Kā atbildes rīcību aktīvai būvniecībai Krievijas ziemeļrietumu, īpaši Pēterburgas un Ļeningradas apgabala ostās, Baltijas valstu ostas kaļ paplašināšanās plānus, vēsta laikraksta Lietišķā Pēterburga (Деловой Петербург) interneta portāls dp.ru.

Baltijas valstu ostas izstrādā plānus, kas ļautu tām palielināt savas darbības jaudas. Liepājas ostā tiks izbūvēts terminālis beramkravu apkalpošanai, Rīgas Brīvostā – terminālis minerālmēslojuma kravu apkalpošanai, turklāt Rīgas brīvosta un Klaipēdas ostas paziņojušas par kuģošanas kanālu padziļināšanas darbiem, vēsta dp.ru.

Lietišķās Pēterburgas aptaujātie eksperti nenoliedz, ka vērienīgie paplašināšanās darbi Baltijas ostās varētu būt atbildes reakcija aktīvajiem būvniecības darbiem Krievijas ziemeļrietumu ostās. Darbu uzsākot Ustlugas ostai, Baltijas valstu ostas ir zaudējušas ievērojamu daļu Krievijas kravu un tranzītkravu.

«Ustlugas termināļu īpašnieki ir arī kravas īpašnieki, tādēļ viņi ir ieinteresēti kravas eksportēt no saviem termināļiem, nevis īrēt laukumus citās ostās. Šī iemesla pēc vienīgais drauds kravu apkalpošanai Ustlugas ostā ir ekonomiskā krīze,» dp.ru norādīja kompānijas Ustluga pārstāvji.

Baltijas valstu ostu novērošana ir normāla parādība konkurences cīņā par kravu plūsmas nodrošināšanu pēc krīzes, uzskata uzņēmuma Dorn ģenerāldirektors Andrejs Karlovs. Baltiešu un somu ostu priekšrocības ir attīstīta infrastruktūra, serviss un kravu drošības garants, uzskata A. Karlovs.

Interese par Baltijas ostām Krievijā varētu palielināties pēc tam, kad tā būs iestājusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, norāda eksperte Nadzežda Mališeva.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra