Saeima šodien pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus. Kultūras nozarei piešķirti papildu vairāk nekā 14.7 miljoni latu. Šis pieaugums - par aptuveni 30% - ir procentuāli vislielākais, salīdzinot gan ar jebkuru citu nozari, gan ar to, kādu palielinājumu kultūras jomā ir izdevies panākt iepriekšējos gados. Var sacīt, ka kultūras nozare pārskatāmā periodā vēl nekad nav saņēmusi tādu finansējuma pieplūdumu, kurš skars turpat jebkuru kultūras dzīves aspektu.
Budžeta grozījumos kultūras nozarē ir sabalansēti ieguldījumi infrastruktūrā un kultūras cilvēku atalgojuma palielinājums, kā arī izcilību atbalstīšanas un krīzes novēršanas pasākumi.
Bibliotēkas
Saskaņā ar valdības deklarāciju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu par Ls 2 587 696 palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu, demontāžu, būvlaukumu sagatavošanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvprojektēšanu un infrastruktūras projektēšanu. Savukārt budžeta ilgtermiņa saistību daļā pirmo reizi paredzēts finansējums visa Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai - kopējo summu veido 114 miljoni latu būvniecībai + finansējuma izmaksas 20 gadu garumā. Tas nozīmē, ka bibliotēkas celtniecība tiks uzsākta nākamgad, un valsts uzņemsies saistības 19 gadus maksāt 6.9 miljonus latu gadā (hipotekārā kredīta princips).
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir palielināta par Ls 283 060. Tie tiks izlietoti abu bibliotēku darbinieku darba samaksas palielināšanai, kā arī dažādiem projektiem un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Teātris
Jaunajam Rīgas teātrim (JRT) piešķirts 50 000 latu vienreizējs atbalsts par izciliem radošiem sasniegumiem starptautiskā mērogā (papildu tam, JRT radošās darbības nodrošināšanai KM šogad jau piešķīrusi īpašu 50 000 radošās darbības mērķdotāciju, ko saskaņā ar īpašu vienošanos plānots piešķirt arī nākamajos gados). Jāatzīmē, ka patlaban sadarbībā ar Valsts nekustamajiem īpašumiem notiek darbs pie JRT ēkas rekonstrukcijas projekta.
Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada 21. augusta rīkojumu "Par finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālā teātra darbībai" palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Latvijas Nacionālā teātra darbības nodrošināšanai 346 348 lati un jauniestudējumiem 138 000 latu. Valdība lēma par šo piešķīrumu ar nolūku pārvarēt finanšu krīzi, kas radās pēc nepietiekama valsts finansējuma paredzēšanas rekonstruētās teātra ēkas ekspluatācijai, un draudēja ar teātra slēgšanu.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 25. maija rīkojumu par Ls 347 900 palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Latvijas Dailes teātrim, lai nodrošinātu NATO valstu valdību vadītāju sanāksmi un ar to saistītos drošības pasākumus.
Palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem: saskaņā ar Kultūras institūciju likumu, lai nodrošinātu teātru darbību: Valmieras drāmas teātrim 32 207 lati, Latvijas Leļļu teātrim 36 006 lati, Rīgas Akadēmiskajam Krievu drāmas teātrim 13 619 latu, Dailes teātrim koncertflīģeļa iegādei - 26 000 latu, lai nodrošinātu valsts svētku norisi, dažāda žanra muzikālo, starptautisko multikulturālo projektu realizāciju.
Par Ls 100 000 (saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 13. decembra sēdes protokola Nr.74 46.§) palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem VSIA "Rīgas Cirks" gadam, lai nodrošinātu tā sekmīgu darbību.
Muzeji
Par Ls 466 582 palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu darba samaksu muzeju darbiniekiem.
Rundāles pils muzejam piešķirti 92 000 latu parka iekārtošanai. Finansējums nepieciešams dārza tehnikas un inventāra iegādei, lai turpinātu darbu pie celiņu tīkla, jaunu stādījumu, dārza mazās arhitektūras formu izveides. Finansējums nodrošinās intensīvāku dārza ierīkošanas darbu procesu, apmeklētājiem tas atvērs jaunas apskates zonas un piedāvās jaunus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot apmeklētāju plūsmas vienmērīgu sadalījumu visā pils kompleksā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam 25 751 lati piešķirti palielinātās nomas maksas segšanai. Savukārt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam 18 922 lati paredzēti ugunsdrošības iekārtu apkopei un signalizācijas projekta izstrādei. Finansējums paredzēts Doma ansambļa (gan baznīcas, gan muzeja) nodrošināšanai ar nepārtrauktas elektroenerģijas avotu avārijas situācijās.
Arī Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam piešķirti papildu līdzekļi 70 180 latu, tai skaitā: ugunsdrošības pasākumiem un apsardzei 29 180 latu. Muzejs izstrādā kompleksu teritorijas un eksponātobjektu apsardzes sistēmu, kura ietvers videonovērošanu, apsardzes un ugunsdrošības signalizāciju. Vairākas muzeja ēkas ir cietušas ugunsgrēkos, to restaurācijai paredzēts finansējums 41 000 latu jumtu un koka konstrukciju atjaunošanai. Papildu valsts finansējums paredzēts vēl vairākiem muzejiem.
Ls 45 000 piešķirti muzejam "Arsenāls" izstāžu zāles jaunu vairogu izgatavošanai, jo saistībā ar festivālu "Francijas pavasaris" Latvijā 2007. gadā laikmetīgās mākslas skate tiks eksponēta "Arsenālā".
R. Sutas un A. Beļcovas muzeja izveidei piešķirti 200 000 latu.
Kultūrizglītība
Piešķirta dotācija pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un kultūrizglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - kopā Ls 848 694.
Mūzikas akadēmijai zāļu remontam 24 818 lati, akūti nepieciešamā flīģeļa iegādei 73 120 latu un lai nodrošinātu jauno klasifikāciju, pārskatu un grāmatvedības noteikumu ieviešanu 6 305 lati. Dotācija palielināta arī: lai nodrošinātu ugunsdrošības noteikumu izpildi, Latvijas Mākslas akadēmijai 25 500 latu; lai veiktu nepieciešamos remontus sanitāro normu izpildei - kanalizācijas sistēmas remonts, ventilācijas sistēmas atjaunošana Mākslas akadēmijas darbnīcās 24 800 latu, jumta remontam 4 000 latu; Kultūras koledžai siltummezgla rekonstrukcijai 7 931 lats.
Palielināta dotācija Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai siltummezgla remontam - 12 000 latu; Liepājas mūzikas vidusskolai vairs neremontējamo logu, durvju nomaiņai 12 800 latu; Rīgas horeogrāfijas vidusskolā novecojušā lifta kapitālā remonta izmaksām 6 215 latu; paaugstināto siltumenerģijas tarifu apmaksai un 2 siltumenerģijas skaitītāju iegādei - 14 573 lati Rēzeknes mkslas un mūzikas vidusskolām, paaugstināto siltumenerģijas tarifu apmaksai Liepājas mākslas vidusskolai 5 344 lati; Rīgas Doma kora skolas akreditācijai 1 500 latu, Valsts sanitārās inspekcijas prasību ievērošanai 6 483 lati, apgaismojuma ierīkošanai mācību kabinetos 1 280 latu un zemes gabalu ierakstīšanai zemesgrāmatā un mērniecības darbiem 3 500 latu; Daugavpils Mūzikas vidusskolai dienesta viesnīcas remontam 3 610 latu, Jelgavas mūzikas vidusskolai skolas 85 gadu jubilejas koncerta nodrošināšanai 600 latu.
Mūzika
Koncertorganizācijām mūzikas instrumentu iegādei piešķirti papildu 297 832 lati (LNSO - 150 000, kamerorķestrim -147 832); VSIA "Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"" darbinieku veselības apdrošināšanai 7 800 latu un koncertdarbībai 5 000 latu, VSIA "Latvijas koncerti" darbības nodrošināšanai 30 182 lati, VSIA "LNSO" starptautiskā konkursa un ekspertu nodrošinājumam 15 000 latu.
Kino
Ļoti nozīmīgu papildu valsts finansiālu atbalstu saņēmusi kino nozare. Spēlfilmu ražošanai piešķirti papildus 350 000 latu, bet Kino muzeja kā Nacionālā kino centra (NKC) struktūrvienības izveidošanai - 50 000 latu. Tieši spēlfilmu jomā papildu finansējums dotu lielāku efektu: šā gada beigās un nākamā gada sākumā tiktu pabeigtas 4 pilnmetrāžas filmas: "Vogelfrei", "Nerunā par to", "Mona", "Monotonija" un 1 īsmetrāžas filma "Uguns", kā arī būtu iespējams nodrošināt jau uzsāktās filmas "Medības" ziemas epizožu filmēšanu un vēl 2 - 3 filmu, piemērām, "Rūdolfa mantojums" un "Dancis pa trim", filmēšanas periodu. Filmu nosaukumi šeit minēti indikatīvi, jo par finansējuma piešķīrumu konkrētām filmām konkursa kārtībā lemj ekspertu komisija.
Par 350 000 latu tiktu izsludināts konkurss tikai tām spēlfilmām, kuras ir jau saņēmušas NKC atbalstu un atrodas ražoanā vai ir gatavas ražošanai. Konkursa uzdevums būtu atbalstīt filmas, kurām šā gada finansējums ir īpaši svarīgs, lai panāktu budžeta naudas maksimāli lietderīgāku izlietojumu, kas ļautu saīsināt ražošanā esošo filmu ražošanas termiņus un atslogotu 2007. gada konkursu. Jāpiebilst, ka tieši spēlfilmām ražošanas un it īpaši filmēšanas perioda nesaskaldīšana ir īpaši būtiska, jo tas novērš ražošanas izmaksu pieaugumu.
Arhīvi
Kopējais dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem palielinājums arhīvu nozarei ir Ls 757 655. No tiem 406 176 lati jeb 53.6% ir paredzēti atalgojuma palielinājumam.
Papildus Ls 134 609 ieplānoti un atbalstīti kapitāliem izdevumiem vairākiem sistēmai būtiskiem pasākumiem:
1) Lai uzsāktu projekta "Raduraksti" īstenošanu, kas atrisinās iedzīvotāju interesi par savām saknēm un ģimenes vēsturi, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas ir plānoti ~ 37% no kopējās kapitālieguldjumu summas dokumentu digitalizācijas iekārtu iegādei.
2) Unikālo un īpaši vērtīgo dokumentu fiziskai aizsardzībai un videonovērošanas kameru iegādei atbilstoši ES ieteikumiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir plānoti ~50% no kapitālajiem izdevumiem un dokumentu preventīvā aizsardzība tiks nodrošināta ~ 60 kv.m telpas.
3) Lai nodrošinātu Japānas valdības dāvinājuma TELECINE kompleksa pilnvērtīgu apguvi LV Kinofotofonodokumentu arhīvā varēs iegādāties vitāli nepieciešamo kinodokumentu pārtinamo galdu, bet lai uzturētu patstāvīgu un nemainīgu elektropadevi, kas nodrošinātu jaunās elektroniskās dokumentu glabātavas darbu atbilstoši arhīva noteikumiem un saglabātu esošo nacionālo dokumentāro mantojumu varēs iegādāties dīzeļģeneratoru,- kopā par ~13% no kapitālo izdevumu plānotās summas.
Savukārt saskaņā ar Arhīvu likumu palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu arhīvu sistēmas darbību: atalgojumam un pārējiem kārtējiem izdevumiem 283 963 lati, lokālā ģeneratora un kinodokumentu pārtinamā galda iegādei 17 800 latu, videonovērošanas kameru iegādei 50 000 latu, iekārtu mikrofilmēšanai un digitalizācijai 66 809 latu un lai nodrošinātu jauno klasifikāciju, pārskatu un grāmatvedības noteikumu ieviešanu 22 845 latu.
Informatizācijas projekti
Vērā ņemamus papildu finanšu līdzekļus saņēmusi valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas". Aģentūras budžets ir palicis praktiski nemainīgs no 2002. gada, lai gan palielinājies aģentūras darba apjoms un darbinieku skaits. Šobrīd aģentūra īsteno septiņus projektus: Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma (VVBIS), Eiropas Reģionālās attīstības fonda Nacionālās programmas "Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana" projektu "Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma" (ERAF VVBIS), Eiropas Reģionālās attīstības fonda Nacionālās programmas "Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana" projektu "Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs" (ERAF NMKK), Eiropas Reģionālās attīstības fonda Nacionālās programmas "Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana" projekts "Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma" (ERAF VVAIS), Latvijas kultūrkarte u.c.).
Palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu darbības kapacitātes paaugstināšanu, kvalitatīvu projektu realizāciju 60 928 lati un kapitālajām iegādēm 20 500 latu un lai nodrošinātu jauno klasifikāciju, pārskatu un grāmatvedības noteikumu ieviešanu 7 500 latu.
Savukārt saskaņā ar valdības deklarācijas 9.7. punktu palielināta dotcija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu šādus pasākumus: kultūrkartēšanai 25 000 latu, mājas lapai "Kultura.lv" 10 000 latu.
Kultūras mantojums
Saskaņā ar pagājušā gada 9. jūnija Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu Rīgas Doma baznīcas izpētes, projektēšanas, renovācijas un restaurēšanas programmu - 163 000 latu.
Saskaņā ar Kultūras pieminekļu aizsardzības likumu palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbību 38 846 latu apmērā, Aglonas arhitektoniskā ansambļa attīstības programmas izstrādei 44 031 latu.
Citi līdzekļu piešķīrumi
466 610 latu paredzēti festivāla "Francijas pavasaris" Latvijā 2007. gadā" organizēšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada 31. augusta rīkojumu "Par festivāla "Francijas pavasaris" Latvijā 2007. gadā" projektu" palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai realizētu festivāla ""Francijas pavasaris" Latvijā 2007. gadā" programmu. Par festivāla sarīkošanu vienojās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga un Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks pagājušā gada 7. novembrī, V. Vīķei - Freibergai uzturoties oficiālā vizītē Francijā. Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks tika uzaicināts ierasties valsts vizītē Latvijā 2007. gada pavasarī festivāla laikā.
Festivāls ir atbildes pasākums Latvijas festivālam "Pārsteidzošā Latvija" Francijā 2005. gadā, un to organizēšanas principi ir līdzīgi. Arī festivāla ""Francijas pavasaris" Latvijā 2007. gadā" programmas struktūra ietver ekonomisko un kultūras dimensiju, centrālo pasākumu un svarīgu vietu ierāda ieinteresētajām pašvaldībām.
Citi piešķīrumi: Lielās Mūzikas balvas pasākuma īstenošanai 35 000 latu, Liepājas "Kultūras un informācijas centram K@2" 20 000 latu, Trasūna pieminekļa izveidei Rēzeknē un citu kultūras pasākumu īstenošanai 15 000 latu, starpvalstu līgumu nodrošināšanai 10 000 latu, valstiski svarīgu pasākumu īstenošanai 52 141 lats.