Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Vitol vēlas Ventspils nafta termināli izveidot par pasaules mēroga naftas produktu tirdzniecības termināli.

Vitol Group prezidents un izpilddirektors Jens R. Teilors (Ian R. Taylor) ekskluzīvā intervijā Db norāda, ka Vitol iecerējis Ventspils naftas termināli (VNT) izveidot par Ziemeļeiropā svarīgāko pasaules līmeņa termināli. Konkrēti investīciju plāni netiek atklāti, jo gan VN, gan Vitol pie tiem vēl strādā. Tikmēr VNT dalībnieku sapulce ievēlējusi jaunu uzņēmuma valdi, kurā turpmākos trīs gadus strādās divi VN un divi Vitol pārstāvji.

Kā jūs uzskatāt, vai VN akciju iegāde bija risks?

Katram biznesam ir savs riska elements. Bet VN ir ļoti labs terminālis - tam ir lieliska infrastruktūra. Tāpēc mēs uzskatām, ka VN akciju iegāde un VNT iegūšana bija un ir loģisks solis Vitol globālā tīkla attīstībai - tā, lai mēs naftas produktus varam pārkraut abos virzienos. Jau šobrīd varam būt apmierināti ar termināļa rezultātiem, jo janvārī un februārī izdevies būtiski palielināt pārkrauto kravu apjomus, kopš esam ieguvuši VNT akcijas. Mūsu plāns ir turpināt investēt terminālī un padarīt to par pasaules klases termināli. Kā jau teicu - pirmie rezultāti saistībā ar Ventspils naftas biznesu ir ļoti pozitīvi.

Krievijas lidmašīnas bombardējušas naftas vadu Baku - Tbilisi - Džeihana, kas nepieciešams naftas transportēšanai no Azerbaidžānas uz Turciju un daļēji iet arī caur Gruzijas teritoriju, atsaucoties uz AFP ziņo lenta.ru.

Pirmo reizi par naftas vada bombardēšanu Gruzija ziņoja jau 9. augustā. Tad šīs ziņas nevarēja apstiprināt kompānijā British Petroleum, kas ir viens no operatoriem minētajam naftas vadam. Vēlāk, 11. augustā, naftas vada bombardēšanu noliedza Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Anatolijs Nogovicins (Анатолий Ноговицын), piebilstot, ka šāda bombardēšana varētu novest līdz nopietnai ekoloģiskai katastrofai.

Pēc A. Lomajas teiktā, atkārtota bombardēšana notiek uz dienvidu pusi no pilsētas Rustavi. Viņš atzīmēja, ka pagaidām nav zināms, vai naftas vads ir cietis.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Naftas cenas turpina sasniegt jaunus rekordus un pirmo reizi vēsturē pārsniegušas 135 USD par barelu.

Turklāt investori, kuri pārmetušies uz ienesīgāko izejvielu tirgu, tagad aktīvi interesējas par vidēja termiņa nākotnes darījumiem ar naftu vairākus gadus uz priekšu. Cenas uzkarsē arī bažas, ka netālā nākotnē šīs izejvielas ražošana nespēs tikt līdzi pieprasījumam. Šogad investori melnā zelta cenu gaida jau 150 dolāru līmenī.

Tirgu uzkarsē eksperti

Ļaunu joku ar naftas cenām izspēlēja arī ekspertu gaidas. Pagājušajā nedēļā lielās investīciju bankas mainīja prognozes naftas cenām līdz gada beigām paaugstināšanas virzienā - Goldman Sachs - par 34 USD, līdz 141 dolāram, Credit Suisse - par 14 USD, līdz 115 dolāriem par barelu, Societe Generale - par 29 USD, līdz 120 dolāriem par barelu. Kārtējais cenu uzliesmojums notika pēc tam, kad 20.maijā attiecīgajās aprindās pazīstamais investors miljardieris Būns Pekenss paziņoja, ka naftas cenas jau šogad pārsniegs 150 dolārus. Pēc Goldman Sachs vērtējuma, līdz 2010.gadam barels naftas var maksāt pat 200 dolārus.

Pēdējā laikā arvien vairāk pazīmju liecina, ka līdz gada beigām naftas kartelis OPEC un Krievija apvienos savus spēkus naftas ieguves samazināšanai, lai uzdzītu augšā naftas cenas.

Jāatgādina, kopš jūlija, kad barels naftas maksāja gandrīz 150 ASV dolārus, tagad tā cena svāstās ap 40 dolāriem. Db jau vēstīja (10.12.), ka par to var priecāties naftas importētāji un patērētāji, taču ilgtermiņā līdzekļu trūkuma dēļ investīcijām nozarē tas var novest pie melnā zelta deficīta.

Lems drīz

Nākamā OPEC valstu ministru tikšanās, no kuras tirgus gaida paziņojumu par naftas ieguves kvotu samazināšanu, paredzēta 17.decembrī. Maskava grasās pavēstīt par ieguves samazināšanu tuvāko dienu laikā, šonedēļ paziņoja Krievijas enerģētikas ministrs Sergejs Šmatko. Šis paziņojums nozīmē, ka Krievija — otra lielākā naftas eksportētāja — sper soli ceļā uz savu spēku saskaņošanu ar naftas karteli, secina laikaraksts The Financial Times, atgādinot, ka Krievija sākusi aktīvāk sadarboties ar OPEC, kurā tā ir novērotājas statusā, no septembra. Tomēr, pēc ekspertu domām, Krievijai nav grūti sniegt šādus paziņojumus, jo naftas ieguve tur rūk tāpat — hroniska investīciju trūkuma un nelabvēlīgā nodokļu režīma dēļ nozarē. Un tomēr naftas patērētājvalstis uztrauc iespējamā OPEC tuvināšanās ar Krieviju.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums 2006.gadā sasniedzis 69,3 miljonus latu, bet neto peļņa - 6,85 miljonus latu, un tas ir par 1,15 miljoniem latu jeb 20,2% vairāk, nekā plānots, liecina a/s Ventspils nafta auditētais konsolidētais 2006.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta 2006.gada apgrozījuma līmeni, kas ir zemāks par plānoto, ietekmēja dzelzceļa pārvadājumu nestabilā un iepriekš faktiski neprognozējamā situācija, kas attiecībā uz a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls atkarīga gan no Krievijas Federācijas politiski definētajiem augstajiem dzelzceļa tarifiem kravu pārvadājumiem ārpus savas valsts ostām, gan augstās naftas produktu izvedmuitas, gan no kopējās tirgus situācijas. Lai gan kopumā, neskatoties uz negatīvajiem ārējiem apstākļiem, SIA Ventspils nafta termināls pārskata periodā strādājis stabili, gūstot peļņu vairāk nekā 0,6 miljonu latu apjomā, paredzams, ka arī 2007.gadā uzņēmuma rezultāti būtiskā apmērā būs atkarīgi no sarežģītās situācijas naftas produktu dzelzceļa pārvadājumu jomā.

Kopš jūlja vidus nafta ir kļuvusi par apmēram divām trešdaļām lētāka, par ko var priecāties tās importētāji un autovadītāji. Taču ilgtermiņā tas var novest pie melnā zelta deficīta, brīdina eksperti, raksta laikraksts Dienas bizness.

Patlaban zemās naftas cenas ir atvieglojums patērētājiem un kompānijām, kas cieš no pasaules finanšu un ekonomikas krīzes. Taču, ja cenas saglabāsies tik zemā līmenī ilgstoši, tas kaitēs visiem, vēstī aģentūra Reuters. Pirmām kārtām tas novedīs pie investīciju samazināšanās naftas rūpniecībā, tādējādi arī cietīs piegādes. Lēta nafta arī mazina vēlmi taupīt enerģiju, kā arī ieguldīt alternatīvajos enerģijas avotos, tādējādi palielinot atkarību no melnā zelta un citiem ogļūdeņražiem. Lēta nafta arī destabilizē valstis, kuras ir atkarīgas no naftas eksporta, palielinot naftas tirgu svārstību iespēju nākotnē. «Protams,tagad būtu grēks neizmantot zemās naftas cenas. Tās ir kā nodokļu atlaides un kompensācija par recesiju pasaules ekonomikā. Taču nākotnē lēta nafta var novest pie krasas piegāžu samazināšanās,» Reuters citē bankas Societe Generale pārstāvi Maiku Vitneru.

SIA Skonto būve ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Valsts vides dienestam (VVD) rakstisku pamatojumu tam, kāpēc nepieciešami papildus līdzekļi, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules, kas adresētas minētajām iestādēm un to piesaistītajiem inženieriem.

Kā norādīts vēstulē, acīmredzot, darbu pasūtītājs VVD līdz galam neizprot noslēgtā līguma būtību, kas tam radījis kļūdainu priekšstatu, ka Skonto būvei uz sava rēķina ir jāizsmeļ viss gudrons, kas atrodas dīķos.

Skonto būve atgādina, ka finanšu piedāvājumus iepirkumā gan Skonto būve, gan citi pretendenti sagatavoja atbilstoši pasūtītāja norādītajiem datiem un apjomiem. Iepirkuma procedūras gaitā netika noteikts, ka VVD sniegtajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs un ka tie var būtiski mainīties projekta izpildes laikā.

Vēstulē norādīts - līguma noteikumi nenosaka, ka Skonto būve būtu apņēmusies iztīrīt visu, arī iepriekš neparedzēto gudrona apjomu, uz sava rēķina. Līgumā noteikts, ka Skonto būve apņemas izprojektēt, veikt un pabeigt darbus, kuru apjomi ir konkrēti noteikti.

Valsts vides dienests (VVD) no SIA Skonto Būve saņēmis neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams, informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Rakstisks viedoklis, pamatojums vai kādi aprēķini līdz šim laikam no uzņēmuma puses nav iesniegti. VVD uzver, ka uzņēmums neformāli izteicis dienestam vien pieņēmumus par iespējamu gudrona apjoma pārpalikumu Dienvidu dīķī pēc projektā paredzētā dīķa smelšanas termiņa beigām – 2015. gada vasarai.

Tāpat SIA Skonto Būve vides dienestam neoficiāli norādījis, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus. VVD aicinājis SIA Skonto Būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas darbu līgums.

AS Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 40.7 miljonus latu, un neto peļņa – 7.8 miljonus latu, liecina sabiedrības šā gada pirmā pusgada neauditētie finanšu rezultāti Rīgas Fondu biržā.

Kaut arī minētie rādītāji pārsniedz Ventspils naftas iepriekš publiskotās šā gada budžeta prognozes, pasaules un Latvijas ekonomiskās norises 2008.gada pirmajos sešos mēnešos ir apliecinājušas Ventspilsnaftas piesardzīgo prognožu pareizību, plānojot ārējo faktoru potenciālo ietekmi uz vairāku koncerna meitas sabiedrību darbību – tajā skaitā valūtas kursa svārstības, kuru rezultātā koncerns zaudējis kopumā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Ventspils naftas vadība jau iepriekš uzsvēra, ka 2008.gads Ventspils naftai un tās koncerna uzņēmumiem ir ļoti sarežģīts gan globālo apstākļu, gan Latvijas iekšējās ekonomiskās situācijas ietekmē. Būtisku daļu Ventspils naftas konsolidētā apgrozījuma veido ieņēmumi ASV dolāros, ko gūst, piemēram, koncerna tranzīta jomā strādājošās meitas sabiedrības – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls un naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā SIA LatRosTrans. Tādējādi šo rādītāju jūtami skāra ASV dolāra/lata kursa ievērojamais kritums par 13 % salīdzinājumā ar 2007.gada analogo periodu.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

British Petroleum (BP), kura iegūst naftu Azerbaidžanā, paziņojusi, ka visi naftas un gāzes vadi, kas šķērso Gruziju tranzītā, pārtraukuši darbu drošības nolūkos, vēsta newsru.com.

Vremja novostej saista šo informāciju ar Vidusāzijas energonesēju problēmām eksporta koridoru izveidē, kas apietu Krieviju. Naftas vadi nebija bojāti karadarbības rezultātā (Baku – Tbilisi – Džeihanas naftas vads nedarbojas sprādziena Turcijas iecirknī dēļ).

BP naftu eksportē pa alternatīviem maršrutiem: pa Baku – Novorossijskas naftas vadu un pa dzelzceļu līdz Batumi ostai. Taču ne viens, ne otrs maršruts nevar aizstāt BTD un Baku - Supsas naftasvadus, kuru caurlaidība ir 50 milj. un 15 milj. t gada laikā. Šajā situācijā naftinieki spiesti izejvielu sūknēt glabātavās, palielināt tās transportēšanu pa dzelzceļu un mēģināt vienoties ar Krieviju par papildu apjomu transportēšanu caur naftas vadu Baku – Novorossijska. Transņeftj gatava palielināt caursūknēšanas apjomus divas reizes, par vairāk nekā 80 tūkstoš tonnām mēnesī, bet vēlāk vēl kā minimums divreiz.

Ekonomikas ministrijai (EM) 75% naftas produktu – degvielas – drošības rezervju uzglabāšana Eiropas Savienības (ES) teritorijā izmaksās 8,968 miljonus latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums. Naftas produktu rezerves uzglabās Šveicē reģistrētā Vitol SA un ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistīta Latvijas kompānija Baltimar VT.

Publiskotā informācija atklāj, ka ministrijas izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu – degvielas – rezervju izveidei 75% apmērā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā, pirmās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā saņemts viens piedāvājums, taču konkurss pārtraukts, ņemot vērā nesamērīgi augsto piedāvāto cenu par vienas tonnas naftas produktu uzglabāšanu vienam mēnesim, kas būtiski ietekmēs benzīna cenu mazumtirdzniecībā.

Otrās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Šveicē reģistrētā kompānija Vitol Sa, kuras piedāvātā līgumcena ir 8,551 miljons latu. Arī trešās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Latvijā reģistrētā kompānija Baltimar VT, kuras piedāvātā līgumcena ir 417,1 tūkstotis latu.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.