Piektdien, 27. februārī, Tallinā, Igaunijā sāksies starptautiskais tūrisma gadatirgus “TOUREST 2004”, kurā Latvijas dalību organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Latvijai šajā gadatirgū būs 18 m² liels stends, kurā kopā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru tiks pārstāvēta Vidzemes tūrisma asociācija, Kurzemes tūrisma asociācija, kā arī nacionālā aviokompānija “AirBaltic”. 27. februārī plkst. 11:00, izstādes “TOUREST 2004” laikā Tallinā Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko preses konferenci, kurā žurnālisti tiks iepazīstināti ar jauno Latvijas tūrisma tēla brošūru igauņu valodā, kā arī plānotajiem reklāmas pasākumiem Igaunijā. Latvijas stenda apmeklētājiem tiks piedāvāts plašs informācijas materiālu klāsts par tūrisma iespējām Latvijā, tai skaitā jaunā Latvijas tūrisma tēla brošūra un praktiskās informācijas lapa igauņu valodā. Šogad Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno veikt vairākus reklāmas pasākumus Igaunijā un viens no nozīmīgākajiem ir aprīlī paredzētais reklāmas pielikums par Latviju igauņu lielākajā dienas avīzē “Postimees” - “Apraugi kaimiņus!”. Tāpat šogad Tūrisma attīstības valsts aģentūra sadarbībā ar reģionālajām tūrisma asociācijām plāno organizēt igauņu žurnālistu vizīti Latvijā. Igaunija Latvijai ir ļoti nozīmīgs un stabils tūrisma tirgus. 2003. gadā 26 % jeb 642 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, sastādīja igauņi, tādējādi ieņemot otro vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “TOUREST 2004” ilgs 3 dienas, no 27. februāra līdz 29. februārim, Igaunijas izstāžu centrā. “TOUREST” ir lielākais tūrisma gadatirgus Igaunijā, kas ir orientēts uz gala patērētājiem – tūristiem. 2003. gadā izstādi “TOUREST 2003” apmeklēja vairāk kā 10 tūkstoši cilvēku, bet tajā piedalījās vairāk kā 356 dalībnieki no 25 valstīm. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “TOUREST 2004” var meklēt mājas lapā: www.etfl.ee. Avots: TAVA

Jūrmala šogad plāno piedalīties četros tūrisma gadatirgos Vācijā - CMT 2008 Štutgartē, REISEN 2008 Hamburgā, TRAVEL FAIR CBR MUNICH Minhenē un Tourism & Caravaning Leipcigā. Trīs gadatirgi notiek 2008.gada sākumā, kad cilvēki sāk plānot savus atvaļinājumus, braucienus un jaunu galamērķu atklāšanu, informēja pilsētas dome.

No 2008.gada 12. līdz 20.janvārim Jūrmalas kūrortpilsēta piedalījās starptautiskajā tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs - Messe Stuttgart 2008 Vācijas pilsētā Štutgartē. CMT izstādes – Caravan, Motor, Turistik apvieno ne tikai ceļojumu galamērķu un tūrisma kompāniju pārstāvjus, bet arī dažādus jaunumus individuālajā tūristu transportā, jaunākos aprīkojumus u.c., plaši prezentējot tūrismu un tā iespējas. Tūrisma izstādes Štutgartē ir atzītas par labākajām Vācijā, un ik gadu tās apmeklē ap 180 000 apmeklētāju.

Tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs -Messe Stuttgart 2008 Štutgartē Jūrmalu pārstāvēja ne tikai domes, bet arī kempinga Nemo pārstāvji. Jūrmalas pilsētas domes tūrisma informācijas centrs piedāvāja Jūrmalas brošūru vācu un angļu valodā, kā arī brošūru vācu valodā par veselības tūrismu un kūrortārstniecību Jūrmalā, kā arī Jūrmalas tūristu mītņu bukletus.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (12. – 15. februārī) pirmo reizi piedalījās starptautiskā tūrisma gadatirgū "Holiday World 2004" Čehijā, Prāgā. Gadatirgū tika organizēts 12 kv.m liels Latvijas stends, kurā strādāja pārstāvji no Tūrisma attīstības valsts aģentūras un nacionālās aviokompānijas airBaltic. "Holday World" ir lielākais tūrisma gadatirgus Čehijā, kas ilgst 4 dienas: pirmās divas dienas gadatirgu apmeklē tūrisma firmu pārstāvji, bet pārējo dienu apmeklētāji ir čehu tūristi – individuālie ceļojumu plānotāji. 2003. gadā "Holiday World" gadatirgū 15 156 kv.m kopējā izstādes platībā tika pārstāvētas 52 valstis un to apmeklēja 5 200 tūrisma profesionāļu pārstāvju un kopumā 23 283 apmeklētāju. Latvijas stends šajā gadatirgū tika organizēts pirmo reizi, un tā apmeklētāji tika informēti par tūrisma iespējām Latvijā. Stendā tika izplatīta Latvijas tūrisma tēla brošūra un praktiska informācija par Latviju čehu valodā, kā arī citi informācijas materiāli par Latviju, Rīgu, Jūrmalu un Latvijas reģioniem. Čehija Latvijai ir potenciāli nozīmīgs un strauji augošs tūrisma tirgus, 2002. gadā Latvijā ieradās 20.8 tūkstoši čehu tūristu (2001. gadā – 13.3 tūkst.), uzturoties Latvijā vidēji 2,2 diena un kopumā mūsu valstī iztērējot 700 tūkst. latu. Jāmin, ka čehi ir ļoti aktīvi ceļotāji un parasti ceļo individuāli, kā arī izvēlas vidēja vai zemāka līmeņa tūrisma pakalpojumus. Lai arī čehu tūristu ierastākie ceļojuma galamērķi ir Vidusjūras valstis, gadatirgū bija novērojama liela interese par Latviju. Čehi vēlējās uzzināt par atpūtas iespējām pie jūras, informāciju velobraucienu maršrutiem, kā arī nokļūšanas iespējām uz Latviju, Rīgu. Čehu tūristiem Latvija ir vēl neatklāts ceļojumu galamērķis, kuru interesantāku padara Latvijas un Čehijas kopējā pievienošanās Eiropas Savienībai. Vairāk par Čehijas tūrisma gadatirgu var uzzināt mājas lapā www.holidayworld.cz. Avots: TAVA

Kā katru gadu Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē Latvijas dalību starptautiskajā tūrisma gadatirgū- World Travel Market 2008, kas notiek Londonā laikā no 10. līdz 13.novembrim. Otrs lielākais tūrisma gadatirgus Eiropā, kas tiek uzskatīts par sezonas priekšvēstnesi un kur tiek iepazīstināti gan tūrisma nozares profesionāļi, gan potenciālie ceļotāji ar jaunumiem no katras valsts, informē TAVA.

Londonas starptautiskais tūrisma gadatirgus World Travel Market ir atzīts par tūrisma profesionāļu prestižāko un lielāko ikgadējo tikšanās vietu. 2007.gadā izstādi apmeklēja 48 111 dalībnieki no 193 valstīm, šogad plānots, ka pasākumu apmeklēs vēl vairāk tūrisma nozares pārstāvju. Londonas gadatirgu tūrisma profesionāļi uzskata par jaunās tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu.

Starptautiskajā tūrisma gadatirgū World Travel Market 2008 Latvijas stendā kopīgi ar TAVA un Latvijas Tūrisma biroju Londonā piedalās sekojoši Latvijas tūrisma nozares dalībnieki – aviokompānija airBaltic, Baltic Beach Hotel, Latvijas ienākošā tūrisma firmas Con-ex un Baltic Travel Group, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, kā arī Latvijas koncerti.

Jūrmalas Jūrmalas domes Tūrisma informācijas centra speciālisti, Spa viesnīcu pārstāvji no Hotel Jurmala Spa un Baltic Beach Hotel, kā arī no Saliena Golfs piedalījās starptautiskajā tūrisma gadatirgū Reiseliv 2009 Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.

“Norvēģijas tirgus ir Jūrmalai nozīmīgs.Viesi no Norvēģijas veido septiņus procentus no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Ik gadu norvēģu tūristu skaits strauji aug un īpaši palielinās interese par Spa piedāvājumu kūrortpilsētā, jo tas ir augstas kvalitātes, bet salīdzinājumā ar norvēģu dzīves līmeni – lēts,”skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Gailīte. Tāpēc Jūrmalas pilsētas dome aktīvi īsteno dažādus tūrisma mārketinga pasākumus, piedalās Norvēģijā rīkotajā tūrisma gadatirgū un tūrisma darba semināros, strādā ar Norvēģijas tūrisma kompānijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Tūrisma gadatirgū tika prezentēti Jūrmalas kūrortpilsētas jaunumi, plašais dažādo tūrisma produktu piedāvājums un atpūtas iespējas. Tika piedāvāta tūrisma brošūra „Jūrmala 2008” norvēģu valodā, kā arī citi informatīvie materiāli par pilsētas unikālo koka apbūvi un tūrisma mītņu informatīvie bukleti. Jūrmala piedāvāja iepazīties ar kūrortārstniecības, Spa un atpūtas iespējām Jūrmalā, kā arī daudzveidīgo dabas un aktīvās atpūtas tūrismu. Reiseliv 2009 tūrisma gadatirgū piedalījās 2530 dalībnieki no vairāk nekā 100 valstīm. 2009.gadā šo tūrisma gadatirgu apmeklēja vairāk nekā 30 000 tūrisma profesionāļu un interesentu.

No 3. novembra līdz 24. novembrim Kurzemes tūrisma asociācija aicina visus izteikt viedokli par labākajiem Kurzemes tūrisma objektiem un uzņēmumiem.

Apbalvojumi par nopelniem tūrisma attīstībā šogad tiks piešķirti tradicionālajās astoņās nominācijās:

1.Par nozīmīgu ieguldījumu tūrisma attīstībā Kurzemē

2.Labākā tūrisma mājas lapa Kurzemē 2008

3.Labākā naktsmītne Kurzemē 2008

4.Labākais ēdināšanas uzņēmums Kurzemē 2008

5.Labākais atpūtas piedāvājums ģimenei Kurzemē 2008

6.2008.gada tūrisma debija Kurzemē

7.Labākais muzejs Kurzemē 2008

8.Labākais pasākums Kurzemē 2008

Izvirzīt kandidātus nominācijām varēs aizpildot anketu interneta mājas lapā www.kurzeme.lv, kā arī Kurzemes pilsētu mājas lapās. Anketas iespējams saņemt un aizpildīt arī Kurzemes tūrisma informācijas centros.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Vidzemes reģiona pārstāvji no 27. līdz 29.februārim piedalīsies Igaunijas tūrisma gadatirgū TOUREST 2004. Reģions gadatirgū tiks pārstāvēts Latvijas tūrisma attīstības valsts aģentūras organizētajā stendā. Stenda apmeklētāji varēs iepazīties ar Vidzemes Tūrisma asociācijas izdoto bukletu Nedēļas nogale Vidzemē igauņu valodā. Bukletā ir iekļauti tūrisma objekti un uzņēmumi, kas atrodas netālu no Igaunijas robežas un šo informāciju igauņu tūristi var izmantot plānojot nedēļas nogales atpūtu Vidzemē. Apmeklētāji informācijas gūšanai par reģionu varēs izmantot arī Vidzemes tūrisma karti un ceļvedi pa Vidzemes naktsmītnēm un pasākumiem. Stendā tiks izplatīti Vidzemes rajonu un pilsētu informācijas materiāli. Domājot par tūristu ērtībām un ņemot vērā igauņu tirgus tuvumu, piemēram, Alūksnes rajona tūrisma informācijas materiāli šogad ir tulkoti igauņu valodā. Rūjienas TIC sadarbībā ar partneriem Igaunijā ir izdevis karti un maršrutus pa Rūjienas novadu un vairākām pierobežas pašvaldībām Igaunijā, kas arī ir pieejami igauņu valodā. Reģionu izstādē pārstāvēs Vidzemes tūrisma asociācijas, kā arī Alūksnes, Gulbenes un Valkas rajonu tūrisma speciālisti, kuri igauņu tūristus informēs par tūrisma iespējām un pakalpojumiem Vidzemē. Vidzemes reģionam Igaunija ir nozīmīgs ārzemju tūrisma tirgus, bet Dienvidigaunija jau vairākus gadus arī būtisks sadarbības partneris kopīgu reģionālu un pārrobežas tūrisma projektu attīstībā. Šogad Vidzemes dalība Igaunijas gadatirgū tiek organizēta Phare programmas un Vidzemes pašvaldību finansētā projekta “Vidzemes reģionālais tūrisms – iespēja nākotnei” ietvaros, kura ietvaros, sadarbojoties Vidzemes attīstības aģentūrai, Vidzemes pašvaldībām un Vidzemes Tūrisma asociācijai, tiek realizētas reģionālā tūrisma attīstības aktivitātes. Avots: Vidzemes Tūrisma asociācija

Piektdien, 28.novembrī, Ventspilī, Livonijas ordeņa pilī, tika paziņoti Kurzemes tūrisma asociācijas gada balvas Lielais Jēkabs 2008 saņēmēji.

Balvas Lielais Jēkabs 2008 saņēma:

1.Labākā naktsmītne Kurzemē 2008 - atpūtas bāze Kaplūži.

2.Labākais ēdināšanas uzņēmums Kurzemē 2008 – restorāns Dzintarkrasts.

3.Labākais atpūtas piedāvājums ģimenei Kurzemē 2008 – Saldumu tūre Saldū.

Saldumu tūre piedāvā iespēju vērot saldējuma tapšanas procesu un izsekot piena konfekšu Gotiņa ražošanas procesam, pavērot, kā tiek ceptas gardas tortes un citi kārumi.

4.Labākā tūrisma mājas lapa Kurzemē 2008 – www.dzintarkrasts.lv .

Atpūtas un sporta kompleka Dzintarkrasts interneta mājas lapa.

5.2008.gada tūrisma debija Kurzemē – Latvijas Piensaimniecības muzejs.

Muzejs oficiāli atklāts š.g. 24.oktobrī. Muzeja divās ēkās apskatāma Mārtiņa Seska privātkolekcija un piensaimniecības parks, kuru 1985.gada 25. maijā iestādīja, kad pirmo reizi šai vietā tika atklāts muzejs.

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

Lejaskurzemes tūrisma informācijas biroja, Kuldīgas, Saldus, Ventspils un Tukuma TIC pārstāvji devušies uz Tallinu, lai pārstēvētu Kurzemi starptautiskajā Tallinas tūrisma gadatirgū TOUREST. Nākamajā nedēļā tūrisma speciālisti piedalīsies (4.-6. martā) tūrisma gadatirgū VIVATOUR, kas notiks Viļņā. Lejaskurzemes Tūrisma biroja pārstāvji dosies uz Viļņu jau 4. martā, lai strādātu Latvijas kopīgajā izstādes stendā. Piedalīties gadatirgū ir aicināti Liepājas tūrisma uzņēmēji un visi interesenti. 12.-16. martā Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja darbinieki dosies uz Berlīni uz tūrisma gadatirgu ITB 2004, bet 24.-27. uz Maskavu uz tūrisma gadatirgu MITT 2004 un 25.-28. uz Gēteborgu uz gadatirgu TUR 2004.

Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Lielā Jēkaba balvu Dižā ekspozīcija Kurzemē 2011 šogad saņēma Karostas cietums. Balvu saņemt uz Talsiem, kur šogad notika balvas pasniegšanas ceremonija, bija devušies arī paši ekspozīciju autori Juris Raķis un Alvis Eņģelis. Karostas cietumam šī bija jau otrā Lielā Jēkaba balva. Pirmoreiz šo apbalvojumu cietums saņēma 2004. gadā par veiksmīgāko vissezonas tūrisma piedāvājumu Kurzemē.

Balva Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2011 arī šogad tika liepājniekiem. To saņēma Šēferu ģimenes uzņēmums Sofijas laivas, kura pamatnodarbošanās ir kanoe laivu noma Kurzemē.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

No 13. līdz 16. maijam Jūrmalas pilsētas dome piedalīsies starptautiskā tūrisma gadatirgū „MITF 2004” Maskavā. Šo gadatirgu atbalsta Maskavas valdība. Jūrmalas pilsētas dome gadatirgū piedalīsies kopējā Baltijas valstu stendā un piedāvās tūrisma bukletu „Jūrmala 2004”, kā arī Jūrmalas pilsētas tūrisma industrijas tūrisma informatīvos materiālus un tiksies ar Krievijas tūrisma industrijas pārstāvjiem. Paralēli tūrisma gadatirgum Jūrmalas pilsētas domes pārstāve – Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas galvenā speciāliste Gunta Ušpele tiksies ar Maskavas Dienvidrietumu apgabala administrācijas pārstāvjiem. Šī ir jau otrā reize šajā gadā, kad Jūrmalas dome piedalās tūrisma gadatirgū Maskavā. Pirms vairākiem mēnešiem Jūrmalas dome piedalījās Latvijas kopējā stendā tūrisma gadatirgū „MITT 2004”, kur sastapās ar maskaviešu un tūrisma firmu lielu ieinteresētību par Jūrmalu un atpūtas iespējām Jūrmalā. Avots: Jūrmalas Dome

Ar starptautisko tūrisma gadatirgu “TUR 2004” Gēteborgā ir noslēgusies potenciālo Liepājas viesu iepazīstināšana ar pilsētas un rajona tūrisma piedāvājumu pirms jaunās tūrisma sezonas. Liepājas pārstāvji šogad piedalījās septiņos tūrisma gadatirgos: “MATKA” Helsinkos, “BALTOUR” Rīgā, “TOUREST” Tallinā, “VIVATTUR” Viļņā, “ITB” Berlīnē, “MITT” Maskavā un jau minētajā “TUR” Gēteborgā. Jāsaka, ka Liepāju kā tūrisma galamērķi atpazīst, taču pilsētai ir ne tikai jāuztur tās labā slava, bet jābūt arī nepārtrauktā attīstībā, lai mēs spētu piedāvāt arvien jaunus tūrisma produktus un potenciālo tūristu interese par mums nemazinātos. Diemžēl jāatzīst, ka Tūrisma Attīstības valsts aģentūra Latvijas tēla popularizēšanai vairāk izmanto Rīgas un Jūrmalas tūrisma resursus, aizmirstot, ka Latvija nav tikai tās galvaspilsēta. Līdz ar to Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojam un visiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Liepājas pilsētā un rajonā ir īpaši jāstrādā, lai mūsu reģions būtu viesiem pievilcīgs. Interese par Liepāju Maskavas tūrisma gadatirgū ir vērtējama no diviem aspektiem. Krievijas tūroperatori ir jau iepazinuši Rīgu un tās apkārtni, tāpēc viņiem ir interesanti jauni maršruti, piemēram, Kurzeme. No izstādes apmeklētājiem lielāko interesi izrādīja tie, kurus ar Liepāju saista nostalģiskas atmiņas par te pavadīto bērnību vai dienestu Padomju armijā, kā arī Krievijas iedzīvotāji, kuru radi vēl arvien dzīvo Liepājā. Lielākās problēmas gan Krievijas tūristu grupām, gan individuālajiem ceļotājiem sagādā grūtības vīzu noformēšanā. Gēteborgas tūrisma gadatirgū lielāko interesi par Latviju izrādīja pusmūža un vecākās paaudzes apmeklētāji, kā arī Zviedrijas iedzīvotāji, kuri Latvijā jau ir bijuši vai kuriem šeit ir draugi un radi. Izstādes apmeklētājus vairāk interesēja iespēja apceļot visas trīs Baltijas valstis kopā, taču par atsevišķiem reģioniem diemžēl interese bija diezgan maza. Izvērtējot interesi par Kurzemi un Liepāju visos gadatirgos kopumā, var prognozēt, ka tūristu skaits šogad palielināsies, sevišķi no Vācijas un Krievijas. Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojs un tūrisma pakalpojumu sniedzēji Liepājas pilsētā un rajonā ar nepacietību gaida jauno tūrisma sezonu un ir gatavi darbam. Avots: Lejaskurzemes TIB

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir

Pazīstamais Latvijas autorallists Ivars Vasaraudzis, kurš rallijā Kurzeme 2009 brauks ar Mitsubishi Lancer WRC automobili, saņēmis 1. starta numuru.

"Pat neatceros, cik reižu esmu startējis ar pirmo numuru, bet sajūtas vienmēr ir divējādas. Pagājušajā gadā tās bija trīs ar pusi reizes, šogad tās ir bijušas divas, un līdz šim ir bijis forši. Katrā ziņā es centīšos numuru saglabāt un arī Kurzemē nobraukt kā pirmais," saka Ivars Vasaraudzis.

2. starta numurs Kurzemes rallijā piešķirts igaunim Georgam Grosam, kurš Liepājā brauks ar Ford Focus WRC automobili. Tieši šis sportists uzskatāms par Ivara Vasaraudža sīvāko konkurentu šajā nedēļas nogalē, kuram latviešu rallists velta atzinīgus vārdus.

"Gross ir spēcīgs braucējs. Ne jau tikai tāpēc, ka viņš uzskatāms par kādreizējā igauņu pasaules rallija čempionāta dalībnieka Marko Martina audzēkni, bet arī tāpēc, ka viņam šajā sezonā ir vairāk braukšanas stundu un lielāka pieredze nekā mūsu ekipāžai. Būs interesanti braukt," – tā Ivars Vasaraudzis.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai