Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot tīrā peļņa 2008. gadā bijusi 8.5 reizes zemāka nekā 2007. gadā, atsaucoties uz Aeroflot paziņojumu vēsta RIA Novosti.

Pērn Aeroflot tīrā peļņa bijusi 37 milj. ASV dolāru, bet 2007. gadā – 312.4 milj. ASV dolāru.

Aviokompānijas ģenerāldirektora vietnieks finanšu jautājumos Mihails Polubojarinovs uzsver, ka peļņas kritums galvenokārt saistīts ar aviodegvielas cenu pieaugumu un zaudējumiem, ko nesusi Aeroflot meitas kompānija Aeroflot – Kargo. Šī gada jūnija beigās Aeroflot akcionāri pieņēmuši lēmumu par šīs meitas kompānijas bankrotu.

Lai samazinātu izdevumus, Aeroflot akcionāri nolēmuši divas reizes samazināt kompānijā strādājošo topmenedžeru skaitu un turpināt īstenot pretkrīzes programmu, kas jau ļāvusi samazināt šim gadam plānotos izdevumus par 160 milj. ASV dolāru.

Lielākā Krievijas aviokompānija Aeroflot nolēmusi izlaist obligācijas par 12 miljardiem rubļu jeb 207 miljoniem latu.

Pēdējo reizi kompānija tirgoja obligācijas 2002. gadā, norāda Reuters.

Aeroflot vērtspapīrus apgrozībā nonāks divos izlaidumos, katrs pa 6 miljardiem rubļu. Obligāciju apgrozības termiņš būs trīs gadi.

Formālo iemeslu līdzekļu piesaistei kompānija nav nosaukusi. Tomēr Reuters no saviem avotiem saņēmis informāciju, ka kompānijai vajadzīga nauda, lai izpirktu personīgās akcijas no Nacionālās Rezervju korporācijas (BRK) uzņēmēja Aleksandra Ļebedeva.

2010. gada janvārī Aeroflot padomes direktori piekrita izpirkt no NRK 25,8 % kompānijas akciju. Gaidāms, ka darījums tiks veikts vairākos etapos, bet tā kopējā summa veidos 400 miljonus dolāru. Tiek plānots, ka Aeroflot daļu no tām apmainīs ar kompānijas Rostehnologija avioaktīviem.

Krievijas lidsabiedrība Aeroflot plāno izveidot valsts pirmo zemo cenu lidsabiedrību. Kompānija cer, ka jau 2014. gadā zemo cenu aviokompānija nodrošinās lidojumus no Maskavas uz Sanktpēterburgu un Krievijas dienvidu pilsētām.

Paredzēts, ka lidsabiedrības operāciju bāze atradīsies Maskavas Domodedovo lidostā, vēsta Krievijas laikraksts Vedomosti. Laikam ejot, aviokompānija varētu piedāvāt arī starptautiskus lidojumus uz Kijevu, Erevānu, Stambulu un Barselonu. Topošās lidsabiedrības lidmašīnu parku iecerēts nodrošināt ar 40 Boeing 737 lidmašīnām. Krievijas zemo cenu aviokompānijas nosaukums vēl nav atklāts.

Aviācijas tirgus eksperti vērtē, ka Krievijā pieprasījums pēc zemo cenu lidojumiem prognozējams augsts. Krievijas iedzīvotājiem, lai pārvietotos starp milzīgās valsts pilsētām, daudz laika nepieciešams pavadīt vilcienos, kuriem laba alternatīva būtu lēti avioreisi. Savukārt atvaļinājumu kaimiņvalsts iedzīvotāji izvēlas pavadīt Turcijā un Vidusjūras valstu kūrortos, uz kurieni arī plāno lidot topošā lidsabiedrība.

CNBC publicējis pasaulē labāko starptautisko aviokompāniju sarakstu, kura godpilnajā pirmajā vietā ierindota Qatar Airways.

Tās gaisa kuģu parkā ietilpst 97 lidmašīnas, un mītnes vieta ir Katara. 1994.gadā dibinātajai aviokompānijai esot viens viens no visjaunākajiem gaisa kuģu parkiem pasaulē - vidējais lidmašīnas vecums ir četri gadi. Qatar Airways ir viena no visstraujāk augošajām aviokompānijām pasaulē ar vairāk nekā 100 starptautiskiem galamērķiem sešos kontinentos.

2. vietā - Singapore Airlines.

Tās gaisa kuģu parkā ietilpst 112 lidmašīnas, un mītnes vieta ir Singapūra.

Aviokompānija dibināta 1972.gadā. Tā bija pirmā aviokompānija, kas 1970.gadā ekonomiskajā klasē piedāvāja bezmaksas maltītes un dzērienus. 2008.gadā pārvadātājs kļuva par pirmo, kas izmantoja Airbus A380. Tā ir pasaulē otra lielākā aviokompānija pēc tirgus kapitalizācijas.

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Krievijas aviācijas kompānijas Aeroflot ienākšana Tallinā palielinās lidostā apkalpoto pasažieru skaitu par 100 tūkstošiem gadā, raksta Baltic-Course.com.

Aeroflot pēc 16 gadu pārtraukuma atsāks lidojumus maršrutā Tallina – Maskava. Šajā maršrutā pašlaik lido arī Estonian Air un UTair, tomēr Aeroflot «neatņemšot» pasažierus šim aviokompānijām, bet palielinās tirgu, norādījis Tallinas lidostas valdes loceklis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov).

Aeroflot lidojumi nenodrošinās tikai Krievijas tūrismu plūsmu uz Igauniju, bet arī radīs konkurenci Somijas aviokompānijas Finnair lidojumiem virzienā uz Āziju, kā arī papildinās Aeroflot lidojumus uz Āfriku un Ziemeļameriku.

Kopumā šogad Tallinas lidosta cer apkalpot 2,2 miljonus pasažieru.

Krievijas aviokompānijas Aeroflot 30 % akciju īpašnieks, miljardieris Aleksandrs Ļebedevs uzskata, ka viņa interses kompānijas padomē var pārstāvēt dēls - trīs mēnešus vecs zīdainis.

Ļebedevs aģentūrai Reuters klāstījis, ka uzrakstījis humora pilnu vēstuli Aeroflot vadībai un Krievijas valdībai, kurā piedāvājis kompānijas padomē iekļaut savu dēlu Ņikitu Ļebedevu. Kompānijas kontrolpakete pieder Krievijas valdībai.

Būdams Aeroflot direktoru padomes loceklis, uzņēmējs agrāk izteicis viedokli, ka pēc 2008. gada rezultātiem kompānijas dividendes būtu jāizmaksā pilnā apjomā, taču viņa vēlme neguva atbalstu. Tagad miljardiera neapmierinātību izsaukusi kompānijas vēlme sponsorēt futbola klubu ACSK un Soču olimpiādi, kā arī nomāt biroja telpas Maskavas centrā papildus birojam Šeremetjevā.

Ir iegūts apstiprinājums tam, ka lidmašīnas atliekas, kas atrastas ūdenī 650km no Brazīlijas krasta, ir no pazudušās Francijas aviokompānijas lidmašīnas. Turklāt nākusi atklātībā informācija, ka dažas dienas pirms lidmašīnas pazušanas Air France draudēts ar bumbas ievietošanu.

Saskaņā ar foxnews.com rakstīto tikusi aizkavēta Air France lidmašīnas, kurai bija jādodas no Buenosairesas uz Parīzi, pacelšanās pēc tam, kad aviokompānija saņēma telefoniskus draudus par bumbas ievietošanu. Tas noticis tikai dažas dienas pirms mistiskās citas lidmašīnas pazušanas.

Policija un lidostas darbinieki 27.maija vakarā Buenosairesas Ezeiza lidostā pavadījuši 90 minūtes, meklējot lidmašīnā sprāgstvielas, taču neko neesot atraduši. Lidmašīnas pārmeklēšanas laikā pasažieri no lidmašīnas neesot evakuēti un vēlāk veiksmīgi ieradušies galamērķī Parīzē.

Taču dažas dienas vēlāk mistiski pazuda cita Air France lidmašīna, kuras atliekas tagad atrastas okeānā.

Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins kritizējis Krievijas lielāko aviosabiedrību Aeroflot par centieniem paplašināt pašmāju tirgus daļu, pērkot lidmašīnas no Boeing Co un Airbus SAS, ziņo Bloomberg.

«Es vēlos saprast, cik daudz vietējo tehnoloģiju Aeroflot iegādāsies,» V. Putins sacījis tikšanās laikā ar kompānijas vadītāju Vitāliju Saveļjevu. «Jūs vēlaties dominēt vietējā tirgū, bet jūs negribat pirkt Krievijas tehnoloģijas. Tā nedara,» viņš piebildis.

Rezultātā V. Saveļjevs solījis nākt klajā ar jaunu plānu, lai iegādātos vairāk pašmāju lidmašīnu.

Aeroflot pašmāju tirgus daļas, kas patlaban ir 25%, paplašināšana ir kompānijas galvenais stratēģiskais uzdevums, V. Saveļjevs stāstījis V. Putinam.

Aviokompānija plānojot iegādāties 22 Boeing 787 Dreamliner un 22 Airbus A350 lidmašīnas. Kompānija arī piekritusi iegādāties 30 Sukhoi Co. SuperJet lidmašīnas.

Otrdien Krievijas akciju tirgus indekss Micex saruka, reaģējot uz Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot vērtspapīru cenas kritumu, raksta Bloomberg.

Aeroflot cena samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš marta pēc tam, kad laikraksts Vedomosti ziņoja, ka valdība apsver iespēju piemērot ierobežojumus Eiropas aviolidojumiem, jo tādējādi varētu tikt iedragātas uzņēmuma finanses. Aeroflot akcijas cena saruka par 5,8% līdz 46,99 rubļiem, kas ir zemākā cena kopš 18. marta.

Vedomosti ziņoja, ka Krievija varētu ierobežot vai aizliegt Eiropas aviokompāniju lidojumus pāri Sibīrijai uz Āziju. Šie ierobežojumi varētu būt ļoti negatīvi Aeroflot, kurš iekasē komisijas maksas no ārvalstu aviokompānijām par tiesībām šķērsot Sibīriju, norāda Otkritie Capital analītiķe Irina Stupačenko. Pērn šie maksājumi sasniedza 170 miljonus dolāru jeb 18% no kopējā EBITDA.

Krievijas otra lielākā aviokompānija Transaero vēl izpilda tikai atsevišķus lidojumus uz starptautisko lidostu Rīga, aģentūru LETA informēja lidostā.

Tomēr pārsvarā Krievijas lidsabiedrības reisi tiekot atcelti un pasažieri tiekot pārformēti uz citu kompāniju reisiem, skaidro lidostā.

Arī šodien atcelti reisi uz un no Rīgas, liecina informācija lidsabiedrības mājaslapā.

Kā ziņots, Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs paziņojis, ka bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot.

«Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja,» norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi sāksies 5.jūlijā un tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Lietuvas aviokompānija flyLAL ar agresīvu cenu politiku nolēmusi ielauzties Latvijas aviotirgū, tādējādi saasinot konkurenci.

Aviosabiedrība flyLAL-LithuanianAirlines, jau sākot ar 30. martu, uzsāks lidojumus no Rīgas uz Viļņu, tādējādi piedāvājot Latvijas klientiem plašas iespējas caur Viļņas lidostu nokļūt 14 dažādos galamērķos Rietumeiropā, kā arī Maskavā un Kijevā. Lielākā daļa galamērķu tieši pārklājas ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisiem, radot tiešās konkurences apstākļus starp abām aviokompānijām. Abām aviokompānijām jau ir sīvas konkurences apstākļi Viļņas lidostā, kur airBaltic 2006. gadā izspieda Lietuvas nacionālo aviokompāniju no līderpozīcijām. Vēl 2005. gadā Lietuvas aviokompānija pārvadāja 40.4% visu Viļņas lidostas pasažieru, bet airBaltic vien 25%, savukārt jau 2006. gadā attiecība bija 28.7% pret 32.49% par labu airBaltic. 2007. gadā šī starpība pieauga - 36.1% pret 27.6% par labu airBaltic. «Varbūt par ne visiem 100%, bet nosacīti to, protams, varat saukt arī par mūsu atbildes gājienu,» ienākšanu Rīgā komentē flyLAL ārējo sakaru direktors Ļutaurs Tarabrins (Liutauras Tarabrinas).

Bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot, piektdien paziņoja valsts ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs.

Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja, norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Taču Aeroflot nespēja vienoties ar Transaero kreditoriem par aviokompānijas 250 miljardu rubļu (3,4 miljardu eiro) parādsaistību restrukturizāciju un nepaguva noteiktajā termiņā iegādāties 75% akciju daļu.

Aeroflot ceturtdienas vakarā pavēstīja, ka neplāno izteikt atkārtotu piedāvājumu Transaero pārņemšanai.

Krievijas transports ministrs Maksims Sokolovs norādīja, ka Transaero vairs nespēj pilnībā pildīt savas finansiālās saistības un civilās aviācijas dienests licis aviokompānijai pārtraukt biļešu tirdzniecību.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Eiropas lielākais lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja, ka šajā gadā tā ir saņēmusi pasūtījumus par 1 100 lidmašīnām, ziņo Telegraph.

Dubaijas izstādē kompānija Airbus ir pārdevusi vairāk nekā 160 lidmašīnas. Par 13,5 miljardiem USD kompānija DAE Capital pasūtīja 100 Airbus lidmašīnas, aviokompānija Air Arabia pasūtīja 34 A320 lidmašīnas, bet aviokompānija Arabian Airlines pasūtīja 22 A320 lidmašīnas.

Jāatzīmē, ka kompānija DAE Capital ir nolēmusi pasūtīt vēl 100 lidmašīnas, bet lidmašīnas kompānija pasūtīs no Airbus konkurenta Boeing.

Dubaijas izstādē lidmašīnas tika iepirktas par vairāk nekā 82 miljardiem USD.