Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu.

Tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju.

Dārgākās biļetes uz Jūrmalā notiekošo konkursu Jaunais vilnis ir gandrīz pilnībā izpirktas jau krietnu laiku pirms konkursa sākuma.

Biļetes uz vienu no sešām konkursa dienām atkarībā no dienas maksā no 20 līdz 200 latiem. Mājaslapā www.bilesu​serviss.lv esošā informācija liecina, ka dārgākās biļetes ir izpirktas uz piecām no sešām konkursa dienām.Vienīgā diena, uz kuru nav izpirktas dārgākās biļetes, ir 31.jūlijs. Visdārgāk maksās ieeja 1.augusta noslēguma koncertā. Dārgākā biļete uz šo koncertu izmaksās 200 latu.

Uz pirmo konkursa dienu - 27.jūliju - izpirktas dārgākās biļetes par 160, 140, 120 un 100 latiem, bet pieejamas par 60 un 30 latiem. Uz 28.jūlija koncertu izpirktas dārgākās biļetes, kas maksā 70 latu. Dārgākās biļetes izpirktas arī uz 29.jūlija koncertu, kas maksā 80 latu, kā arī 30.jūlija koncertu, kas maksās 140 latu. 31.jūlijs ir diena, uz kuru vismazāk izpirkts biļešu. Dārgākā biļete uz šīs dienas koncertu maksā 120 latu.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) arī šogad saņemtas vairākas sūdzības no patērētājiem par mājaslapu happyfly.lv, kurā piedāvā iegādāties aviobiļetes par izdevīgām cenām, informē PTAC.

Jau 2013.gada janvārī tika izplatīts brīdinājums par interneta vietni happyfly.lv, kurā komersants patērētājiem pēc pirkuma vietnē lūdzis veikt papildu iemaksas, norādot uz biļetes cenas pieaugumu. Tāpat ziņots par gadījumiem, kad iegādātā aviobiļete bijusi nederīga lidojumam. Savukārt jaunākās patērētāju sūdzības liecina, ka komersants problēmu gadījumā nereaģē uz klientu sūdzībām. PTAC atkārtoti aicina patērētājus būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt pastāvošos riskus, iegādājoties aviobiļetes minētajā interneta vietnē.

2014.gada sākumā PTAC atsācis saņemt iedzīvotāju sūdzības par problēmām pēc tam, kad interneta vietnē happyfly.lv iegādātas aviobiļetes. Patērētāju sūdzībās sniegtās ziņas liecina, ka komersants mēdz neizpildīt pasūtījumu un neatmaksā patērētājiem par iegādātajām aviobiļetēm iemaksāto naudas summu. Uz interneta vietnē norādīto tālruni komersantu nav iespējams sasniegt, kā arī nav reakcijas uz cita veida informācijas pieprasījumiem un sūdzībām.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Galds, divi krēsli un sols. Mēs ar fotogrāfu nelielajā Centrālcietuma ieslodzīto tikšanās kabinetā gaidām Latvijas pazīstamāko nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, kurš pirms nepilna mēneša deportēts no Krievijas. Tur viņš uzturējās kopš 2002. gada novembra, kad ar mērķi iesaistīties Krievijas politiskajos procesos pameta Latviju.

Tagad Lindermans atvests uz tikšanās kabinetu un, mazliet samulsis, paraksta cietuma administrācijas prasīto rakstisko apliecinājumu, ka tiešām ir ar mieru sniegt interviju Db. Mūsu saruna notiek krievu valodā, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lindermans neprastu latviski. Viņš vienkārši vēlas izteikties iespējami precīzāk.

Kā jūs deportēja uz Latviju?

Čekisti mani aizturēja uz ielas. Maskavā. Pēc tam notiek procedūra, ir tiesa, kas lemj par deportāciju. Sākumā atrados izvietošanas izolatorā, mani nolaupīja no turienes, bija iesaistīti trīs, četri specdienesti, tostarp federālā milicija, kopā trīsdesmit cilvēku. Ielika mašīnā, aizveda. Nolaupīja no izolatora. Es zināju, ka mani deportēs, gribēju, lai Latvijas vēstniecība pakontrolē šo procesu, jo tie puiši, kas noņēmās ar manu deportāciju, varēja mani nogādāt ne tikai uz Latviju, bet arī uz mežu varēja aizvest un norakt. Tad mani izveda uz Pleskavas apgabalu, tad uz pierobežas pilsētu Balviem.

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Par spīti straujajam viesnīcu numuriņu vidējo cenu kritumam Krievijas Federācijas galvaspilsēta biznesa ceļotājiem joprojām paliek pasaulē dārgākā, raksta Telegraph.

Kompānijas Hogg Robinson Group (HRG) pētījums liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Krievijā vidējā viesnīcu numuriņa cena samazinājusies par 14% līdz 14 tūkst. rubļu (219 latiem) par nakti.

Maskava gan tuvākajā laikā savu titulu varētu zaudēt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abu Dabi, kas saraksta otrajā vietā atrodas pateicoties vidējās viesnīcas numuriņa cenas pieaugumam 38% apmērā, ko veicina arvien pieaugošais pieprasījums. Biznesa ceļotājam numuriņš kādā no Abu Dabi viesnīcām vidēji maksās 208 latus.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijā darbu sācis lidojumu cenu salīdzināšanas portāls Flyzeta.lv. Tajā ceļotgribētāji var bezmaksas salīdzināt vairāk nekā 400 aviolīniju un lielāko Latvijas interneta aģentūru aviobiļešu cenas.

Pēc piemērotākā varianta izvēlēšanās lietotājs tiek novirzīts tieši uz biļešu pārdevēja mājaslapu bez jebkādas starpniecības maksas. Šādi portāli nupat kā sākuši darboties arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Krievijā.

«Lidojumu cenu salīdzināšanas pakalpojums jau ilgu laiku ir populārs ārzemēs, taču Latvijā vēl tikai tiek attīstīts. Līdz šim lietotājiem, lai uzzinātu, vai viņu atrastās biļetes patiešām ir lētākās, vajadzēja pārbaudīt cenas dažādās interneta vietnēs. Portāls Flyzeta.lv ir unikāls ar to, ka sistēma ne tikai parāda aviokompāniju biļetes, bet arī interneta aviobiļešu aģentūru piedāvājumus. Klientiem tiek atstāta brīvība izvēlēties, kur iegādāties biļetes lidojumam, un nav jāmaksā komisijas maksa. Turklāt mēs pastāvīgi papildinām aviokompāniju un to portālu, kas pārdod aviobiļetes, sarakstu, cenšoties ceļotājiem piedāvāt pēc iespējas lētākus lidojumus jūsu izvēlētajā maršrutā,» saka Gintare Mačiene (Gintarė Mačienė), Flyzeta.lv portāla vadītāja.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Šoruden un arī šoziem populāri varētu būt īsie 3 – 4 dienu atpūtas ceļojumi, kas ļauj «aizmukt» no ikdienas, mainīt vidi un ir pieņemami budžeta ziņā, vērtē Kaleva Travel.

Tūrisma nozarē tos mēdz dēvēt par garajām nedēļas nogalēm jeb long weekends, jo parasti tie ir plānoti nedēļas nogalēs vai svētku dienās, izmantojot tiešo lidojumu iespējas un lētās aviobiļetes.

Latvijā šāds pagarinātās nedēļas nogales ceļojums ir salīdzinoši jauns piedāvājums, kas kļūst populārāks un pamazāk aizvieto tā sauktos pēdējā brīža piedāvājumus, spriež Kaleva Travel direktore Irēna Riekstiņa.

Vidēji šāds 3 līdz 4 dienu nedēļas nogales ceļojums vienai personai izmaksā 300 līdz 350 latu un, kā liecina kāda klientu aptaujas, tas ir izplatītākais budžets, ko pēdējos divos gados ceļojumiem atļaujas tērēt Latvijas iedzīvotāji.

86% lidostas apmeklētāju aviobiļetes iegādājas interneta vidē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktā aptauja.

Lielākā daļa aptaujāto jeb 78 % aviobiļetes izvēlas iegādāties, izmantojot tieši lidsabiedrību tīmekļa vietnes. 48% aptaujāto norādīja, ka nemēdz rūpīgi iepazīties vai iepazīstas daļēji ar līguma nosacījumiem un lidsabiedrību sniegto informāciju.

Atbildot uz jautājumu par to, cik saprotami patērētajiem mēdz būt līguma noteikumi un informācija par cenu un pakalpojuma sastāvā ietilpstošajām komponentēm, 21 % norādīja, ka šī informācija nav bijusi saprotama. Kā pozitīvu PTAC vērtē tendenci, ka 43% aptaujāto norādījuši, ka zina vai ir dzirdējuši par ES speciālo regulējumu, kas paredz aviopasažieru tiesības.

Par tēmas aktualitāti liecina gan patērētāju iesniegto iesniegumu, gan pieprasīto konsultāciju skaits tūrisma un aviopakalpojumu jomā, norāda patērētāju aizsargi. Jau vairākus gadus sūdzību skaits par problēmām, izmantojot aviopakalpojumus ir viena no tēmām par kuru pakalpojumu segmentā tiek saņemts visvairāk sūdzību. Gada pirmajā pusē patērētāji vērsušies jau 400 reizes ar jautājumiem un problēmām saistībā ar aviopakalpojumiem. No pakalpojumu segmenta patērētāju sūdzības par aviopakalpojumiem veido 35%.

Šomēnes darbību uzsācis jauna veida tūrisma pakalpojumu sniedzējs Ceļojumu Bode, kas pilna servisa tūrisma pakalpojumus sniedz interneta vietnē www.celojumubode.lv.

Ceļojumu Bode internetā nodrošina tūrisma pakalpojumu meklēšanu un iegādi – ceļojumus, aviobiļetes, viesnīcu rezervēšanu, ceļojumu apdrošināšanu, autonomu un interešu ekskursijas, liecina sniegtā informācija medijiem.

„Šogad visā pasaulē ir strauji pieaugusi interneta loma tūrisma pakalpojumu meklēšanā un iegādē. Daudzi mūsu draugi jau sen nav bijuši bankā, jo ietaupa laiku, apmaksājot ikmēneša rēķinus internetā. Tas ir ērtāk, jo nav jānokļūst konkrētajā bankas filiālē un pēc tam jāstāv rindā. Arī ceļojumus, aviobiļetes un viesnīcas ir ērti atrast un iegādāties internetā,” biznesa būtību skaidroja Ceļojumu Bodes direktore Kristīne Veizāne.

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (Kanceleja) 2009. gadā, tāpat kā iepriekšējā, ir atlīdzinājusi komandējumu izdevumus personām, kas nav darba attiecībās ar Kanceleju, piemēram, Valsts prezidenta dzīvesbiedrei un Kancelejas komisiju locekļiem.

Revīzijā esošā informācija liecina, ka Lilitai Zatlerei prezidenta kanceleja nodrošinājusi aviobiļetes gan uz trim oficiālajām Valsts prezidenta ārvalstu vizītēm, gan desmit darba vizītēm. Kopumā aviobiļetes arī prezidenta dzīvesbiedrei iegādātas 65% no V. Zatlera komandējumiem. Tam iztērēti Ls 15 555 jeb 18% apmērā no kopējiem Kancelejas veiktajiem maksājumiem par aviobiļešu iegādi, raksta portāls diena.lv.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzsver, ka nav runa par prezidenta dzīvesbiedres tiesībām doties līdzi savam vīram ārvalstu vizītēs, bet gan likums šobrīd to neparedz, uz ko vairākkārt revīzijās norādījusi VK.Komandējumu izdevumu atlīdzināšana tika organizēta un veikta atbilstoši iekšējam normatīvajam aktam, taču ārējie normatīvie akti 2009. gadā tāpat kā 2008. gadā nereglamentēja komandējumu izdevumu atlīdzināšanas principus Valsts prezidentam un viņa laulātajam, kā arī Kancelejas oficiālās delegācijas pārstāvjiem un Kancelejas komisiju locekļiem, kas nav darba attiecībās ar Kanceleju.

Civilās Aviācijas aģentūra (CAA) plāno neatvērt Latvijas gaisa telpu arī pēc plkst.18. Ierobežojumi tiks pagarināti vismaz līdz plkst.19 vai ilgāk. Īslandē notukšā vulkāna izvirduma pelni un izmeši joprojām atrodas virs Kurzemes, pretēji iepriekšējām prognozēm samazinās tā pārvietošanās ātrums.

CAA Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks informē, ka jaunākās prognozes un novērojumi tiks saņemti ap plkst.15, kad aģentūra izlems par nākamo ierobežojumu termiņu.

Pašlaik ir zināms, ka pēcpusdienā vulkāniskie izmeši pārklās visu Latvijas teritoriju, tādēļ iespējams, ka lidojumi no un uz Rīgu tik drīz neatsāksies.

Viņš skaidro, ka Igaunija lēmusi saglabāt ierobežojumus savā gaisa telpā līdz pusnaktij.

Kā ziņo ārvalstu mediji, piektdien pusdienlaikā atcelti ierobežojumi lielākajā daļā Īrijas gaisa telpas, bet pelnu mākonim pārvietojoties uz Austrumiem, tā slēgta Austrijā.

Parīzes Šarla de Golla lidosta paliks slēgta vismaz līdz plkst. 18 pēc vietējā laika, ziņo ārvalstu mediji.

Uzbekistānas nacionālā aviokompānija Uzbekistānas Aviolīnijas ar nākamā gada martu plāno palielināt lidojumu skaitu maršrutā Taškenta – Rīga un veikt divus lidojumus nedēļā.

Lidojumi šajā maršrutā tiks veikti sadarbībā ar Latvijas aviosabiedrību air Baltic, kas nodrošinās Latvijas iedzīvotājiem ērtākus pārlidojumus uz Dienvidaustrumāziju, savukārt, Āzijas iedzīvotājiem - nokļūšanu uz Eiropas pilsētām caur Rīgu.

Uzbekistānas Aviolīnijas jau ceturto gadu piedāvā lidojumus maršrutā Taškenta - Rīga – Ņujorka, un nodrošina savienojuma reisus uz Dienvidaustrumu Āziju, Indiju, Japānu, Koreju.

Pēdējos gadus lidojumi no Taškentas caur Rīgu veikti reizi nedēļā, taču, noslēdzot savstarpējās sadarbības vienošanos ar airBaltic, kompānija saskata lielu attīstības potenciālu un iespēju palielināt lidojumu skaitu caur Rīgu.