Jaunākais izdevums

Krava ies uz Turciju; tranzīta kravu piesaistē uzņēmums cerības liek uz dzelzceļu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas brīvostā Daugavas kreisajā krastā strādājošā SIA KS Terminal (KST) piecu dienu laikā plāno pabeigt līdz šim lielākā (iespējams, arī ostā) apkalpotā papīrmalkas kuģa uzkraušanu, DB norāda KST valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. Iepriekš kuģos krauts līdz 7000 m3 koksnes, bet šajā gadījumā Handymax tipa kuģim tiks uzkrauti aptuveni 25 tūkst. m3.

Precīzi pateikt, vai tas bijis lielākais šāda veida kuģis, gan varēs tikai pēc tam, kad tā tonnāža tiks ierakstīta ostas informācijas sistēmā, norāda Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne. Proti, pērn līdzīgs kuģis brīvostā jau apkalpots.

Viens no iemesliem, kādēļ sadarbībā ar SIA Malka veikts šāds «eksperiments», ir produkcijas eksporta sarukums Skandināvijas virzienā. Šī krava paredzēta Turcijai, kur bērza papīrmalka tiks izmantota OSB plātņu ražošanai. Lai frakta cena būtu adekvāta pārbrauciena attālumam, izvēlēts atbilstoša izmēra kuģis. Izaicinājums procesa gaitā bijis piekraut 4,7 m dziļās sauskravas kuģa «kabatas».

Visu rakstu KS Terminal pārkrauj lielāko papīrmalkas kuģi lasiet 25. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmējs: Ja mikrouzņēmuma nodokli likvidēs, tad firmu var vērt ciet

Dienas Bizness, 11.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no uzņēmumiem, ko Bauskas novada pašvaldība godināja 2015. gadā, bija Vecsaules pagasta SIA «Laba malka 9». «Bauskas Dzīve» pie malkas ražotāja ieradusies ļoti aukstā laikā – piektdien, 8. janvārī, kad gaisa temperatūra bija 23 – 25 grādi zem nulles.

Komersants Dzintars Burkovskis ir izveidojis divus uzņēmums. Viens saistīts ar smilšu karjeru izstrādi. Aukstajā laikā šajā nozarē nav darāmā, un sākumā laika aizpildīšanai gandrīz vai kā hobijs izvēlēta malkas ražošana.

Uzņēmums ar nosaukumu «Laba malka» jau esot bijis. Dz. Burkovskis neko jaunu nav mēģinājis izdomāt – pielicis skaitli, un radusies SIA «Laba malka 9». «Nebūtu smilšu karjera izstrādes uzņēmuma, nebūtu arī malkas ražotnes. Trīs gadus stutēju šo ražotni ar pirmā uzņēmuma līdzekļiem,» atzīst Dz. Burkovskis.

Komersantam ir labi sadarbības partneri uzņēmumos, kas zāģē mežu un piegādā baļķus. Reizēm malka vesta gan no Dobeles, gan Neretas. No mežizstrādes galaprodukta aptuveni 20 – 30 procenti baļķu atkarībā no tā, kāds ir mežs, nonāk malkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieki ar augstu motivāciju jeb degsmi ir īpašā vērtē, taču tieši viņi visbiežāk sastopas ar izdegšanu, par viņiem ir īpaši jārūpējas, pat jāapčubina. Lai organizācija attīstītos, tajā ir jābūt vismaz 20% degsmīgo, taču augsti motivētos nebūt nav tik viegli atrast – personāla atlasē tiek izmantotas īpašas metodes un testi.

Iekšējā motivācija ir cilvēka personības iezīme, kas nozīmē, ka tā ir diezgan stabila vērtība, uzskata Latvijas Psihologu apvienības valdes priekšsēdētājs un SIA Crea- Test vadītājs Reinis Lazda. Viņš iesaka notestēt darbinieka motivāciju, pirms viņu pieņemt darbā, nevis ieguldīt tās veicināšanas aktivitātēs.

Frenks Šmits (Frank L. Schmidt), kas ir viens no ietekmīgākajiem organizāciju psihologiem pasaulē, uzskata, ka darbinieka sniegumu nosaka apķērīgums (fluīdais intelekts), apzinīgums, interese par mācīšanos un nozīmīgāko interešu virziens. Taču šobrīd uzņēmumi, izvēloties darbiniekus, galveno vērību pievērš viņu pieredzei, nevis kvalitātēm, kas nosaka motivāciju un sniegumu, secina R. Lazda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā lielākajam grillogļu ražotājam Baltijā – SIA KRK Vidzeme apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, kas tiks izmantoti krājumu izveidošanai.

SIA KRK Vidzeme ražo augstas kvalitātes kokogles, kas tiek izmantotas pārtikas grillēšanai. Uzņēmums ir saņēmis ES aizliegto ķīmisko vielu kontroles sertifikātu REACH, kas apliecina ražoto preču augsto kvalitāti. Kokogļu ražošanas iekārtu konstrukcija nodrošina dabai nekaitīgu ražošanas procesu, līdz minimumam samazinot kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā. Papildu Luminor piešķirtajam finansējumam, uzņēmums ir piesaistījis arī ALTUM kredīta garantiju.

“Lai gan vēsturiski mūsu darbība pamatā tika orientēta uz restorānu biznesu, Covid-19 pandēmijas ietekmē, kā arī grillogļu eksporta pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas rezultātā, mums izdevās veiksmīgi diversificēt noieta tirgu un klientu bāzi, tādejādi apgūstot plašu Eiropas Savienības valstu tirgus daļu. Šobrīd sadarbojamies ar ekskluzīviem dīleriem, pārdošanas ķēdēm un vairumtirgotājiem visā Eiropā. Luminor piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam palielināt apgrozāmos līdzekļus, kas ir būtisks priekšnoteikums krājumu savlaicīgai izveidošanai, lai nodrošinātu ražošanas procesus visa gada garumā un nosegtu pieprasījumu rudens un ziemas sezonā, kad mūsu ražoto preču izejmateriālu krājumus nav iespējams papildināt,” saka SIA KRK Vidzeme valdes loceklis Andris Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportspēja: Līgums ar LG koncernu pilnībā nodrošinās darbu nākamajā gadā

Kristīne Stepiņa, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas uzņēmums SIA Palleteries noslēdzis izdevīgu līgumu ar LG koncernu par palešu piegādi, sācis iekarot Ķīnas tirgu

2017. gadā SIA Palletaries atvērs jaunu ražotni, investējot tajā 3,2 milj. eiro. Tas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudas un ievērojami palielināt darbinieku skaitu

SIA Palleteries pamatdarbība ir taras dēlīšu un palešu sagatavju ražošana. Blakusprodukti – šķelda, skaidas un malka – tiek realizēti Latvijas tirgū. «Uzņēmums izmanto lapkoku materiālu, kas nav īpaši populārs lielo kokzāģētavu starpā, jo prasa lielāku darba apjomu un rada vairāk atgriezumu. Tas nodrošina SIA Palleteries salīdzinoši lētu izejmateriālu par stabilu cenu, kas nav tik stipri atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma svārstībām,» stāsta SIA Palleteries īpašnieks Edijs Ošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Zarus un skaidas pārvērš zeltā

Elīna Pankovska, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotājs SIA Graanul Invest visas kārtis liek uz eksportu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākais kokskaidu granulu ražotājs Baltijas valstīs veicis krietnas investīcijas, lai uzlabotu ražotnes iekārtas un paplašinātu savu darbību. Pēdējos trīs gados uzņēmums ieguldījis kokskaidu kvalitātes un ražošanas procesa uzlabošanā. Uzstādīta mizošanas-šķeldošanas līnija. Šis projekts realizēts ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, un tā kopējās izmaksas bija 2,55 milj. eiro. Savukārt šobrīd tiek īstenots projekts, kurā paredzēts uzstādīt šķeldošanas līniju – izmaksas 1,12 milj. eiro. Arī šis projekts tiks realizēts sadarbībā ar LIAA. SIA Graanul Invest 100% pieder Igaunijas uzņēmumam a/s Graanul Invest. Jāmin, ka šī gada sākumā tā māteskompānija iegādājās Latvijā lielākā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran 100% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži iecerējis ne tikai teju vai dubultot saražotās zāģētās produkcijas apjomus, bet arī uzbūvēt kokskaidu granulu ražotni, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šobrīd ir uzsākts šī ambiciozā projekta pirmais posms, kurā paredzēta zāģmateriālu šķirošanas līnijas nomaiņa un administratīvā korpusa iznešana no kokzāģētavas,» stāsta SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Viņš norāda, ka iecerētais ir uzņēmuma attīstības vīzija 2020. gadam. «Trīs gadu laikā ir paredzēts ne tikai palielināt skujkoku kokzāģētavas jaudu, kas ļautu tajā pārstrādāt uzņēmuma apsaimniekojamos mežos iegūto resno dimensiju apaļkoksni un vienlaikus uzbūvēt kokskaidu granulu ražotni, kurā tiktu izmantotas koksnes pārstrādes procesā radušās atliekas un vismaz daļa no apsaimniekojamos mežos iegūtās tievās dimensijas apaļkoksnes (malka un papīrmalka), kā arī palielināt augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumu (gatavu produktu) ražošanas apjomus,» attīstības ieceres plānu rāda A. Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Siltumapgādes kompānijas līdz janvārim nepaspēs izpildīt prasības

Māris Ķirsons, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Fontaine Ent. pārdod viesnīcas Fontaine Royal Hotel ēku, liecina kompānijas sludinājums.

Ēkas kopējā platība ir nepilni 5000 m2.

Viesnīcā izvietots SPA centrs, restorāns, viesnīcas recepcijas bārs, sporta zāle, 52 dažādas klases numuriņi. Ēkai ir autonoma apkures (malka) sistēma, pilsētas ūdens un kanalizācijas pieslēgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru