Kravu apjoma samazinājuma ātrums Latvijas ostu termināļos ir atkarīgs no kaimiņvalsts politiskajiem lēmumiem un ekonomiskā izdevīguma, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas naftas nozares uzņēmumu izteiktais atbalsts kaimiņvalsts naftas cauruļvadu monopoluzņēmuma Transneft ierosinājumam palielināt Krievijas ostu apgrozījumu uz Latvijas ostās apkalpoto kravu rēķina DB aptaujātajiem tranzīta jomas ekspertiem, protams, nebija nekāds pārsteigums. Viņu domas gan nedaudz atšķīrās par to, cik ātri tas notiks un kas būtu darāms šo kravu aizstāšanai.

Latvijas ostās šā gada deviņos mēnešos kopumā pārkrauti 19,18 milj. tonnu naftas produktu, liecina Satiksmes ministrijas dati. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta datiem 10,3 milj. tonnu veido Krievijas naftas produkti. Nozares eksperti gan uzsver, ka, piemēram, caur Rīgu eksportēto Baltkrievijas naftas produktu ražošanai izjvielas piegādā Krievija.

Latvijas politiķiem pirmajā vietā ir politika, bet ekonomika – pēdējā, norāda SIA Naftimpeks līdzīpašnieks Raimonds Kisiels, runājot par aso retoriku Krievijas virzienā. «Stipra valsts ir paēdusi valsts,» uzsver uzņēmējs, piebilstot, ka biznesam patīk stabilitāte un miers, nevis asi izteikumi. Viņaprāt, Latvijas interesēs šobrīd ir būt neitrālai. Tai pašā laikā viņš atzīst, ka kravu aizplūšana uz Krieviju notiks jebkurā gadījumā. To, ka politiķiem nevajadzētu kaitēt biznesam, saka arī SIA Ovi valdes priekšsēdētājs Vladimirs Oderovs, atzīstot, ka Krievijas naftas produktu aizplūšana gan atstātu ietekmi uz uzņēmumu, taču nebūtu kritiska kravu izcelsmes valstu un produkcijas dažādības dēļ. Tai pašā laikā, pēc viņa teiktā, varētu tikt paplašināta sadarbība ar Baltkrieviju, taču te svarīgu lomu spēlēs Latvijas dzelzceļa tarifi.

Fakts, ka Krievija ļoti aktīvi attīsta savas ostas, kas nākotnē var samazināt kravu plūsmu caur Latviju, nav nekāds jaunums, par to tiek runāts jau gadiem, norāda valsts a/s Latvijas dzelzceļš meitas uzņēmuma LDz Cargo rīkotājdirektora vietnieks organizatoriskos jautājumos Eduards Čerņavskis. Tāpat palielinās pārvadātāju un tranzīta koridoru savstarpējā konkurence, un pašreizējās ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē šo konkurenci tikai pastiprina. «Attiecībā uz LDz Cargo pagaidām izmaiņu līgumos ar klientiem nav, un kravas tiek pārvadātas saskaņā ar līdzšinējām vienošanām,» saka E. Čerņavskis.

«Latvija ar šo situāciju vienmēr ir rēķinājusies, jo nevienam nav noslēpums, ka mūsu tranzīta joma vienmēr bijusi daļēji atkarīga no Krievijas. Visiem zināms, ka Krievija jau ilgāku laiku attīsta savas ostas un Latvija nevar šo procesu ietekmēt,» pauž Satiksmes ministrijas (SM) tranzīta politikas direktors Andris Maldups.

Krievijas transporta stratēģijā 2030 Baltijas valstis (kravu pārvadājumu apjomu ziņā) ir kā balts plankums, norāda Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Savukārt šobrīd naftas produkti Latvijas ostās ir tikai zemāku izmaksu un augstākas pakalpojumu kvalitātes dēļ. Ņemot vērā kaimiņvalsts politiku, Ventspils realizē industrializācijas plānu un negaida kravu apgrozījuma pieaugumu ostā. Pēc viņa teiktā, vēl pārskatāmā nākotnē kravu apjoms Ventspils ostā varētu sarukt līdz 20 milj. t (2013. gadā tie bija 28,8 milj. t).

Visu rakstu Krievijas naftas produktu aizplūšana ir neizbēgama lasiet pirmdienas, 20. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4.lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra