Latvijas mediju telpa. Demokrātiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts principu stiprināšana» nāca klajā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Dainis Mjartāns.

Tāpat viņš ieteica diskusijas dalībniekiem, kas nav apmierināti ar sabiedrisko mediju darbību, rakstīt sūdzības to vadībai, jo NEPLP locekļiem neesot tiesību pēc savas iniciatīvas iejaukties to darbībā. Jāpiebilst, ka diskusijas dalībnieki izteica pretenzijas par, viņuprāt nekvalitatīvo Latvijas televīzijas (LTV) raidījumu saturu. Nacionālās apveinības diskusijas dalībnieki pauda, ka, viņuprāt, LTV pārāk lielu uzmanību velta, piemēram, homoseksuālisma problēmām, alternatīviem ģimenes modeļiem, bet novārtā tiek atstātas tradicionālās ģimenes vērtības un tradicionālā latviešu kultūra. Konkrēti pārmetumi LTV tika izteikti arī par nevēlēšanos atspoguļot tādas nacionālas, patriotiskas akcijas kā lāpu gājieni un studentu korporāciju gājieni valsts svētkos.

Eksperti rosina izskatīt iespējas jauno mediju izvietot LTV ēkā Zaķusalā, kā arī konkretizēt, vai medijs darbosies reklāmas lauciņā, raksta Dienas bizness.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstītajam variantam par jauna sabiedriskā medija izveidi, kurš paredz apvienot radio un televīziju, kopumā līdz 2018.gadam vajadzēs 53,8 milj. Ls, liecina padomes koncepcija. Lielāko daļu jeb 41,5 milj. Ls no līdzekļiem ir plānots piesaistīt no ES fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, bet 9,5 milj. Ls no valsts budžeta (septiņu gadu laikā). «Lai gan iepriekšējā padome tika kritizēta, tomēr tas ir mūsu projekts. Solis ir pareizs,» DB sacīja iepriekšējā NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Tiesa, sākotnējie iepriekšējās NEPLP aprēķini liecināja, ka nepieciešamās izmaksas ir 43 milj. Ls apmērā. Taču, saskaņojot ar ministrijām, Finanšu ministrija norādīja uz izmaksu pārrēķina nepieciešamību, un pēc analīzes, izmaksas pieauga par 10 milj. Ls. Aprēķinātie 53 milj. Ls ir nepieciešami, lai izveidotu jauno mediju, kuram būtu vienota ēka un jaunas tehnoloģijas satura veidošanai, skaidroja D. Buceniece. Šobrīd tiek gaidīta politiskā izšķiršanās - valdība šo jautājumu varētu skatīt maijā. Viens no aktuāliem jautājumiem ir par to, kur jaunais medijs varētu atrasties, kā arī kas notiks ar esošajām ēkām. «Par esošajām Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) ēkām būtu jādiskutē un jāvērtē tās no juridiskās puses,» pamatoja D. Buceniece. Ēkas, pēc viņas teiktā, varētu pārdod izsolē, vai iznomāt. Tiesa, nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš DB atzīmēja, ka esošajā stāvoklī bez remonta LTV un LR ēkas nevarētu iznomāt. Savukārt pārdošanas gadījumā, Vecrīgā esošajā LR ēkā varētu ierīkot, piemēram, viesnīcu.

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienoša, lai veidotu jaunu sabiedrisko mediju, līdzinās Ņikitas Hruščova laika politikai, kad, apvienojot kolhozus un sadalot partijas komitejas, cerēja panākt labākus ražošanas rezultātas, uzskata Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors, mediju eksperts Sergejs Kruks.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā Rīta avīze viņš norādīja, ka neesot skaidrs, kādu mantu radio un televīzija var koplietot. «Izmantos tās pašas studijas?» vaicāja S. Kruks. Tas skanot racionāli, bet praktiski neesot realizējams, jo radio un TV ir atšķirīgi darba ritmi – vieni varot mainīt darba grafiku, otriem viss jādarot savlaikus.

Savukārt par sabiedriskā pasūtījuma kvalitāti un kritērijiem jau sen spriežot patīk – nepatīk līmenī. «Neesmu dzirdējis kritiķu atsauces uz konkrētiem datiem, kas apliecinātu, cik labais vai sliktais ir izplatīts, kas tieši žurnālistu darbā nav pareizs,» sacīja S. Kruks.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) par Latvijas Radio (LR) galveno redaktori apstiprinājusi Anitu Braunu, bet par Latvijas Televīzijas (LTV) galveno redaktori - Sigitu Roķi, informē padomē.

Lēmums pieņemts pēc tam, kad SEPLP uzklausīja LR un LTV valdes, kā arī abas galvenā redaktora amata kandidātes, kā arī pārbaudīja kandidātu atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā galvenajam redaktoram noteiktajām prasībām, ņemot vērā LR un LTV valžu iesniegtos dokumentus par to izvirzītajiem kandidātiem un konkursa norisi.

"Šis ir vēsturisks brīdis, jo šis ir jauns amats abos sabiedriskajos medijos, kas nozīmē būtiskas pārmaiņas abu uzņēmumu darbībā. Padomei bija svarīgi dzirdēt LR un LTV vadības plānus par veicamajiem darbiem, lai galvenie redaktori būtu nodrošināti ar viņu pienākumu pildīšanai nepieciešamo, kā arī uzklausīt abu kandidātu motivāciju un prioritātes," komentē SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Satiksmes ministrija (SM) rosina precizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu aprēķināšanas kārtību, tādējādi veidojot maršrutu tīklam atbilstošu budžeta plānošanu, informē SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Tā, piemēram, no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo izdevumu, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pārvadājumos ar autobusiem, apmēra noteikšanai, sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumus paredzēts sadalīt grupās atbilstoši veiktajam nobraukumam maršrutu tīklā kalendārā gada laikā.

Ministrijā norāda - līdz ar to pārvadātāja izdevumi tiktu segti, vadoties no ierobežotajiem izmaksu griestiem. Pārvadātāja faktiskā pašizmaksa tiktu salīdzināta noteiktās grupas ietvaros, un gadījumā, ja pārvadātāja faktiskā pašizmaksa atšķirtos no grupā vidējās pašizmaksas, un pārvadātājs nespētu sniegt objektīvu pamatojumu pašizmaksas atšķirībām, pārvadātāja izmaksas tiktu segtas grupas vidējās pašizmaksas apmērā. Izmaksu salīdzināšana grupas ietvaros notiktu arī pa pārskatā par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem ietvertajām izmaksu pozīcijām, tādējādi panākot precīzāku uzņēmumu izmaksu salīdzināšanu.

Sagatavots noteikumu projekts, kas paredz piedāvāt pārvadājumu nodrošināšanas un sniegšanas kārtību pēc pieprasījuma, informē Satiksmes ministrijā.

Plānots, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti vai nu kā visa reisa izpilde pēc pieprasījuma, vai kāda reisa daļas izpilde pēc pieprasījuma.

Valsts sekretāru sanāksmē, ceturtdien, 6.aprīlī, izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13.jūlija noteikumos Nr.634 Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā.

Sabiedriskā transporta reisiem teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, ir sastopamas situācijas, kad pieprasījums pēc noteikta reisa nav vienmērīgs, kā rezultātā autobusa reisā vai tā posmā nereti nav neviena pasažiera.

Latvijas Televīzijai (LTV) būs trešais kanāls - paralēli LTV1 un LTV7 tiek veidots kanāls LTV3, šodien intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā pastāstīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Jaunais kanāls būs pieejams kā interneta platforma. Kots stāstīja, ka patlaban kanāls, kas būs pieejams internetā un domāts ārvalstīs dzīvojošajiem, tiek testēts sadarbībā ar sakaru operatoru Lattelecom. Paredzams, ka plašākai sabiedrībai LTV3 tiks piedāvāts pēc 2-3 mēnešiem.

Komentējot LTV pieejamību internetā ārpus Latvijas dzīvojošajiem, Kots skaidroja, ka to apgrūtina dažādi ar autortiesībām saistīti jautājumi. Tāpēc notiekot darbs pie jaunā kanāla - LTV3.

Iepriekš starptautiskā mediju koncerna Modern Times Group (MTG) direktors Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš sacīja, ka telekompānijas LNT un TV3 raidījumus varētu piedāvāt par maksu internetā skatīties ārzemēs dzīvojošajiem un strādājošajiem latviešiem.

Visticamāk jau pēc diviem mēnešiem darbu uzsāks kanāls LTV3, kas tiks pārraidīts internetā un iecerēts, kā «vērtīborientējošs nacionāls kanāls» latviešiem pasaulē un arī Latvijas iedzīvotājiem, Dienai pastāstīja Latvijas Televīzijas (LTV) pašreklāmas redaktors Jānis Kalve.

LTV3 mērķauditorija būs no Latvijas izbraukušie iedzīvotāji pasaulē vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem, kā arī kultūras raidījumu mērķauditorija Latvijā, skaidroja J. Kalve. Kanāls veidots ar mērķi nodrošināt vienotu Latvijas nacionālo informatīvo telpu pasaulē un to varēs uztvert internetā.

Šobrīd LTV veic LTV3 programmas testu, līdz ar to kanāls skatītājiem būs redzams, kad tiks veikta programmu testa analīze un sagatavota precīza ētera programma. «Plānojam, ka tas varētu notikt divu mēnešu laikā,» norāda J. Kalve.

Šobrīd kanāla izveide veikta par esošajiem LTV resursiem un kā norāda J. Kalve, LTV centīsies šo kanālu uzturēt ar minimālu peļņu un kanāla tiešos ienākumus maksimāli ieguldīt kanāla attīstībā. «Šāda kanāla esamība ļaus arī efektīvāk izmantot esošos LTV resursus, palielinot izveidoto raidījumu izmantošanas un demonstrēšanas iespējas, piesaistot tiem jaunas auditorijas,» pauž J. Kalve.

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana no 2014.gada tiks veikta vienotā maršruta tīklā, proti, pasūtījumu visā ārpilsētas maršrutu tīklā veiks un līgumus par pakalpojumiem slēgs VSIA Autotransporta direkcija (ATD), pārņemot šo funkciju no plānošanas reģioniem.

Šāda konceptuāla vienošanās panākta starpinstitūciju sanāksmē, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM), Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA), plānošanas reģionu, kā arī ATD pārstāvji.

Tai pašā laikā nav panākta vienošanās par to, vai jaundibināmajai Sabiedriskā transporta padomei būs lemšanas vai tomēr tikai konsultatīvas funkcijas, atzīst sarunās iesaistītās puses. SM uzstāj, ka tai jābūt konsultatīvai, bet VARAM, pārvadātāji un LPS, ka padomei jābūt lemšanas tiesībām. Ja par to neizdosies vienoties, sarunas draud atgriezties sākumpunktā, norādīja LPPA direktors Ivo Ošenieks. Savukārt SM komunikācijas nodaļas vadītājs norādīja, ka padomes izveidei jebkurā gadījumā jāveic grozījumi normatīvajos aktos, kas stātos spēkā nākamgad. Kad dokumentu pakete tiks iesniegta, tad arī diskusijas par padomes statusu varēs turpināt.

Konkurences padome uzlikusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) 2,1 miljona eiro sodu par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012.gadā, informēja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš pavēstīja, ka Rīgas satiksme ir saņēmusi Konkurences padomes lēmumu Par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu lietā par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012.gadā un uzlikto sodu Rīgas satiksmei par Konkurences padomes uzskatā neatļautu vienošanos.

RS uzskata, ka KP pieņemtais lēmums ir nepamatots, uzņēmums nepiekrīt lēmumā minētajiem argumentiem un vērsīsies tiesā, lai šo lēmumu pārsūdzētu.

RS informē, ka 2007.gadā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kura nosaka, ka pilsētā ir jābūt vienotam maršrutu tīklam, kura uzraudzību nodrošina pašvaldība. Rīgas dome par pārvadātāju vienotā maršrutu tīklā izraudzījās RS nosakot, ka uzņēmumam turpmāk ir jāatbild arī par paaugstināta servisa pakalpojumiem, iekļaujot vienotā maršrutu tīklā arī minibusu maršrutu tīklu. Ņemot vērā to, ka vēsturiski minibusu maršrutus Rīgā ir nodrošinājušas privātas institūcijas, 2012 – 2013.gadā notika iepirkuma procedūra par to, kas turpmāk nodrošinās paaugstināta servisa pakalpojumiem Latvijas galvaspilsētā. Iepirkuma konkursā tika izvirzītas vairākas būtiskas prasības attiecībā uz transporta līdzekļu vecumu, krāsojumu, biļešu sistēmu utt., un par tā uzvarētāju kļuva Rīgas mikroautobusu satiksme.