Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected]šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

Pēdējā gada laikā būtiski pieaudzis kurjerpasta sūtījumu skaits ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstu robežām, kas nozīmē, ka mūsu valsts uzņēmējiem pieauguši darījumi ar valstīm ārpus Eiropas.

Tā secinājuši DHL Express eksperti, vadoties pēc kurjerpasta sūtījumiem, kas visā pasaulē tiek izmantots kā viens no indikatoriem uzņēmējdarbības aktivitātes noteikšanā.

Populārākie kurjerpasta sūtījumu galamērķi ārpus ES robežām ir Krievija, Ukraina, ASV un Ķīna. Interesanti, ka pēdējā laikā kurjerpasta sūtījumi pieauguši uz tādām attālam valstīm kā Brazīliju, Dominiku un Nigēriju, kas liecina par eksporta attīstīšanu uz šiem reģioniem.

«Pēc kurjerpasta sūtījumiem var secināt par zināmiem procesiem uzņēmējdarbībā un ekonomikā kopumā gan Latvijas, gan globālā mērogā. Piemēram, līdz ar ekonomikas lejupslīdi palielinājās kurjerpasta sūtījumi uz jaunām valstīm, kas norādīja, ka mūsu uzņēmēji meklē jaunus sadarbības partnerus un apgūst jaunus eksporta tirgus. Pēdējo divu gadu laikā pieaudzis sūtījumu skaits uz valstīm ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kas nozīmē, ka uzņēmējdarbībā pieaug interese par eksporta tirgiem ārpus Eiropas Savienības,» tā DHL Express pārstāve Ilze Vītiņa.

Turpmāk sūtījumus privātpersonām no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) klienta vārdā varēs atmuitot arī kurjerpasts, piemēram, pa faksu aizsūtot pilnvaru kurjerpastam, kas tad tālāks veic nepieciešamo procedūru sūtījuma atmuitošanai klienta vietā, Db.lv paskaidroja DHL Latvia Pārdošanas daļas vadītāja Ilze Vītiņa.

Šāda iespēja gan patlaban pieejama par maksu. DHL Latvia par šo pakalpojumu prasa 20 latus, taču, kā norāda I. Vītiņa, pakalpojuma maksa varētu mainīties, iespējams, samazināties, jo sistēma ir tikko ieviesta. Kurjerpasta kompānija TNT ir nolēmusi, ka par šo pakalpojumu no klienta prasīs samaksu 10 latus, savukārt Fedex Express pagaidām šādu pakalpojumu vēl nesniedz.

I. Vītiņa arī skaidro, ka šis ir pagaidu risinājums, kas būs spēkā līdz brīdim, kad pilnībā tiks izstrādāta sistēma, kas atvieglos privātpersonu sūtījumu saņemšanu no valstīm ārpus ES.

Lai izmantotu pagaidu pakalpojumu, sūtījuma saņēmējam pa faksu vai kādā citā veidā jānosūta pases kopija ar lappusēm, kur redzami personas dati un pilnvarojuma raksts, ka persona, nosaucot vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīves vietu, pilnvaro kurjerpasta kompāniju veikt nepieciešamās muitas procedūras ar attiecīgo sūtījumu.

Pasta un loģistikas pakalpojumu grupas uzņēmuma Deutsche Post DHL kurjerpasta struktūrvienība SIA DHL Latvia par 2011. gadā sasniegtajiem rezultātiem un augsto klientu servisa kvalitāti saņēmusi apbalvojumu Country of the Year 2011 Eiropas vidējo un mazo valstu vidū.

Pērn DHL Express Latvijas struktūrvienība sasniegusi līdz šim lielāko sūtījumu apjomu pieaugumu un nodrošinājusi piegādes rekordlielam sūtījumu skaitam, pārvadājot par 34% vairāk sūtījumu nekā 2010. gadā. Tikmēr starptautisko sūtījumu svars ir pieaudzis par 66%. Country of the Year 2011 ir augstākais novērtējums kurjerpasta pakalpojumu jomā grupas ietvaros. Galvenie faktori, kas tiek ņemti vērā minētā titula piešķiršanai, ir sasniegtie darbības un izaugsmes rādītāji un servisa kvalitātes standarti.

«Ar titulu Country of the Year 2011 noteikti varam lepoties ne tikai Baltijas līmenī. Mūsu panākumu atslēga ir pērn būtiski palielinātais starptautiskā kurjerpasta apjoms, kas bija lielāks nekā periodā pirms ekonomiskās recesijas, kā arī teicama servisa kvalitāte,» saka DHL Express pārdošanas vadītāja Latvijā Ilze Vītiņa.

Lielākajai daļai (58%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā labāko kurjerpasta īpašību uzskata tā ērtumu, savukārt piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda uz šāda pakalpojuma augsto cenu, liecina TNT Latvija un Snapshots veiktais pētījums.

58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka kurjerpasta izmantošana ir ērta, jo pašam nav jādodas uz pastu, savukārt nedaudz vairāk par piektdaļu aptaujāto (23%) akcentējuši kurjerpasta drošumu.

Pārliecība par kurjera pakalpojumu dārdzību visbiežāk uzsvēruši jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem (46%). Tajā pašā laikā jaunieši bijuši arī vispārliecinātākie par šī pakalpojuma ērtumu.

Sievietēm vidēji biežāk (64%) nekā vīriešiem (53%) svarīgas ir ērtības, kādas sniedz kurjerpasta izmantošana. Tikmēr vīriešiem nedaudz biežāk (25%) nekā sievietēm (21%) ir raksturīgi akcentēt pakalpojuma drošību, liecina Snapshots un TNT Latvija aptaujas dati,

DPD Latvija, kurjerpasta pakalpojumu sniedzējs un nozares līderis Latvijā, 7.maijā Rīgā atklāja jauno kurjerpasta sūtījumu šķirošanas termināli, kurš platības, kapacitātes un jaudas ziņā būs lielākais Baltijā, informē

Termināla maksimālā sūtījumu apstrādes jauda ir 140 000 pakas diennaktī; pašreiz DPD Latvija apstrādā līdz 10000 sūtījumiem diennaktī. Jaunā termināla kopējā platība ir 2900 m². Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk kā 160 darbinieki un kurjeri.

Sūtījumu apstrādē tiek izmantota moderna konveijera līnija, kura izgatavota tieši šī termināla vajadzībām un plānotajiem apjomiem. Līdzīgi konveijeri jau veiksmīgi darbojas citos DPD sistēmas terminālos Viļņā, Kauņā un Tallinā. Jaunajā šķirošanas centrā ir 71 sūtījumu pieņemšanas un izsniegšanas vārti, kas, apvienojumā ar uzstādīto konveijera līniju, nodrošinās šobrīd ātrāko sūtījumu apstrādi un šķirošanu Baltijā.

Pēdējā gada laikā, pieaugot starptautisko sūtījumu apjomam, Latvijas uzņēmēji kurjerpasta pakalpojumus ir izmantojuši arvien biežāk.

Latvijas uzņēmēji saviem sadarbības partneriem ārvalstīs visbiežāk sūta dokumentus un produktu paraugus, liecina DHL Express kurjerpasta dati. Savukārt šo sūtījumu populārākie galamērķi ir Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, bet ārpus ES robežām Krievija un Ukraina.

Pērn no visiem DHL Express starptautiskajiem kurjerpasta sūtījumiem apmēram 60% bijuši dokumenti vai to saturošās paciņas. Savukārt nosūtītie produktu paraugi un gatavā eksporta produkcija kopā veidoja attiecīgi 40%.

Visbiežāk dokumentus saviem klientiem ārpus Latvijas robežām nosūta banku sektors, savukārt sīkpaciņas un produktu paraugus ar DHL Express kurjerpasta starpniecību visvairāk nosūta Latvijas elektropreču un pārtikas produktu importētāji, kā arī apģērbu ražotāji.

Loģistikas un kurjerpasta nozares eksperti šobrīd vienbalsīgi norāda, ka Latvijas tirgus ir nonācis stadijā, kad klientiem pakalpojuma cena jau vairs neesot galvenais rādītājs. Būtiskākais kurjerpasta tirgū šobrīd esot pakalpojuma kvalitāte — piegāžu ātrums un precizitāte, kā arī serviss. «Klienti kļuvuši gudrāki, izglītotāki un līdz ar to arī daudz prasīgāki. Ar labu cenu vairs nepietiek – ir jānodrošina atbilstoša kvalitāte,» norāda «DHL Latvija» pārstāve Mārīte Virbala. Arī citas kurjerpasta kompānijas uzsver, ka šobrīd pakalpojuma cena nav pats svarīgākais rādītājs tirgū, un «ar cenu vien izbraukt nevarēs.»

Pusotrā gadā kopš SIA API Sūti.lv darbības sākuma tā spējusi uzaudzēt apgrozījumu līdz 300 tūkst. eiro; līdz 2020. gadam ambīcijas ir sasniegt 1,2 milj. eiro slieksni.

SIA API Sūti.lv ir pilna servisa noliktava, kur zem viena jumta nodrošina sūtījuma iepakošanu, uzglabāšanu un izsūtīšanu. «Mūsu priekšrocība iepretim lielajiem kurjerpasta uzņēmumiem ir tā, ka esam mazi, efektīvi un IT jomā attīstīti, jo noliktavas sistēma ir salāgota ar klientu interneta veikaliem, līdz ar to esam noderīgi ne tikai preces izsūtīšanā, bet arī uzskaites veidošanā un vajadzības gadījumā arī dažādu papildu produktu piepakošanā, ko bieži vien lielās kurjeru kompānijas dara nelabprāt. Tā ir mūsu pievienotā vērtība, kas ļauj cerēt, ka mums ir potenciāls Latvijā kļūt par sava veida Amazon. Kad sasniegsim viena milj. apgrozījuma slieksni, tad, visticamāk, būsim interesanti arī kādam lielākam tirgus dalībniekam, kurš varētu iegādāties mūsu portfeli,» spriež SIA API Sūti.lv komercdirektors Edgars Rēboks. Tā tas noticis, piemēram, TNT Express NV gadījumā, kad to nopirka ASV loģistikas un kurjerpasta kompānija FedEx. Šis darījums notika 2015. gadā, un tā vērtība bija 4,4 miljardi eiro.

Salīdzinot ar gada sākumu, pašlaik būtiski samazinājies to klientu skaits, kas atsakās no pasūtītajām precēm muitošanas procesa dēļ, turklāt jaunā papildu muitošana nav samazinājusi pasūtījumu skaitu no trešajām valstīm, norād kurjerpasta kompāniju pārstāvji.

DHL pārdošanas daļas vadītāja eksprespārvadājumu grupā Ilze Vītiņa aģentūrai BNS skaidro, ka kopumā situācija muitojamo sūtījumu ziņā ir normalizējusies. «Saņēmēji ir samierinājušies ar jaunajiem noteikumiem un veic atmuitošanu vai arī pilnvaro kurjerpasta kompāniju veikt deklarāciju,» viņa sacīja.

I. Vītiņa arī informē, ka patlaban no visiem muitojamiem sūtījumiem muitošanas procedūras dēļ tiek atteikti 1,84% sūtījumu, kas ir daudz mazāk nekā gada pirmajās nedēļās, kad tika atteikti 30–40% sūtījumu. «Acīmredzot cena par pirkumu ir tik saistoša, ka, arī maksājot nodokļus un ievedmuitu, kas stājušies spēkā no 2011.gada, tie joprojām ir izdevīgi,» lēš DHL pārstāve.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzējs DPD Latvija ir uzsācis jaunu sūtījumu piegādes maršrutu uz Grieķiju. Kompānija sola, ka sūtījumi uz šo valsti no Latvijas tiks nogādāti 7-8 dienās.

"Mūsu klientiem pēc iespējas plašāks piegāžu tīkls Eiropā ir ļoti svarīgs. Nodrošinot sūtījumu piegādes arī uz Grieķiju, mēs tādejādi dodam iespēju uzņēmumiem efektīvāk sadarboties ar biznesa partneriem nu jau 22 Eiropas valstīs. Grieķija ir diezgan pieprasīts sūtījumu piegādes virziens, jo tur dzīvo, atpūšas un strādā pietiekami daudz cilvēku no bijušajām Padomju Savienības republikām. Savukārt Latvijas uzņēmumi veic diezgan aktīvu preču apmaiņu ar šo saulaino olimpiādes dzimteni. Tieši sūtījumu piegāde uz Grieķiju ir galvenais mūsu klientu intereses objekts" skaidroja DPD Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Ainārs Gilis.

Šā gada sākumā DPD Latvija uzsāka sūtījumu piegādi uz jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm - Bulgāriju un Rumāniju.

Vairāk nekā 6 no 10 (63 %) konfiscētajiem viltojumiem ir atklāti mazajos sūtījumos – izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus, atklāj ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati.

EUIPO un OECD pētījumā tiek analizēta mazo pasta sūtījumu ļaunprātīga izmantošana viltotu un pirātisku preču tirdzniecībā, aplūkojot kurjerpasta un pasta pakalpojumu darbības tiesiskos un ekonomiskos aspektus.

Aizturētajos pasta sūtījumos tiek atklātas tādas preču kategorijas, kā, piemēram, apavi (84 %), optiskie līdzekļi (77 %), informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) ierīces (66 %) un aksesuāri (63 %) – tai skaitā viltoti rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi, ādas izstrādājumi un rokassomas.

Viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām viltotu un pirātisku preču ražotājvalstīm, savukārt Honkonga un Singapūra ir galvenie tranzīta punkti.

No šā gada sākuma būtiski mainījusies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas kārtība, radot haosu sūtījumu piegādē.

No 2011. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», kas paredz pa pastu importēto preču aplikšanu ar PVN. Izmaiņas paredz no PVN atbrīvot preces, kas importētas pa pastu kā nelielas vērtības preču sūtījumi un kuru kopējā vērtība nepārsniedz 10 eiro vai ekvivalentu summu latos. No muitas nodokļa atbrīvotas pa pastu importētas preces līdz 150 eiro vai tā ekvivalentu summu latos. Šie atbrīvojumi gan neattiecas uz tabaku, tabakas un alkohola izstrādājumiem, kā arī uz smaržām un tualetes ūdeņiem.

Līdz šā gada sākumam no PVN bija atbrīvotas preces, kuru vērtība nepārsniedza 150 eiro vai ekvivalentu summu latos.

Lielākā daļa (75%) Latvijas uzņēmumu izmanto specializētu kurjerpasta kompāniju sniegtos pakalpojumus, liecina kurjerpasta uzņēmuma DPD Latvija sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju TNS veiktā aptauja visās Baltijas valstīs. Lietuvā šādus pakalpojumus izmanto 82% uzņēmumu, savukārt Igaunijā - vairāk kā puse (51%) uzņēmumu veic sūtījumus ar kurjerpasta kompāniju starpniecību.

Aptaujas dati rāda, ka Baltijas valstīs līdere kopējo loģistikas pakalpojumu izmantošanas ziņā ir Igaunija. Tikai 23% Igaunijas kompāniju piegādā preces ar savu transportu. Latvijā savu transportu sūtījumu piegādei joprojām izmanto 50% uzņēmumu, bet Lietuvā- 46% uzņēmumu.

Šobrīd ārpakalpojumu popularitāte Latvijā arvien pieaug, taču aptauja norāda uz tiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi vēl arvien izmanto savu transportu, nevis uztic veikt pārvadājumus ārpakalpojumu sniedzējiem. Katrs trešais aptaujātais uzņēmums Latvijā atzīst, ka viņu vajadzība nogādāt sūtījumus ir pārāk maza, tādēļ joprojām tiek izmantots pašu transports. Lietuvā daļa uzņēmumu uzskata, ka izmantojot savu transportu, netiek tērēts papildus laiks un finansu līdzekļi. Savukārt Igaunijā lielākā daļa kompāniju, kas izmanto savu transportu nav pārliecināti par tā funkcijām nākotnē, jo transporta uzturēšanas izmaksas palielins, bet noslogojums nav pietiekams.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja DHL Express datiem, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, šogad par 17% pieaudzis Latvijas uzņēmēju starptautisko sūtījumu skaits, bet sūtījumu svars - par 67%, kas ir augstākais sūtījumu svara pieauguma rādītājs Baltijas valstu starpā.

DHL Express dati liecina, ka kopš 2012. gada nemainīga tendence ir sūtījumu svara straujš pieaugums. No 2012. gada janvāra līdz 2014. gada jūnijam vidējais DHL Express starptautisko sūtījumu svars ir palielinājies par 85%.

DHL Express pārstāve Ilze Vītiņa norāda, ka kurjerpasta pakalpojumus visvairāk izmanto finanšu sektors – tas veido aptuveni 12% no kopējā apgrozījuma, tāpat arī izdevniecības un poligrāfijas kompānijas, būvniecības nozares un vairumtirdzniecības uzņēmumi. Šogad starptautisko sūtījumu skaita un svara ziņā visstraujākais kāpums ir tieši vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri savu sūtījumu apjomus ir gandrīz divkāršojuši kopš 2013. gada pirmās puses. Sūtījumu svara pieaugumu var skaidrot ar vairumtirgotāju aktivitāti un restrukturizāciju – tiek paātrināta preču plūsma un samazināts noliktavās uzglabāto preču apjoms. Šo sūtījumu piegādēm sauszemes transporta vietā tiek izmantots DHL Express aviotransports.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Šobrīd augošā konkurence kurjerpasta un ekspressūtījumu nozarē Latvijā liek uzņēmumiem «turēt» salīdzinoši zemas cenas saviem pakalpojumiem. Cenu krišanās konkurences iespaidā gan neesot prognozējama, jo inflācija un izmaksas katru gadu aug. Gluži otrādi — eksperti uzsver, ka no cenu paaugstināšanas nevarēs izvairīties mūžīgi. Neskatoties uz straujo lokālā tirgus attīstību šajā nozarē, tiek prognozēts, ka pakalpojumu cenas varētu ar laiku arī augt. Viens no galvenajiem izmaksu posteņa pieaugumiem kurjerpasta uzņēmumu ikdienā ir degvielas cenas. Lai arī tās šobrīd ir kritušās salīdzinot ar cenas augstāko punktu, degvielas cenas nevar neatstāt iespaidu uz pakalpojuma cenu vai kvalitāti. Parasti neviens nevēlas zaudēt to pakalpojuma izpildes kvalitāti, pie kuras pierasts iepriekš, tāpēc cenu pieaugums nozarē degvielas cenu kāpuma laikā esot loģisks. Šobrīd gan par iespējamo pakalpojumu cenu kāpumu prognozēt ir grūti — tirgus dalībnieki uzmanīgi «vēro viens otru», uzsver zinātāji.

Konkurences padome (KP) konstatējusi pārkāpumus SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTS) darbībās, uzlikusi naudassodu 250 latu apmērā.

Konkurences padome konstatējusi, ka LaTS ir ieguvusi ievērojami lielā apjomā Latvijas Tirgotāju kooperācijas Aibe komercnoslēpumu saturošu informāciju, kā arī savā saimnieciskajā darbībā ir izmantojusi daļu no tās. Tādējādi LaTS ir pārkāpusi Konkurences likumā noteikto aizliegumu iegūt un izmantot cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošu informāciju bez tā piekrišanas. Latvijas tirgotāju savienības LaTS vadītājs Raimonds Okmanis pagaidām no komentāriem atturas, jo šis jautājums vēl tikšot apspriests uzņēmuma ietvaros. Vai lēmums tiks pārsūdzēts, tiks izlemts nākamnedēļ. «Vienīgais, ko varam teikt - mēs Konkurences padomi un tās lēmumu cienām,» norāda R. Okmanis. Viņš arī norādīja, ka LaTS šobrīd turpina veiksmīgi attīstīties. «Domājam, ka gada beigās mēs apgrozīsim 6 miljonus latu mēnesī. Šobrīd mums ir jau 93 dalībnieki, pie tam lielākā daļa nav bijušie Aibes dalībnieki,» skaidro R. Okmanis. Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.

"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

VAS “Latvijas Pasts” meitasuzņēmums SIA “Mailmaster” sācis ieviest Latvijā vēl neierastu pasta sūtījumu piegādes servisu - mājas pakomātus.

Jaunais pakalpojums nodrošinās iespēju klientiem saņemt jebkādu pasta un kurjerpasta sūtījuma vai internetveikala pirkuma piegādi speciālā mājas pakomātā, kas uzstādīts pie klienta mājas. Šāda veida serviss ir jauns risinājums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Strauji pieaugot kurjerpasta sūtījumu apmēram, nepieciešams domāt par to, kā sūtījumus piegādāt klientam maksimāli ērtākā veidā, un mājas pakomāti ir viens no šādiem risinājumiem, saka SIA “Mailmaster” valdes loceklis Gatis Ģērmanis, paskaidrojot, ka šobrīd ir uzsākta rezervācija mājas pakomātu uzstādīšanai, bet reāli piegādes ar mājas pakomāta starpniecību tiks uzsāktas augustā.

G.Ģērmanis piebilst, ka īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri regulāri izmanto internetveikalu pakalpojumus, bieži saņem, piemēram, mājas piegādes pārtikai.