Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

#Premjers pilnībā paļaujas uz KNAB un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju ir pamats.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pilnībā paļaujas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču ir pamats un tā tiks novesta līdz tiesai.

Man ir uzticība Latvijas drošības iestādēm, šorīt telekanālā LNT paziņoja politiķis un piebilda: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

Kučinskis atkārtoti aicināja nodalīt kā savstarpēji nesaistītus vairākus aktuālos procesus, proti, KNAB izteiktajām apsūdzībām Rimšēvičam par kukuļņemšanu nav nekāda sakara ar pašlaik Latvijā strādājošām bankām un līdz ar to šis process nekādi nav saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumiem par pārkāpumiem «ABLV Bank» un šīs bankas vadības iespējami veiktu kukuļdošanu šo pārkāpumu piesegšanai.

Latvija un Igaunija ir paveikušas virkni kopīgu darbu, tomēr darāmā vēl ir daudz, otrdien atklājot pirmo Latvijas un Igaunijas valdību kopīgo sanāksmi, kas veltīta abu valstu simtgadei, uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uzrunājot abu valstu ministrus, Kučinskis norādīja, ka Latviju un Igauniju vieno kopīgi paveiktais, tomēr šīs dienas sēdē abām valstīm jāvienojas par turpmāk kopīgi darāmajiem darbiem.

Premjers piebilda, ka daudz ir paveikts Latvijas un Igaunijas reģionālajā sadarbībā, nodrošinot abu valstu iedzīvotājiem iespēju bez problēmām pārvietoties pāri robežām. Tajā pašā laikā Kučinskis rosināja domāt par veselības un izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu pierobežā.

Pēc Kučinska teiktā, abu valstu ministri šodien arī apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar transporta nozari un reģionālajiem projektiem. Viņš pauda atzinīgu vārdus par dzelzceļa projektu «Rail Baltica», kas no plānošanas fāzes ir pārgājis projektēšanas fāzē.

Steidzami ir nepieciešamas plāns īres dzīvokļu celtniecībai, ceturtdien tikšanās laikā ar Cēsu novada domes pārstāvjiem uzsvēris Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka vizītes laikā Kučinskis tikās ar Cēsu domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (V) un pašvaldības deputātiem, lai diskutētu par pašvaldībai un valstij kopumā aktuāliem jautājumiem.

Sarunas laikā tika aktualizēts gan Cēsu pašvaldībai, gan Latvijai kopumā būtisks jautājums - nepieciešamība attīstīt jaunu īres dzīvokļu tirgu. Kučinskis norādīja, ka īres dzīvokļu celtniecība ir svarīgs jautājums, kas jārisina, lai valsts tautsaimniecība attīstītos, lai cilvēki dzīvotu reģionos, arī tie, kuri atgriežas no darba gaitām ārvalstīs.

«Jau tuvākajā laikā ir nepieciešams konkrēts plāns, atbilstoši kuram notiktu īres dzīvokļu celtniecība, un šis process tiktu efektīvi finansēts,» uzsvēra Kučinskis.

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Trešdien vērojami traucējumi E-veselības sistēmas darbībā, novēroja aģentūra LETA.

Kā ģimenes ārstus informējis Nacionālais veselības dienests (NVD), vērojami traucējumi e-veselības sistēmas darbībā produkcijas vidē.

Pēc NVD paustā, ja sistēmas darbības, interneta traucējumu vai citu tehnisku iemeslu dēļ ārsts nevar izmantot e-veselības sistēmu, ārsts ir tiesīgs izrakstīt pacientam recepti papīra formā. Šīs receptes elektronizēšana jeb ievade e-veselības sistēmā tiek veikta aptiekā, tiklīdz tas ir iespējams.

Savukārt, ja nepieciešams atvērt darbnespējas lapu, ārsts var veikt atzīmi par tehniskiem traucējumiem pacienta medicīniskajā dokumentācijā un atvērt e-darbnespējas lapu nākamo piecu darba dienu laikā, norādot e-veselības sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu.

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Pēters Putniņš par ABLV Bank: «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs»

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Latvijas mērķis ir atjaunot starptautiski iedragāto finanšu reputāciju un atgūt norēķinus ASV dolāros, tāpēc arī «ABLV bankas» pašlikvidācijas procesam valsts ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību, šorīt intervijā telekanālā LNT sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis uzsvēra, ka ASV paziņojumi par «ABLV banku» pamatīgi satricināja Latvijas finanšu sistēmu, no kā vēl ilgi būs grūti atgūties. Šādos apstākļos salīdzinoši ilgi vilkusies «ABLV bankas» pašlikvidācijas procesa saskaņošana, kur bijis vajadzīgs nodrošināt valsts kontroles procesu.

Tā kā valsts mērķis ir atgūt ASV dolāru norēķinus, tad par procesu padziļināta informācija sniegta ASV pusei, piemēram, pagājušajā nedēļā tiekoties ar ASV finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju.

Bankas pašlikvidācija būtu ļoti vienkāršs process - banka pati pieņem lēmumu un mēs neliekamies ne zinis, bet mūsu interesēs ir pieskatīt procesu, situāciju skaidroja premjers un atzina, ka pašlikvidāciju starptautiski uztver skeptiski. Kučinskis solīja, ka valsts pārbaudīšot visus naudas pārskaitījumus no «ABLV bankas» tās likvidācijas procesā.

Ņemot vērā, ka kopš pēdējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules nāves dienesta darba rezultāti nav pasliktinājušies, konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu varētu pieteikties arī pašreizējā faktiskā dienesta vadība, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vaicāts, vai tādējādi viņš aicina konkursā uz VID vadītāja amatu pieteikties pašreizējo šī amata pienākumu izpildītāju VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko, Kučinskis atbildēja, ka «tieši neaicina», bet tā ir katra paša izšķiršanās. Viņš arī pauda skepsi par to, ka uz šo amatu varētu naski pieteikties «zvaigznes» no privātā sektora, jo esot skaidrs, ka jaunajam ģenerāldirektoram sākumā būs jāsaņem daudzi stipri «sitieni» no tiem, kas negrib spēcīgu VID. Kučinskis gan nevēlējās konkretizēt, kas tie ir.

Vienlaikus premjers atzīmēja, ka šodien vairs nevar runāt par «milzīgiem tīkliem un astoņkājiem», kurus VID nevarētu atmaskot, un to pierādot arī pēdējā laika skaļākās lietas - atklātas vērienīgas nodokļu nemaksāšanas un pat veselas cigarešu ražotnes.

#Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nevar iedomāties, ka Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās aizturēšanas varētu vienkārši no rīta ierasties darbā un turpināt strādāt.

Kučinskis LTV «Rīta panorāmā» apsūdzības Rimšēvičam novērtēja kā ļoti nopietnas. Politiķis pieļāva, ka Rimšēvičam varētu tikt piemērots drošības līdzeklis, kas varētu neļaut turpināt vadīt LB.

Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību, tomēr centrālā banka arī bez prezidenta esot kompetenta un spējīga strādāt.

Taujāts, vai viņam vēl pirms aizturēšanas bija sniegta kāda informācija par gaidāmo, Kučinskis sacīja, ka KNAB šādos gadījumos, protams, pirms tam dod kādu ziņu, bet valdības vadītājs nevar iejaukties. Viņš esot ticis informēts, jo premjers tomēr veicot zināmu KNAB pārraudzību un «nav tā, ka par biroja darbībām nebūtu zināms nevienam šajā valstī».

Lai gan aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) būtu jāatkāpjas no amata, tomēr viņš nesteigsies Ministru kabineta darba kārtībā iekļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kamēr to nebūs kārtīgi izvērtējuši juristi.

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Kučinskis sacīja, ka vēl nav iepazinies ar visiem VARAM sagatavotā likumprojekta atzinumiem un guvis pārliecību, ka normatīvā akta projekts ir tiesisks un likumīgs. «Mēs šeit nerunājam par ministru vai amatpersonu, kurai ir politiska atbildība. Mēs runājam par sabiedrības ievēlētu pašvaldību. Tādā veidā - ar politiskiem lēmumiem, ar kongresa lēmumiem - vismaz vēl kādi četri, pieci, seši būtu atbrīvojami. Varbūt, ka mana valdība ir pēdējā, kura ievēro tiesiskumu, bet mēs to ievērosim,» norādīja Kučinskis.

Viņš apliecināja, ka VARAM sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu neiekļaus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, iekams nebūs saņēmis nepārprotamus juristu atzinumus, ka šis likumprojekts ir tiesisks.

Iespējams, Zviedrijas koncerns «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas, ja netiks apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom», bet katrā ziņā valdība ir gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka valdības lēmums neapvienot LMT un «Lattelecom» viņam nebija pārsteigums, jo arī šāds scenārijs tika izskatīts. Tajā pašā laikā Kučinskis pauda gandarījumu, ka ir turējis solījumu un valdība sniegusi atbildi «Telia».

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir dotas pilnvaras turpināt sarunas ar «Telia» par LMT un «Lattelecom» nākotni, kā arī pārvaldību un investīciju projektu īstenošanu.

«Nav noslēpums, ka gaidot šī procesa rezultātu, bija atlikti uzņēmumu padomes lēmumi par investīciju veikšanu,» skaidroja premjers un piebilda, ka bez papildus investcijām abu uzņēmumu sakaru attīstībā tos sagaida stagnācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām «bļaušana» politiskajā vidē pierims, lai būtu iespējams runāt par darāmajiem darbiem. Reizē pilnībā nevarot izslēgt ārkārtas vēlēšanu iespēju, ja nevarēs izveidot valdību, intervijā aģentūrai LETA norādīja politiķis.

Premjers apstiprināja, ka nākamās koalīcijas kodolā redz paša pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un «Jauno Vienotību». Gadījumā, ja šīm partijām nepietiks balsis vairākumam, tad plānots skatīties, vai varēs atrast kopsaucējus ar kādiem citiem politiskajiem spēkiem. Šāda iespēja gan neattiecas uz partiju «Saskaņa», ar kuru koalīcijas veidošanas iespēju Kučinskis kategoriski izslēdz.

«Iespējamā situācija pēc vēlēšanām, protams, ir bīstama, un es neesmu starp tiem, kas pilnībā izslēgtu ārkārtas vēlēšanas, ja nevarētu tikt uztaisīta valdība. Jācer, ka 7.oktobrī visa šī »bļaušana« kļūs piezemētāka, lai varētu turpināt runāt par darbu,» pauž valdības vadītājs.

Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti eksportēt savu produkciju uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), it īpaši pārtikas rūpniecības un kokapstrādes jomā, trešdien tikšanās laikā ar AAE ekonomikas ministru Sultanu bin Saedu Al Mansūri norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērta abu valstu ekonomiskajām attiecībām. Premjers uzsvēra, ka Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti eksportēt savu produkciju uz AAE, it īpaši pārtikas rūpniecības un kokapstrādes jomā. Tāpat liela nozīme esot sadarbībai investīciju jomā, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā. «Esam izvēlējušies Datos balstītu nācijas attīstības konceptu, un tas nozīmē, ka mums ir nepieciešami daudz augsti kvalificēti speciālisti. Uzskatu, ka šajā jomā perspektīvā varētu izveidoties laba sadarbība starp AAE un Rīgas Tehnisko universitāti,» teica Kučinskis.

Tāpat tikšanās laikā puses apsprieda jautājumus, kas skar Rail Baltica projektu un ar to saistīto infrastruktūras objektu izveidi. Abas puses bija vienisprātis, ka ir nepieciešams sakārtot jautājumus, kas skar investīciju aizsardzību, sadarbojoties Latvijai un AAE.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Iekšējā drošība ir nākamā gada valsts budžeta lielākais drauds, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Saeimas opozīcijas deputāts, iepriekšējās valdības iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Viņaprāt, iekšējās drošības sektorā strādājošie - policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji - nākamgad būs vīlušies, jo viņus nesagaidīs algu pieaugums cerētajā apmērā un saglabāsies liels disbalanss starp aizsardzības un iekšlietu jomā strādājošajiem.

Kučinskis sacīja, ka, viņam vēl esot iekšlietu ministra amatā, tika izstrādāts detalizēts plāns situācijas uzlabošanai, un licies, ka tam jau ir panākts atbalsts no Valsts prezidenta un Finanšu ministrijas puses, tomēr tagad izskatoties, ka šis plāns netiks īstenots.

Līdz ar to nevar uzskatīt, ka iekšējo drošību jaunā valdība uzskata par prioritāti, sacīja Kučinskis, paužot redzējumu, ka tā ir nevis iekšlietu ministra, bet viņa pārstāvētās partijas - "Jaunās vienotības" - vaina.

Pašlaik vēl nav skaidrības, vai notiks valsts un investora darījums par «Liepājas metalurgu», šorīt intervijā LTV «Rīta panorāmai» sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka valdības izvēle šajā jautājumā bijusi - vai nu uzņēmuma maksātnespēja, vai arī runāt ar vienīgo investoru, kas bija pieteicies.

Pašlaik investors vēl nav veicis solītos darbus metalurga iekārtu testēšanai, kā arī ļoti rūpīgi vērtējot, vai var izpildīt valsts izvirzītās prasības.

Aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistes jautājumā Kučinskis bija optimistiskāks un sarunu pagarinājumā līdz janvāra beigām problēmas nesaskata.

Ministru prezidents skaidroja, ka runa ir par ilglaicīgiem ieguldījumiem, nodrošinot kompānijas ilgtspēju, tāpēc valstij un investoram jāpārrunā visi jautājumu - gan garantijas valstij, gan investoram.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir izpildījis Saeimas doto uzdevumu un sagatavojis ziņojumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanas hronoloģiju un atbildīgajām personām.

Intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» Kučinskis pastāstīja, ka minētais ziņojums jau šodien tiks nosūtīts parlamentam, turklāt viņš ar to plāno iepazīstināt arī prokuratūru. «Protams, kad visu saliek kopā, tā pagātne nudien vienam otram nav rožaina. Es domāju, ka, pilnīgi droši, paralēli Saeimai es šo izpētes dokumentu atdošu arī prokuratūrai, jo mēs tā nevaram atstāt pagātni,» pauda Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka par spīti oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām šī valdība vēl centīsies izdarīt maksimāli daudz, lai risinātu samilzušo OIK problēmu. Premjers arī galvoja, ka viņa ministri necenšas piesegt nevienu par OIK ieviešanu atbildīgo personu.

Baibas Rubesas izšķiršanās par atkāpšanos no Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» vadītājas amata ir interesants solis, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Rubesas atkāpšanās ir interesants solis, ņemot vērā, ka aptuveni pēc mēneša tāpat beigtos viņas pilnvaru termiņš šajā amatā. Nav noslēpums, ka abu pārējo «RD Rail» akcionārvalstu - Lietuvas un Igaunijas - attieksme pret Rubesas pārvēlēšanu šajā amatā ir noraidoša, un tādējādi cerības, ka viņa varētu turpināt darbu nebija. To man sarunās ir apliecinājuši Lietuvas un Igaunijas premjeri,» sacīja Kučinskis.

Viņš atzina, lai šāda mēroga projektu īstenotu, ir nepieciešama visus triju Baltijas valstu, tostarp arī premjeru iesaiste. Vienlaikus Ministru prezidents atzīmēja, ka nepiekrīt, ka līdz šim projektam nav bijis vajadzīgais atbalsts.

«Šis jautājums regulāri ticis apspriests, tiekoties visu triju valstu premjerministriem. Jāatgādina arī, ka tieši manas valdības laikā ir parakstīts līgums par šā projekta kopīgu realizāciju,» norādīja Kučinskis.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

#Vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, to plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru.

Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas-kuģa īpašnieks, uzņēmējs Argods Lūsiņš sola būvi aizvākt, uzsverot, ka tā nekad arī neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma.

Lūsiņš skaidroja, ka vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, taču tā ir atbilstoši jāiekārto, un būvi uz attiecīgo vietu plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru, gan neatklājot, kad tas varētu notikt.

Viņš tāpat uzsvēra, ka būve nekad neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem un tā būs tāda pati peldoša ierīce, kāda jau ir Lielupes ūdeņos Jūrmalā. Lūsiņš pauda, ka mājas uz pontoniem sācis būvēt, jo gribējis Latvijā ieviest ko jaunu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju pārrunājis «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja premjers.

Viņš norādīja, ka apspriesta situācija ar «ABLV Bank», taču par šo jautājumu ASV pārstāvis, iespējams, vairāk runāšot ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).

«No manas puses ir skaidri pausts, ka pašlikvidācijas procesam ir jābūt pilnībā kontrolētam, lai par katru izejošo naudu būtu pārliecība, ka tā neslēpj aiz sevis kādus noziedzīgi iegūtus līdzekļus un process būtu pakļauts kontrolei. Mūsu uzdevums ir šādu kontroli arī nodrošināt,» teica Ministru prezidents.

«Primārais ir jautājums, vai process ir kontrolēts vai process iet pašplūsmā ar lēmumiem, kur neviens nezina, kādas ir sekas,» sacīja Kučinskis, piebilstot, ka ASV respektē jebkuru Latvijas lēmumu un Latvijas likumdošanu.

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.