Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic nācies atcelt lidojumus uz Nicu, informē lidsabiedrības pārstāvji. Tāpat nozares pārstāvji paredz, ka līdzīgi streiki drīzumā varētu notikt arī citās Eiropas lidostās.

Trešdien lidsabiedrība airBaltic atcēlusi reisu Rīga – Nica – Rīga (BT695 / BT696), kas tiek veikts līdz četrām reizēm nedēļā. Savukārt otrdien airBaltic Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ atcēla lidojumus uz Parīzi. Citas aviokompānijas, kas lido no starptautiskās lidostas Rīga, streiks Francijā nav ietekmējis, Db.lv stāstīja lidostas pārstāve Elīna Krastiņa.

Pasažieriem, kuru lidojumi tikuši reisā Rīga – Nica – Rīga, airBaltic nodrošina kuponus maltītēm un piedāvā lidot uz citiem galamērķiem, kas ir atceltā galamērķa tuvumā, pauda airBaltic pārstāvji. Tāpat «tiek darīts viss iespējamais», lai nodrošinātu pasažieriem viesnīcas, ja ielidot Nicā vai izlidot no tās nebūs iespējams aviosatiksmes dispečeru streika dēļ.

Eiropas Komisija pieņēmusi "lidostu paketi", kur trīs galvenie jaunumi ir: priekšlikums direktīvai par lidostu nodevām, paziņojums par lidostu jaudu, efektivitāti un drošību Eiropā un paziņojums par lidlauka pakalpojumu direktīvas īstenošanu, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Galvenā uzmanība pievērsta lidostu lomai turpmākajā attīstībā un Eiropas iekšējās aviācijas tirgus konkurētspējai, un tā iezīmēs Eiropas nākotnes lidostu noteikumus, nodrošinot regulējuma konverģenci starp dalībvalstīm.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Baro, kas atbild par transportu, teica: "Atbilstoši Lisabonas programmas mērķiem, Eiropas lidostām ir būtiski svarīga loma, nodrošinot ekonomisko un sociālo konkurenci Eiropā. Līdz šim Eiropas lidostām bija jārisina dažādas likumdošanas, komerciālas un ārējas problēmas, piemēram, jauda, finansējums, vide. Jauno pasākumu mērķis ir piedāvāt vienādus noteikumus, ko vienādi īsteno visā Eiropā. "Šīs paketes sagatavošanā ieguldīts daudz pārdomu, ideju un konsultāciju, un es tiešām ticu, ka tā ir pagrieziena punkts visas Eiropas lidostu noteikumu sistēmas radīšanā," viņš piebilda.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību vadītāji ir atbalstījuši satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikumu apvienot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu vienā uzņēmumā ar VAS Starptautiskā lidosta Rīga, tām kļūstot par meitas uzņēmumiem, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pilsētu vadītāji vēstulē ministram atzīst, ka šāda lidostu apvienošana sekmēs stabilu to attīstību un kvalitatīvu aviācijas pakalpojumu pieejamību.

Lai organizētu lidostu apvienošanos, izveidota darba grupa, kurā iekļauti Satiksmes ministrijas, Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību un lidostu pārstāvji. Darba grupas kompetencē ir izstrādāt lidostu apvienošanās kārtību, aprēķināt plānoto investīciju apjomu, noteikt finansējuma avotus reģionālo lidostu infrastruktūras sakārtošanai un citu saistīto jautājumi

''Reģionālo lidostu attīstība ir būtiska tautsaimniecībai kopumā, jo tā radīs jaunas darba vietas, veicinās uzņēmējdarbību, kas saistīta ar aviācijas nozares tehnoloģiju apgādi, kā arī nodrošinās lidostas zemes atjaunošanu, palielinot to pievienoto vērtību. Tāpat samazināsies maģistrālo autoceļu noslogojums un uzlabosies reģionālā pieejamība. Liepājas piemērs rāda, ka lidostas straujā izaugsme pēc starptautisko reisu atv��ršanas kļuvusi par stimulu visa Liepājas reģiona attīstībai'', uzsver A.Šlesers.

Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību vadītāji ir atbalstījuši satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikumu apvienot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu vienā uzņēmumā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", tām kļūstot par meitas uzņēmumiem. Pilsētu vadītāji vēstulē ministram atzīst, ka šāda lidostu apvienošana sekmēs stabilu to attīstību un kvalitatīvu aviācijas pakalpojumu pieejamību.

Lai organizētu lidostu apvienošanos, izveidota darba grupa, kurā iekļauti Satiksmes ministrijas, Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību un lidostu pārstāvji. Darba grupas kompetencē ir izstrādāt lidostu apvienošanās kārtību, aprēķināt plānoto investīciju apjomu, noteikt finansējuma avotus reģionālo lidostu infrastruktūras sakārtošanai un citu saistīto jautājumi

"Reģionālo lidostu attīstība ir būtiska tautsaimniecībai kopumā, jo tā radīs jaunas darba vietas, veicinās uzņēmējdarbību, kas saistīta ar aviācijas nozares tehnoloģiju apgādi, kā arī nodrošinās lidostas zemes atjaunošanu, palielinot to pievienoto vērtību. Tāpat samazināsies maģistrālo autoceļu noslogojums un uzlabosies reģionālā pieejamība. Liepājas piemērs rāda, ka lidostas straujā izaugsme pēc starptautisko reisu atvēršanas kļuvusi par stimulu visa Liepājas reģiona attīstībai", uzsver A.Šlesers.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Pēc satiksmes ministra Aināra Šlesera iniciatīvas izveidotā darba grupa, kuras mērķis bija izvērtēt iespējamo reģionālo lidostu un VAS Latvijas Gaisa satiksmes apvienošanu ar Starptautisko lidostu Rīga, beigusi darbu un iesniegusi ziņojumu ministram. Tajā minēti vairāki ieguvumi no uzņēmumu apvienošanas.

Darba grupa secinājusi, ka apvienošana dos šādus ieguvumus:

1. ļaus izveidot vienotu aeronavigācijas un lidostas pakalpojumu cenu politiku visām Latvijas lidostām. Tādējādi tiks veicināta reģionālo lidostu tīkla attīstība un īstenoti Latvijas aviācijas nozares attīstības plāni, pamatojoties uz vienādiem nosacījumiem;

2. tiks panākta koordinēta nozares attīstības un investīciju plānošana;

3. tiks nodrošināta vienota gaisa satiksmes plūsmas plānošana un organizēšana, tādējādi efektīvāk izmantojot reģionālo lidostu resursus, kā arī veicinot efektīvu reģionālo lidostu infrastruktūras attīstību atbilstoši gaisa satiksmes kustības prognozēm;

4. radīs iespēju centralizēt un optimizēt administratīvās funkcijas, administratīvo funkciju štata vietu kopējo skaitu samazinot par 20%, kā arī ļautu izlīdzināt atalgojumu starp līdzīgu funkciju darbiniekiem;

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Šodien 2008.gada 4.februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir pielicis punktu tā dēvētajai Grinbergiādei – rakstveida procesā sakarā ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurora Māra Lejas iesniegto kasācijas protestu tika izskatīta krimināllieta Aivara Lemberga apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas un 298.panta 2.daļas - atstājot spēkā Lembergu attaisnojošo spriedumu, Db.lv informēja zvērināts advokāts Armands Šūmanis.

Ar Kuldīgas rajona tiesas 2007.gada 22.maija spriedumu Aivars Lembergs tika atzīts par nevainīgu un pilnībā attaisnots viņam izvirzītajās apsūdzībās pēc Krimināllikuma 318.p.2.d. un 298.p.2.d.. Kuldīgas rajona tiesas attaisnojošo spriedumu 2007.gada 6.novembrī negrozītu atstāja Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, kura izskatīja krimināllietu sakarā ar prokurora iesniegto apelācijas protestu.

Par Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu prokurors Māris Leja iesniedza kasācijas protestu. Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā attaisnojošos tiesas nolēmumus un prokurora protestu noraidīja. Senāta nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Līdz 1. maijam interesenti, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar aviāciju un kļūt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem, var pieteikties un iesniegt dokumentus VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS), kas Latvijā nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus un pašlaik komplektē 10 studentu grupu, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

«Pašlaik ne tikai Eiropā, bet arī daudzviet citur pasaulē strauji palielinās aviolidojumu skaits. LGS pagājušajā gadā vadīja gandrīz par 9 procentiem vairāk lidojumu nekā gadu iepriekš. Arī šī gada pirmajos mēnešos lidojumu skaits palielinās, un līdz ar to aug arī dispečeru darba apjoms. Protams, ka tas reizē ar Latvijas lidostu, tajā skaitā reģionālo lidostu attīstību liek domāt par jaunu dispečeru sagatavošanu,» skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Paredzams, ka pēc studentu atlases mācības, kas notiks Helsinkos, sāksies jau augustā.

LGS topošajiem dispečeriem mācību laikā nodrošinās stipendijas un apmaksās dzīvošanas vietu, bet pēc mācību beigām garantē interesantu, labi apmaksātu darbu un sociālo garantiju paketi.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā sasniedza 882 266.26 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 4 456 501.92 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 88 darījumi, kuros tirgoja 283 277 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 180 un samazinājušies par 520 342 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu demonstrēja Lietuvos Elektrine akcijas, kuru vērtība palielinājās par 2.74%, sasniedzot 1.50 LTL. Lietuvos Energija akciju cena palielinājās par 1.46%, sasniedzot 1.39 LTL. Lietuvos Dujos akciju cena palielinājās par 1.27%, sasniedzot 3.20 LTL.

Savukārt lielāko kritumu piedzīvoja Linas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 5.45%, līdz 0.52 LTL.Klaipedos Nafta akciju cena samazinājās par 4.17%, līdz 0.92 LTL.Lisco Baltic Service akciju cena samazinājās par 2.17%, līdz 0.45 LTL.Visaktīvāk tika tirgotas Lietuvos Telekomas akcijas. Ar tām tika veikti 18 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.58LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 15 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 207 868 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 15 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 205 425 akcijas.

Zemo cenu aviokompānija Ryanair piedāvā jaunu lidojumu galamērķi uz Vāciju no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.

Turpmāk Ryanair piedāvās arī lidojumus no Viļņas uz Karlsrūi Vācijā. Lidojumi šajā maršrutā notiks trīs reizs nedēļā. Palaban Ryanair no Viļņas piedāvā sešus lidojumu galamērķus – Dublinu, Londonu, Milānu, Romu, Barselonu un Brēmeni.

Jau vēstīts, ka Īrijas zemo cenu aviokompānija, sākot no 26. oktobra, piedāvā lidojumus no Rīgas uz Bādenbādeni, Karlsrūi. Tiesa gan no šī datuma ir iespējams iegādāties biļetes, bet lidojumi sāksies nākamā gada martā. No Rīgas ar Ryanair patlaban ir iespējams lidot uz 17 lidostām – Brēmeni, Bristoli, Šarleroijas lidostu, kas atrodas netālu no Briseles, Vīzi lidostu netālu no Diseldorfas, Dublinu, Frankfurtes lidsotu, Pretvikas lidostu netālu no Glāzgovas, Karlsrūi, Līdsu, Liverpūli, Londonas Stanstedas lidostu, Milānas Bergamo lidostu, Ridži lidostu netālu no Oslo, Ciampino lidostu netālu no Romas un Stokholmas Skvastas lidostu, kā arī uz Tamperi. Savukārt no Tallinas lidostas tiek piedāvāti 11 lidojumu maršruti, ieskaitot Barselonu, Edinburgu un Londonas Lutonas lidostu.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 5 057 176.37 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 3 324 214.26 LTL. Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 189 darījumi, kuros tirgoja 341 086 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 46 un samazinājušies par 166 335 attiecīgi. Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Juru Laivininkyste akcijas, kuru vērtība palielinājās par 5.26%, sasniedzot 0.20 LTL. Klaipedos Baldai akciju cena šodien palielinājās par 2.27%, sasniedzot 9.00 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 1.58%, sasniedzot 22.50 LTL. Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Lifosa akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.44%, līdz 4.30 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 4.13%, līdz 3.02 LTL.Lietuvos Dujos akciju cena šodien samazinājās par 3.00%, līdz 2.91 LTL. Visaktīvāk šodien tika tirgotas Dvarcioniu Keramika akcijas. Ar tām tika veikti 35 darījumi Akcijas cena sasniedza 3.02LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 36 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 71 002 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 36 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 61 750 akcijas. Ar Klaipedos Nafta akcijām tika veikti 16 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.05LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 29 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 190 848 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 29 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 106 035 akcijas. Ar Lietuvos Juru Laivininkyste akcijām tika veikti 16 darījumi Akcijas cena sasniedza 0.20LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 11 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 403 559 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 11 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 123 988 akcijas. Ar Apranga akcijām tika veikti 12 darījumi Akcijas cena sasniedza 10.27LTL. Sesijas laikā netika izpildīts 21 akciju pirkšanas orderis, kurā kopumā pieprasīja 10 102 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīts palika 21 akciju pārdošanas orderis, kurā kopumā piedāvāja 9 975 akcijas. Ar Invalda akcijām tika veikti 11 darījumi Akcijas cena sasniedza 4.45LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 13 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 144 163 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 13 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 40 752 akcijas. Ar Mazeikiu Nafta akcijām tika veikti 11 darījumi Akcijas cena sasniedza 2.97LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 18 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 68 111 akciju. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 18 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 49 063 akcijas. Ar Ekranas akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 7.18LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 11 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 17 601 akciju. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 11 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 6 938 akcijas. Ar Lietuvos Telekomas akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 1.85LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 12 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 69 012 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 12 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 38 894 akcijas. Ar Vilniaus Vingis akcijām tika veikti 7 darījumi Akcijas cena sasniedza 8.47LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 18 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 25 995 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 18 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā piedāvāja 9 506 akcijas. Ar Lietuvos Dujos akcijām tika veikti 6 darījumi Akcijas cena sasniedza 2.91LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 10 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 25 212 akcijas. Sesiju slēdzot n

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 4 392 964.05 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 1 021 327.31 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 286 darījumi, kuros tirgoja 481 074 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 13 un samazinājušies par 78 958 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Grigiskes akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.65%, sasniedzot 3.12 LTL. Lietuvos Elektrine akciju cena šodien palielinājās par 3.14%, sasniedzot 3.28 LTL. Gubernija akciju cena šodien palielinājās par 1.38%, sasniedzot 7.35 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Mazeikiu Nafta akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 3.01%, līdz 3.54 LTL.Sanitas akciju cena šodien samazinājās par 2.21%, līdz 42.05 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 1.43%, līdz 2.75 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 8 396 586.42 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 6 306 995.86 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 219 darījumi, kuros tirgoja 508 287 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 9 un samazinājušies par 71 812 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Dujos akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.09%, sasniedzot 3.00 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 2.81%, sasniedzot 21.60 LTL. Utenos Trikotazas akciju cena šodien palielinājās par 2.05%, sasniedzot 8.47 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Alytaus Tekstile akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 7.14%, līdz 0.13 LTL.Sanitas akciju cena šodien samazinājās par 5.88%, līdz 16.00 LTL.Lietuvos Elektrine akciju cena šodien samazinājās par 1.77%, līdz 2.77 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 5 611 908.34 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 1 581 322.99 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 350 darījumi, kuros tirgoja 2 109 379 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 50 un palielinājušies par 1 448 016 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Lietuvos Energija akcijas, kuru vērtība palielinājās par 3.24%, sasniedzot 1.91 LTL. Panevezio Pienas akciju cena šodien palielinājās par 2.86%, sasniedzot 3.60 LTL. Bankas Snoras akciju cena šodien palielinājās par 2.41%, sasniedzot 8.50 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Kauno Tiekimas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 5.00%, līdz 0.95 LTL.Zemaitijos Pienas akciju cena šodien samazinājās par 2.75%, līdz 35.01 LTL.Klaipedos Baldai akciju cena šodien samazinājās par 2.31%, līdz 10.55 LTL.Klaipedos Nafta akciju cena šodien samazinājās par 2.31%, līdz 1.27 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 45 945 366.78 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 32 630 715.74 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 559 darījumi, kuros tirgoja 4 860 068 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 47 un samazinājušies par 655 121 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Stumbras akcijas, kuru vērtība palielinājās par 6.59%, sasniedzot 5.50 LTL. Lietuvos Elektrine akciju cena šodien palielinājās par 3.26%, sasniedzot 2.22 LTL. Mazeikiu Nafta akciju cena šodien palielinājās par 3.02%, sasniedzot 2.73 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Invalda akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.31%, līdz 4.88 LTL.Pieno Zvaigzdes akciju cena šodien samazinājās par 4.00%, līdz 4.80 LTL.Siauliu Bankas akciju cena šodien samazinājās par 3.78%, līdz 1.78 LTL.