Iepriekš SEB Enskilda sastāvā esošās meitas sabiedrības Latvijā un Igaunijā turpmāk Baltijas reģionā strādās ar jaunu nosaukumu – Superia, informēja Superia direktors Mārtiņš Krūtainis.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumi paliek tie paši, mainās vien to īpašnieki. Pircēji ir finanšu investori kopā ar uzņēmumu vadību.

Uzņēmumi turpinās strādāt kā līdz šim, bez izmaiņām komandu sastāvā. Superia vadīs četri partneri – Lauris Balga, Mārtiņš Krūtainis, Henriks Igasta, Prits Koits.

SEB Enskilda turpmāk koncentrēsies uz lielāku klientu apkalpošanu Ziemeļvalstīs un līdz ar to pārtrauks darbību Baltijas valstīs.

Superia strādās 13 darbinieki.Superia partneri līdz šim SEB Enskilda ietvaros veikuši vairākus apjomīgus darījumus

Baltijā, tostarp snieguši konsultācijas Latvijas valdībai par Hipotēku bankas aktīvu pārdošanu, konsultējuši Altia Corporation, iegādājoties alkohola pārstrādes uzņēmumu Jaunalko, ceļu būves uzņēmumu A.C.B. kapitāla piesaistē, konsultējuši Veolia Baltijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes aktīvu pārdošanu, Trigon Dairy Farming pie Väätsa Agro iegādes, kā arī snieguši konsultācijas telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera par brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic izvēlējusies STJ Advisors un Superia par tās kopīgajiem neatkarīgajiem finanšu konsultantiem plānotajam uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO).

Finanšu konsultantu uzdevums ir neatkarīgi pārskatīt, konsultēt un uzraudzīt visu IPO procesu un tā vadību, kā arī vadīt un atbalstīt visas ieinteresētās puses, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu.

“Izvērtējot potenciālo virzību uz IPO un ņemot vērā gan sadarbības piedāvājumu, gan pieredzi reģionā, esam gandarīti par iespēju izvēlēties STJ Advisors un Superia par mūsu neatkarīgajiem IPO konsultantiem. Iespējamā akciju kotēšana biržā ir nozīmīgs solis procesā, lai sasniegtu jaunu līmeni airBaltic attīstībā. Mēs esam apņēmušies nodrošināt vēl lielāku izcilību un vēl vairāk nostiprināt airBaltic pozīcijas kā vadošajai lidsabiedrībai un zīmolam Baltijā,” komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis - 2017. gada pirmajos 9 mēnešos piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, liecina Ārvalstu Investoru padomes Latvijā prezentētais ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2017, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociēto profesoru Arni Sauku.

Indekss atklāj, ka palielinājies ne tikai ārējo tiešo investīciju apjoms, bet arī investoru novērtējums par investīciju vidi Latvijā. Problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas, netiek risināti vairāku gadu garumā, kā, piemēram, demogrāfija un darbaspēka pieejamība un augstākā izglītības kvalitāte. Ārvalstu investori Latvijā ir nobažījušies par biežo nodokļu sistēmas maiņu un likumdošanas izmaiņām, kuru dēļ ir grūti plānot darbu ilgtermiņā (laika posmā virs 3 gadiem).

Marta Jaksona, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore, norāda: «Ārvalstu investori kopumā ir noskaņoti pozitīvāk nekā iepriekšējos gados. Tas saistāms ar to, ka vairākās jomās reformas ir uzsāktas (nodokļi, izglītība), ekonomika attīstās straujāk, kā arī investori uzteic valdības atvērtību dialogam ar uzņēmējiem. Lielākie riski investoriem Latvijā saistās ar demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un veselības aprūpi. Jau trešo gadu šo problēmu risināšanā nav saskatāms pietiekams progress. Tas ir bīstams un nopietns signāls politiķiem – turpinot ignorēt problēmas darba tirgū, uz noturīgu un būtisku investīciju pieaugumu cerēt ir grūti.»

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Unikāla pieredze vidusskolniekiem un studentiem izmantot praksē savas zināšanas finanšu jomā ar iespēju iegūt naudas balvas 2000 eiro apmērā.

Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā rīkotais "Finanšu izaicinājums" (Finance Challenge) ir komandu sacensība vidusskolu skolēniem un augstskolu studentiem no visas pasaules. Sacensību dalībniekiem ir jāizpilda uzdevumi uzņēmumu finansēšanas, vērtēšanas, akciju un fiksēta ienākuma tirgus, investīciju bankas pakalpojumu, finanšu pārskatu analīzes, portfeļa vadības un makroekonomikas jomā.

"Finanšu izaicinājuma" uzdevums ir ne vien pārbaudīt dalībnieku zināšanas finansēs un ekonomikā, bet arī nostiprināt dalībnieku prasmes strādāt komandā. Līdztekus unikālajai pieredzei dalībniekiem tiek dota iespēja iegūt vērtīgas balvas EUR 2000 apmērā un pievienot nozīmīgu ierakstu savam CV, tādējādi paverot sev karjeras iespējas finanšu sektorā.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu Banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai.

Kā informēja Finanšu ministrija, plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka atlikušajām komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, valdība pieņēma zināšanai, ka SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļas tiks nodotas VAS Privatizācijas aģentūra, kas ir alternatīvs risinājums aktīvu nodošanai privātajā sektorā. Plānots, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūrai (HipoNIA) tiks izsniegts aizdevums no Valsts kases, lai tādējādi dzēstu HipoNIA saistības pret Hipotēku banku.

BaltCap Private Equity Fund II (BPEF II) ir vienojušies par Baltijas valstīs un Polijā vadošā specializētā sūknēšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA Uprent Group pārdošanu uzņēmumam Renta Group Oy.

Renta Group ir Somijā bāzēts celtniecības mašīnu un iekārtu nomas uzņēmums ar vairāk nekā 100 specializēto nomas punktu un 1000 darbinieku Skandināvijā un Eiropā. BaltCap pārdod kapitāla daļas kopā ar pārējiem uzņēmuma mazākuma daļas dalībniekiem, Renta Group iegādājoties 100% uzņēmuma kapitāla daļu.

BPEF II veica investīcijas Uprent Group 2016. gadā. Investīciju perioda laikā uzņēmums veiksmīgi palielināja savu nomas punktu skaitu Baltijā un Polijā un paplašināja savu pakalpojumu klāstu, ieviešot jaunus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus sūknēšanas pakalpojumu tirgū.

Sandijs Āboliņš-Ābols, BaltCap partneris, skaidro, ka šī bija unikāla iespēja finansiāli atbalstīt motivētus uzņēmuma dibinātājus un vadības komandu, palīdzot kļūt par vadošo nozares spēlētāju Baltijas valstīs un Polijā. “Komandai bija ļoti skaidrs stratēģiskās attīstības mērķis kļūt par tirgus līderi specializētu sūknēšanas pakalpojumu tirgū, koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un risinājumiem dažādu šķīdumu pārsūknēšanai un atūdeņošanai. Mēs bijām daļa no izaugsmes procesa, kura norises laikā uzņēmums paplašināja savu ģeogrāfisko tvērumu un paaugstināja savu profesionalitātes līmeni,” uzsver S.Āboliņš-Ābols.

Latvijas veselības aprūpes uzņēmumu grupa "Repharm" iegādājusies medicīnisko pakalpojumu operatoru Lietuvā, iegūstot kontrolpaketi uzņēmumos "MediCa klīnika", "Kardiolita", "Bendrosios medicinos praktika" un "Svalbono klinika", aģentūrai LETA pavēstīja "Repharm" pārstāvji.

Darījums veikts atbilstoši grupas stratēģijai, kas paredz paplašināties Eiropas tirgos. Kompānijā norādīja, ka iegādātā uzņēmumu grupa pārstāv lielāko privāto medicīnisko pakalpojumu sniedzēju Lietuvā ar 33 klīniku - trīs specializētās klīnikas un 30 ambulatorās klīnikas - tīklu, kas darbojas 16 pilsētās.

Tostarp tīklā ietilpst "Kardiolitos Klinika" Viļņā, kas ir vienīgā privātā slimnīca Lietuvā. 2019.gadā klīnikās bija nodarbināti vairāk nekā 1400 darbinieku (ģimenes ārsti, speciālisti ārsti, zobārsti un medmāsas) un veselības aprūpes pakalpojumi tika sniegti vairāk nekā 128 300 pacientu. Klīniku apgrozījums 2019.gadā bija 32,7 miljoni eiro.

"Mums ir svarīga izaugsme un redzam potenciālu savu iegūto pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā attīstīt arī citās Eiropas valstīs. Jau iepriekš esam informējuši par savu stratēģisko mērķi uzņēmuma kvantitatīvu paplašināšanos veikt ārpus Latvijas robežām, bet Latvijā attīstību fokusēt uz pakalpojumu kvalitātes un pacientu pieredzes pilnveidošanu.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

BaltCap Latvia Venture Capital Fund pārdevis EKJU SIA, vienu no vadošajiem āra koka mēbeļu un interjera elementu ražotājiem Eiropā. Uzņēmumu iegādājies AMATA SIA ar privātā kapitāla fonda Flycap un Signet Banka atbalstu.

BaltCap investēja uzņēmumā EKJU 2012.gadā. Šajā laika periodā EKJU ievērojami kāpināja eksporta apjomus, nostiprināja uzņēmuma pozīcijas galvenajos Eiropas tirgos un ieviesa ilgtspējības principus. EKJU uzsāka veiksmīgu darbību e-komercijā, un šobrīd ir vieni no veiksmīgākajiem šajā nozarē dārza mēbeļu tirgū Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Uzņēmums ieviesa LEAN un TOC ražošanas metodes, būtiski palielinot produktivitāti un pārdošanas apjomus – no 5,6 miljoniem eiro 2012. gadā līdz vairāk nekā 13 miljoniem eiro 2020. gadā.

Pēteris Treimanis, BaltCap investīciju direktors norāda, ka līdztekus biznesa izaugsmei, EKJU ir kļuvis par līderi darba vides un ilgtspējības jautājumos. "Šodien EKJU ir pieprasītākais darba devējs un viens no vadošajiem nodokļu maksātājiem reģionā. BaltCap investīciju periodā EKJU samaksāto nodokļu apjoms pārsniedza 7,3 miljonus eiro un būtiski veicināja reģiona attīstību. BaltCap uzticas jauno īpašnieku ilgtermiņa vīzijai par uzņēmuma turpmāko attīstību," piebilst P.Treimanis.

Igaunijas valstij vajadzētu apsvērt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi, trešdien paziņoja Igaunijas valsts lidostu operatorkompānijas "Tallinna Lennujaam" valdes priekšsēdētājs Rīvo Tuvike.

Intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidsabiedrībai ERR Tuvike trešdien sacīja, ka iespējas iegādāties "airBaltic" akcijas būtu atkarīgas no cenas un ieguvumiem, tomēr viņš "ieteiktu to vismaz apsvērt. Pašlaik mums ir pavērusies tāda iespēja.

"Tallinna Lennujaam" atgādināja, ka "airBaltic" ir lielākā tirgus daļa Igaunijas aviopasažieru pārvadājumos, tādēļ kompānijas akciju iegāde saistītu to ciešāk ar Tallinu un ļautu mudināt kompāniju paplašināt darbību Igaunijas galvaspilsētā.

Viņaprāt, akcionāru līgumā var iekļaut punktus, piemēram, par atsevišķa skaita lidmašīnu bāzēšanu Tallinā vai noteikta skaita maršrutu nodrošināšanu no Igaunijas galvaspilsētas.

30. jūnijā NASDAQ OMX Tallinas birža piešķīra Sertificētā konsultanta statusu audita un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumam Grant Thornton Rimess, kas tādejādi ir kļuvis par Sertificēto konsultantu NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North.

Kā liecina paziņojums biržā, Grant Thornton Rimess piedāvās konsultāciju pakalpojumus Igaunijas uzņēmumiem, kuri vēlas iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū First North.

NASDAQ OMX Tallinas biržas valdes priekšsēdētājs Rauno Kletenbergs norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumiem, kas plāno iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū, būtu izvēle starp vairākiem pieredzējušiem konsultantiem, kas varētu tiem sniegt nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā.

First North Sertificētais konsultants sniedz uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā uzņēmumu akciju iekļaušanai NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir palīdzēt uzņēmumam izpildīt tirgus noteikumu prasības un sekot līdzi, lai uzņēmums ievērotu informācijas atklāšanas prasības un investoru rīcībā būtu pietiekams informācijas apjoms investīciju lēmumu pieņemšanai. Sertificētā konsultanta statuss tiek piešķirts uzņēmumiem ar atbilstošu pieredzi biznesa konsultāciju vai finanšu starpniecības jomā.

Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešu laikā Latvijā pirmās savstarpējo aizdevumu platformas Mintos kredītos investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Kopumā platformā reģistrējušies vairāk nekā viens tūkstotis investoru no 27 Eiropas valstīm. Vidējā summa, ko investori ieguldījuši platformā pieejamos kredītos, ir 1500 eiro, informē Mintos komunikācijas konsultante Laima Zēmele.

«Ja skatāmies pēc investētajām summām, tad gandrīz puse (42%) kredītu tiek finansēti no ārvalstīm. Visaktīvāk kredītos nauda tiek ieguldīta no Vācijas, Šveices, Nīderlandes un arī Igaunijas,» norāda AS Mintos vadītājs un uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Kopumā pašlaik AS Mintos izsniegusi nedaudz vairāk nekā 300 kredītus. Visbiežāk kredīti platformā tiek ņemti auto iegādei, mājokļu labiekārtošanai, kādam lielākam pirkumam un citām vajadzībām. Analizējot klientu interesi, AS Mintos vadība prognozē, ka arvien vairāk kreditēšanas pakalpojumus izmantos mazie un vidējie uzņēmumi.

«Tas, ko mēs visā pasaulē pašlaik redzam - arvien vairāk mazos un vidējos uzņēmumus kreditē komercbankām alternatīvi finansēšanas avoti. Piemēram, Lielbritānijas savstarpējo aizdevumu platformā Funding Circle vairāk nekā 38 tūkstoši investoru kopš 2010.gada ieguldījuši vienu miljardu ASV dolāru aizdevumos mazā un vidējā biznesa attīstībai. Ja skatāmies situāciju Latvijā, tad redzam tur nozīmīgu potenciālu,» norāda savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Pēdējo pāris nedēļu laikā savstarpējo aizdevumu platformas Mintos īpašnieki novērojuši pastiprinātu interesi no grieķu investoriem par iespēju ieguldīt platformā, informē Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

«Esam saņēmuši virkni jautājumu par to, kā darbojas pakalpojums. Tāpat vairāki investori ir veikuši ieguldījumus. Uz kopējā fona ieguldītās summas nav būtiskas, bet tas parāda tendenci, ka turīgie Grieķijas iedzīvotāji meklē iespējas kapitālu pārnest ārpus valsts, un ieguldījums savstarpējo aizdevumu platformās ir viens no risinājumiem,» viņš uzsver.

Mintos vadība šā gada jūnijā iegādājās starptautisko domēnu mintos.com. Šobrīd platformā reģistrējušies 1847 investori no 29 pasaules valstīm. Platformā pieejamos kredītos 6 mēnešu laikā ieguldīti 2,54 miljoni eiro. Vidējā ieguldītā summa uz vienu investoru ir 2512 eiro. Vidējā neto gada atdeve investoriem ir 13,4%.

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.