Jaunākais izdevums

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Neskaidra, ar visām no tā izrietošajām sekām, jo jautājumi tikai vairojas, atbilžu uz tiem nav, un šobrīd nav pat pārliecības par to, ka uz šiem jautājumiem kāda amatpersona vispār atbildēs. Stividorkompānijas darbība un rīcība ir saistīta ar vērienīgo Krievu salas projektu, kur sākotnēji ar ES līdzfinansējumu RBO pārvaldei ir jāuzbūvē infrastruktūra un divu gadu laikā pēc nodošanas jāuzsāk kravu pārkraušana.

2005. gadā Rīgas dome pieņemtajā pilsētas teritoriālplānojumā paredzēja pārtraukt kravu pārkraušanu Rīgas centrā – Andrejsalā un Eksporta ostā – un pārcelt to uz Krievu salu, tāpēc šajā teritorijā strādājošā SIA Rīgas centrālais termināls (kuras reorganizācijas rezultātā izveidojās SIA Riga Coal Terminal) ar RBO pārvaldi 2006. gadā noslēdza divus līgumus: vienu par Krievu salas nomu (66,7 ha platībā) un otru par šīs teritorijas attīstīšanu – infrastruktūras izbūvi. RBO šim mērķim piesaistīja ES Kohēzijas (izlīdzināšanas) fonda līdzekļus.

Saskaņā ar līgumu, kas paredz infrastruktūras izbūvi, Rīgas brīvostas pārvaldei bija jāprojektē, jāuzbūvē, jānodod ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai stividori varētu sekmīgi strādāt.

Neviens no šajā līgumā noteiktajiem uzdevumiem nav izpildīts arī pašlaik, kaut gan izpildes termiņš bija 2012. gada 20. decembris. Jāņem vērā, ka ar uzņēmumu, kuram šajā teritorijā būs jāstrādā, līdz šim brīdim nav saskaņots infrastruktūras tehniskais projekts. Vēl vairāk, būvniecība notiek nepilnīgi, kas liecina, ka stividorkompānija no RBO saņems nevis funkcionējošu infrastruktūru, bet gan tādu, kurā būs vajadzīgi vēl desmitiem miljonu eiro ieguldījumi.

Krievu salā taču notiek būvdarbi! Kas tieši netiek celts?

Līgumā ir paredzēta astoņu piestātņu izbūve 1770 m garumā, bet projektētas un būvētas tiek tikai divas piestātnes 600 m garumā. Ir plānots kravas laukums ar slodzi 20 t/m2. Bet nav vispār nekā! Līgumā iecerēti dzelzceļa pievedceļi ar jaudu 500 vagonu diennaktī, bet realitātē tie ir tikai daļēji projektēti, trūkst četru pievedceļu, nav izvelkamā ceļa un jauda ir nulle. Faktiski šādā situācijā stividorkompānija nevar veikt kravu pārkraušanu nomātajā teritorijā, jo vairāk tāpēc, ka plānotais dzelzceļa pievedceļu mezgls ir veidots tā, ka vagonu apstrādi varēs veikt tikai Strek vajadzībām būvētajā terminālī. Tas vēl nav viss. Tiek izdarīts ultimatīvs spiediens uz stividorkompāniju par to, lai līdz šā gada septembra beigām noslēgtu līgumu, kura projektu uzņēmums nemaz nav saņēmis. Kā var parakstīt līguma projektu, kas nav pat redzēts, izvērtēts? Kā situācijā, kad RBO nav pabeigusi infrastruktūras būvniecību, stividorkompānija līdz 2016. gada beigām lai veic ieguldījumus un uzsāk kravu pārkraušanu šajā teritorijā? Ja situācija nemainās, tad uzņēmums neredz iespēju uzsākt savu darbību Krievu salā.

Cik bijāt plānojuši ieguldīt?

Jautājums jāskatās kontekstā ar brīvostas finansētās infrastruktūras apjomu, un tikai pēc tam ir privātkompānijas ieguldījumi. Infrastruktūras tehniskais projekts ar stividorkompāniju nav saskaņots, kaut gan tas tiek būvēts, lai stividorkompānija tur strādātu. Par šo jautājumu ir arī tiesvedība, taču pat tā nemotivēja Rīgas brīvostas pārvaldi saskaņot būvējamo infrastruktūru. 2006. gadā, noslēdzot līgumu, rēķinājāmies ar esošo iekārtu uzstādīšanu Krievu salā, kas izmaksātu nedaudz. Izprotot rīdzinieku vēlmes, bijām gatavi papildus ieguldīt investīcijas līdz 70 milj. eiro modernākos tehnoloģiskos risinājumos, lai varētu veikt slēgto kravu pārkraušanu.

Diemžēl BRO pārvalde vispār nav uzbūvējusi līgumā paredzētos kravu laukumus, kas būtu piemērojami vienai vai otrai tehnoloģijai. Skaidrs, ka ir nopietni jāpieslēdzas Rīgas domei, lai atrastu saprātīgākos un izdevīgākos risinājumus, taču tas nenotiek. Ja būtu saskaņots tehniskais projekts, kā to paredz noslēgtais līgums, tad varētu prognozēt, ka iekārtas var uzstādīt un savienot ar dzelzceļu, piestātnēm, laukumiem bez papildu ieguldījumiem infrastruktūrā. Lai varētu pasūtīt iekārtas, finansēt tās ar bankas kredītu, izgatavot, atvest un uzstādīt, ir vajadzīgi aptuveni divi gadi. Uzņēmumam ir izstrādāti vairāki attīstības scenāriji darbībai Krievu salā, taču šīs ieceres būtiski mainās, ja stividorkompāniju kā nomnieku grib piespiest būvēt publisko infrastruktūru – piestātnes, kravu laukumus, dzelzceļa infrastruktūru, kurai pēc līguma jau bija jābūt uzbūvētai.

Šādā situācijā izmaksas var sasniegt 130 milj. eiro. Vēl vairāk, ja RBO būtu saskaņojusi tehnisko projektu, tad, iespējams, piestātnes izmaksātu ievērojami lētāk (aptuveni četras reizes), jo mums ir pieredze līdzvērtīgu projektu realizēšanā, kas, starp citu, var likt apšaubīt ES līdzfinansējuma saņemšanas pamatotību. Izvēlētais piestātņu risinājums nav vajadzīgs. Četras piestātnes ogļu pārkraušanas vajadzībām varēja izbūvēt divas, trīs vai pat četras reizes lētāk, jo līdzīgi projekti ir īstenoti arī tepat Rīgas ostā. Par ietaupīto naudu varēja izbūvēt piestātnes citu kravu pārkraušanai, kuras jāizbūvē saskaņā ar 2006. gada līgumu. Interesanti, ka sākotnēji bija paredzēta vēl viena kārta, kurā bija iecerēta pārējo piestātņu un infrastruktūras izbūve.

Rīgas brīvosta no šīs projekta realizācijas kārtas atteicās, tādējādi apliecinot, ka pārējām kravām tiks ierādīta cita vieta. Dīvaini arī, ka ES lēmums par Kohēzijas finansējumu 2012. gadā ir pieņemts, pamatojoties uz Rīgas brīvostas sniegtajiem tobrīd novecojušajiem 2006. gada datiem par kravu apjomu.

Vai Rīgas brīvostas un pilsētas administrāciju esat informējuši par šīm problēmām?

Ne vienu reizi vien. Sākotnēji centāmies atrast kompromisu ar RBO pārvaldi. Piedāvājām uz Krievu salu pārcelt tikai ogļu kraušanu, bet pārējās kravas – uz jebkuru citu vietu ostā, tāpēc lūdzām projektēt un arī uzbūvēt Krievu salā piestātnes citu kravu pārkraušanai, trūkstošo piestātņu vietā ierādīt alternatīvas piestātnes ar atbilstošu infrastruktūru. RBO vadības publiskie paziņojumi liecina, ka tā apzinās, ka uz Krievu salu varēs pārcelt tikai ogļu kravas. No RBO neesmu saņēmis konstruktīvas atbildes uz šiem priekšlikumiem. Ir cita «atbilde»: vai nu labprātīgi piekrītiet nepilnīgajai apbūvei (noslēdzot infrastruktūras nomas līgumu), vai (tieši pēc Saeimas vēlēšanām) būs paziņojums, ka kravu operācijas Eksporta ostā ir jāpārtrauc bez iespējām jebko pārcelt uz izbūvētajām Krievu salas piestātnēm un salas infrastruktūra tiks nodota cita stividora rīcībā.

Ir nosūtīts vairāk nekā 14 vēstuļu, uz kurām nav saņemtas atbildes, ja neskaita atrakstīšanās vēstules, tādēļ šā gada augusta beigās vēstule ar visu informāciju un problēmām tika nosūtīta premjeram, ekonomikas, satiksmes, finanšu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kā arī Rīgas domes priekšsēdētājam. Zināšanai šī vēstule tika nosūtīta arī Ārvalstu investoru padomei, Latvijas dzelzceļam, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Kāpēc Riga Coal Terminal ir tādas problēmas, ja otra stividorkompānija jau esot parakstījusi Krievu salas termināla nomas līgumu?

Krievu salas projekta izstrādē pirms tā iesniegšanas ES piedalījās Vladimirs Makarovs (toreiz RBO pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors), kurš šobrīd strādā kompānijā Strek.

Pēc publiskajiem paziņojumiem, ar SIA Strek ir parakstīts šāds līgums, taču, pēc neoficiālām ziņām, saskaņošana notikusi visu šī gada vasaru. Savukārt ar stividorkompāniju paredzēts noslēgt līgumu mazāk kā divu nedēļu laikā, jo joprojām nav saņemts līguma projekts.

Jau pašlaik tiek maksāta milzīga nomas maksa par Krievu salas smiltīm. Atbilstoši līguma nosacījumiem Strek saņems tik piestātņu, cik izmanto šobrīd, precīzāk – divas, un tas ir tikpat, cik stividorkompānijai, kaut gan Strek pārkrauj trīs reizes mazākus apjomus kā stividorkompānija. Šis fakts, kā arī tas, ka Rīgas brīvosta ir apsolījusi «uzdāvināt» Strek par Eiropas naudu uzbūvētās piestātnes, bet no stividorkompānijas prasa miljonos mērāmu nomas maksu, liecina par šī uzņēmuma īpašo labvēlības statusu brīvostā. Nav pārsteigums, ka Strek līgums izrādās saskaņots dienā, kad RBO valdei bija jālemj par pārvaldnieka atlaišanu, lai gan stividorkompānija vēl nav saņēmusi vienošanās līguma projektu.

Nav skaidrs, kas tiks piedāvāts nomai un ar kādiem nosacījumiem. Cik zināms, ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums tiek saņemts, lai nodrošinātu līdzšinējās konkurētspējas nodrošināšanu, kas šajā gadījumā ir atbilstoša infrastruktūra. Šobrīd Andrejsalā un Eksporta ostā darbs notiek 15 piestātnēs ar kopējo garumu virs 2,3 km, savukārt apstiprinātais Krievu salas projekts paredz pieejamas tikai divas nefunkcionālas piestātnes, un divas jau ir iznomātas kompānijai Strek.

Kādas sekas var būt, ja konfrontācija turpināsies?

Stividorkompānijas rīcībā esošā informācija liecina, ka pilnīga pārcelšanās no pašreizējām teritorijām Andrejsalā un Eksporta ostā nav iespējama tieši atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ Krievu salā. Ja Rīgas brīvostas pārvalde ar citu valsts institūciju atbalstu draudēs, ierobežojot kuģu ienākšanu, vai īstenos savus draudus, tādējādi piespiežot uzņēmumu izbeigt kravu pārkraušanu, iestāsies neatgriezeniskas sekas un tiks radīti neizmērāmi zaudējumi, tādi kā Latvijas tranzītkoridora konkurētspējas krišanās, būtiska tautsaimniecības rādītāju samazināšanās un darbavietu zudums!

Pastāv risks, ka Krievu salas projekts nesaņems kredītiestāžu finansējumu, ja nebūs precīzi definēti nosacījumi par piedāvāto infrastruktūras apjomu.

Stividorkompānijai ir kredītiestāžu finansēšanas piedāvājumi, taču finansējuma saņemšanai bankā ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka Rīgas brīvostas pārvalde izpildīs savas būvniecības saistības noteiktajā termiņā un skaidrā apjomā, ar precīzu juridisko un tehnisko dokumentāciju. Šos dokumentus brīvostas pārvalde nespēj iesniegt jau ilgāk nekā septiņus gadus, apliecinot sevi kā nestabilu partneri. Stividorkompānijai nav iespējams pārcelties uz Krievu salu, ja Rīgas brīvostas pārvalde un galvaspilsētas pašvaldība nepilda savas saistības!

Stividorkompānijas lielākais īpašnieks ir Šveices kompānija Mir Trade AG, kura ir grupas uzņēmums holdingam, kas ir lielākais ogļu transportētājs caur Latviju – pērn Rīgas ostā pārkrāva 12,5 milj. t, kas bija teju trešdaļa no visām Rīgā pārkrautajām kravām, un vienlaikus nodrošināja ap 20% no Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma.

Negribētos, ka mūsu partneri ogļu kravu pārvadājumus īstenotu caur citu ostu kaimiņvalstīs, kuras labprāt izmantotu šo iespēju.

Sliktākais scenārijs būtu, ja ārvalstu investors vērstos ar daudzmiljonu investīciju strīdu pret Latvijas valsti. Protams, vēl ir jautājums, vai ES auditori atzīst RBO būvēto superdārgo infrastruktūru un tās izveides pamatotību. Ja radīsies problēmas – neatzīstot tēriņu pamatotību, šīs saistības nāksies segt Latvijas valstij.

Kopumā, mehāniski summējot iespējamos zaudējumus, var saskaitīt vairākus simtus miljonus eiro. Kam tas ir izdevīgi, nezinu, bet noteikti ne Riga Coal Terminal, ne Latvijas tranzītbiznesam, ne valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Riga Coal Terminal Krievu salas attīstīšanā sadarbosies ar Ķīnas kompāniju

Dienas Bizness, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Riga Coal Terminal (RCT) vienojies ar Ķīnas kompāniju China Harbour Engineering Company (CHEC) par sadarbību un investīcijām Krievu salas attīstībā, informē Rīgas Tirdzniecības ostas sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule-Karpova.

Ar Ķīnas uzņēmumu pagājušajā nedēļā parakstīts sadarbības memorands par stratēģisko sadarbību, kas paredz investīciju projekta realizāciju un specializētas ostas infrastruktūras izbūvi Rīgas Brīvostas teritorijā - Krievu salā. Vienoties par konkrētu sadarbības modeli paredzēts līdz šī gada beigām.

«Krievu salas projekta realizācija paredz ostas aktivitāšu pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kas šobrīd ir viena no galvenajām Rīgas Brīvostas attīstības prioritātēm. Riga Coal terminal rīkojas saskaņā ar Rīgas ostas 2009.-2018. gada attīstības programmu un sadarbībā ar kompāniju CHEC plāno realizēt kopīgu investīciju projektu, kas ievērojami palielinās Rīgas ostas kravu pārkraušanas apjomus un uzlabos Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju», norāda Riga Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Brīvostas valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos, konstatējuši valsts ieceltie ostas valdes locekļi.

Viņi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu, informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldnieks neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs savā darbībā nav spējis nodrošināt valdes pieņemto lēmumu izpildi noteiktajos termiņos, radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norāda ministrija.

Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija Riga Coal Terminal - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļu teritorijā norit vēju slāpējošā žoga izbūve - tas būs 23 metrus augsts un vairāk nekā divus kilometrus garš, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Žoga galvenais uzdevums būs novērst ogļu putekļu izplatīšanos apkārtējā vidē. Stividora SIA «STREK» teritorijā jau ir paveikta vairāk nekā puse no vēja žoga izbūves darbu kopējā apjoma – nostiprināti žoga balstu pamati, uzstādīta lielākā daļa balstu, šobrīd rit darbi pie žoga starpmastu stiepļu un vēja sieta montāžas.

Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Vēja žoga būvdarbi uzsākti arī stividora SIA «Riga Coal Terminal» nomas teritorijā, kur šobrīd tiek stiprināti balstu pamati un jau augusta beigās tiks uzsākta balstu piegāde būvlaukumā.

Arī pārējie būvdarbi Krievu salā notiek atbilstoši plānotajiem darbu grafikiem. SIA «STREK» teritorijā ir pilnībā pabeigti kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvniecības darbi, tai skaitā veiktas inženierkomunikāciju – elektroierīču, gāzes apgādes ierīču, ūdens un kanalizācijas sūkņu staciju pārbaudes un apsekošana darba režīmā. Šobrīd tiek gatavota izpilddokumentācija objekta nodošanai ekspluatācijā. Objektā stividors turpina administratīvo un tehnoloģisko ēku būvniecību, šobrīd strādājot pie konteineru līniju izbūves. Iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. Savukārt SIA «Riga Coal Terminal» termināļa teritorijā turpinās pazemes inženierkomunikāciju būvdarbi, tiek ieklātas dzelzsbetona plātnes kravu laukumos, kā arī dzīti pāļi portālceltņu ceļiem starp kravu laukumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro

LETA, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Rīgas brīvostas pārstāvji.

Rīgas brīvosta ir noslēgusi vienošanos par ostas infrastruktūras nomu Krievu salā ar stividorkompānijām SIA Riga Coal Terminal un SIA Strek.

Pēc šovasar aktualizētajiem stividorkompāniju biznesa plāniem Riga Coal Terminal ieguldījums termināļa būvniecībā būs 120 miljoni eiro, bet Strek - 50 miljoni eiro. Minētās summas stividorkompānijas ieguldīs līdz 2018.gada beigām, kad plānota stividorkompāniju pilnīga pārcelšanās uz Krievu salu.

Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecināta, ka stividorkompāniju pārcelšanās uz Krievu salu notiks, kā plānots, līdz 2018.gada beigām.

Arī Finanšu ministrija norādīja, ka situācija ar Krievu salas projektu ir aizvien stabilāka, jo Krievu salas būvdarbi ir pabeigti, brīvosta ir panākusi vienošanos ar stividorkompānijām, kā arī Eiropas Komisijai nav iebildumu pret projekta virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu īpašnieku investīcijas un sarunas ar Eiropas Komisiju dod cerības uz sekmīgu projekta īstenošanu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projekts paredz ogļu pārcelšanu no centra uz Daugavas kreiso krastu, un tā kopējās attiecināmās izmaksas ir 133,6 milj. eiro, tostarp 77,2 milj. eiro – līdzfinansējums no Kohēzijas fonda (KF). Uz 2015. gada 16. jūniju Satiksmes ministrija (SM) apstiprinājusi 70% (54,2 milj. eiro) KF līdzfinansējuma maksājumu. Tāds ir vērienīgajā projektā iesaistīto pušu vēstījums šobrīd, kas nomainījis aso vārdu apmaiņu pagājušajā gadā, kad tās vainoja viena otru saistību nepildīšanā, biedējot pat ar projekta pilnīgu izgāšanos vai Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma zaudēšanu.

Cer nezaudēt

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stividorkompāniju domstarpības ar Rīgas brīvostas pārvaldi intervijā Dienai atklāj SIA Riga Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans.

Šobrīd satraukums, ka Rīgas brīvosta varētu nesaņemt ES naudu Krievu salai.

ES kohēzijas projektā Brīvostas pārvalde iesaistījās, nesaskaņojot saistības ar stividorkompānijām. Projektā ir paredzēts, ka līdz ar Krievu salas izbūvi tiks izbeigtas ostas aktivitātes Andrejsalā un Eksporta rajonā. Taču ES Kohēzijas fonda galvenais mērķis ir nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā - ja Krievu salas projektu realizē jau pieminētajā, Brīvostas vienpersoniski apstiprinātajā, samazinātajā apjomā, mērķi nonāk pretrunā viens ar otru. Par kādu konkurētspējas saglabāšanu varam runāt, ja mums 13 piestātņu vietā gatavi izbūvēt divas, kravu laukumi netiek izbūvēti, projektu ar mums nesaskaņo... Tādējādi Brīvostas pārvalde bezatbildīgi maldina ES naudas devējus, paredzot, ka konkurētspēja tiks saglabāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Audzis Ventspils brīvostā pārkrauto kravu apjoms

Žanete Hāka, 03.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravas, kas ir par 4% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā.

Kopējais kravu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 15,7 miljonus tonnu, kas par 10% pārsniedz gada sākumā plānoto, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

«Pirmais pusgads Ventspils brīvostā aizritējis stabili, šobrīd pat par 1,4 miljoniem tonnu jeb 10% apsteidzot Ventspils brīvostas valdes prognozes par kravu apgrozījumu. Tomēr, izvērtējot ekonomisko situāciju un pieprasījumu pēc energoresursiem pasaulē, gadā kopā ceram saglabāt kravu apjomu iepriekšējā gada līmenī. Ventspils brīvostas pārvalde turpinās aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās stagnācijas apstākļos,» komentē A.Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada par 6,85% tiks palielinātas kravas un kanāla maksas; komersanti par šādu soli uzzina no DB, prognozējot savu pakalpojumu cenu celšanos .

Kaut gan Rīgas brīvostā ir vienas no augstākajām ostu maksām teju visiem kuģu tipiem salīdzinājumā ar konkurējošajām Baltijas jūras reģiona austrumu krasta ostām un pastāv risks, ka tranzītkravu plūsmas varētu tikt novirzītas uz konkurējošām ostām, brīvostas valde nolēmusi paaugstināt divas no sešām ostas maksām. Lēmumu neatbalstīja vienīgi valdē esošais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Rīgas brīvostā ir noteikta kravas maksa, kanāla maksa, sanitārā maksa, piestātnes maksa, pasažieru maksa un mazo kuģu maksa. Savukārt kanāla maksu neiekasē no kuģa, kas maksā kravas maksu, izņemot atsevišķus gadījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ogļu pārkraušanas pārcelšanu no Eksportostas uz Krievu salu atliek par trim mēnešiem

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu pārkraušana Rīgas brīvostas pārvaldes teritorijā Eksportostā notiks vēl līdz 2019.gada 11.martam, šodien nolēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

Kā komitejā skaidroja Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Zinta Miķelsone, izvērtējot visus apstākļus, brīvostā strādājošie stividori ir lūguši pagarināt darbības termiņu par trim mēnešiem, lai nodrošinātu sekmīgu darbības pārcelšanu uz Krievu salu, vienlaicīgi nepārtraucot savu uzņēmējdarbību.

Rīgas brīvostas pārvalde, izvērtējot apstākļus un iespējamos riskus, ir piekritusi uzņēmējiem laiku dot līdz 11.martam.

Lai gan sākotnēji tika solīts, ka ogles Eksportostā netiks pārkrautas jau no 1.janvāra, Miķelsone solīja, ka marts tiešām ir pēdējais termiņš, ko uzņēmējiem dot - ja projekts netiks pabeigts līdz 30.martam, brīvostai būs jāatmaksā finansējums, ko Eiropas Savienība piešķīrusi šī projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu aizstājēja vēl nav

Egons Mudulis, 29.07.2015

Vienu no senākajām Ventspils ostas piestātnēm - Ziemas ostu - pēc rekonstrukcijas paredzēts atklāt šā gada 30. jūlijā Ventspils pilsētas svētku laikā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbiznesā iesaistītie piedāvā dažādus risinājumus; atsevišķi komersanti vēlas mazināt dzelzceļa pārvadājumu izmaksas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau trešo gadu pēc kārtas Ventspils brīvostā vērojams kravu apgrozījuma kritums, vērtējot rādītājus pirmo sešu mēnešu griezumā. Šogad kritums bijis par 14,8% jeb 2,32 milj. t. Līdz ar to ir samazinājies Latvijas ostās pārkrautās produkcijas apjoms par 5% jeb 1,97 milj. t. Citās lielajās ostās savukārt ir vērojams minimāls kāpums – Rīgā par 2,3% jeb 462 tūkst. t, bet Liepājā par 0,8% jeb 22 tūkst. t. Gan par kravu krituma iemesliem, gan problēmas risinājumiem iesaistīto pušu domas dalās.

Lai dara vairāk

«Brīvosta faktiski ir izdarījusi visu, kas ir tās spēkos, lai radītu uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi,» norāda tās pārvaldnieks Imants Sarmulis. Ostas maksas nav mainītas gadiem, veiktas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā. Nozīmīgs virziens ir industriālo teritoriju attīstība un dažādu veidu ražotāju (sākot ar zivjapstrādi un beidzot ar augstajām tehnoloģijām) piesaiste, lai visas olas nebūt saliktas vienā groziņā, viņš saka. Kravu kritums nav saistāms ar brīvostas pārvaldes bezdarbību, piebilst pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, jo ieguldīts ir gan pievedceļos, gan piestātnēs. Jaunajā plānošanas periodā paredzēta molu rekonstrukcija un atsevišķu krasta nostiprinājumu izveide. Savukārt vērienīgais naftas pārstrādes rūpnīcas projekts šobrīd ir «papīru stadijā», skaidro I. Sarmulis. Jau vēstīts, ka SIA Baltic New Technologies iecerējusi uzbūvēt naftas pārstrādes vai ķīmijas ražotni, ieguldot 420 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: Pēc 2018. gada ogles Rīgas centrā vairs krautas netiks

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Lēmums par Loginova atbrīvošanu jāpieņem solidāri

LETA, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu infrastruktūras izbūve Krievu salas termināļos norit, kā plānots, stividoru teritorijās ir veikta vairāk nekā puse kopējā būvdarbu apjoma, tādējādi kravu kraušana varēs tikt uzsākta jau šā gada nogalē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Rīgas Brīvostas valdes locekļu un pārvaldnieka Anša Zeltiņa vizīte un tikšanās ar Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvjiem. Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsvēra, ka redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšanu no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksporta ostas teritorijas – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā uzsāksies, kā plānots, – 2019. gadā. Vizītē tika secināts, ka šobrīd lielākā teju 152 milj. eiro vērtā – Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam. Jāatgādina, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tika nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā. Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka turpinās rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vietējā zivrūpniecības uzņēmumā Banga Ltd reģionālā darba vizītē ieradās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Valsts prezidents kopā ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu, Banga Ltd īpašnieku Raivja un Ingusa Veckāganu pavadībā iepazinās ar uzņēmuma darbību, tehnoloģiskiem risinājumiem, nākotnes plāniem un investīcijām, kā arī apsprieda vairākus zivrūpniecības nozarei aktuālus jautājumus.

Uzņēmuma īpašnieki iepazīstināja Valsts prezidentu ar ražotnes telpām, vairāk nekā 150 uzņēmuma darbiniekiem, kā arī organizēja produktu degustāciju.

Vizītes laikā uzņēmuma pārstāvji stāstīja par Banga Ltd investīciju un potenciālajiem digitalizācijas projektiem, kā arī atrādīja ražotnes jaunākās tehnoloģiskās iekārtas.

Runājot par zivrūpniecības nozares aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem, kuros būtu nepieciešams valsts atbalsts, Banga Ltd līdzīpašnieks Raivis Veckāgans norādīja: "Šobrīd ne tikai mums, bet zivrūpniecības nozarē ir aktuāli trīs lielie jautājumi – eksporta tirgu paplašināšana, nozvejas samazināšana brētliņu un reņģu zvejai Baltijas jūrā, vietējā darbaspēka piesaistīšana un noturēšana”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Foto: Vidzemes reģiona uzņēmēji gūst zināšanas par kapitāla tirgus iespējām Signet Bank "Kapitāla tirgus akadēmijā"

Db.lv, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs, Vidzemes koncertzālē 22.martā norisinājās Latvijas vadošās investīciju bankas, Signet Bank, rīkotais ilgtermiņa sabiedriskais projekts “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), pulcējot Vidzemes reģiona uzņēmējus, kuri bija ieinteresēti iepazīt kapitāla tirgus priekšrocības un gūt praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Visas dienas garumā “Kapitāla tirgus akadēmijā” nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "Mapon" līdzīpašnieks Andris Dzudzilo, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "APF Holdings" finanšu direktors Mihails Keziks.

Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalījās Kristiāna Janvare ("Signet Bank"), Inese Heinacka ("Soraine”), Liene Dubava ("Nasdaq Riga").

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LK varētu izlīgt ar bijušajām amatpersonām prasībā par 14 miljonu eiro atlīdzības segšanu

LETA, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 19.novembrim atlika AS Latvijas Kuģniecība (LK) prasības izskatīšanu pret bijušajiem uzņēmuma valdes un padomes locekļiem par 9 882 333 latu (14 061 293 eiro) zaudējumu atlīdzināšanu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lietas izskatīšana tika atlikta sakarā ar iespējamu mierizlīgumu.

Tagad lietu skata tiesnesis Juris Freimanis. Iepriekš tiesnese Gunta Freimane nolēma apturēt tiesvedību lietā, tomēr atbildētāji šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas to atcēla.

LK celtajā prasībā atbildētāju statusā ir Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK bijušie padomes locekļi Māris Gailis, Kārlis Boldiševics, Guntis Ločmelis, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Miks Ekbaums un Vladimirs Koškuls.

Advokātu biroja Grīnvalds un partneri sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka LK izmantoja nepārliecinošus argumentus, kas turklāt ir pretrunā ar Civilprocesa likumu, mēģinot apturēt pašu ierosināto tiesvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

FOTO: Liepājā aizvadīta Kapitāla tirgus akadēmija, pulcējot Kurzemes reģiona uzņēmējus

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru