Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA RUBRIG ražotnē, kur top gumijas drošības plāksnes sportam, bērnu rotaļlaukumiem un citiem iekštelpu un ārā infrastruktūras objektiem ar augstu traumu rašanās riska faktoru.

Kompānijas ražotne Ādažos izveidota 2016.gadā un patlaban tās ražošanas jauda tuvojas 100 tūkstošiem kvadrātmetru gumijas seguma gadā. SIA RUBRIG valdes priekšsēdētājs Dainis Bonda stāsta, ka jau pirms uzņēmuma izveides viņš strādājis drošības segumu jomā, un, izpētot tirgu, kopā ar kolēģiem secinājuši, ka tuvākajā reģionā neviens nopietns uzņēmums šādu produkciju neražo, vien pāris kompānijas to dara mazos apjomos.

Uzņēmums sāka darbību ar bērnu laukumu flīžu ražošanu, pirmie pasaulē piedāvājot bērnu laukumu flīzes ar četru veidu dizainu – Saplīsusī zeme, Viļņi, Strīpas un Austras koks, tāpat ražošanā ieviests plāns sporta zāļu segums. Ražotnes iekārtas iedarbinātas pirms aptuveni 2,5 gadiem - rudens sezonā sākotnēji testēti ražošanas procesi, vērtēta izgatavotā produkcija un vērots pieprasījums, un pirmo līgumu kompānija noslēdza janvārī par produkcijas piegādi uz Beļģiju, Briseles diplomātu bērnu skolu. Divu gadu laikā attīstība bijusi strauja, un patlaban produkciju uzņēmums eksportē jau uz 20 pasaules valstīm. Lielākoties prece tiek vesta uz Eiropas Savienības valstīm, taču ir klienti arī ārpus tās, un viens no nozīmīgiem klientiem ir Izraēlā. RUBRIG ražojis arī segumu, kas tiek izmantots kā pagaidu ceļš, smagai armijas tehnikai šķērsojot grants un asfalta ceļus, produkta daudzveidību raksturo D. Bonda. «Šobrīd esam attīstījušies tik tālu, ka saskatām nozīmīgu potenciālu un straujāku izaugsmi fitnesa zāļu, crossfita un citu ar sportu saistītā nišā. Kā atbildi augošajam pieprasījumam pirms pāris mēnešiem iegādājāmies jaunu iekārtu, kas spēj sagriezt gumiju plānā segumā ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļām. Jaunās iekārtas iegādē ieguldīti 250 tūkstoši eiro,» stāsta D. Bonda. Uzņēmums ik gadu piedalās arī vidēji 4-5 izstādēs, kur prezentē savu produktu.

Aktieris Daniels Kregs (Daniel Craig) parakstījis līgumu, kas paredz viņa filmēšanos nākamajās četrās Džeimsa Bonda filmās. Līguma summa ir lielākā Džeimsu Bondu vēsturē, ziņo The Daily Mail.

Līgums, ko Daniels Kregs parakstīja ar Holivudas studiju MGM, paredz, ka viņš nākamo gadu laikā nopelnīs 30 miljonus GBP.

Daniels Kregs, kas pārņēma slepenā aģenta lomu no slavenā aktiera Pīrsa Brosnana, sākumā tika ļoti kritizēts. Vislielāko sašutumu Bonda filmu cienītājos izraisīja fakts, ka D. Kregs nemācēja braukt ar mašīnu, kurai ir manuālā ātrumkārba.

Bet līdzko iznāca Džeimsa Bonda filma Kazino Royale (Casino Royale) - Bonda filmu cienītāji mainīja savas domas. Jāpiemin, ka pēdējā filma par Džeimsu Bondu Kazino Royale (Casino Royale) kļuva arī par visu laiku vispelnošāko Džeimsa Bonda filmu.

Jaunākā, pēc kārtas 22. Džeimsa Bonda filma Mierinājuma kvants ar Danielu Kreigu un Olgu Kuriļenko galvenajās lomās kļuvusi par kases grāvēju gandrīz katrā valstī, kur tā izrādīta, raksta Telegraph.co.uk.

Lielbritānijā filma pirmajā tās izrādīšanas nedēļas nogalē iekasēja 15.5 miljonus sterliņu mārciņu (23 miljonus ASV dolāru), kas ir par 600 000 mārciņu vairāk nekā iepriekšējam līderim - filmai Harijs Poters un uguns kauss (Harry Poter and the Goblet of Fire) 2005. gadā.

Mierinājuma kvants arī guva rekordlielus ienākumus Francijā un Zviedrijā - katrā valstī pa aptuveni 21 miljonu dolāru.

Pirmajās brīvdienās ieņēmumi no filmas izrādīšanas Krievijā sasnieguši 261.07 miljonus rubļu jeb 10.04 miljonus ASV dolāru, kas valstī ir jauns rekords.

Mēbeļu ražošanas SIA Anna Barons no nulles izveidojusi uzņēmumu, kas produktus realizē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, apgrozījumu palielinot 10 reižu

Tik straujas izaugsmes un sekmīgas tirgus iekarošanas pamatā ir spēja piedāvāt potenciālajiem klientiem pilnu servisu – sākot no klienta idejas par interjera dizainu vispirms uz papīra un līdz projektēšanai, ražošanai, montāžai un apkalpošanai. Lai gan pašlaik uzņēmuma ražotās mēbeles ir redzamas Skandināvijas un Beniluksa valstīs, kā arī Austrijā, Vācijā, vadība nedomā apstāties pie sasniegtā un mērķē uz Lielbritāniju un savas klātbūtnes palielināšanu Norvēģijā.

Zelta griezums

«Pašlaik ievērojam «zelta standartu»: 50% produkcijas realizējam ārzemēs un 50% Latvijā, turklāt aptuveni puse nonāk privātmājās un dzīvokļos, bet otra puse ir publiskās ēkas – viesnīcas, restorāni, kafejnīcas,» atklāj SIA Anna Barons direktors Dainis Bonda. Šis tirgus un pasūtītāju sadalījums nav akmenī iekalts, taču ļauj sajust tendences un vienlaikus nebūt atkarīgam no viena tirgus vai viena segmenta. «Latvijā, Baltijā un ārzemēs nav tik daudz uzņēmumu, kas nodarbotos ar nestandarta interjera priekšmetu un mēbeļu ražošanu, nodrošinot pilnu servisu – sākot no idejas un beidzot ar uzstādīto priekšmetu servisa apkalpošanu,» D. Bonda atbild uz jautājumu, vai panākumi un straujā izaugsme nav likusi sarosīties konkurentiem. Baltijas nestandrta mēbeļu ražotāju piedāvātās cenas Rietumeiropas un Skandināvijas valstu potenciālajiem klientiem šķiet daudz pievilcīgākas nekā šajās valstīs strādājošajiem konkurentiem. «Bez cenām svarīgs faktors ir pasūtījumu kvalitāte, kā arī izpildes termiņi. Ir situācijas, kurās sākotnēji labojam kāda konkurenta izstrādājumu, bet pēc tam iegūstam konkrētus pasūtījumus,» turpina SIA Anna Barons direktors.

Vadoties pēc seno laivu Coracle (ang.val.) piemēra, mazo upju entuziasts Jānis Briška no stikla šķiedras radījis pats savas laivas - «Rupučus», tādējādi aizpildot tukšumu tirgū starp gumijas zābakiem un kanoe laivām.

J. Briška no bērnības ir mīlējis atrasties uz ūdens un sevišķi mīļa viņam kļuvusi Vitrupe, kur pats kopā ar ģimeni pavada vasaras. Lai gan aizraujoša, upe ir arī šaura un vasarās aizaug, kļūstot grūti izbraucama laivām. Nevēlēdamies atteikties no komforta, ko sniedz atrašanās laivā, J. Briška raudzījās pēc risinājuma. Pirms četriem gadiem nejauši uzzinājis par vēsturiskajām Coracle laivām, kuras reiz izgatavotas no ādām un darvotiem audekliem un šodien to modernā versija arī ieraugāma dažviet pasaulē, meistaram radās doma pašam tādu izveidot.

J.Briška jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojas ar stiklaplasta izstrādājumu izgatavošanu, ir arī strādājis laivu izgatavošanas uzņēmumā. Saņēmis atbalstu ieceres īstenošanai no esošās darba vietas komandas, J.Briška «Rupučus» sāka izgatavot uzņēmuma darbnīcā, arī iespēja iegādāties materiālus uzreiz bija ērti pieejama.

Dž. K. Roulingas grāmatu par burvi Hariju Poteru ekranizācijas pēc ienākumiem ir pārspējušas leģendārā brita spiega Džeimsa Bonda filmas, raksta Telegraph.co.uk.

Pirmās piecas filmas par Hariju Poteru pa visu pasauli nopelnījušas 2,2 miljardus GBP (2,27 miljrd. LVL), pārspējot leģendārā Džeimsa Bonda piedzīvojumu ekranizācijas, kuras nopelnījušas tikai 2,19 miljardus GBP (2,26 miljrd. LVL).

Piektā filma par burvi Harijs Poters un Fēniksa ordenis (Harry Potter and the Order of the Phoenix) līdz šim brīdim ir nopelnījusi 455,1 miljonus GBP (470 milj. LVL) , bet pirmā filma par burvi, kas saucās Harijs Poters un Filozofu akmens (Harry Potter and the Philosopher’s Stone) nopelnīja 477,5 miljonus GBP (493 milj. LVL). Savukārt pēdējā Džeimsa Bonda filma Kazino Royale (Casino Royale), kas no visām 22 filmām par slepeno aģentu bja visveiksmīgākā - nopelnījusi tikai 290 miljonus GBP (299 milj. LVL).

"Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji attīstās tūrisms un atpūtas bizness pie ūdens, kā arī ir pieaugusi aktīvās atpūtas un ūdens transporta līdzekļu - laivu, kuteru un jahtu popularitāte. Cilvēki ir gatavi arvien vairāk naudas atvēlēt savai atpūtai un brīvā laika pavadīšanai," stāsta Laivu Centrs vadītājs Andis Kivkucāns.

Ūdens transporta tirgotājs Laivu Centrs (SIA Ūdens sporta preces) apgrozījums pērn sasniedzis nepilnus 4 miljonus latu, kas ir par 2,4 reizēm vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa pieaugusi 4,6 reizes.

Līdz šim šogad pārdotas 11 Sealine motorjahtas, kuru cenas svārstās robežās no 250 000 līdz 700 000 eiro, un 10 MasterCraft un Sea Ray motorlaivas. Salīdzinoši pērn uzņēmums pārdeva 9 motorjahtas. Laivu centrs tirdzniecības menedžeris Jānis Boks Db.lv pastāstīja, ka pieprasījums pēc motorlaivām un motorjahtām ik gadu pieaug.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Ūdens transporta tirgotājs Laivu Centrs (SIA "Ūdens sporta preces") apgrozījums pērn sasniedzis nepilnus 4 miljonus latu, kas ir par 2,4 reizēm vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet peļņa pieauga 4,6 reizes.

"Iepriekšējais gads bija zīmīgs ar to, ka būtiski palielinājās realizētās produkcijas apjoms un pieauga pieprasījums pēc uzņēmuma piedāvātās produkcijas. Galvenokārt tas ir saistīts ar to, ka pēdējo gadu laikā strauji attīstās tūrisms un atpūtas bizness pie ūdens, kā arī ir pieaugusi aktīvās atpūtas un ūdens transporta līdzekļu - laivu, kuteru un jahtu popularitāte. Cilvēki ir gatavi arvien vairāk naudas atvēlēt savai atpūtai un brīvā laika pavadīšanai," stāsta Laivu Centrs vadītājs Andis Kivkucāns.

Šogad Laivu Centrs ir ieguldījis papildus investīcijas uzņēmuma attīstībā ar mērķi paplašināt darbību un palielināt realizācijas apjomus, kā arī ir nodibināti kontakti ar jauniem piegādātājiem (Williams), tādējādi paplašinot arī produkcijas klāstu.

Kvēlākie un ekstrēmākie ūdens tūrisma baudītāji jau interesējas par iespēju iznomāt laivas, lai dotos savā šā gada pirmajā braucienā pa upi, lai gan upēs ledus joprojām nav izgājis.

Laivu iznomātāji akcentē, ka šobrīd doties braucienā ar laivu pa upēm ir bīstami, aicinot kvēlākos ūdens tūrisma baudītājus tomēr vēl pagaidīt.

Pirmos laivu braucējus jau piedzīvojusi Amatas upe, lai arī šajā upē ledus vēl nav izgājis. Kā informēja Amatas novada Tūrisma informācijas centrā, laivošana Amatas upē patlaban vēl ir bīstama, jo ledus nav izgājis no visas upes. No ledus brīvs patlaban ir posms no Melturu tilta līdz Kārļu zivjaudzētavai. Tomēr neskatoties uz to, aizvadītajās brīvdienās jau ir bijuši cilvēki, kuri ar laivām devušies braucienā pa upi.

Par iespēju iznomāt laivas cilvēki interesējušies arī Campo laivu nomā, taču tur pagaidām laivu nomu nepiedāvā, jo laikapstākļi nav atbilstoši braukšanai ar laivu. Laivu nomā stāstīja, ka interese no cilvēku puses ir, taču viņi vēl neiesaka sēsties laivās, jo ārā vēl ir ziema.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps un viņa dēli Ēriks un Donalds juniors ir īstenojuši krāpšanu, gadiem ilgi uzpūšot ģimenes uzņēmuma "Trump Organization" nekustamo īpašumu un finansiālo aktīvu vērtību, otrdien nolēma Ņujorkas tiesnesis Arturs Engorons.

Šis tiesneša spriedums ir neveiksme Trampam pirms prāvas civillietā, kuru paredzēts sākt pirmdien, un daļēja uzvara Ņujorkas štata ģenerālprokurorei Letišai Džeimsai.

Džeimsa ir apsūdzējusi Trampu, viņa abus vecākos dēlus un citas "Trump Organization" amatpersonas nepatiesas informācijas sniegšanā nodokļu iestādēm, kredītiestādēm un apdrošinātājiem, gadiem ilgi īstenojot shēmu, kurā tika uzpūsta īpašumu vērtība.

Trampa advokāti bija lūguši tiesnesi izbeigt šo lietu pirms prāvas, pieņemot viņam labvēlīgu spriedumu. Džeimsa bija lūgusi tiesnesi pirms prāvas pieņemt spriedumu, kas atzītu Trampa atbildību, un tiesnesis izpildīja ģenerālprokurores lūgumu.

Slavenais britu spiegs Džeimss Bonds nākamajā filmā Skyfall vairs nedzers martini kopā ar šņabi, bet gan Heineken alu, paredz filmas veidotāju un alus darītāju noslēgtais līgums.

Tāpat Bondu tēlojošais aktieris Daniels Kreigs piedalīsies Heineken reklāmā un viņa attēls parādīsies uz alus iepakojumiem. Britu laikraksts The Telegraph norāda, ka jaunākās Bonda filmas veidotāju un Heineken noslēgtā līguma vērtība aplēsta 45 miljonu ASV dolāru apmērā.

Jaunais līgums izraisījis aģenta 007 fanu sašutumu, kuri filmas veidotāju lēmumu nosaukuši par «svētuma apgānīšanu». Dž. Bonda tēls un personība ir cieši saistīta ar martini un šņabja kokteili, kurš aprakstīts arī Jana Fleminga grāmatās, kas kalpojušas par pamatu filmām.

Heineken ir otrs lielākais alus importētājs ASV, atpaliekot tikai no Corona. Aizvadītajā gadā Heineken alus piegādes ASV samazinājušas par 2,9%, liecina Beer Marketer’s Insights apkopotie dati. Tomēr par 3% pieauguši pārdošanas apjomi veikalos.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Krievu tūrists, kas apmeklē Igaunijas galvaspilsētu Tallinu ir īpašs viesis mūsu kaimiņvalstī. Pēc Igaunijas statistikas departamenta datiem vidējais krievu tūristu vecums, kas ierodas Tallinā ir no 25 līdz 44 gadiem. Salīdzinājumā ar citu valstu tūristiem 8% krievu tūristu ir vecumā virs 55 gadiem, bet no citām valstīm šajā vecumā ir 16% tūristu. Neliels skaits krievu tūristu vidū ir skolnieki un studenti, taču bieži uz Igauniju dodas darījumu ceļotāji, proti, 38% no visiem krievu tūristiem. Kā ceļojuma mērķis visbiežāk tiek minēts draugu un radinieku apmeklējums, taču statistikā netiek ne reizi minēts, ka Igaunijā krievu tūrists ierastos iepirkumu tūrē. Praktiski visi krievu tūristi Tallinā pārnakšņo vienu nakti, bet viena ceturtā daļa Tallinu min kā galveno ceļojuma mērķi. Vairāk kā 60% krievu tūristu izvēlas Tallinā pavadīt savas brīvdienas (no citām valstīm tikai 14%). Informāciju par Igauniju visvairāk sniedz saviem tautiešiem radinieki un draugi – 68%, bet oficiālo tūrisma reklāmu iedvesmoti ierodas tikai 5% krievu tūristu. Neskatoties uz to, ka lielāka daļa krievu nakšņo pie saviem radiniekiem vai draugiem, tomēr luksus viesnīcu pakalpojumus izmanto 16% tūristu, 22% vidējas klases viesnīcas. Visvairāk krievu tūristi mīl pastaigas Tallinas vecpilsētā, nelielu iepirkumu veikšanu kā arī naktsklubu apmeklēšanu. Vidēji krievu tūrists Tallinā atstāj mazāk naudas nekā citu valstu tūristi, proti, 1345 igauņu kronas (apmēram 96 ASV dolārus). Visvairāk tērējas Tallinā norvēģi – apmēram 186 ASV dolārus dienā kā arī briti – gandrīz 160 ASV dolārus dienā, bet vismazāk lietuvieši un latvieši, proti, gandrīz 74 ASV dolārus dienā. Krievu tūristi salīdzinājumā ar citu valstu tūristiem vismazāk tērē ēšanai un iepirkumiem, bet vairāk izklaidei. No tūristu iecienītām vietām vislielāko piekrišanu ir izpelnījusies Pirita un tās apkārtne, mazāk populāra krievu tūristu vidū ir Aleksandra Ņevska katedrāle un sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Krievu tūristu vērtējumā Tallinu pēc 10 ballēm, 40% tūristu novērtē ar 10 ballēm, bet 53% tūristu dod no 7 līdz 10 ballēm. Avots: Travel

Pistole, ko rokās turēja Šons Konerijs (Sean Connery) kā Džeimss Bonds plakātā, kas reklamēja 1963.gada filmu From Russia With Love, izsolē pārdota par 277 250 Lielbritānijas sterliņu mārciņām (aptuveni 229 tūkstoši latu), ziņo BBC.

Walther gaisa pistole Christie's izsolē Londonā pārdota par ievērojami lielāku cenu nekā bija lēsts. Tika prognozēts, ka tā varētu tikt pārdota par 15 000 - 20 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Savukārt retu Dārta Veidera kostīmu, kas tika ražots Star Wars filmas The Empire Strikes Back vajadzībām, nav izdevies pārdot vispār. Tika prognozēts, ka par to varētu iegūt līdz pat 230 tūkstošiem mārciņu.

Kostīms, kuru cerēja pārdot privāts kolekcionārs no ASV, kurš to ieguva 2003.gadā, varētu būt pirmais pilnībā nokomplektētais Veidera kostīms, kas piedāvāts izsolē.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Jelgavā jau devīto reizi 29.augustā notiks Vispārējie Latviešu piena, maizes un medus svētki un piena paku laivu regate, kur laivas atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību, piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem.

Svētku ietvaros jau septīto gadu notiks RASA Piena Paku Laivu regate, kas piedāvā iespēju katram piena lietotājam uzsākt kapteiņa, matroža vai laivu būvētāja karjeru, demonstrējot savu prasmi.

Laivas izgatavot un piedalīties regatē var ikviens interesents - gan privātpersonas, gan uzņēmumi un organizācijas. Laivas ir atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību (piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem). Dažāda veida motoru, saspiesta gaisa vai citu enerģijas avotu izmantošana nav atļauta.

Laivu galvenais būvmateriāls ir tukšas piena pakas (tukša, aizlīmēta 1 litra piena paka uz ūdens notur ap 700 gramiem svara). Jau trešo gadu regates dalībniekiem laivu būvniecībā talkā nāk AS Rīgas piena kombināts, kas komandām nodrošina galveno izejmateriālu – piena pakas. Šogad kopumā laivu būvniecībā tiks izmantots ap 30 000 piena paku.

"Riga Kayaking" komanda cer, ka ar laiku šī platforma atpūtas ūdens transporta cienītājiem būs tikpat zināma kā "Bolt" un "Uber", lai pārvietotos pilsētā.

"Riga Kayaking" piedāvā platformu "rigakayaking.com", kas apvieno laivu īpašniekus un piedāvā maršrutus, pa kuriem bez gida rīdzinieki un tūristi var iepazīt Rīgu, izmantojot laivas. "Esam radījuši platformu, kur katrs, kurš vien vēlas, Rīgā var ātri tikt pie laivas, izvēlēties maršrutu, kas sakārtoti pēc grūtības pakāpes un garuma, un uzreiz doties izbraucienā. Mūsu misija ir noņemt visus ierobežojumus, lai nokļūtu līdz laivai - neziņu par cenu, maršrutu, drošības jautājumiem, lai kļūtu par ūdens atpūtas transporta "Bolt" vai "Uber"," stāsta "Riga Kayaking" līdzdibinātājs Matijs Babris, kurš šo ideju attīsta kopā ar Andru Martu Babri un Emīlu Krauci.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

«Lielāko klientu īpatsvaru veido tieši vietējie iedzīvotāji, nevis ārvalstu viesi. Vidējais klients ir maksātspējīga latviešu ģimene – mūsu cenas veido un nosaka arī mūsu klientūru,» par laivu iznomāšanas biznesu stāsta karlsonalaivas.lv īpašnieks Kārlis Mošenkovs.

«Sākumā startējām ar zemām iepazīšanās cenām, taču tad pie mums brauca ļoti dažāda publika, arī tāda, kas nebija visai pieklājīga un bojāja inventāru. Tagad viss ir mainījies par 180 grādiem – ir mazāk klientu, bet netiek bojāts inventārs, netiek traucēta citu cilvēku atpūta,» viņš stāsta.

Pēdējos gados pieaugot to cilvēku skaits, kuri vēlas atpūsties uz ūdeņiem, gadu no gada gribētāju paliek aizvien vairāk. «Katru vasaru ir vismaz divas vai trīs nedēļas nogales, kad Latvijā tiek iznomātas pilnīgi visas laivas. Gadās situācijas, kad klienti ir, bet laivu pietrūkst – jāsaka, ka tādās situācijās esmu gatavs braukt uz laivu bāzi un pirkt klāt jaunu laivu, lai klients varētu baudīt kāroto atpūtu,» skaidro K. Mošenkovs.

Liepājnieks Uldis Atmats izstādē Boot Diseldorfā saņēmis piedāvājumu piedalīties starptautiskās sacensībās ar paša konstruēto priekšpiedziņas ūdens motosporta laivu Laurita.

«Doma ir aizbraukt līdz Anglijai, lai mēģinātu «nokaut» pasaules rekordu,» vienkārši stāsta pirmās priekšpiedziņas sacīkšu laivas konstruktors. Uzaicinājumu izteikusi Lielbritānijas ūdens motosporta federācija, kas nodarbojas ar sacensību rīkošanu. Savukārt Liepājā esot vairāki augstas klases sportisti, kas spētu laivu vadīt, DB stāsta SIA Nacri tehniskais direktors U. Atmats. Tikko sāksies laivu sezona, Laurita tikšot nolaista ūdenī, testēta, lai novērstu iespējamos defektus, un rudenī, iespējams, notiks mēģinājums labot pasaules ātrumrekordu šajā laivu klasē.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums publicējis nākotnes ātrgaitas vilciena zīmola dizaina konceptu.

Ņemot vērā, ka šis būs pirmais pilnībā elektrificētais vilciens, kas savienos Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, vizualizācijās, kas balstītas uz vispārēju ātrvilciena modeli, iekļautas šī transporta līdzekļa galvenās priekšrocības.

2021. gads pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu ar mērķi veicināt vilciena kā droša un ilgtspējīga transporta izmantošanu gan pasažieriem, gan kravu pārvadājumiem, tādēļ arī Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS turpina skaidrot ātrgaitas vilciena priekšrocības un iespējamos dizaina koncepta virzienus, ļaujot ikvienam iztēloties, kā nākotnē varētu izskatīties vilciens.

Noslēgts līgums par Rail Baltica lidostas mezgla būvuzraudzību  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu...

“Pērn Baltijā veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 37% iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā, un 27% Lietuvā ir pārvietojušies ar ātrgaitas vilcienu,” stāsta RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna. “Tas nozīmē, ka mums jāturpina aktīvi informēt un izglītot sabiedrība par personīgajiem, vides un ekonomiskajiem ieguvumiem, ko ātrgaitas vilciens sniegs mūsu reģiona iedzīvotājiem, kā arī par pozitīvo pieredzi, ko ikviens pasažieris var gūt, ceļojot ar ātrgaitas vilcienu.”

FOTO: Rail Baltica būvdarbi Rīgas Centrālajā stacijā 

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums...

Iedvesma konceptam rasta no elementa, kas savieno visas trīs Baltijas valstis – Baltijas jūras. Saule, jūra un smiltis ir atspoguļotas vilciena modeļa krāsu gammā. Šis virtuālais dizaina koncepta modelis ir radīts, iedvesmojoties no modernākajiem ātrgaitas vilcieniem Eiropā un citviet pasaulē.

Standarta klasē vilcienu veidos 8 vagoni, katrā no tiem paredzot 70 sēdvietas. Vilcieni būs aprīkoti ar bezvadu internetu, USB pieslēgvietu, uzlādes punktiem un ekrāniem, kuros tiks atspoguļota aktuālā brauciena informācija. Savukārt, pirmās klases vagoni līdzīgi kā lidmašīnās sniegs pasažieriem lielāku komforta līmeni, piemēram, ir paredzēta lielāka personiskā telpa, mazāks pasažieru skaits un papildu vieta kājām. Biznesa ceļotājiem būs iespēja izmantot telekonferenču iespējas īpaši aprīkotā sapulču telpā ar prezentācijas ekrāniem. Kafejnīca, kas atradīsies starp standarta un pirmo klasi, būs pieejama visiem pasažieriem, lai ceļojuma laikā iegādātos dzērienus un uzkodas. Dzelzceļa pieejamība visiem Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanās iespēju ar vilcienu visiem neatkarīgi no ceļojuma mērķa, plānoti arī atsevišķi velo un bagāžas nodalījumi, savukārt, lai ceļošana būtu vēl ērtāka darījumu un atpūtas braucieniem, pasažieriem būs iespēja reģistrēt bagāžu savienojumos ar lidostām.

Rail Baltica ātrvilcienos būs paredzēta īpaša vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī izveidota ratiņ krēsliem domāta ieeja un prioritāšu sēdvietas senioriem. Vilcienu labierīcības tiks aprīkotas ar bērnu pārtinamo galdu. Arī mājdzīvnieki varēs ceļot kopā ar saimniekiem visos Rail Baltica maršrutos.

Ņemot vērā, ka Rail Baltica būs pirmais ātrgaitas vilciens Baltijas valstīs, drošības aspekts ir īpaši svarīgs. “Vilciens tiks aprīkots ar ugunsdrošības sistēmām, tostarp dūmu detektoriem, ugunsdzēšanas ierīcēm, videonovērošanas sistēmu, vadītāju uzraudzības sistēmu, kā arī ārkārtas izsaukuma pogu, kuru pasažieri varēs izmantot, lai sazinātos ar vilciena darbiniekiem. Mēs plānojam vilcienu dizainu konceptu atbilstoši augstākajiem ergonomikas un komforta standartiem,” noslēdz Žans-Marks Bedmārs, RB Rail AS Sistēmu un Operāciju Departamenta vadītājs.

Igaunijas Platjoslas attīstības fonds (EBDF), kuru izveidojušas informācijas un tehnoloģijas sektora kompānijas, šonedēļ atklājis ātrgaitas interneta projekta EstWin galveno ēku, ziņo BBN.

EstWin projekta ietvaros visā valstī tiks izveidota ātrgaitas interneta infrastruktūra. Projekta mērķis ir savienot lauku rajonus ar optiskās šķiedras tīklu, nodrošinot tos ar piekļuvi ātrgaitas interneta pakalpojumiem. Paredzēts, ka projekts ļaus 98% Igaunijas mājsaimniecību, uzņēmumu un institūciju pieslēgties ātrgaitas interneta savienojumam ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s līdz 2015. gadam.

Ātrgaitas interneta infrastruktūras būvniecība sākotnēji tiks uzsākta 14 vietās Igaunijā, taču jau tiek organizēts konkurss par nākamo 18 valsts apdzīvoto vietu iekļaušanu ātrgaitas interneta infrastruktūrā.

Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 1,5 miljardi Igaunijas kronu (67,4 miljoni latu). Lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Savienība (ES).