Dienas Bizness

  • 22 trešdiena,
    februāris

    Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8486

    USD: 1.0537

Ražošana

Krievu salas projektā riskus vairs nesaskata  

Kravu īpašnieku investīcijas un sarunas ar Eiropas Komisiju dod cerības uz sekmīgu projekta īstenošanu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projekts paredz ogļu pārcelšanu no centra uz Daugavas kreiso krastu, un tā kopējās attiecināmās izmaksas ir 133,6 milj. eiro, tostarp 77,2 milj. eiro – līdzfinansējums no Kohēzijas fonda (KF). Uz 2015. gada 16. jūniju Satiksmes ministrija (SM) apstiprinājusi 70% (54,2 milj. eiro) KF līdzfinansējuma maksājumu. Tāds ir vērienīgajā projektā iesaistīto pušu vēstījums šobrīd, kas nomainījis aso vārdu apmaiņu pagājušajā gadā, kad tās vainoja viena otru saistību nepildīšanā, biedējot pat ar projekta pilnīgu izgāšanos vai Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma zaudēšanu.

Cer nezaudēt

Salīdzinājumā ar pērno gadu patlaban process norit raiti, un sadarbība ar Rīgas brīvostas pārvaldi (RBP) ir daudz veiksmīgāka nekā līdz šim, atzīst SIA Riga Coal Terminal (RcoT) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Pēc viņa teiktā, kompānija pie savas infrastruktūras (iekārtas, daļa laukumu, komunikāciju tīkli) izveides ķersies uzreiz pēc RBP darbu pabeigšanas, un ogļu pārkraušana uz Krievu salu (KS) varētu tikt pārcelta pakāpeniski, to pabeidzot vēlākais līdz 2018. gada beigām. «Principā šobrīd būtiskus riskus projekta mērķu sasniegšanā neredzam,» saka RBP KS projekta vadības vienības vadītāja Sanita Kaire. Un RBP valdes loceklis, SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš uzsver, ka izveidojusies laba sinerģija un cieša sadarbība visu trīs pušu starpā. RBP papildu veicamo darbu apjomi, kas neietilpst KF līdzfinansējuma ietvaros un par ko nebija vienošanās rudenī, tagad ir saskaņoti, saka R. Veckāgans, kā piemēru minot termināļa palaišanai nepieciešamo elektrības jaudu nodrošināšanu, kas tiks veikta paralēli RcoT iekārtu uzstādīšanai. Tāpat tiks izveidoti papildu četri dzelzceļa sliežu atzari, arī daži pievedceļi RcoT teritorijā, piebilst S. Kaire. Šobrīd gan notiek diskusija ar Eiropas Komisiju (EK) un EK un Eiropas Investīciju bankas izveidotā tehniskā atbalsta instrumenta JASPERS ekspertiem par projekta mērķa sasniegšanu, nodrošinot daļēju ostu darbību pārcelšanu uz Eksportostu, proti, ogļu kravas pārceļot uz KS, bet pārējās beramkravas un ģenerālkravas atstājot Eksportostas teritorijā ārpus pilsētas vēsturiskā centra, norāda SM Investīciju departaments. Latvijas puse cenšas vienoties ar EK par to, ka projekta izdevumu attiecināmības termiņš ir šī gada beigas, bet projekts tiktu īstenots un tā mērķis sasniegts līdz 2018. gada beigām.

Visu rakstu Krievu salas projektā riskus vairs nesaskata lasiet 1. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Reklāma