Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Latvijas nacionālās automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija rīt, 14.martā, paziņos konkursa Made in Latvia uzvarētājus - 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Jau no šodienas LTRK namā Kr. Valdemāra ielā 35 var aplūkot konkursam iesniegto produktu izstādi. Izstāde būs apskatāma līdz 2007. gada 23. martam.

Šogad konkursam pieteicies 41 uzņēmums ar 148 produktiem, kas 2006. gadā eksportēti uz 33 valstīm. Savukārt uz jaunās nominācijas Jauns un eksportspējīgs (produkts, kura ražošana un eksports uzsākts 2006. gadā) godu pretendē 18 uzņēmumi ar 19 produktiem. Šie produkti tika eksportēti uz 13 dažādām valstīm.

Šogad visvairāk pieteikušies uzņēmumi no Rīgas un Rīgas rajona, pavisam 24. No Liepājas, Liepājas rajona un Limbažu rajona pieteikušies pa trim dalībniekiem, pa diviem dalībniekiem no Daugavpils, Saldus, Tukuma un pa vienam no Aizkraukles rajona, Jēkabpils, Ogres rajona, Rēzeknes un Valkas rajona.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Kipras finanšu ministrs Mihalis Saris devies prom no Maskavas pēc tam, kad divas dienas ilgajās sarunās ar Krievijas kolēģi nav izdevies noslēgt vienošanos par kaimiņvalsts iesaistīšanos salas glābšanā, vēsta AFP.

Krievijas pārstāvji norāda, ka Kipra piedāvājusi darījumus divām enerģētikas kompānijām, kuras tos izskatījušas bet neizrādījušas interesi. Tāpat Krievija neesot vēlējusies pagarināt Kiprai 2011. gadā izsniegto aizdevumu 2,5 miljardu eiro apmērā. Krievija arī neesot vēlējusies runāt par jauna aizdevuma piešķiršanu Kiprai, baidoties, ka valsts, kas nonākusi maksātnespējas priekšā, uzkrātu nepārvaramus parādu kalnus.

Iepriekš Kipras finanšu ministrs solīja Krievijā palikt līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās, tomēr tas izrādījies neiespējami. Ceturtdien Kipras finanšu ministrs norādīja, ka viņa valsts no Krievijas nevēlas jaunus aizdevumus, bet gan piedāvājot daļas salas bankās un enerģijas depozītos. «Nav vairs atlicis īpaši daudz laika un tāpēc līdz nedēļas nogalei mums jāzina, kādas ir mūsu pozīcijas, lai atrastu labāko iespējamo risinājumu. Krievijā mēs paliksim, cik ilgi vien nepieciešams,» iepriekš sacīja M. Saris.

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Ar pārliecinošu vairākumu – attiecīgi 93 un 94 balsīm par - Saeima konceptuāli atbalstījusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu.

Grozījumi likumā par IIN paredz nodokļa pamatlikmes samazināšanu no 2013. gada 1. janvāra no 25% līdz 24%, 2014. gadā – no 24% līdz 22%, savukārt 2015. gadā – no 22% uz 20%. PVN pamatlikmi nolemts samazināt jau no šā gada 1. jūlija – no 22% līdz 21%.

Noteikts, ka likumprojekti tiks izskatīti steidzamības kārtībā – tikai divos lasījumos. Priekšlikumus otrajam lasījumam var iesniegt līdz rītdienas pulksten 17, bet galīgo lēmumu Saeima varētu pieņemt 24. maijā.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus, uzsver likumprojekta izstrādātāja Finanšu ministrija (FM). Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, cerēts mazināt samazināt arī nabadzības un strukturālā bezdarba riskus, kā arī ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas. Fiskālā gada ietekme, samazinot IIN standartlikmi 2013. gadā par vienu procentpunktu, aplēsta 30,5 miljonu latu apmērā, bet turpmākajos gados – attiecīgi papildus 64,9 miljonu latu un 69,3 miljonu latu apmērā. Diskusijas vēl turpinās par ar IIN neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai arī valdības amatpersonas vēl nedēļas nogalē taisnojās, ka Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem 2011.gada budžeta konsolidācijai, ir tikai priekšlikumi, kurus vēl analizē nozaru ministrijas un kurus saskaņos ar sociālajiem partneriem, portāls Pietiek.com norāda, ka tieši tie ir reālākie budžeta stūrakmeņi.

Kā portālam atzinušas vairākas valdošai koalīcijai tuvas amatpersonas, jaunajai premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai nāksies ņemt vērā gandrīz visus PB ieteikumus, veidojot nākamā gada budžetu. Turklāt tiek cerēts, ka V.Dombrovskis to arī spēs izdarīt un sabiedrībai varēs izskaidrot, kāpēc PB ieteikumi tiek īstenoti.

Ja topošā valdībā vēloties nodrošināt ilgtspējīgu budžetu, samazinot budžeta tēriņus, tad V.Dombrovskim nekas cits neatliekot, kā turēties pie vairuma PB ieteikumu kā īstenojamo reformu un budžeta veidošanas mugurkaula, atzinis kāds valdībai tuvs avots.

Tas, vai jaunajai valdībai izdosies to panākt, būšot tieši atkarīgs no politiķu spējām pieņemt nepopulārus, bet valsts pārvaldes un budžeta reformām vajadzīgus lēmumus. Problēma esot nevis PB ieteikumos, bet gan tajā, vai Latvijas politiķi ir spējīgi tos ieviest un pieņemt lēmumus, kā arī tos izskaidrot sabiedrībai.

Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp janvārī maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadāja 33 337 pasažierus, kas ir par 34,5% mazāk nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kopumā Tallink janvārī pārvadāja 538 929 pasažierus, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Kompānija pārvadāja 23 702 kravas automašīnas un treilerus, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada un 68 702 pasažieru automašīnas, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Pasažieru pārvadājumus traucēja prāmju Baltic Princess un Baltic Queen darbības pārtraukšana remontdarbu dēļ uz, attiecīgi, sešām un 11 dienām.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits starp Somiju un Zviedriju gada izteiksmē janvārī pieauga par 9% līdz 166 058 cilvēkiem. Starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 274 965 pasažieri, kas ir par 3,5% mazāk nekā pirms gada. Starp Igauniju un Zviedriju tika pārvadāti 64 569 pasažieri, kas ir par 10,8% mazāk nekā pirms gada.

Attīstot jaunas nišas alus un zelteru garšas, "Valmiermuižas alus" pērn audzējis eksportu par 43%, un kopējais apgrozījums sasniedzis 5,82 miljonus eiro.

"Valmiermuižas alus" brūvējumi pērn eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2% no kopējā apgrozījuma.

“Pēdējos gados vairāk nekā puse Latvijā pārdotā alus tiek importēts. Mans mērķis ir panākt, lai Latvija no alus importētājvalsts reiz atkal kļūtu par alus eksportētāju. Tādēļ alu brūvējam tikai Valmiermuižā, attīstot jaunas amata alus garšas un eksportu, lai plašāk nestu Latvijas amata alus stāstu pasaulē. Šogad, turpinot iesākto, plānojam kāpināt eksportu par 20%,” komentē Aigars Ruņģis, “Valmiermuižas alus” saimnieks.

“Valmiermuižas alus” lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Īrija un Lielbritānija. Ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, bet visstraujāk augusi Baltijas portera pārdošana.

Pirms kāda laika manās rokās nonāca interesants materiāls par Kanādas pieredzi krīzes pārvarēšanā 90.gados (klikšķiniet šeit). Raksts īsuma ir par to, ka pēc augstajām naftas cenām un zināmas eiforijas 70. un 80. gados Kanādas valsts finanšu stāvoklis 90-to gadu vidū bija daudz sliktāks par to, ko redzam pašlaik daudzās Eiropas valstīs vai ASV. Kanādas valsts un provinču kopējais parāds sastādīja 120% no IKP, budžeta deficīts bija 8%, 1/3 daļa budžeta aizgāja parāda apkalpošanai, valsts sektora īpatsvars ekonomikā bija 53%, valsts ekonomika stagnēja, kamēr ārējais parāds turpināja mērķtiecīgi augt. Bažās par valsts maksātnespēju pieauga procentu likmes, starptautiskie reitingi tika apdraudēti un aizdevēji Kanādu sāka uzskatīt par visnotaļ riskantu partneri.

Ko darīja Kanādas valdība?

Kanādas tā laika premjers Pols Martins (Paul Martin) pieņēma tam laikam bezprecedenta lēmumu samazināt valsts izdevumus par 8.8% divu gadu laikā. Federālās valdības dotācijas provincēm tika samazinātas par 14%, labklājības politika tika pārskatīta, lai motivētu cilvēkus atgriezties darba tirgū. Lielākais budžeta konsolidācijas smagums tika veiks uz izdevumu samazināšanas rēķina, kur izdevumu samazināšanas rezultātā ietaupītā nauda 4.5 reizes pārsniedza ieņēmumu pieaugumu no augstākiem nodokļiem. Runājot par nodokļiem, uzņēmumu peļņas nodoklis, piemēram, tika samazināts, kamēr PVN tika vienlaicīgi palielināts, tādejādi pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Lai gan ASV dolāra kurss pret latu un eiro ir pamatīgi krities, valūtas mijēji dolāru pirkšanas vai pārdošanas bumu šobrīd nenovēro.

Dolāram nesekmējas

«Kopējais noskaņojums attiecībā uz ASV dolāra vērtību joprojām saglabājas negatīvs, tāpēc neteiktu, ka šobrīd būtu vērojamas izteiktas valūtu spekulācijas, sagaidot ASV dolāra kursa kāpumu. Negatīvā noskaņojuma dēļ nav izslēgta tālāka dolāra krišanās. Latviju tas īpaši neietekmē, jo lats ir piesaistīts eiro, nevis valūtu grozam, kā tas bija pāris gadu atpakaļ. ASV dolāru aprite Latvijā pēdējos gados ir mazinājusies, un galvenās valūtas loma ir eiro,» tā SEB Unibankas Dīlinga nodaļas vadītājs Andrejs Greivulis.

Spekulē nepārtraukti

Lauksaimniecības un pārtikas preču (īpatsvars kopējā preču eksporta apjomā 13,4%) eksports 2007.gada janvārī – septembrī, rēķinot faktiskajās cenās, salīdzinājumā ar 2006.gada janvāri – septembri palielinājās par 27,4%, tai skaitā pārtikas rūpniecības ražojumu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un tabakas eksports pieauga par 28,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Dažāda veida piena produktu, rēķinot faktiskajās cenās, visvairāk tika izvests uz ES valstīm – 85,0%:

- piens, krējums, citi skābpiena produkti–86,6% (uz Lietuvu – 55,0%, Vāciju – 22,7%, Nīderlandi – 4,2%),

- siers un biezpiens–79,6% (uz Vāciju – 35,1%, Itāliju – 10,2%, Somiju – 7,9%). Turklāt 13,4% siera un biezpiena tika eksportēts uz Krieviju.

- sviests–94,4% (uz Vāciju – 66,0%, Nīderlandi – 7,7%, Igauniju – 5,5%).

Uz ES valstīm tika nosūtīts 71,4% svaigu un saldētu zivju.Tai skaitā uz Igauniju - 20,5%, Lietuvu - 18,2% un Franciju - 11,2%. Turklāt 19,2% svaigu un saldētu zivju tika eksportēts arī uz Baltkrieviju.

Uz ES eksportēja 44,4% zivju konservu, tai skaitā uz Igauniju –20,6%. Savukārt uz Krieviju - 19,8%.

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports faktiskajās cenās sasniedza 582,5 milj. latu salīdzinājumā ar 435,0 milj. latu gadu iepriekš. Tai skaitā pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta vērtība (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) bija 313,6 milj. latu (2006.gadā 245,2 milj. latu).

2007.gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu imports faktiskajās cenās veidoja 864,6 milj. latu salīdzinājumā ar 706,6 milj. latu gadu iepriekš. Tai skaitā pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtība (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) bija 476,6 milj. latu (2006.gadā 379,2 milj. latu).

2007.gadā salīdzinājumā ar 2006.gadu gan kopumā lauksaimniecības un pārtikas preču, gan tai skaitā pārtikas rūpniecības ražojumu eksports faktiskajās cenās pieauga nedaudz straujāk nekā to imports. Kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, īpatsvars Latvijas pārtikas rūpniecības ražojumu eksportā 2007.gadā bija ievērojams - atbilstoši 23,8% un 21,8%, bet importā – 25,5% un 8,9%. Tirdzniecībā ar Igauniju šo preču izvedums pieauga par 45,5%, bet ievedums – par 32,3%, savukārt tirdzniecībā ar Lietuvu izvedums pieauga par 47,8% un ievedums - par 41,5%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas eksporta vērtība 2007. gada aprīlī samazinājusiess par 4,3% jeb 14,7 milj latu, salīdzinot ar 2007.gada martu, bet salīdzinājumā ar 2006. gada aprīli tā palielinājusies par 22,8% jeb 60,2 milj. latu, sasniedzot 324,7 milj. latu.

2007. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2006. gada aprīli Latvijas eksportā koka un koka izstrādājumu apjoms pieauga par 20.1% (uz Lietuvu – par 69,1%, uz Igauniju – par 49,3%, uz Vāciju – par 25,8%). Parasto metālu un to izstrādājumu eksports palielinājās par 30,7% (uz Lietuvu - par 80,0%, uz Vāciju – par 62,9% ), lauksaimniecības un pārtikas preču - par 61,5% (uz Lietuvu - par 101,6%, uz Igauniju - par 96,2%, uz Krieviju – par 88,1%). Tajā pašā laikā minerālproduktu eksports samazinājās par 25,9% ( uz Igauniju – par 41,3% un uz Lietuvu – par 38,9%).

Salīdzinājumā ar 2007. gada martu lauksaimniecības un pārtikas preču eksports pieauga par 25,3% (uz Lietuvu – par 58,7%, uz Igauniju – par 58,4%, uz Zviedriju – par 53,7%), koku un koka izstrādājumu – tikai par 1,2% (uz Poliju – par 90,0%, uz Dāniju – par 9,4%, uz Lietuvu – par 7,9%).

Latvijas šprotu eksports uz Igauniju sasniedzis tādu apmēru, ka pēc šiem datiem katram igaunim ik dienas vajadzētu apēst 30 kārbas Latvijas šprotu.

«Jau četrus gadus notiek diskusijas par to, lai šo situāciju ar Latvijas eksporta precēm uzlabotu, taču pagaidām diemžēl bez rezultātiem,» sacīja D. Šmits. Viņš piebilda, ka savulaik Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūrā darbinieka vērtība un līdz ar to arī atalgojums ticis noteikts pēc sasniegtā eksporta apjoma uz konkrēto valsti. «Laimīgs tas darbinieks, kas bija atbildīgs par Igauniju,» tā D. Šmits.

2009. gada pirmā pusgada preču tirdzniecības dinamika ar Igauniju rāda, ka Latvijas eksports uz kaimiņvalsti sasniedza 282.3 milj. Ls, bet no Igaunijas uz Latviju— 195.3 milj. Ls. Pārtikas preces veido otru lielāko Latvijas eksporta preču grupu uz Igauniju, jeb 12% no kopējā eksportētā preču skaita.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers 5.jūlijā parakstījis saprašanās memorandu ar Igauniju par turpmāko sadarbību Rail Baltica projekta attīstīšanā, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Elīna Circene.

Memorands tiks sūtīts uz Igauniju, kur to parakstīs kaimiņvalsts Ekonomikas un sakaru ministrs Juhans Parts.

Jūnija beigās A. Šlesers parakstīja līdzīgu memorandu par projekta Rail Baltica pirmās fāzes realizāciju ar Lietuvu. "Ja Baltijas valstis būs vienotas projekta Rail Baltica virzīšanā uz Briseli, mums izdosies piesaistīt papildu naudu no Eiropas tā realizēšanai — būtībā atbalsts šim projektam ir jau apsolīts," 27.jūnijā parakstot memorandu ar Lietuvu, uzsvēra satiksmes ministrs.

Līdz 20.jūlijam Baltijas valstis pieteiksies līdzfinansējuma saņemšanai 2007. - 2013. gadam no Eiropas Komisijas budžeta Eiropas Komunikāciju tīklu attīstībai (TEN-T budžets).

Tūristiem no Latvijas dabas objektu apskate ir svarīgākais ceļojumu mērķis, dodoties uz Igauniju, secināts Igaunijas tūrisma padomes pētījumā par 2008. gadu.

Pērn Igauniju apmeklējuši 1.97 milj. ārvalstu tūristu, kas ir par 58 tūkstošiem vairāk kā gadu iepriekš. TOP 5 valstis, kuru iedzīvotāji ir iecienījuši Igauniju kā savu atpūtas braucienu galamērķi, ir Somija, Vācija, Zviedrija, Krievija un Latvija.

Tā kā Latvija ir viena no kaimiņvalsts prioritātēm, ar mērķi mudināt cilvēkus doties uz Igauniju Latvijā turpinās Igaunijas Tūrisma padomes rīkotā kampaņa, kuras galvenais motīvs ir Igaunijas krāšņā un daudzveidīgā daba, informēja Enterprise Estonia, Igaunijas Tūrisma padomes sabiedrisko attiecību konsultante Latvijā Inga Skuja.

Šobrīd aktīvi darbojas Igaunijas veidotā mājas lapa www.visitestonia.com, kas piedāvā sastādīt sev ērtu ceļojuma maršrutu un izvēlēties labāko no piedāvātajām atpūtas iespējām Dienvdigaunijā, Ziemeļigaunijā, Rietumigaunijā, kā arī jau iecienītajās Igaunijas salās. Kampaņa ar mērķi veicināt tūristu došanos uz Igauniju tiek rīkota ar Eiropas Savienības un Reģionālā attīstības fonda atbalstu.

Trešdien, 9. maijā, atklājot plenārsesiju, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING pauda atbalstu Igaunijai sakarā ar Tallinas notikumiem, kas sekoja Bronzas kareivja pārvietošanai, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Paziņojumam sekoja diskusija, kurā savu viedokli izteica politisko grupu pārstāvji.

"Mēs atgādinām, kā domstarpības par pagātni nekādā gadījumā nevar risināt ar vardarbības palīdzību. Vardarbību un laupīšanu mēs nosodām," pauda priekšsēdētājs Hans-Gert PÖTTERING, uzsverot, "Igaunija var paļauties uz mūsu solidaritāti.

"Šūmana Deklarācija 1950. gada 9. maijā radīja pamatu, uz kura agrāk savstarpēji šķeltās Eiropas valstis varēja veidot partnerattiecības miera un brīvības apstākļos," norādīja priekšsēdētājs, atzīstot, ka šis datums nesimbolizē vienu un to pašu visām Eiropas valstīm. Parlaments jau 2005. gada 12. maijā atzina, ka "dažām tautām Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu tirāniju, ko radīja staļinistiskā Padomju Savienība."

Ja Igaunija veiksmīgi attīstīsies, iestāsies eiro zonā un piesaistīs vairāk investīciju, Igaunijas pieaugošais pieprasījums veicinās arī Latvijas eksporta uz Igauniju turpmāku pieaugumu, uzskata Hipo Fondi analītiķis Aleksejs Marčenko.

Igaunijas tirdzniecības deficīts šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšēja gada martu ir gandrīz divkāršojies – 2009. gada martā tas bija 1,44 miljardi kronu, bet pēc gada tas pieauga līdz 2,761 miljardiem. Gada laika pieaudzis gan preču eksports no Igaunijas (par 16%), gan imports (par 27%). Importa pieaugumā lielākais īpatsvars ir izejvielu importam – ap 30% no pieauguma. Ņemot vērā izejvielu cenu kāpumu, tas nav pārsteigums.

Latvija ir trešais nozīmīgākais Igaunijas tirdzniecības partneris pēc Somijas un Zviedrijas. Gada laikā Igaunijas eksports uz Latviju ir pieaudzis par 25%, bet eksports no Latvijas uz Igauniju – par 45%. Rezultātā Latvijai tirdzniecībā ar Igauniju martā ir bijis pārpalikums – 411 miljoni Igaunijas kronu jeb 18 miljoni latu. Igaunija importē no Latvijas galvenokārt minerālus produktus (tajā skaitā degvielu), ķīmiskās rūpniecības izstrādājumus (no kuriem lielākā daļa – farmaceitiskie produkti), kā arī tekstila izstrādājumus, pārtiku un kokmateriālus.