Dienas Bizness

  • 20 pirmdiena,
    februāris

    Vitauts, Smuidra, Smuidris

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8572

    USD: 1.0650

Ražošana

Kravu pārvadātāji rītdien sola pulcēties 11.novembra krastmalā

Rīt, 1. jūlijā, kravu pārvadāšanas uzņēmumi paredzējuši apvienoties akcijā, lai izteiktu savu sašutumu par steigšus ievestā papildu ceļu nodokļa, dēvēta par «eirovinjeti», iekasēšanas uzsākšanu. Nodokļu sloga palielināšana apdraudot nozares uzņēmumu pastāvēšanu, un desmitiem tūkstoši tajā nodarbināto varot palikt bez iztikas.

Tāpēc kravu pārvadātāji 1.jūlijā plkst. 12:00 pulcēsies protesta pasākumā 11.novembra krastmalā pie Rīgas pils, lai uzrunātu sabiedrību un valsts varu.

Nozares pārstāvji ar saviem iebildumiem un argumentiem jau iepazīstināja Saeimu, tomēr valdošās koalīcijas deputāti 19. jūnijā atteicās sekot Igaunijas paraugam un atlikt eirovinjetes ieviešanu līdz 2016.gadam, uzsver Ziedonis Apariņš, uzņēmumu pārstāvis. «Bez atbildes palika arī vēršanās pie Ministru prezidentes un satiksmes ministra. Tādēļ kravu autopārvadātājiem ir jārēķinās ar papildus izdevumiem, kas rada maksātnespējas draudus. Patlaban, starptautiskajā pārvadājumu tirgū valdot politiskās krīzes (Ukraina, Krima, ES sankcijas pret Krieviju) un Krievijas rubļa kursa krituma radītajam apsīkumam, šāds maksājums grauj Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un radītu tiem tiešus bankrota draudus, dodot priekšrocības citu valstu pārvadātājiem. Nozari, kas patlaban nodarbina apmēram 30 tūkstošus cilvēku un dod iztiku viņu ģimenēm, tādējādi piemeklētu masveida bezdarbs,» skaidro Z. Apariņš.

«Neizprotama ir uzņēmumu un tajos strādājošo interešu formālās pārstāvniecības – autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto – demonstratīvā bezdarbība. Vēl vairāk – tā uzstājas kā jaunā papildnodokļa ieviesēju advokāts. Eirovinjetes nepieciešamība tiek skaidrota ar nepieciešamību uzturēt Latvijas ceļus. Diemžēl Latvijā trīs ceturtdaļas no ceļiem paredzētās naudas tiek novirzīta citām valsts budžeta pozīcijām. Mūsu likumdevēji un izpildvara, nespējot vai apzināti nevēloties radīt autoceļu fonda finansēšanas efektīvu modeli un atteikties no kļūmīgas prakses, savas kļūdas cenšas labot, palielinot uzņēmumu fiskālo slogu,» uzver uzņēmēju pārstāvis.

 

Saistītie raksti

Komentāri

Reklāma