Transports un loģistika

Kurjerpasts uzņēmēju vidū ir cieņā

Oskars Prikulis [email protected], 13.03.2006

Jaunākais izdevums

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu lielākā vai mazākā mērā savu preču piegādē izmanto kurjerpasta pakalpojumus, bet pašas kurjerpasta kompānijas norāda, ka vieta kur augt vēl ir. Loģistikas kompānijas «Baltic Logistic System-Latvija» un tirgus izpētes kompānijas «Gallup Latvija» veiktā aptauja liecina, ka kurjerpasta pakalpojumus izmanto vairāk nekā 76% uzņēmumu Latvijā. Arī pašas kurjerpasta kompānijas norāda, ka Latvijā kurjerpasts ir «cieņā», tomēr līdz Rietumeiropas valstu līmenim kur augt vēl ir.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā e-paraksts, kas ir pieejams kopš 2006.gada nogales, plašu popularitāti lietotāju vidū pagaidām nav izpelnījies, tāpēc sadarbībā ar topošo uzņēmēju, DB ekspermentā pasūtīja e-parakstu, lai vēlāk elektroniski piereģistrētu uzņēmumu.

E-paraksta saņemšanas secība:

1. 28. augusts 4:39 elektroniski tiek aizpildīts un nosūtīts sertifikāta pieteikums uz e-pastu: [email protected].

2. 28. augusts 5:28 saņemta atbilde e-pastā, ka nosūtītais pieteikums ir saņemts un ka divu darba dienu laikā kurjerpasts dos ziņu, lai atvestu iesniegumu parakstīt.

3. 30. augusts ap 10 zvans no kurjerpasta, lai vienotos par tikšanās laiku.

4. 31. augusts 11:30 ierodas kurjers, salīdzina pases datus ar iesniegumā minētajiem un pieņem parakstu.

5. 8. septembris zvana kurjerpasts, lai vienotos par laiku un vietu, kad var saņemt viedkarti.

6. 9. septembris ap 11 kurjers atved viedkarti.

7. 10. septembris no pasta atnāk paziņojums par ierakstīto vēstuli ar PIN kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmuma veiksmi nosaka «vāciņa likums»

Dr. oec. Ieva Kalve, docente Biznesa augstskolā Turība, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai izplatīts ir uzskats, ka veiksme ir mistiska. Pasaulē atzītais un respektētais līdervadības un personīgās izaugsmes konsultants Džons Maksvels saka – nav! Tā sākas ar prasmi atšķirt svarīgo no nesvarīgā. Darīt tikai svarīgo. Pašam mācīties un augt katru dienu. Var jau būt, ka daži piedzimst ar izteiktākām līdera prasmēm, bet tās mācīties var visi, nekādas mistikas nav. Džona paša formulētais veiksmes piecinieks ir vienkāršs: katru dienu ir jādara piecas svarīgās lietas – jālasa, jādomā, jākļūdās, jāuzdod jautājumi (sev vai citiem) un jādara darbs uz priekšu. Un tā katru dienu. Vai brīvdienās un svētkos arī? – tas esot bieži uzdots jautājums. Un atbilde ir vienkārša – visu, kas ir svarīgs, vajag darīt katru dienu. Un tas nav grūti, ja tas ir Tev svarīgs. Grūti ir darīt lietas, kurām jēgu neredzam vai jēgas nav. Bet kā tad ar darbu? Un te nonākam pie ļoti interesanta līderu dalījuma piecos līmeņos (nejaukt ar Džima Kolinsa 5 līmeņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu

Db.lv, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 100 visvairāk nopelnījušie uzņēmēji

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 18.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pāreju uz eiro atbalsta gandrīz puse uzņēmēju

Jānis Rancāns, 25.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pāreju no lata uz eiro patlaban atbalsta gandrīz puse uzņēmēju, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index.

Šobrīd Latvijas pāreju uz eiro atbalsta 48,8% uzņēmēju, liecina aptauja. Savukārt šā gada martā to atbalstījuši 44,9% uzņēmēju, bet pirms nepilna gada – 2012. gada septembrī - vien 34,6% uzņēmēju.

Aptaujā secināts, ka vislielākais atbalsts eiro ieviešanai ir lielo uzņēmumu vidū – 74% uzņēmēju pārstāv uzņēmumus, kuru apgrozījums ir lielāks par vienu miljonu latu. Pieaudzis atbalsts eiro ieviešanai Latvijā ir arī to uzņēmumu vidū, kas nodarbojas ar eksportu. Gada pirmajā ceturksnī veiktajā pētījumā atbalsts eiro ieviešanai eksportējošo uzņēmēju vidū bija 48%, bet šobrīd tas sasniedzis jau 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, kurā darbosies divas apakšpadomes – Pierīgas uzņēmēju apakšpadome un Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadome. Padomes mērķis ir pārstāvēt uzņēmēju intereses konkrētajā reģionā, palīdzot sadarboties ar pašvaldībām risinot dažādus jautājumus, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK Rīgas reģionālo padomi veidos divas apakšpadomes, kuru priekšsēdētāji būs arī padomes līdzpriekšsēdētāji. Par Pierīgas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju ievēlēts Miks Balodis, kurš pārstāv Salaspils Uzņēmēju biedrību, bet viņa vietnieks būs Kārlis Bodnieks no Mārupes uzņēmēju biedrības. Savukārt par Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju kļuvusi Edīte Alksne, kura pārstāv Rīgas Uzņēmēju biedrību, bet viņas vietnieks būs Andris Božē no YIT Celtniecība.

«Mūsu viens no galvenajiem mērķiem, veidojot Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, ir panākt likumdošanas izmaiņas, kas vērstas uz novadu attīstību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbībā un nomaksātie nodokļi atspoguļotu konkrētās vietas izaugsmi nevis līdzekļi aizplūstu prom,» saka Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālās padomes līdzpriekšsēdētājs Miks Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Parex Index: strauji pieaudzis uzņēmēju optimisms

Ieva Mārtiņa, 05.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan kopējais uzņēmumu noskaņojums saglabājas negatīvs, šogad 1. ceturksnī piedzīvots lielākais uzņēmēju optimisma pieaugums kopš 2004.gada sākuma, liecina Parex Index pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex index: Latvijas uzņēmēju optimisms mazinās

, 10.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā skolotājus ciena daudz vairāk nekā Krievijā

Elena Košeļeva - privātās vidusskolas Patnis krievu valodas skolotāja, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji: Valsts nodokļu politika ir uzņēmējdarbību visnegatīvāk ietekmējošais aspekts

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā palielinās uzņēmēju atbalsts eiro ieviešanai, tomēr pagaidām iestāšanos eirozonā atbalsta mazāk par pusi uzņēmēju.

Pāreju uz eiro atbalsta 41,2% uzņēmēju, salīdzinājumā ar 34,6% uzņēmēju pērnā gada septembrī, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja.

Vairāk nekā puse jeb 59% uzņēmēju, kas atbalsta eiro ieviešanu, ir uzņēmumi, kuru apgrozījums ir vairāk nekā 1 miljons latu. Tāpat atbalstu eiro ieviešanai vairāk pauž tie uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 10 darbinieku, šajās uzņēmēju grup ās atbalsts eiro ieviešanai pārsniedz 50%.

Lielāks atbalsts eiro ieviešanai ir eksportējošo uzņēmēju vidū. Pāreju uz eiro atbalsta 57% uzņēmēju, kuru darbība saistīta ar eksportu, un tikai 38% no uzņēmējiem, kuri strādā uz vietējo tirgu un neeksportē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas uzņēmēji atbalsta budžetu bez deficīta

, 29.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju vairākums atbalsta ieceri nākamā gada valsts budžetu veidot bez deficīta vai ar pārpalikumu. Tajā skaitā gandrīz puse (46,3%) Latvijas uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetam nākamajā gadā ir jābūt bez deficīta. Savukārt 25,2% atbalsta valsts budžeta veidošanu ar pārpalikumu, liecina uzņēmēju sniegtās atbildes uz papildjautājumiem, kas tika uzdoti lietišķās aktivitātes indeksa Parex index trešajā ceturksnī veiktās aptaujas ietvaros.

No aptaujātajiem uzņēmējiem tikai 14,3% izteica atbalstu valsts budžetam ar deficītu, un aptuveni tikpat liels skaits uzņēmēju (14,2%) atturējās komentēt nākamā gada valsts budžetu.

Lielāko atbalstu bez deficīta budžetam ir pauduši Pierīgas (56,9%) un Zemgales (55,1%) uzņēmēji. Tāpat liels atbalsts bez deficīta budžetam ir rajonu centros (53%) un Kurzemē (51,7%), kā arī pakalpojumu (51%) un būvniecības (50,9%) nozares uzņēmēju vidū.

Vismazākais atbalsts budžetam ar deficītu ir Pierīgas (9,7%), Zemgales (10,2%) Kurzemes (10,3%) un pakalpojumu (11,4%) nozares uzņēmēju vidū.

Lielas pretrunas ir novērojamas to uzņēmēju vidū, kas nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus. Viņu vidū ir gan vislielākie budžeta ar pārpalikumu atbalstītāji - 39,1%, gan arī lielākie budžeta ar deficītu atbalstītāji – 26,1%. Savukārt 30,4% šo uzņēmēju atbalsta budžetu bez deficīta. Interesanti, ka viņu vidū bija arī vismazākais neizlēmušo uzņēmēju skaits – tikai 4,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāreju uz eiro atbalsta 51% uzņēmēju, kas ir par 16,4 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada septembrī, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS septembrī veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index.

Jūnijā eiro ieviešanu atbalstīja 48,8% uzņēmēju, taču pirms gada – 2012.gada septembrī to atbalstīja vien 34,6% uzņēmēju. Vislielākais atbalsts eiro ieviešanai ir lielo uzņēmumu vidū - no uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir lielāks par vienu miljonu latu, eiro ieviešanu atbalsta 80%. Savukārt raugoties pēc darbinieku skaita uzņēmumā, visvairāk eiro ieviešanu atbalsta uzņēmumi ar 50 līdz 249 darbiniekiem jeb 71% no šiem uzņēmumiem.

«Kopš šīs aptaujas sākuma pirms gada, uzņēmēju atbalsts eiro ir mērķtiecīgi pieaudzis,» saka bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis. «Šo tendenci daļēji var izskaidrot ar pieraduma faktoru, vienlaikus gribētos ticēt, ka arvien vairāk uzņēmēju eiro ieviešanā ir saskatījuši sagaidāmus taustāmus, pozitīvus ieguvumus savam konkrētajam uzņēmumam,» norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome Latvijā, LDDK un LTRK, kā arī Zemnieku saeima, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ vadības vēlēšanas notika vairākās ietekmīgās uznēmēju organizācijās – LTRK (jauns padomes priekšsēdētājs – prezidents Aigars Rostovskis), LDDK (prezidenta amatu saglabāja ilggadējais vadītājs Vitālijs Gavrilovs), kā arī LIKTA (amatu saglabāja Signe Bāliņa). Jāpiebilst, iepriekšējos gados nebija vērojama tik aktīva interese par dalību šajās organizācijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies un vērojamas pat cīņas par amatiem.

Uzņēmēju organizāciju pēdējo 25 gadu laikā ir saradies daudz, tomēr ietekmīgāko loks nav visai plašs. Minētās nevalstiskās organizācijas var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. To vidū par ietekmīgākajām tiek dēvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī saistībā ar parlamentāriešu vairākuma lēmumu nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, kas rezultējās ar grozījumiem. Līdzīgi rīkojas arī Zemnieku saeima un LOSP, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuru vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, metālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tomēr tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad vēl tikai top dokumenti, kuri agrāk vai vēlāk nonāks uz konkrēta ministra galda vai valdības darbakārtībā. Šāda taktika ļauj atrasties «ēnā», vienlaikus spējot panākt labvēlīgu (ja ne citādi, tad neitrālu) lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi svarīgi lēmumi, kas ietekmē uzņēmējus Latvijā, tiek pieņemti Briseles un Strasbūras kabinetos, tāpēc arvien svarīgāka kļūst uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs, kā arī mēģinājumi izmantot attiecīgo nozaru Eiropas asociācijas – konfederācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

UZŅĒMĒJDARBĪBAS UZSĀKŠANA LATVIJĀ KĻŪST DĀRGĀKA

, 20.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ievērojami pieaudzis uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo sākotnējo kapitālieguldījumu apjoms. Salīdzinot ar 2005. gadu, izmaksas jauna biznesa uzsākšanai ir gandrīz dubultojušās - no 9 960 EUR uz 21 300 EUR 2006. gadā - liecina Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (Global Entrepreneurship Monitor - GEM) Latvijas otrais ziņojums. Kā galvenie iemesli izmaksu pieaugumam tiek minēti uzņēmēju iesaistīšanās ambiciozākos projektos, arvien augošā inflācija un darba spēka izmaksas.

Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar TeliaSonera institūtu ir pabeigusi darbu pie Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (GEM) Latvijas otrā ziņojuma, kas raksturo uzņēmējdarbības situāciju un aktivitāti Latvijā un sniedz tās salīdzinājumu ar citām pasaules valstīm, iezīmējot Latvijas jaunā uzņēmēja portretu un identificējot politikas, kas varētu sekmēt uzņēmējdarbību. Šogad pētījuma autori lielāku uzmanību veltījuši inovāciju tēmai, identificējot dominējošos inovāciju veidus un galvenās atšķirības starp inovatīvajiem un pārējiem uzņēmējiem Latvijā.

Latvijas jaunais uzņēmējs ir apmēram 30 gadus Rīgā dzīvojošs vīrietis, pēc tautības latvietis. Viņam ir augstākā izglītība (vismaz bakalaura grāds), un viņa uzņēmējdarbības joma ir sadzīves pakalpojumi vai pārveidošanas sektors, norāda pētījuma autori Vjačeslavs Dombrovskis un Olga Rastrigina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SEB banka: Latvijas uzņēmumi kūtri jaunu tirgu apguvē

, 26.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji vairāk koncentrējas uz klientu apkalpošanu un mazāk pēta noieta tirgus, secināts SEB bankas Biznesa vides apskatā.

SEB bankas un SIA Data Serviss veiktais pētījums, kas tiek izmantots SEB Biznesa vides apskata veidošanā, atklāj šādu kopsakarību: ja šogad uzņēmēji mazāk uzmanības pievērš tirgus izpētei, tad klientu apkalpošanas kvalitātes jautājums uzņēmuma ikdienā ir kļuvis aktuālāks.

Septembrī ir pieaudzis to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka klientu apkalpošana ir uzlabojusies vai nav mainījies – to atzīst 85% respondentu. Šī gada pavasarī par apkalpošanas kvalitātes nemainīgu līmeni vai par tās uzlabojumiem bija pārliecināti 69% Latvijas uzņēmēju. Uzņēmēji atzīst, ka apkalpojošais personāls Latvijā kļūst izglītotāks un laipnāks.

SEB Biznesa vides apskats uzrāda, ka otra aktuālākā tēma (pēc jautājuma par nodokļu samaksu), kas šobrīd visvairāk uztrauc uzņēmējus, ir rūpes par jaunu noieta tirgu esamību – šī joma rūp 46% uzņēmēju. Tajā pat laikā ir palielinājies to uzņēmēju skaits, kuri, salīdzinot ar pagājušo gadu, jautājumam par jaunu tirgu izzināšanu velta mazāk laika: salīdzinājumā ar 2008. gadu šogad septembrī 15% uzņēmēju ir samazinājuši savas aktivitātes pircēju meklēšanā un jaunu tirgu izpētē. 2009. gada aprīlī šādu uzņēmēju īpatsvars bija tikai 4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kurjerpasti izveido pakalpojumu, ļaujot izvairīties no birokrātijas sūtījumu saņemšanā

Ritvars Bīders, 07.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk sūtījumus privātpersonām no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) klienta vārdā varēs atmuitot arī kurjerpasts, piemēram, pa faksu aizsūtot pilnvaru kurjerpastam, kas tad tālāks veic nepieciešamo procedūru sūtījuma atmuitošanai klienta vietā, Db.lv paskaidroja DHL Latvia Pārdošanas daļas vadītāja Ilze Vītiņa.

Šāda iespēja gan patlaban pieejama par maksu. DHL Latvia par šo pakalpojumu prasa 20 latus, taču, kā norāda I. Vītiņa, pakalpojuma maksa varētu mainīties, iespējams, samazināties, jo sistēma ir tikko ieviesta. Kurjerpasta kompānija TNT ir nolēmusi, ka par šo pakalpojumu no klienta prasīs samaksu 10 latus, savukārt Fedex Express pagaidām šādu pakalpojumu vēl nesniedz.

I. Vītiņa arī skaidro, ka šis ir pagaidu risinājums, kas būs spēkā līdz brīdim, kad pilnībā tiks izstrādāta sistēma, kas atvieglos privātpersonu sūtījumu saņemšanu no valstīm ārpus ES.

Lai izmantotu pagaidu pakalpojumu, sūtījuma saņēmējam pa faksu vai kādā citā veidā jānosūta pases kopija ar lappusēm, kur redzami personas dati un pilnvarojuma raksts, ka persona, nosaucot vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīves vietu, pilnvaro kurjerpasta kompāniju veikt nepieciešamās muitas procedūras ar attiecīgo sūtījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauszemes pārvadājumu veikšanai DHL Freight Latvija iegādājas 11 Krone puspiekabes.

DHL, kas Latvijā vairāk pazīstams kā kurjerpasts, nodarbojas arī ar sauszemes pilno un salikto kravu pārvadājumiem. Plānojot šogad turpmāko attīstību, DHL Latvia ir noslēdzis sadarbības līgumu ar puspiekabju ražotāju Krone par puspiekabju piegādi, DB stāsta DHL Freight Latvija vadītājs Kaspars Dāvids. Papildinot esošo autoparku, kompānija šogad plāno palielināt pārvadājumu apjomu par 20%, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem.

Tā kā ir pieprasījuma pieaugums pēc pārvadājumiem, šis ir tikai pirmais solis tālākā attīstībā, saka K. Dāvids. Esošajiem klientiem kravu apjomi aug, tāpat parādās arī jauni klienti un pārvadājumu virzieni. Jaunās puspiekabes tiks izmantotas eksporta un importa pārvadājumos, tostarp uz Eiropu un Skandināviju. Tā kā DHL pārvadājumu apjoms virzienā uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši neliels, tad kompānija šogad vairāk fokusēsies arī uz austrumu tirgu, jo rietumos savukārt ir zināma pārvadājumu apjoma stagnācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Muita: kamēr Latvijā viltotojumus ieved miljonu vērtībā, Latvijas preces ārzemēs vilto reti

Nozare.lv, 28.02.2012

Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes Muitas atļauju kontroles daļas Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas vecākais muitas eksperts Andis Stinka.

Foto: Ieva Čīka / LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieved viltotas preces miljonu vērtībā, taču gadījumu, kad ārzemēs pamana viltotas Latvijas preces, ir ļoti maz, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvis Andis Stinka.

«2009.gadā aizturēto preču skaits bija 950 000 preču vienību. 2011.gadā tas jau bija pāri par diviem miljoniem preču vienību. Taču tur ir iekļauts viss, arī viltotas cigaretes. Ja novērtē zaudējumus preču tiesību īpašniekam, tie arī ir lieli. 2009.gadā tie bija 2,6 miljoni latu, rēķinot oriģinālo preču vērtībā. 2010.gadā - 7,3 miljoni latu. Pērn bija salīdzinoši mazāks skaitlis - 1,28 miljoni latu. Tomēr tendence ir, ka būs arvien vairāk viltojumu,» teica Stinka.

Muitas amatpersona to stāstīja, norādot, ka preču viltošana, pret kuru ACTA cer ieviest stingrāku kontroli ārzemēs, ir nopietna problēma, kas skar arī Latvijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nodibināta Nevalstisko Pasta komersantu biedrība

, 08.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Krīze pasta nozarē un Jaunā Pasta likumprojekta straujā virzīšana apstiprināšanai Saeimā ar mērķi glābt Latvijas Pastu. Liberalizācijas un konkurences apdraudējums pasta nozarē caur vēlmi ieviest jaunas valstiskas regulācijas normas, kā arī Satiksmes Ministrijas nevēlēšanās diskusijās par nozares attīstību iesaistīt citus nozares uzņēmumus ir veicinājis pasta pakalpojumu sniedzēju vēlmi apvienoties un nodibināt Nevalstisko Pasta Komersantu biedrību," norāda Nevalstisko Pasta komersantu biedrība.

Biedrībā ir apvienojušies lielākā daļa no uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus. Tie ir SIA DHL Latvia, SIA TNT Latvia, SIA DDK (Depešu Dienesta Kurjerpasts), AS Itella Information, SIA Abonēšanas centrs Diena, SIA Reklāmas Pasts, SIA DPD Latvija, SIA Astello Exspress, SIA AVE kurjers, SIA Velokurjers,EKL/LS Ltd.

Biedrības valdē ir ievēlēti Kaspars Spriņķis (SIA DHL Latvia), Aldis Greitāns (AS Itella Information), Jolanta Māziņa (SIA Abonēšanas centrs Diena), Nadežda Razumova (SIA Reklāmas pasts), Oļegs Stoļarovs (SIA Velokurjers).

Komentāri

Pievienot komentāru