Latvijā apvienojušās divas velkoņu kompānijas SIA PKL un SIA Ostas flote, kas strādā gan Rīgas, gan Ventspils ostās.

Apvienotās kompānijas vadītājs Reins Tintsons norāda, ka apvienošanās mērķis bijis stiprināt abu uzņēmumu konkurētspēju, jo jau tuvākajā laikā esot sagaidāms, ka Latvijā un Baltijā velkoņu tirgū ienāks arvien jaunas kompānijas – tai skaitā lielās pasaules vadošās velkoņu kompānijas, kuru flotē ir daudzi desmiti kuģu.

"Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, Igaunijas un Latvijas velkoņu kompāniju pakalpojumu apvienošana var kļūt par labu piemēru arī citām Baltijas valstu kompānijām. Sevišķi tiem, kas cenšas pārvarēt pasaules finanšu krīzes sekas tirgos, kuros ir paaugstināts konkurences līmenis," norāda R. Tinstons.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Konkurences padome atļāvusi apvienoties mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm IKI un Nelda. Par abu uzņēmumu veikalu ķēdes apvienošanu tika baumots jau ilgāku laiku. Tagad KP ir devusi atļauju šādam darījumam.

Darījuma rezultātā SIA Palink (IKI un CENTO veikalu ķēdes īpašnieki) iegūs izšķirošu ietekmi SIA Ozolu nami, kas savukārt iegūst SIA Nelda preču zīmi un citus aktīvus (pamatlīdzekļus).

KP secina, ka abu veikalu ķēžu apvienošana neietekmēs konkurenci mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, jo nedz SIA Nelda, nedz SIA Palink nav tirgus līderi (šajā tirgū Latvijā darbojas ap 10 lielveikalu tīklu), bet minētā apvienošanās varētu radīt pretspēku lielākajiem tirgus dalībniekiem un no konkurences viedokļa vērtējama pozitīvi.

Vienīgā teritorija, kurā lietas izvērtēšanas brīdī atradās abu apvienošanās dalībnieku – SIA Nelda un SIA Palink piederošās SIA IKI – ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, bija Rīgas mikrorajons Ziepniekkalns. Šajā mikrorajonā atrodas arī tādu mazumtirdzniecības tīklu kā SIA RIMI Latvia un Maxima Latvija veikali un pastāv pietiekami liela konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū, tādējādi KP secinājusi, ka minētā apvienošanās būtisku konkurences samazināšanos neradīs.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Februārī, salīdzinot ar janvāri, sabiedrības kopējais noskaņojums ir pasliktinājies, pārtraucot iepriekšējiem trim mēnešiem raksturīgo optimisma pieauguma tendenci, liecina jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums.

Kopējā noskaņojuma indekss noslīdējis no -19 janvārī līdz -23 februārī. Februārī sniegtais vērtējums joprojām ir kopumā mazāk kritisks nekā 2008., 2009., 2010. un 2011.gadā, taču nedaudz pesimistiskāks kā pērnā gada vidū novērotie.

Lūgti novērtēt situācijas attīstību Latvijā kopumā, 60% iedzīvotāji teikuši, ka situācija attīstās nepareizi (janvārī- 54%), un retāk – ka pareizi (janvārī - 26%, bet februārī – 22%).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, kritiskāks kļuvis arī iedzīvotāju vērtējums pašreizējam Latvijas ekonomiskajam stāvoklim: biežāk 63% saka, ka tas ir slikts, salīdzinot ar 55% janvārī, un nedaudz retāk, kā labs – janvārī tādu bija 6%, bet februārī 4%.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Šogad uzņēmumi apvienojas un pārņem rekordapjomos – daudzi mēģina pretoties «Amazon efektam»

Gadus 10 pēc globālās finanšu krīzes uzņēmumi apvienojas un pārņem vēl nepieredzēti aktīvos tempos. Proti, pārņemšanas un apvienošanās darījumi šā gada deviņos mēnešos globālā mērogā sasnieguši jaunu rekordu – tie bijuši kopumā 3,3 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina «Thomoson Reuters» apkopotie dati. Tiek norādīts, ka kompāniju vadības mēģina izmantot joprojām labvēlīgos nosacījumus finanšu tirgū, piemēram, zemās aizņemšanās izmaksas,lai finansētu šos darījumus. Rezultātā manāmas prognozes, ka visa šā gada skatījumā pārņemšanas un apvienošanās darījumu apmērs var sasniegt 4,3 triljonus dolāru, kas būtu jauns vēsturiskais maksimums. Spoži šogad līdz šim šajā ziņā klājies arī Eiropā, kur apvienošanās un pārņemšanas darījumu vērtība sasniegusi gandrīz triljonu ASV dolāru (962,5 miljardus), kas ir par 72% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gadaun vislielākais apjoms kopš 2007. gada.

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Pētot iedzīvotāju attieksmi pret apdrošināšanu, apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) veiktajā pētījumā atklājies, ka šogad iedzīvotāji apdrošināšanu izmanto retāk nekā pērn, turklāt retāk izvēlas apdrošināties brīvprātīgi. Kopumā cilvēki retāk izvēlējušies sevi pasargāt no neparedzētiem izdevumiem, toties pieaudzis to cilvēku skaits, kas pievērsuši uzmanību nevis savai, bet sava transportlīdzekļa drošībai, iegādājoties OCTA un KASKO polises.

Kopumā apdrošināšanu vispār neizmanto 57% Latvijas iedzīvotāju, - pērn šis skaitlis bija 52%. Taču pēdējo divu gadu laikā Latvijā par pāris procentiem palielinājies to cilvēku skaits, kuri izmanto OCTA un KASKO apdrošināšanu. Tai pat laikā samazinājums vērojams civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanas izmantošanā.

«Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos pirmreizējā vieglo transportlīdzekļu reģistrācija ir pieaugusi par 10%, salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo periodu. Tas liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kā rezultātā savus auto parkus pamazām atjauno uzņēmumi, kā arī palielinās interese par jauniem transportlīdzekļiem privātpersonu vidū. Likumsakarīgi pieaug arī interese par auto apdrošināšanu, kamēr īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšanas īpatsvars krītas. Kā zināms, tradicionāli privātpersonu īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšana vairāk bijusi izplatīta lauku rajonos un novadu centros, kur diemžēl nelielās ekonomiskās izaugsmes ietekme ir visai niecīga,» skaidro Balta tehniskais direktors Juris Kipļuks.

Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Ekonomikas ziņu vietne Business Insider apkopojusi neparastākos indeksus, pēc kuriem tiek novērtēts valstu ekonomiskais stāvoklis un iedzīvotāju pirktspēja.

Starp neparastajiem ekonomikas novērtēšanas rīkiem iekļuvis arī Latviešu prostitūtu indekss, kuru veido tirgus pieprasījums un piedāvājums. Uzplaukuma laikā sievietes var atrast labāku darbu, tāpēc ir mazāk prostitūtu un cenas pieaug.

Valstu ekonomisko situāciju var novērtēt arī pēc Seksīgo oficianšu indeksa, saskaņā ar kuru krogos un restorānos strādājošie pievilcīgie cilvēki liecina, ka valsts ekonomikai klājas plāni. Uzplaukuma laikos skaistules var izmantot savu izskatu, lai iegūtu labāk apmaksātu darbu, piemēram, modes industrijā vai korporatīvo pasākumu organizēšanā.

Viens no dīvainajiem ekonomikas indeksiem ir mazuļu autiņu dermatīta rādītājs, kas skaidrojams ar to, ka grūtākos laikos jaunie vecāki mēģina ietaupīt un mazulim autiņus maina retāk. Līdz ar to pieaug pieaug dermatīta ārstēšanai paredzēto krēmu pārdošanas apjoms, bet samazinās autiņbiksīšu tirdzniecība.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Uzņēmumu konti sociālajos tīklos ir kļuvuši par nozīmīgu informācijas avotu iedzīvotājiem, jo īpaši tā dēvētajai tūkstošgades jeb millenials paaudzei. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja, kopumā 64% iedzīvotāju seko uzņēmumu publicētajiem jaunumiem sociālajos medijos, un lielākā daļa tieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem (80%).

Lai arī galvenā motivācija iedzīvotāju rīcībai ir iespēja saņemt bezmaksas produktus un balvas (32%), tomēr teju trešdaļa (28%) tādējādi seko jaunākajām tendencēm nozarē, savukārt piektdaļa (20%) šādi interesējas par uzņēmumu produktu vai pakalpojumu iegādi. Tomēr, kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, aizvien būtiskai daļai uzņēmumu (37%) nav stratēģijas, kā sociālos tīklus izmantot par platformu savu produktu virzīšanai tirgū, komunikācija drīzāk raksturojama kā fragmentāra un bez pamatojuma.

Aptaujas dati rāda, ka 68% mazo un vidējo uzņēmumu lieto sociālos tīklus komunikācijai. Populārākais komunikācijas kanāls uzņēmumu vidū šobrīd ir Facebook (45%), kam seko Twitter (17%), LiknedIn (14%), Instagram (13%) un Draugiem.lv (11%). Lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka komunikācija šajos sociālajos medijos var veicināt pieprasījumu pēc uzņēmuma produkta vai pakalpojuma (89%). Taču vairāk nekā trešdaļai jeb 37% nav konkrētas stratēģijas, kā sociālos tīklus lietot par labu sava uzņēmuma attīstībai. To apliecina arī neregulārā komunikācija – trešdaļa (32%) mazo un vidējo uzņēmumu sociālajos medijos komunicē retāk nekā reizi nedēļā, 20% komunicē reizi nedēļā, savukārt 48% jeb gandrīz puse komunicē retāk nekā reizi divās nedēļās.

Lai arī kopš eiro ieviešanas pagājuši vien pāris mēneši, zināmi priekšstati iedzīvotājiem par «kopdzīvi» ar jauno valūtu jau radušies - to apliecina arī nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati. Tiesa, jārēķinās gan, ka tie ir pirmie priekšstati un spriest par sekām ilgtermiņā laikam nevar nedz eksperti, analizējot ekonomiskos rādītājus, nedz arī iedzīvotāji, pētot situāciju savos naudas makos.

Pirmais, kas nu ir skaidrs visiem, - neraugoties uz garo «godīgo eiro ieviesēju» sarakstu, 87% aptaujāto uzskata, ka cenas precēm un pakalpojumiem kopš Jaunā gada ir palielinājušās. Tostarp 42% aptaujāto atzīmē, ka tās ir ievērojami palielinājušās. Tiesa, 43% aptaujāto tas nav licis mainīt tērēšanas paradumus. Tomēr gandrīz tikpat respondentu atzīst, ka ir gan kļuvuši taupīgāki.

Cenu palielināšana ir arī viena no biežāk minēto ar eiro ieviešanu saistīto problēmu grupām, ar ko iedzīvotāji ir saskārušies: 37% norāda, ka pamanījuši negodīgu eiro ieviešanas praksi. Ar praktiskām problēmām veikalos – tirgotāju kļūdīšanos, izdodot naudu, vai lēnākām rindām – iedzīvotāji saskārušies retāk (17% un 15%). Interesanti, ka otra biežāk minētā problēma (pēc nemitīgās cenu salīdzināšanas eiro un latos, kuru minēja 57% aptaujāto) ir grūtības pierast pie eiro monētām un banknotēm (49%).

Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Ministrijām uzdots izvērtēt iespēju noteikt retākas tehniskās apskates jaunām automašīnām, iespējams, tās varētu būt jāveic tikai reizi četros gados, bet lietotām – reizi divos gados, nevis katru gadu.

Šādu uzdevumu Satiksmes un Finanšu ministrijām šodien deva valdība.

Ierēdņiem būs jāpiedāvā risinājumi, kā nodrošināt, lai retākas tehniskās apskates neatstātu negatīvu iespaidu uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) pieļauj, ka jaunu transportlīdzekļu īpašniekiem visus ikgadējos nodokļus, kas patlaban jāmaksā, izejot tehnisko apskati, varētu likt nomaksāt reizi četros gados, proti, reģistrējot attiecīgo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

CSDD gan uzskata, ka pagaidām Latvijā nevar ieviest retākas tehniskās apskates, jo statistika liecinot, ka automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 16 gadi un tikai aptuveni 60 % automašīnu tehnisko apskati „iziet” ar pirmo reizi.

Lai arī grūti prognozēt, kā attīstīsies Latvijas ekonomiskais stāvoklis, turpinoties Krievijas sankcijām, nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati liecina, ka augustā novērotais pesimisma un kritisko vērtējumu īpatsvars septembrī ir samazinājies un situācijas vērtējums atkal ir uzlabojies (lai arī ne visos parametros tas ir atgriezies iepriekšējā līmenī). Ņemot vērā aptaujas veikšanas laiku (tā notika mēnesī pirms Saeimas vēlēšanām), interesanti analizēt dažādu partiju atbalstītāju vērtējumu par situāciju valstī.

Tostarp, par jautājumu, vai situācija valstī attīstās pareizā vai nepareizā virzienā, jāsecina, ka vairākums Vienotības un Nacionālās apvienības atbalstītāju uzskata, ka virziens ir pareizs (attiecīgi 61.9% un 58.7%), bet no viņu koalīcijas partneru –Zaļo zemnieku savienības- atbalstītājiem pozitīvu vērtējumu sniedza tikai 31.2%, kas ir pat retāk nekā Latvijas pilsoņi kopumā(33.0%). Opozīcijas partijas Saskaņa atbalstītāji gan ir bijuši vēl kritiskāk noskaņoti – šajā grupā pozitīvu vērtējumu sniedza 22.6% (jāpiebilst, ka no tiem, kuri atbildēja, ka uz vēlēšanām neies, virzienu par pareizu atzina 15.7%).

Azartspēļu spēlēšana, homoseksuālisms un pārmērīga alkohola lietošana par morāli nosodāmām darbībām tiek uzskatītas retāk nekā laulības pārkāpšana, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par morāli nepieņemamām uzskata tādas darbības kā azartspēļu spēlēšana (62%), homoseksuālisms (61%) un pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana (61%). Vairākums iedzīvotāju par morāli nepieņemamu uzskata arī laulības pārkāpšanu (57%) un pieteikšanos uz sociālajiem pabalstiem, gadījumos, ja tie nepienākas (52%).

Tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs par morāli nosodāmu rīcību uzskata naudas došanu ceļu policistam, lai izvairītos no oficiālā soda (34%). Vēl retāk par morāli nosodāmu rīcību tiek uzskatīta abortu veikšana (29%), daļēja nodokļu nemaksāšana (27%), melošana, lai pasargātu citu cilvēku jūtas (18%) un dzimumattiecības starp oficiāli neprecētiem cilvēkiem (13%).

LDDK veiktais iepirkums par darba aizsardzības jautājumiem projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” izraisījis pārmetumus no iepirkumā neuzvarējušiem pretendentiem, kas atspoguļots 05.12.2008. masu medijos. LDDK pauž cerību, ka atbildīgi mediji apzinās iepirkumu procedūrā iesaistīto pušu viedokļu atšķirības un spēs atšķirt juridiski korekti veiktus iepirkumus no nekorektiem.

„Vēlos paust cerību, ka SIA Livland savu taisnību meklēs tiesiskā ceļā un neizdarīs divdomīgu spiedienu uz LDDK darbiniekiem un biedriem, kā arī sadarbības partneriem, lai pārskatītu iepirkuma rezultātu. Pēc nesekmīga skandāla falsificēšanas masu medijos ceru, ka līdz šim izmēģinātās draudu metodes no šī uzņēmuma puses ir beigušās un šo jautājumu izdosies atrisināt normālā civilizētā veidā. LDDK neredz iespēju slēgt sadarbības līgumu ar uzņēmumu, kas sniedz nepatiesu informāciju par savu darbību, radot risku, ka uzņēmumi varētu saņemt apšaubāmas kvalitātes pakalpojumus darba vietu risku samazināšanai. Šī brīža kritiskajos ekonomiskajos apstākļos, kad uzņēmumi spiesti apturēt darbību un pārskatīt darba organizāciju - darbinieku skaits uzņēmumos samazinās un negadījumu risks uzņēmumos var pieaugt. LDDK radusi atbildīgo institūciju izpratni un ES fondu atbalstu, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un sniegtu praktisku atbalstu darba aizsardzības normatīvo aktu praktiskā piemērošanā. LDDK nevēlas atrasties situācijā, kad ES konstatē pārkāpumus par, piemēram, risku vērtēšanu pa telefonu un pieprasa atgriezt nepamatotos izdevumus.” uzsver LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen