Pagājušajā naktī, Irbes jūras šaurumā pie Sīkragciema bākas avarējis kravas kuģis Nijord, biznesa portālu Db.lv informēja Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta virsnieks Roberts Lakučs. Kuģa apkalpe bijusi reibuma stāvoklī.

21.janvārī plkst. 22.50 Irbes jūras šaurumā pie Sīkragciema bākas kravas kuģis Nijord uzskrēja uz sēkļa. Līdz uzskriešanai uz sēkļa kuģa apkalpe nereaģēja uz brīdinājumiem mainīt kursu un neatbildēja uz radio izsaukumiem.

Uz notikuma vietu apskatīt avarējušo kuģi un noskaidrot situāciju ar apkalpi tika nosūtīts JS Krasta apsardzes kuģis KA-14 ASTRA un Valsts robežsardzes kuģis TIIRA. Kuģim Nijord bojājumu nav, apkalpe nav cietusi, kā arī nav notikusi degvielas noplūde. Kuģis bija bez kravas un atradās ceļā uz Rīgu.

Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka kuģa kapteinis un četri no deviņiem apkalpes locekļiem ir reibumā, šodien intervijā Latvijas Radio teica Krasta apsardzes priekšnieks Hermanis Černovs.

Latvijas Jūras administrācijas (JA) Kuģošanas drošības inspekcijas (KDI) inspektori 2006. gadā veikuši ostas valsts kontroli 477 no 1810 Latvijas ostās ienākušajiem ārvalstu kuģiem, Db.lv informēja JA. Pavisam Latvijas ostās ārvalstu kuģi iebraukuši 7266 reizes (lielākā daļa kuģu vairākkārt).

Parīzes memorands, par kura pilntiesīgu dalībvalsti Latvijas kļuva 2005. gadā, nosaka, ka jākontrolē ne mazāk kā 25% no dalībvalsts ostās ienākošajiem ārvalstu kuģiem. Latvijas inspektori pērn pārbaudījuši 26,4% ārvalstu kuģu.

Pārbaužu rezultātā aizturēti 6 ārvalstu kuģi. 16. janvārī Rīgas ostā aizturēts Belizes karoga sauskravas kuģis Rona, kura naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas nebija darba kārtībā. Kuģis atbrīvots 29. janvārī.

24. aprīlī Rīgā aizturēts Kipras karoga kuģis Pontonikis, uz kuģa nestrādāja avārijas ugunsdzēsības sūknis. Kuģis atbrīvots 27. aprīlī.

27. aprīlī Rīgā aizturēts Antigva Barbudas karoga kuģis Uppland – darba kārtībā nebija naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas un neapkalpojamo mašīntelpu signalizācija. Pēc atklāto pārkāpumu novēršanas kuģis tajā pašā dienā tika atbrīvots.

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Starptautiskā mērogā uzsākta kravas kuģa Arctic Sea meklēšana. Kuģis mīklainos apstākļos pazudis brīdī, kad tas šķērsojis Lamanša šaurumu, ziņo Independent.

Tiek uzskatīts, ka šis ir pirmais nolaupītais kuģis mūsdienās, kas nolaupīšanas brīdī atradies Lamanša šaurumā. Independent vēsta, ka kuģa īpašnieki nāk no Latvijas, taču ne Liepājas, ne Ventspils ostas uzņēmēji nevarēja Db sniegt nekādu informāciju par kuģi, apšaubot Independent rakstīto, ka tas bijis Latvijas kuģis.

Maltā reģistrētais Latvijas kuģis ar 15 cilvēku apkalpi un 1 miljona sterliņu mārciņu vērtu kokmateriālu kravu pazuda šī gada jūlija beigās. Tas bija ceļā no Somijas uz Alžīriju.

Tagad tiek uzskatīts, ka laikā, kad Lielbritānijas krasta apsardze sazinājās ar kuģi, runātājs bijis viens no nolaupītājiem, vai arī kāds no kuģa apkalpes, kuram tobrīd, iespējams, draudēts ar ieroci.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns saistībā ar Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu medijiem izplatītajā paziņojumā akcentē: " Mūs šobrīd vēro - gan nozieguma vaininieki, cerot uz mūsu iekšējo vājumu un nedrošību, gan sabiedrība, kuras ekonomisko drošību un valsts robežu mēs sargājam. Taču mēs neļausim šim gadījumam mūs iebiedēt."

VID uzskata, ka Muitas kriminālpārvaldes direktora V. Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistāms ar viņa profesionālo darbību, kuras rezultātā noziedzīgajiem grupējumiem ar katru gadu tiek nodarīti milzīgi zaudējumi, tiek pārtrauktas kontrabandas shēmas un organizēto grupējumu darbība. Par to liecinot arī pēdējo gadu statistika.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: "Neslēpšu, ka notikušais ir liels šoks visiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, par situācijas nopietnību liecina arī valsts augstāko amatpersonu apņēmība piesaistīt lietas izmeklēšanai valsts augstākā līmeņa drošības iestādes.

Pagājušā gadā Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas inspektori ārvalstu kuģiem veikuši 282 ostas valsts kontroles inspekcijas, no tām 151 Rīgas ostā, 69 Ventspils ostā, 62 Liepājas ostā, informē administrācija.

2015.gadā nevienam ārvalstu kuģim Latvijā nav konstatēti nopietni pārkāpumi un neviens kuģis nav aizturēts. 2014.gadā Latvijas ostās tika veiktas 306 ostas valsts kontroles, aizturēts viens kuģis, 2013. gadā Latvijā pārbaudīti 202, aizturēts viens kuģis.

Latvijas kuģi ārvalstu ostās pērn pārbaudīti 31 reizi. Neviens Latvijas kuģis nav aizturēts jau pēdējo četru gadu laikā, līdz ar to Latvija saglabā vietu Parīzes Saprašanās memoranda Baltajā sarakstā.

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Spānijas pilsētā Malagā prezentēts pasaulē lielākais, Royal Caribbean kompānijai piederošais kruīza kuģis Symphony of the Seas.

Peldošais milzis var uzņemt 6360 pasažierus un 2200 apkalpes locekļus. Uz kuģa atrodas ūdens atrakcijas parki, baseini, bāri, kuros dzērienus servē arī roboti, restorāni, daudzas citas aktīvās atpūtas iespējas u.c..

Pirmajā kruīzā kuģis dosies 7. aprīlī. Plānots, ka kuģis bāzēsies Barselonā un savā pirmajā sezonā veiks septiņu dienu kruīzus Vidusjūrā. Rudenī, oktobra beigās kuģis atgriezīsies Malagā.

Līdz šim pasaules lielākā kruīza kuģa tituls piederēja 226 963 tonnas smagajam Harmony of the Seas. Symphony of the Seas ir par 3000 tonnām smagāks.

LASI VĒL:

FOTO: Pasaulē lielākais kruīza kuģis dodas izmēģinājuma braucienā

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Pēc Dānijas bankas «Danske Bank» pasūtījuma veiktajā izmeklēšanā tās Igaunijas filiālē konstatēts, ka lielākā daļa no filiāles 10 000 klientiem nerezidentiem bijuši aizdomīgi un lielākā daļa no naudas plūsmas caur šo filiāli, kuras kopsumma pārsniegusi 200 miljardus eiro, bijusi aizdomīga.

Banka atzinusi, ka situācija naudas atmazgāšanas skandālā iesaistītajā Igaunijas filiālē bijusi daudz sliktāka, nekā sākumā domāts.

«Danske Bank» uzraudzības padomes vadītājs Ole Andersens trešdien atvainojies par notikušo, bet «Danske Bank» vadītājs Tomass Borgens atkāpies no amata.

Andersens atzinis, ka «banka nav rīkojusies pietiekami atbildīgi šajā jautājumā». Viņš atvainojies bankas klientiem, investoriem, darbiniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā.

«Nav šaubu, ka ar Igaunijas filiāli saistītās problēmas bija lielākas nekā mēs domājām, iniciējot izmeklēšanas. Šo izmeklēšanu rezultāti liecina par dažām ļoti nepieņemamām un nepatīkamām lietām mūsu Igaunijas filiālē, kā arī tās liecina, ka (..) kontrole grupas līmenī attiecībā uz Igauniju bija neadekvāta,» teikts «Danske Bank» uzraudzības padomes priekšsēdētāja paziņojumā.

Naktī uz otrdienu jūrā pie Kaltenes uz sēkļa uzskrējis Latvijas zvejas kuģis "Kate", piecu cilvēku apkalpe ir evakuēta, taču pastāv dīzeļdegvielas noplūdes risks.

Negadījums noticis nepilnu kilometru no krasta, liecina Krasta apsardzes sniegtā informācija. Kā atzīmēja Ulbina, viena no iespējamām versijām, kādēļ kuģis izbraucis krastā, ir cilvēciskais faktors, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Liene Ulbina.

Zvejas kuģa apkalpe izglābta ar jaunā patruļkuģa Skrunda palīdzību, informēja Ulbina. Pašlaik uz notikuma vietu norīkots Rīgas ostā dežurējošais kuģis Klints ar mērķi novērot situāciju, kas ir bīstama videi, jo uz kuģa ir deviņas tonnas dīzeļdegvielas un pastāv tās noplūdes risks.

Patlaban speciālisti gatavojas dīzeļdegvielas atsūknēšanai no kuģa, un tikai pēc tam kuģi izvilks krastā, kad arī izmeklētāji varēšot kuģi apskatīt un izdarīt jau konkrētus secinājumus, sacīja Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktors Ivars Gaveika.

Maltas karoga kuģim Nijord, kas naktī no 21. uz 22. janvāri Irbes šaurumā uzskrēja sēklim, noformēta aizturēšana. Pēc kuģa novilkšanas no sēkļa Latvijas Jūras administrācijas (JA) Kuģošanas drošības inspekcijas (KDI) inspektori veica sākotnējo pārbaudi, kuras laikā konstatēti vairāki pārkāpumi.

Kuģis ir nogādāts Ventspils ostā, kur ūdenslīdēji veiks kuģa korpusa apskati, lai būtu iespējams izvērtēt, vai kuģis var doties uz Rīgu. Rīgas ostā plānots veikt kuģa remontu. KDI inspektori Rīgā turpinās aizturētā kuģa pārbaudi.

Vienlaicīgi uzsākta izmeklēšana par notikušo negadījumu. JA avāriju izmeklētāju uzdevums nav kriminālas vai materiālas atbildības noteikšana pret negadījumā iesaistītajām personām, bet gan informācijas apkopošana, analizēšana un rekomendāciju sagatavošana, lai novērstu līdzīgus negadījumus nākotnē un uzlabotu kuģošanas drošību.

Sarma Kočāne,

JA sabiedrisko attiecību speciāliste

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Īrijā Grīnoras (Greenor) ostā arestēts Latvijas karoga kuģis Fortuna 1. Saskaņā ar Jūras administrācijas sniegto informāciju kuģa īpašnieks izmanto apkalpi kā ķīlniekus.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Īrijā Grīnoras (Greenor) ostā arestēts Latvijas karoga kuģis Fortuna 1. Latvijas Jūras administrācija (JA) nosūtījusi vēstuli kuģa īpašniekam SIA Spaider, kurā pieprasa sniegt paskaidrojumus par kuģa arestēšanas iemesliem, kā arī informāciju par to, kā īpašnieks gatavojas atrisināt ap kuģi samilzušās problēmas.

Fortuna 1 Īrijas ostā ir aizturēts jau no aprīļa sākuma, kad Īrijas Ostas valsts kontrole atklāja vairākas neatbilstības starptautiskajām kuģošanas drošības prasībām. Ostas valsts kontrole Īrijā tika veikta pēc tam, kad sāka streikot kuģa apkalpe, kam nebija izmaksātas algas.

Taču Fortuna 1 īpašnieka vainas dēļ kuģim esot arī citas problēmas. Piemēram, jau divas kuģu menedžmenta kompānijas atteikušās no sadarbības ar SIA Spaider, jo īpašnieks nepilda norunas un līguma nosacījumus, līdz ar to šobrīd nav sertificētas kompānijas, kas būtu gatava uzņemties pildīt ISM kodeksa prasības attiecībā uz Fortuna 1. Savukārt klasifikācijas sabiedrība Russian Maritime register of shipping tehnisko neatbilstību dēļ ir anulējusi kuģa konvenciālos dokumentus.

Larss Merks, kurš Dānijas bankā «Danske Bank» kopš 2012.gada bijis atbildīgs par uzņēmumu apkalpošanu, starptautisko filiāļu darbību un bankas operācijām Baltijas valstīs, ceturtdien atkāpies no bankas valdes locekļa amata saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu bankas Igaunijas filiālē.

Par to ceturtdien paziņojusi «Danske Bank».

«Es cienu Larsa Merka lēmumu atkāpties. Lai arī pašreizējā izmeklēšana saistībā ar jautājumiem attiecībā uz Igaunijas nerezidentu portfeli vēl nav pabeigta, šobrīd ir skaidrs, ka bankai bija agrākā posmā jāīsteno krietni rūpīgāka izmeklēšana. Šāda izmeklēšana būtu ļāvusi mums agrāk izprast pilnīgu problēmas apmēru un ātrāk īstenot attiecīgus pasākumus. Mēs šo situāciju pēdējās nedēļās esam apsprieduši ar Larsu Merku,» norāda bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Ole Andersens.

Viņš uzsver, ka direktoru padome joprojām ir apņēmusies pilnībā noskaidrot situāciju saistībā ar slēgto Igaunijas nerezidentu portfeli un prezentēt izmeklēšanā gūtos secinājumus, kad tie būs gatavi.

Kruīza kuģis Costa Concordia pietuvojies tik tuvu Itālijas salas Džiljo krastam tāpēc, ka tā kapteinis vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Kapteinis Frančesko Sketino uzaicinājis kuģa galveno viesmīli Antonello Tievoli uz komandtiltiņa, lai parādītu viņam salu. «Nāc un paskaties Antonello, mēs esam tieši pie Džiljo,» saskaņā ar laikraksta Corriere della Sera rakstīto, teicis kapteinis.

Pēc tam, kad kuģis uzskrēja uz sēkļa un apgāzās, A. Tievoli esot vairākiem saviem radiniekiem, kuri dzīvo Džiljo salā, teicis, ka nekad nespējis iedomāties par šādu ierašanos uz dzimto salu.

Laikraksts arī vēsta, ka, lai gan A. Tievoli neesot lūdzis tādu kapteiņa labvēlību, viņu «nomokot vainas apziņa». Savukārt kuģa galvenā viesmīļa tēvs laikrakstam pastāstīja, ka A. Tievoli esot zvanījis un teicis - ap 9.30 garām salai virzīsies kuģis un viņš izies uz klāja un pasvilps savam tēvam.

Šā gada 30.maijā Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess par M.Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci. Šobrīd kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.

Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētajā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildu aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām. Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildu pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.

Kopš marta sākuma Rīgas līcī, Rīgas brīvostas enkurvietā, reidā stāv kuģis, uz kura atrodas 55 000 tonnu kālija hlorīda un kas Krievijas oligarhiem piemēroto sankciju dēļ nevar pamest valsti, vēsta LTV raidījums "De facto".

Minerālmēslu krava pieder firmai, uz kuru attiecas Eiropas Savienības sankcijas, kas tika pieņemtas Krievijai iebrūkot Ukrainā. Atšķirībā no citiem minerālmēslu uzkrājumiem, uz kuriem attiecās sankciju režīms un ko sāka izvest pēc Valsts vides dienesta (VVD) lēmuma, šajā gadījumā dienests neplāno rīkoties līdzīgi.

Kā atzīmē raidījums, kravas kuģis netiek ne projām, nedz arī atpakaļ ostā - uz tā esošais kālija hlorīds pieder firmai, uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliktas Kremlim pietuvinātajam krievu biznesmenim Dmitrijam Mazepinam, un tagad vairāku mēnešu garumā dažādas iestādes netiek skaidrībā, kā šo situāciju atrisināt.

Aptuveni nedēļu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Pēterburgas ienāca daļēji uzkrauts kuģis "Asian Majesty". "Riga fertilizer terminal" to turpināja piepildīt ar kālija hlorīdu, un kopš 5.marta kuģis ar minerālmēslu kravu atrodas Rīgas līcī.

Pāvilostas novada pašvaldība lūgusi «mājas-kuģa» īpašnieku Argodu Lūsiņu ar rakstisku dokumentu apliecināt apņemšanos aizvest prom Ulmales stāvkrastā esošo objektu, aģentūru LETA informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

Līdz šim Lūsiņš pašvaldības vadībai bija izteicis mutisku solījumu «māju-kuģi» aizvest prom līdz šī gada 1.jūlijam. Šonedēļ pašvaldība saņēmusi arī e-pasta vēstuli, kurā Lūsiņš detalizēti izklāstījis, kā šos darbus plānots paveikt. Tomēr pašvaldība lūgusi Lūsiņam šo apņemšanos apstiprināt arī ar dokumentu, kam būtu juridisks spēks.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi. BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Šogad valsts svētkos Rīgas ostā iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt NATO valstu karakuģus, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

18. un 19.novembrī no plkst.13 līdz 16 Rīgas Pasažieru ostā iedzīvotājiem atvērti apskatei būs NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi. Grupas sastāvā šobrīd ir astoņu valstu kuģi - Latvijas mīnu kuģis Imanta, Vācijas štāba kuģis Elbe, Lietuvas patruļkuģis Skalvis, Igaunijas mīnu kuģis Sakala, Lielbritānijas mīnu kuģis Grimsby, Nīderlandes mīnu kuģis Willemstad, Belģijas mīnu kuģis Narcis un Norvēģijas mīnu kuģis.

NATO 1.pastāvīgā jūras pretmīnu grupa Igaunijas Jūras spēku komandkapteiņa Johana Eliasa Seljamā vadībā ieradīsies Rīgas ostā ceturtdien, 17.novembrī. Grupa uzturēsies Rīgā līdz pirmdienas rītam.

Grupa ir sākusi sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas operāciju veikšanu un turpinās pēc Otrā pasaules kara palikušo mīnu meklēšanu.

Rīgā, 11.novembra krastmalā pie Akmens tilta piektdien tika prezentēts vikingu kuģis Indriķis, kas gturpmāk piedāvās atpūtas braucienus pa Daugavu, informē biedrības Latviešu karavīrs pārstāvis Normunds Jērums.

Vikingu kuģis Indriķis ir samazināta slavenākā un skaistākā vikingu kuģa Oseberg kopija. Kuģis būvēts Latvijā, Birzgales novadā no 2010.-2014.gadam. Kuģa garums - 14,85 m, platums - 3,65 m, augstums - 3,6 m. Līdz šim pasaulē sastopamas tikai trīs Oseberga kuģa replikas, no kurām divas būvētas Latvijā.

Vikingu Osebergas kuģis (norvēģu Osebergskipet) atrasts 1904.gadā Tjonsbergā kapu uzkalniņā norvēģu provincē Vestfoldā netālu no jūras Oslofjordas labajā krastā. Tas bijis pārklāts ar zemes uzbērumu 6,5 metru augstumā, un 40 metru diametrā. Apbedījums ar kuģi un tā saturu ir izstādīts Oslo Vikingu kuģu muzejā. Veicot dendrohronoloģisko datēšanu, noteikts, ka kuģis būvēts laika posmā no 800 līdz 834. gadam. Iespējams kuģis izmantots iekšējos jeb piekrastes ūdeņos, bet nav izslēgts, ka tas kuģojis arī pa atklātu jūru. Kuģa kopējais garums ir 21,58 metri, platums 5,10 metri, tas būvēts klinkeru tehnikā no ozolkoka, stiprināts ar dzelzs kniedēm. Kuģis varēja sasniegt 10 jūdzes stundā lielu ātrumu. Kuģim ir bijuši 15 airu pāri, kam vajadzīgi vismaz 30 airētāji. Tam ir grezni dekorējumi ar vītu motīvu, dzīvnieku un augu valsts elementiem.

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

#Vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, to plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru.

Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas-kuģa īpašnieks, uzņēmējs Argods Lūsiņš sola būvi aizvākt, uzsverot, ka tā nekad arī neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma.

Lūsiņš skaidroja, ka vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, taču tā ir atbilstoši jāiekārto, un būvi uz attiecīgo vietu plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru, gan neatklājot, kad tas varētu notikt.

Viņš tāpat uzsvēra, ka būve nekad neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem un tā būs tāda pati peldoša ierīce, kāda jau ir Lielupes ūdeņos Jūrmalā. Lūsiņš pauda, ka mājas uz pontoniem sācis būvēt, jo gribējis Latvijā ieviest ko jaunu.