2. decembrī pie Liepājas nogrimušais kuģis Beverīna, iespējams, vedis no jūras izzvejotu metāllūžņu un kabeļu kravu. Jūras un iekšējo ūdeņu dienesta pārvaldē atzina, ka šajā jomā nav sakārtota likumdošana.
Par to, ka šis un citi zvejnieku kuģi pēdējo mēnešu laikā nodarbojas ar jaunu biznesa veidu - krāsainā metāla izzvejošanu no jūras, Db stāstīja vairāki zvejnieki. Šis bizness nav nedz legāls, nedz nelegāls, atzina gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldē, gan Jūras un iekšējo ūdeņu dienesta pārvaldē, jo atbilstošas likumdošanas šajā jomā nav. "Mēs kontrolējam visu, kas saistās ar zivju zvejošanu, licencēm. Taču par metāllūžņiem mums nav nekādu normatīvo dokumentu," atzina Jūras un iekšējo ūdeņu dienesta pārvaldes direktora vietnieks Fēlikss Klagišs. Viņš pieļāva, ka problēmas gan varētu rasties metāllūžņu pieņemšanas - nodošanas procesā saistībā ar nodokļu nomaksu. "Tas ir jauns bizness, kam pievērsušies vairāki zvejnieki pēdējā laikā," atzina F. Klagišs. Tieši saistībā ar šīm zvejnieku darbībām esot aizdomas, ka kāds kuģis vainojams pie nesen no jūras izrautā un sabojātā Lattelekom kabeļa. LSEZ pārvaldē pieļāva, ka šī krava bijusi par iemeslu tam, ka zvejnieki glābšanā devuši priekšroku savas firmas kuģim nevis Jūras spēkiem. LSEZ pārvaldē esot arī informācija, ka jūrā atrasti divi plosti, kas liecina, ka uz kuģa Beverīna, pretēji iepriekš paustai amatpersonu informācijai, bijis glābšanas plosts. Šobrīd Jūras administrācija veic izmeklēšanu, lai pārbaudītu pretrunīgās versijas par to, vai zvejnieki atteikušies no palīdzības, vai arī viņiem atteikta ienākšana ostā glābšanas operācijas laikā. Parasti gan ienākšana ostā netiekot atteikta nekādos apstākļos, ja runa ir par cilvēku glābšanu, norādīja LSEZ pārvaldē.