2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.

Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.

Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.

Šā gada pirmajā ceturksnī Ergo Baltijas valstīs parakstījusi apdrošināšanas prēmijas 65,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmums.

Apdrošināšanas atlīdzībās Ergo Baltijas valstīs 2018. gada pirmajā ceturksnī klientiem izmaksājusi 39,18 miljonus eiro, kas ir par 17,2 % vairāk nekā pērn (2017. gada 1.ceturksnī – 29,12 miljoni eiro). Neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, kas ir straujāks nekā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums, ERGO Baltijas valstīs peļņa pirmajā ceturksnī bija 1,71 miljons eiro.

Ergo valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičs: «Visās trijās Baltijas valstīs ERGO sasniegusi parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu, lielāko pieaugumu uzrādot OCTA, KASKO un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos. Pat neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, ERGO strādājis rentabli, sasniedzot pozitīvu tehnisko rezultātu nedzīvības apdrošināšanas segmentā.»

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Latvijas apdrošināšanas tirgus 2008. gada 11 mēnešos piedzīvo ievērojamu izaugsmes apsīkumu, salīdzinot ar šādu periodu pirms gada un pat diviem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Kopumā 11 nedzīvības un 9 dzīvības apdrošināšanas sabiedrības pērn 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 329 miljonus latu, kas ir par 10 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada. Tostarp nedzīvības apdrošinātāji prēmijās parakstījuši 280,7 miljonus latu – par 14 % vairāk nekā pirms gada, bet dzīvības apdrošināšanas tirgus piedzīvo kritumu – 11 mēnešos par 9 %, līdz 48,3 miljoniem latu. 2008. gada novembrī nedzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās parakstīja par 8 % mazāk nekā novembrī pirms gada, bet dzīvības apdrošitājiem pērn novembrī bijis krieni smagāks kritums – par 48 %.

Pieaugumu virs tirgū vidējā šogad 11 mēnešos saglabājušas 5 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, tostarp tirgū lielākie spēlētāji – BTA (+15 %), Balta (+15) un Gjensidige Baltic (+ 25 %). Savukārt samazinājumu piedzīvojusi Balva (-9 %). Par dzīvības apdrošināšanas kompānijām atsevišķi dati netiek sniegti. Vēl 2007. gada 11 mēnešos apdrošināšanas kopējais tirgus auga par 61 %, tostarp nedzīvības tirgus – par 50 %, bet dzīvības – par 155 %. 2006. gadā 11 mēnešos tirgus pieaugums bija 33 %, tostarp nedzīvības apdrošināšanas tirgus pieauga par 31 %, bet dzīvības – par 52 %. Arī 2005. gada 11 mēnešos apdrošināšanas tirgus izaugsme bija lielāka – par 18 %. Pieaugums zem 10 % apdrošināšanas tirgū bija vien 2004 gadā – 6 %.

Apdrošināšanas kompānija Ergo 2018.gada pirmajā pusgadā Baltijas valstīs sasniegusi labus rezultātus gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan peļņas ziņā, informē uzņēmumā.

Kopumā «Ergo» Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmērs pirmajā pusgadā sasniedza 128 miljonus eiro, kas salīdzinot ar pērno gadu ir audzis par 11%, informē «Ergo» komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga.

Apdrošināšanas atlīdzībās klientiem Baltijā izmaksāti 77 miljoni eiro, kas ir par 8 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Savukārt «Ergo» peļņa sasniedza 6,8 miljonus eiro (pērn pirmajā pusgadā 3,4 miljoni eiro).

«Neraugoties uz ievērojamo klientiem izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjomu, mums izdevies sasniegt parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugumu un pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu. Visās trijās Baltijas valstīs nedzīvības apdrošināšanas segmentā pieaudzis parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms visās biznesa līnijās. Dzīvības apdrošināšanas segmentā attīstība norit vienā līmenī ar tirgus kopējo attīstības tempu. Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas jaunais bizness pozitīvi veicinājis apjoma pieaugumu,» stāsta Dr. Kestutis Bagdonavičs, «Ergo» valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs.

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2017. gada laikā strauji pieauga (par 21%) un decembra beigās sasniedza 646 miljonus eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas bija 227 miljoni eiro jeb 35% no kopējām parakstītajām prēmijām), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tostarp Latvijā parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū veidoja 68% un to apmērs uz vienu iedzīvotāju sasniedza pirmskrīzes līmeni – 228 eiro (2008. gadā – 216 eiro).

Lai arī pārskata gadā kopumā turpināja pieaugt parakstītās bruto prēmijas visos lielākajos apdrošināšanas veidos (izņemot vispārīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu -0.2%), to struktūru tas būtiski neietekmēja. Gandrīz puse (47%) no bruto parakstītajām prēmijām bija par transporta apdrošināšanu - sasniedzot 301 miljonus eiro (2016. gadā - 229 miljoni eiro), kam sekoja dzīvības apdrošināšana, kopējā apdrošināšanas tirgū sasniedzot 18% (jeb 115 miljoni eiro), īpašuma un veselības apdrošināšana (attiecīgi 13% jeb 84 miljoni eiro un 12% jeb 79 miljoni eiro).

AAS BTA Baltic Insurance Company bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs šī gada deviņos mēnešos audzis par 30,8%, savukārt peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 7,3 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Straujākā izaugsme joprojām vērojama Latvijas apdrošināšanas tirgū - BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pirmajos deviņos mēnešos bija par 43,7% lielāks nekā 2017.gada deviņu mēnešu griezumā. BTA Latvijā, salīdzinājumā ar 2017.gadu to pašu periodu, palielinājis peļņu, sasniedzot 2,9 milj. eiro.

BTA Latvijā bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms šī gada deviņos mēnešos sasniedza 59,1 milj. eiro, kas ir par 18 milj. eiro vairāk nekā 2017.gadā. Izteikts BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums +43.7% vērojams Latvijā, tā rezultātā, BTA turpina noturēt stabilas pozīcijas kā vadošais apdrošinātājs kopējā Baltijas tirgū, kur kopējais bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms sasniedz 156,6 milj. eiro (+30,8%). Savukārt Lietuvā BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pieauga par 24,2%, bet Igaunijā - par 23,6%.

Šogad pirmajos piecos mēnešos 11 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā bruto prēmijās parakstījušas 108.8 miljonus latu, kas ir par 20 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka šogad maijā vien nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazinājies par 30 % (līdz 18.4 miljoniem latu), salīdzinot ar maiju pirms gada. Dati liecina, ka kopējo situāciju ievērojami pasliktinājuši darbības rādītāji maijā, jo vēl četros mēnešos nedzīvības apdrošinātāju bruto prēmiju kritums bija 18 %.

Apdrošinātāji zaudējuši jau piektdaļu biznesaPiecos mēnešos vairs tikai vienam apdrošinātājam – Gjensidige Baltic – izdevies uzrādīt 2 % parakstīto prēmiju apjoma kāpumu, sasniedzot 20.9 miljonus latu. Pārējie apdrošinātāji piedzīvojuši lielākus vai mazākus parakstīto bruto prēmiju apjomu samazinājumus. Visvairāk bruto prēmijās šogad piecos mēnešos parakstījusi BTA – 24.9 miljonus latu, kas gan ir par 22 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Tai ar 23.1 miljonu latiem seko Balta, kurai prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 18 %.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Šogad septiņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās visvairāk izmaksājusi nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA – 19.3 miljonus latu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka BTA izmaksāto atlīdzību apjoms ir par 11 % mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vienlaikus kompānijas parakstīto prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 25 %, septiņos mēnešos sasniedzot 33.67 miljonus latu. Tomēr tas nodrošinājis BTA lielākās apdrošināšanas kompānijas statusu.

6.4 miljonus latu šogad septiņos mēnešos atlīdzībās izmaksājusi If Latvia, kas gan ir par 4 % mazāk nekā pērn šajā laikā. If Latvia prēmijās parakstījusi 12.2 miljonus latu, kas ir par 27 % mazāk nekā pirms gada. 5.7 miljonus latu atlīdzībās izmaksājusi Balva, kas ir par 46 % mazāk nekā pirms gada. Tikmēr kompānijas parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 54 %, veidojot vien 6.43 miljonus latu.

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Šā gada pirmajā pusgadā Ergo Baltijas valstīs uzrādīja teicamus parakstīto prēmiju un peļņas rezultātus, kā arī pārspēja tirgus rādītājus visos apdrošināšanas segmentos.

Ergo parakstīto prēmiju apmērs sasniedza 89,3 miljonus eiro, un tas ir par 15% vairāk nekā pērn šajā periodā. Ergo Baltijā divkāršoja peļņas apmēru, salīdzinot ar darbības rezultātiem pērn. Šajā pusgadā tā bija 5,22 miljoni eiro eiro, informē apdrošinātājs.

Šī gada divos ceturkšņos Ergo apsteidza vidējos tirgus rādītājus Baltijas valstīts visos apdrošināšanas segmentos, kā arī palielināja savu tirgus daļu līdz 13,2%. Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 6,2%, savukārt Ergo – par 15%. Latvijā tirgus auga par 7,6%, bet Ergo pieaugums sasniedza 16,6%. Igaunijā apdrošināšanas tirgus un Ergo izaugsme bija attiecīgi 4,6% un 15,3%, savukārt Lietuvā – 6,4% un 11,9%. Arī Ergo noslēgto apdrošināšanas līgumu skaits Baltijā pieauga par 17%.

Šogad pirmajos trīs mēnešos no 10 nedzīvības apdrošināšanas kompānijām divām kompānijām bruto parakstīto prēmiju apjoms samazinājies par teju 50 %.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka šogad pirmajos trīs mēnešos par 48 %, līdz 2.99 miljoniem latu samazinājies a/s Balva parakstīto prēmiju apjoms, bet par 46 %, līdz 1.92 miljoniem latu – Baltijas Apdrošināšanas Nama apjoms.

Kopumā nedzīvības apdrošināšanas kompānijas trīs mēnešos parakstījušas prēmijas par 69.5 miljoniem latu, kas ir par 14 % mazāk nekā pērn šajā laikā. Kompānijas kopumā atlīdzībās šajā laika periodā izmaksājušas 37.6 miljonus latu, kas ir par 9 % mazāk nekā pirms gada.

Viens no iemesliem kopējam prēmiju un atlīdzību izmaksu apjoma samazinājumam varētu būt apdrošinātāju samazinātās cenas Latvijā populārākajos apdrošināšanas veidos (auto apdrošināšana), kā arī cenu kritums ar šo apdrošināšanu saistītās nozarēs.

Apdrošināšanas nozares pieauguma tempa mazināšanās gan risku, gan dzīvības apdrošināšanas jomā liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien nopietnāk un piesardzīgāk izvērtē dažādos riskus un to apdrošināšanas nepieciešamību.

Samazinoties nekustamo īpašumu un autotransporta pirkumiem, kritums vērojams risku apdrošināšanas jomā – parakstīto prēmiju pieaugums – 33%. Savukārt, dzīvības apdrošināšanas jomā apdrošināšanas nozarē pieaugums ir 14%, un novērojama tendence, ka cilvēki visbiežāk izvēlas drošus un stabilus ieguldījumus. Šīs tendences apliecina arī ERGO Latvija un ERGO Latvija Dzīvība šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji, Db.lv informēja ERGO apdrošināšanas sabiedrības Latvijā, mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Karīna Lieģe.

Līdzīgi kā citās nozarēs, straujā ekonomikas atdzišana un iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās ietekmē arī apdrošināšanas tirgu. ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija Dzīvība AAS šī gada pirmais ceturksnis sācies ar kopējo bruto parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu par 14%, kas saskan ar iepriekš izteiktajām prognozēm un ir labs rādītājs, tomēr vērojams mērenāks attīstības temps attiecībā uz risku apdrošināšanu – pieaugums par 5,3%.

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Apdrošināšanas sabiedrību peļņa 2016. gadā sasniedza 105 milj. eiro (pretstatā iepriekšējā gada zaudējumiem 0.9 milj. eiro), t.sk. nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 103 milj. eiro, bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā nopelnīja 1.8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2016. gadā apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (+0,2%) un bija 532 miljoni eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas - 168 milj. eiro un sasniedza 32% no kopējām parakstītajām prēmijām, jeb 45% no Latvijā parakstītajām prēmijām).

2016. gadā valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm nodrošināja noturīgu izaugsmi dzīvības apdrošināšanā parakstītajās prēmijās, tādējādi kļūstot par pašu nozīmīgāko apdrošināšanas veidu (parakstītās bruto prēmijas pieauga par 7.4 milj. eiro un sasniedza 18% no kopējā apdrošināšanas tirgus). Savukārt straujākais kāpums parakstītajās prēmijās bija sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (par 14 milj. eiro un sasniedza ~17% no kopējā apdrošināšanas tirgus).

2017. gada pirmajā ceturksnī pieaugušas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Visstraujākais izmaksu pieaugums (no pieprasītākajiem apdrošināšanas veidiem) ir bijis dzīvības apdrošināšanas sektorā, kur izmaksu pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, veido 33,9 %.Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas nozarē kopumā parakstīto prēmiju apjoms sastādījis 110,4 milj. eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā šajā laika posmā 2016. gadā. Klientiem atlīdzībās kopumā izmaksāti 70,9 miljoni eiro, kas ir par 16,1 % vairāk nekā 2015.gadā.“Parakstīto prēmiju apjoms ir lielāks nekā tika sagaidīts, kas apliecina, ka apdrošināšanas tirgus ir stabils un pierāda, ka Latvijas ekonomiskā situācija attīstās pozitīvi. Tiesa, turpinās pēdējo gadu tendence, ka klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms joprojām turpina augt straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms, kas, diemžēl, agrāk vai vēlāk var novest pie cenu kāpuma atsevišķos apdrošināšanas veidos” skaidro LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Latvijas nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas tirgū šogad astoņos mēnešos parakstīto bruto prēmiju apjoms pieaudzis vien par 16 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pirms gada. Tikmēr atlīdzību apjoma pieaugums bijis trīs reizes lielāks, liecina Latvijas apdrošinātāju asociācijas dati.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas šogad astoņos mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 209.6 milj. Ls, kas ir par 19 % vairāk nekā pirms gada. Atlīdzības apdrošinātāji izmaksājuši par 43 % vairāk - 110.8 milj. Ls. Augustā bruto parakstīto prēmiju apjoms nedzīvības apdrošinātājiem audzis vien par 5 %, tostarp daudziem apdrošinātājiem augustā bizness samazinājies, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Astoņos mēnešos visvairāk prēmijās parakstījušas BTA un Balta – attiecīgi 50.8 milj. Ls un 42.3 milj. Ls – tās augušas straujāk (par 21 %) nekā vidēji tirgus. Vēl straujāku pieaugumu - attiecīgi 28 % un 27 % - uzrādījušas Baltikums un Gjensidige Baltic. Šīm kompānijām arī augustā biznesa apjomi bija pieauguši. Par 20 % kritumu augustā piedzīvojusi Balva, kas kopumā astoņos mēnešos spējusi audzēt bruto prēmiju apjomus vien par 8 %. Arī RSK apdrošināšanai augusts nav bijis veiksmīgs, jo šogad šajā mēnesī parakstītas par 27 % mazāk prēmijas, bet kopumā 8 mēnešos bijis kāpums vien par 3 %.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas kompānija BTA pēc parakstīto bruto prēmiju apjoma pagājušā gadā kļuvusi par trešo lielāko nedzīvības apdrošināšanas kompāniju Baltijas valstīs.

BTA vadītājs Gints Dandzbergs žurnālistiem pastāstīja, ka BTA Latvijā kopumā bruto prēmijās pērn parakstījusi 49.3 miljonus latu, veidojot 23.2 % kopējā tirgū, kur darbojas 12 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas. Tostarp BTA Igaunijas filiāle prēmijās parakstījusi 6.6 miljonus latu, kas kopumā Igaunijā veido 3.9 % tirgus daļu.

Savukārt Lietuvā strādājošā BTA Draudimas pērn, parakstot prēmijas 27.7 miljonus latu, kļuvusi par otru lielāko nedzīvības apdrošināšanas kompāniju, ieņemot 12.5 % kopējā tirgū.

Tostarp, pēc BTA datiem, Lietuvā kompānija ieņem pirmo vietu kravas auto apdrošināšanas tirgū. Lietuvā lielākā nedzīvības apdrošināšanas kompānija ir Lietuvos Draudimas, kas daļēji pieder Dānijas Codan, kurai Latvijā savukārt pieder Balta. Pēc BTA datiem, Codan Baltijas valstīs strādājošo apdrošināšanas kompāniju grupa ir lielākā Baltijas valstīs pēc parakstīto prēmiju apjoma, kam seko If Grupa.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus 2009.gadā kopumā samazināsies par 30-35%, sasniedzot līmeni, kāds bija starp 2006. un 2007.gadu.

Tā, ņemot vērā iepriekš nesabalansēti strauji augošo Latvijas tautsaimniecības nozaru pašreizējo kritumu, pieaugošo bezdarbu un sīvo konkurenci par tirgū atlikušajiem klientiem, prognozē Seesam Latvia valdes loceklis Aigars Freimanis. Viņš arī lēsa, ka 2010.gadā nedzīvības apdrošināšanas tirgus turpinās samazināties par 15-20 %, sasniedzot 2006.gada līmeni. Tādējādi divu gadu laikā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazināsies par 45 % līdz 55 %.

Tirgus straujo izaugsmi ietekmēja Latvijas tautsaimniecības nesabalansēti straujā izaugsme patēriņa un hipotekārajā kreditēšanā, nekustamo īpašumu nozarē, būvniecības nozarē un auto tirdzniecības nozarē, savukārt tieši šīs nozares pašlaik piedzīvo lielāko kritumu, tā A. Freimanis.