Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par naudas soda un tiesisko pienākumu uzlikšanu SIA Rēzeknes autoosta, kas ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli un pārvadātājiem pieprasījusi pārmērīgu maksu par iebraukšanu Rēzeknes autoostā, informē KP.

Par konkurences tiesību pārkāpumu KP piemēroja SIA Rēzeknes autoosta naudas sodu 4026,53 eiroapmērā.

KP pārkāpuma lietu pret SIA Rēzeknes autoosta uzsāka pēc SIA Norma-A saņemtā iesnieguma. Pasažieru pārvadātājs norādīja uz SIA Rēzeknes autoosta noteikto maksu par iebraukšanu autoostas teritorijā, kas ir lielāka nekā citām autoostām tuvējā reģionā, tādējādi rosinot aizdomas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmēm.

Lietas izpētes laikā KP secināja, ka SIA Rēzeknes autoosta, 2013. gada vasarā kļūstot par autoostas nomnieku, bez objektīva un skaidra pamatojuma iekļāvusi dažādas izmaksas pārvadātāju iebraukšanas maksas aprēķinā, tādējādi nepamatoti paaugstinot 2014. un 2015. gada maksu par iebraukšanu autoostā.

No decembra vidus Rīgas starptautiskā autoosta slēgs taksometriem pieeju laukumam pie galvenās ieejas autoostā, aģentūrai LETA pastāstīja AS «Rīgas starptautiskā autoosta» valdes loceklis Jānis Briedītis.

Viņš norādīja, ka tāds ir valdes lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad oktobra vidū spēkā stājās Administratīvās apgabaltiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, ar kuru autoostas vadībai bija uzdots divu mēnešu laikā sākt ievērot vienlīdzības principu attiecībā uz visu taksometru kompāniju iespēju lietot laukumu pie autoostas ieejas. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums spēkā stājās 16.oktobrī, liegums iebraukt autoostas laukumā pie ieejas stāsies spēkā 16.decembrī.

Briedītis skaidroja, ka par šādu lēmumu uzņēmuma valde izšķīrusies, izvērtējot pie galvenās ieejas esošā laukuma iespējas. Saprotot, ka laukuma platība ir maza, uzņēmuma vadība izlēma, ka ievērot tiesas noteikto vienlīdzības principu autoostā attiecībā uz visiem taksometriem būtu iespējams vien tad, ja šajā laukumā netiktu ielaists neviens taksometrs, jo pretējā gadījumā pie autoostas ieejas izveidosies haoss.

AS Rīgas starptautiskā autoosta 2007.gada 26.arīļa kārtējās akcionāru sapulces darba kārtība

Sapulce notiks:

2007.gada 26.aprīlī plkst. 17.00

Prāgas ielā 1, Rīgā, 413.kab.

Darba kārtība:

1. AS Rīgas starptautiskā autoosta Valdes ziņojums par 2006.gada rezultātiem.

2. AS Rīgas starptautiskā autoosta Padomes ziņojums par 2006.gadu.

3. AS Rīgas starptautiskā autoosta zvērināta revidenta ziņojums.

4. AS Rīgas starptautiskā autoosta 2006.gada pārskata apstiprināšana.

5. AS Rīgas starptautiskā autoosta 2006.gada peļņas sadale.

6. AS Rīgas starptautiskā autoosta zvērināta revidenta apstiprināšana.

7. Informācija par AS Rīgas starptautiskā autoosta 2007.gadā veicamajiem

galvenajiem uzdevumiem un 2007.gada budžetu.

Viļņas pašvaldība plāno izveidot vēl vienu autoostu, kas atradīsies Pilaites mikrorajonā, bet tas nenozīmē, ka tiks likvidēta tagadējā autoosta, kuras apsaimniekošanu pašvaldība atzīst par neapmierinošu, pirmdien paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

Esošo autoostu šobrīd pārvalda uzņēmējs Andrejs Paleičiks, bijušā degvielas uzpildes staciju tīkla Lukoil Baltija vadītāja Ivana Paleičika dēls.

«Autoosta, kas šobrīd atrodas privātās rokās un ir atkarīga no Lukoil, manuprāt, netiek pienācīgi apsaimniekota, tai būtu jābūt pavisam citā līmenī. Diemžēl privātīpašnieks nespēj pieņemt vajadzīgos lēmumus,» ziņu aģentūrai BNS sacījis mērs. «Vēl viens iemesls - Viļņas lieluma pilsētai būtu loģiski izveidot otru autoostu. Gribu uzsvērt - otru autoostu, un tas nenozīmē [pašreizējās autoostas] slēgšanu piespiedu kārtā, jo autoosta ir privāta. Bet vajadzība pēc otras autoostas pastāv.»

Pēc viņa teiktā, tagadējā autoosta arī turpmāk apkalpotu daļu maršrutu.

Jau vairāk nekā mēnesi Kauņā, Lietuvā, darbojas rekonstruētā autoosta, kuras celtniecība izmaksāja vairāk nekā 9 miljonus eiro, informē UAB Kautra pārstāvis Mindaugas Sakalauskas.

Rekonstruētajā Kauņas autoostā ir 21 iekāpšanas platforma un trīs platformas pienākošajiem autobusiem. Pasažieru informēšanai ierīkoti daudzi informācijas ekrāni.

Kauņas autoostā pasažieriem ir iespēja pašiem iegādāties arī autobusu biļetes. Līdzās parastajām biļešu kasēm te darbojas arī pašapkalpošanās kases. Tas ir pirmais šāda veida biļešu tirdzniecības terminālis Lietuvā.

Vēl viens jauninājums ir pašapkalpošanās pasta terminālis. Tagad Kauņas iedzīvotāji var vienkāršāk un ātrāk atdot vai saņemt savus sūtījumus, pat neizkāpjot no sava automobiļa. Sūtījumu nogādei ierīkota vienvirziena iela starp autoostu un līdzās esošo viesnīcu.

Latvijas pasažieru pārvadātāja Ecolines nespēja turēties pie noteiktā grafika rada haosu Tallinas autoostas darbā, vēstulē Igaunijas ekonomikas ministrijai sūdzas uzņēmumu Sebe un Lux Express īpašnieka dēls un Tallinas Autoostas valdes loceklis Anderss Osula. Tikmēr Ecolines izpilddirektors Andris Podgornijs norāda – konkurents izmanto savu ietekmi, lai izspiestu Ecolines no starptautisko pārvadājumu tirgus, raksta BBN.

Saskaņā ar Andresa Osulas (Andres Osula) pausto, Ecolines kustības saraksts ir tik saspringts, ka sastrēguma, intensīvas ceļu satiksmes kustības vai aizkavēšanās uz robežas gadījumā Ecolines autobusi autoostā ierodas ar nokavēšanos, un ir problemātiski atrast tiem brīvu izbraukšanas platformu, tādējādi autoostā radot haosu. Viņš norāda, ka 2012. gadā trešdaļa Ecolines autobusu Tallinas autoostā ieradušies ar nokavēšanos un lielākā aizkavēšanās esot bijusi 58 minūtes ilga.

Tikmēr Ecolines izpilddirektors Andris Podgornijs uzskata, ka visām autobusu pārvadājumu kompānijām ir vienādas problēmas, bet A. Osula negatīvā gaismā izcēlis tieši Ecolines, radot aizdomas par to, ka A. Osula, izmantojot savu ietekmi autoostā, vēlas izspiest Ecolines no tirgus. Ecolines problēmas Igaunijā esot sākušās, kad Ecolines kļuva par nopietnu sāncensi A. Osulas kompānijām maršrutā Tallina – Pēterburga, norāda Ecolines izpilddirektors.

Izsludinās starptautisku metu konkursu; būvniecību plāno pabeigt piecos septiņos gados; biļešu cenas neiespaidos.

Šī ir pēdējā iespēja, un ja autoostas rekonstrukcija netiks veikta, tad uzņēmumam ir jāmaina darbības veids, sarunā ar Dienas Biznesu saka a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Autoosta ir tehniski un tehnoloģiski novecojusi, tai ir kapacitātes problēmas, jārisina arī dažādi drošības (vides, pretterorisma) aspekti, kā arī jāceļ pasažieru apkalpošanas kvalitāte. Kaut arī būtiski samazinājies iekšzemes reisu skaits, starptautisko reisu skaits ir pieaudzis, autobusi kļuvuši lielāki, un platformai, kur piebrauc un atiet autobusi, nepieciešama nostiprināšana. Pirms 2000. gada veikta blakus esošā kanāla padziļināšana, bet krastmala šajā vietā nostiprināta netika. Līdz ar to erozija atstāj lielāku negatīvo ietekmi. Viņa gan mierina, ka regulāri tiekot veikts t.s. uzraudzības monitorings. RSA objektiem veikta atkārtota tehniskā ekspertīze, ir izstrādāti varianti, kā platformu nostiprināt.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Aizvadītās nedēļas nogalē Aizkrauklē autoostas telpās durvis vēris klubs «Stacija», vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vērojot autoostā notiekošo kopš aizvadītās piektdienas, medijs secina, ka muzikālie vakari tur noteikti turpināsies, jo «iekārtota pamatīga skatuve. Bet arī pasažieriem kāds stūrītis pagaidām tajā visā ir atstāts. Piektdien pa dienu soli, kur pasažieriem gaidīt autobusu, bija sastumti vienā telpas stūrī, bet viss pārējais norobežots ar melnu plēves sienu. Paveroties augšup, varēja manīt metāla skatuves konstrukcijas prožektoriem un skaņas pastiprinātājiem. Pirmdien, iegriežoties autoostā, tās pārvērtības jau varēja izpētīt pamatīgāk. Vietā, kur kādreiz bija biļešu kases un tirdzniecības kiosks, izveidota bāra lete, pretī ieejai — skatuve. Autobusa gaidītājiem atstāti daži soli pie veikala «Jutta» durvīm. Šis stūris no visas pārējās telpas norobežots ar sakrautiem soliem un novilktām virvēm, uz kurām piestiprinātie uzraksti vēsta par to, ka tālāk iet nedrīkst, pieslēgta signalizācija un videonovērošana».

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs atstājis AS «Rīgas starptautiskā autoosta» padomes locekļa amatu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Rīgas starptautiskā autoosta» sniedz autoostas pakalpojumu Rīgā un Jelgavā. Viens no lielākajiem autoostas akcionāriem ir pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» meitas uzņēmums SIA «Rīgas acs», kuram pieder 49,99% uzņēmuma akciju.

Oļegs Burovs AS «Rīgas starptautiskā autoosta» padomē darbojies kopš 2009.gada decembra līdz šī gada 21.janvārim, kad izmaiņas ierakstītas komercreģistrā.

Pārējie AS «Rīgas starptautiskā autoosta» padomes locekļi turpina darboties bez izmaiņām. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja ir Vita Jermoloviča, padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivans Ivanovs, bet padomes locekļi - Igors Kuzmuks un Sergejs Serdjukovs.

Pagājušajā gadā AS Rīgas starptautiskā autoosta neto apgrozījums pērn samazinājās līdz 2,481 miljonam eiro, liecina Lursoft dati.

Tāpat pērn saruka arī Rīgas starptautiskās autoostas peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza vien 163,054 tūkstošus eiro. Uzņēmuma veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza teju vienu miljonu eiro.

AS Rīgas starptautiskā autoosta dienā apkalpoja vidēji 420 reisus, no kuriem 350 bija iekšzemes un atlikušie 70 - starptautiskie reisi, savukārt Jelgavas autoosta pērn nodrošināja 165 reisus dienā. 2014. gadā kopējais pārvadāto pasažieru skaits sasniedza 2,24 miljonus. Salīdzinot ar 2013. gadu, pērn uzņēmuma apkalpoto pasažieru skaits saruka par 5,07%.

Uzņēmums sniedz pakalpojumus divās Latvijas autoostās - Rīgas starptautiskajā autoostā un Jelgavas autoostā.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Pagājušā gada nogalē Ventspils pilsētas domes speciālisti varēja iepazīties ar SIA "NK konsultāciju birojs" veikto Ventspils tūrisma mārketinga pētījumu, kas tika izstrādāts pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma. Darba mērķis bija dot neatkarīgu speciālistu vērtējumu par pašreizējo Ventspils tūrisma attīstības situāciju un perspektīvām, konstatēt vājās puses un rast risinājumus to novēršanai, kā arī identificēt stiprās puses un sniegt priekšlikumus to efektīvai izmantošanai. Mārketinga pētījuma ietvaros tika veikta plaša pilsētas viesu aptauja, kuras laikā anketas aizpildīja 1262 respondenti, tika intervēti arī Ventspils tūrisma nozares uzņēmumi un speciālisti. No aptaujātajiem pilsētas viesiem lielākā daļa bija ieradušies no Rīgas 50,81 %, 26,39% no Kurzemes un 13,20 % no Vidzemes. Aptaujātie viesi Ventspilī lielākoties bija ieradušies ar automašīnām 42,87 %, bet 30,43 % ar tūristu autobusiem, 12,12 % ar satiksmes autobusiem. 31,54 % no respondentiem bija skolēni vai studenti, bet 30,03 % dažādi darbinieki, 17,35 % respondenti bija uzņēmumu vai struktūrvienību vadītāji. 67,19 % no viesiem Ventspilī bija ieradušies, lai iepazītos ar pilsētu un tās kultūru, bet 23,30 %, lai apciemotu draugus un radus, 18,15 % viesu Ventspilī aktīvi atpūtās un sportoja. Ar Ventspils mārketinga pētījumu Latvijas tūrisma speciālisti un plašas saziņas līdzekļu pārstāvji detalizētāk tiks iepazīstināti 3.Ventspils tūrisma konferencē 20. februārī, kas notiks Ventspils Augstskolā. Savukārt Ventspils tūrisma informācijas centrs, lai spriestu par tūrisma nozares attīstību pilsētā, ir apkopojis tūrisma statistikas datus par pagājušo gadu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski ir audzis naktsmītņu un gultasvietu skaits Ventspilī. 2002. gadā Ventspilī bija 25 naktsmītnes ar 804 gultasvietām, bet 2003. gada nogalē Ventspilī bija jau 39 naktsmītnes ar 1284 gultasvietām. Arī nakšņojušo tūristu skaits palielinās no gada uz gadu (2002.gadā Ventspilī nakšņoja 40159 cilvēki (75293 cilvēknaktis), bet 2003.gadā jau 54094 cilvēki (93050 cilvēknaktis). Būtisks ir nakšņojušo ārzemju tūristu skaita pieaugums - ja 2002.gadā no visiem nakšņojušiem tūristiem tikai 5 % bija ārzemnieki, tad 2003.gadā Ventspilī no visiem nakšņojušiem tūristiem ārzemnieki bija 15,85 %, kas ir trīs reizes vairāk kā 2002.gadā. Visvairāk ārzemju viesi bijuši no Lietuvas 18,48 %, no Vācijas 16,06 %, no Krievijas 14,32 %, no Igaunijas 10,06 %, no Zviedrijas 6,54 %, no Somijas 5,70 %, u.c. Arī Ventspils tūrisma objekti 2003. gadā ir bijuši labi apmeklēti. Ventspils muzeju kopā apmeklējuši 106575 cilvēki, no tiem 56401 bijuši Piejūras brīvdabas muzejā, 49408 apmeklētāji Livonijas ordeņa pilī, bet 766 cilvēki H. Dorbes memoriālajā muzejā „Senču putekļi”. Jau otro gadu pēc kārtas Ventspils muzejus apmeklējuši vairāk 100 tūkstoši viesu. Ar ekskursiju kuģīti "Hercogs Jēkabs" pagājušajā gadā braukuši 70700 pilsētas viesu, akvaparku "Ventspils" apmeklējuši 66287 cilvēki, Tūrisma informācijas centrā pieteiktas 236 ekskursijas, bet pilsētā uzskaitīti 1546 tūristu autobusi. Būtisks apmeklētāju pieaugums bijis Ventspils Jahtu ostā, kur pagājušajā gadā uzņemtas 350 jahtas, salīdzinot ar 2002. gadu (223 jahtas) tas ir par 57% procentiem vairāk. Viesi Ventspilī ieradušies, lai apmeklētu arī pilsētas pasākumus. Ventspils pilsētas svētkus apmeklēja ~ 50500 cilvēku, bet burinieku regati "Cutty Sark Tall Ship's Races 2003" Ventspilī ~ 60000 skatītāju. Jūras svētkus Ventspili apmeklējuši ~ 35500 cilvēku. Ņemot vērā būtisko pieaugumu naktsmītņu noslogojumā, jāsecina, ka arvien vairāk tūristi pilsētā uzturas nevis caurbraucot, bet pārnakšņojot vienu un vairāk naktis. Līdz ar to tūrisma nozares ieguldījums pilsētas ekonomikā ar katru gadu kļūst nozīmīgāks. To veicināja gan plašā kultūras un sporta programma, gan daudzveidīgās aktīvās atpūtas iespējas, gan arī pagājušajā vasarā atklātās jaunās naktsmītnes, piemēram, Olimpiskā centra „Ventspils” sporta viesnīca ar 152 vietām, Ventspils augstskolas viesnīca ar 256 vietām, kas darbojas jūlijā un augustā, un vairāk

Aizvadītajā gadā AS Rīgas starptautiskā autoosta sadarbojusies ar 34 pasažieru pārvadātāju uzņēmumiem, kā arī 3 tūrisma aģentūrām, kuras realizē braukšanas biļetes uz starptautiskajiem reisiem.

Kā Lursoft norāda uzņēmuma vadība, pērn autoostā vidēji dienā apkalpoti 405 reisi, no tiem 345 iekšzemes un 60 starptautiskie, kopumā gada laikā apkalpojot 2,384 miljonus pasažieru, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu, ir par 4,09% mazāk.

Rīgas starptautiskā autoosta pērn strādājusi ar 1,78 miljonu latu apgrozījumu un 164,18 tūkstošu latu peļņu.

Plānojot šā gada darbību, uzņēmuma vadība norāda, ka apkalpoto reisu skaits varētu pieaugt vai kristies 2% robežās.

Uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka AS Rīgas starptautiskā autoosta galvenais kapitāldaļu turētājs ir SIA Rīgas satiksme.

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Torņakalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, šodien Pilsētas attīstības komitejā sacīja Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves. Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras Rail Baltica ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Multimodālais transporta mezgls tiks izveidots Torņakalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. Tam ir paredzēts Kohēzijas fonda finansējums 7 miljonu eiro apmērā. Šai vietā tiks izveidota jauna reģionālā autoosta, stāvparks, pasažieru apkalpošanas ēka. Pašreiz no pašvaldības tehniskā projekta izstrādei ir piešķirti 290 000 eiro.

Visticamāk, tieši vērienīgā dzelzceļa projekta Rail Baltica dēļ Rīgas autoosta apturējusi rekonstrukcijas plānus, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Galvaspilsētā saistībā ar Rail Baltica 2 ir daudz nezināmā. Piemēram, maz tiek runāts par to, kā izskatīsies un kur īsti atradīsies Rail Baltica stacija Rīgas centrā, nav arī skaidrības, kas notiks ar pašreizējo dzelzceļa staciju un autoostu.

Kaut gan atbildes vēl ir diezgan vispārīgas, zināms, ka ļoti reāla iespēja ir multimodāls transporta mezgls. Proti, ja tagad stacija un autoosta viena no otras pavisam nošķirti, tad projekta ietvaros tām paredzēts izbūvēt vienotu transporta mezglu. Par šādiem plāniem autoostas vadību 2014. gada decembra vidū informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šeit gan jāpiemin, ka Rīgas autoosta jau labu laiku runā par rekonstrukcijas plāniem. Pērnā gada sākumā tika izsludināts metu konkurss par konceptu autoostas ēkas un laukuma rekonstrukcijai. Tika saņemti septiņi piedāvājumi, to tehnisko atbilstību izvērtēja īpaši komisijas locekļi, tomēr žūrija paziņoja, ka uzvarētāju nav.

Akciju sabiedrības Rīgas starptautiskā autoosta 2006.gada neto apgrozījums sasniedza Ls 1 151 804, t.i. par 13% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sabiedrības 2006.gada peļņa sastāda Ls 123 159, uzņēmuma rentabilitāte 10.64%. 2005. gadā uzņēmums nopelnīja Ls 67 393.

Nodrošinot pasažieru apkalpošanu, AS Rīgas starptautiskā autoosta sadarbojas ar 30 pasažieru pārvadātāju firmām, kuras veic iekšzemes pārvadājumus, 19 pārvadātāju firmām, kuras veic starptautiskos pārvadājumus, no tām 10 ir ārvalstu kompānijas un 5 tūrisma aģentūrām, kuras tirgo iebraukšanas biļetes uz starptautiskajiem reisiem.

2006. gadā dienā vidēji apkalpoti 568 reisi dienā, no tiem 508 iekšzemes reisi un 60 starptautiskie reisi. 2006. gadā apkalpoti milj. 2,85 pasažieru, dienā vidēji apkalpojot 7920 pasažierus, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu pieaudzis par 2,46%. Bet apkalpoto reisu skaits samazinājies par 4,47%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

AS «Cata» Limbažu filiāles darbinieki un arodkomitejas vadība nolēmusi pieteikt streiku, informē «Catas» Limbažu filiāles arodkomitejas vadītāja vietnieks Mārtiņš Aizpurietis.

Šis solis tiek skaidrots ar uzņēmuma vadības lēmumu no 6. novembra slēgt vairākus reisus Limbažu novadā esošajā struktūrvienībā - «Cata» Limbažu filiālē, neskaidrojot sabiedrībai un darbiniekiem šī lēmuma pamatotību un nepieciešamību. M. Aizpurietis atzīmē, ka vairāki no attiecīgajiem reisiem ir pieprasīti. Vairāki reisi novirzīti izpildīt citām «Cata» filiālēm, kā rezultātā būtiski samazinājies darba apjoms, līdz ar to arī atalgojuma apmērs uzņēmuma Limbažu filiālē un netiek kompensēta darbiniekiem dīkstāve, atbilstoši darba likumam.

«Līdz ar to «Catas» struktūrvienība Limbažu filiāles darbinieki, un arodkomitejas vadība nolēmusi pieteikt streiku, likumā paredzētajā kārtībā, šobrīd tiek gatavoti visi nepieciešamie dokumenti, kā arī sadarbojoties ar arodorganizācijas vadību tiks lemts par streika laiku un formu,» teikts paziņojumā.

Pēc a/s “Rīgas starptautiskā autoosta” 25,5% akciju īpašnieka Sergeja Serdjukova pieprasījuma 10.maijā tiek sasaukta autoostas ārkārtas akcionāru sapulce, sacīts uzņēmuma informācijā Rīgas Fondu biržai. Tajā aicināts atcelt “Rīgas starptautiskās autoostas” 2004.gada 16.septembra ārkārtas akcionāru pilnsapulces lēmumu par “Rīgas starptautiskā autoosta” padomes un valdes atalgojumu un garantijām, kā arī lemt par izmaiņām statūtos. Autoostas mazākuma akcionārs ierosinājis no padomes locekļa amatiem atcelt Gunti Pilsumu un Leonardu Teni, kā arī atcelt padomes locekļus Aināru Dobrozi, Oļgertu Vītiņu un Gati Zariņu. Tāpat iecerētas jaunas padomes vēlēšanas, plānots izskatīt jautājumu par “Rīgas starptautiskā autoosta” Padomes atalgojumu un garantijām. Vēl autoostas akcionārs ierosinājis lemt par neuzticības izteikšanu “Rīgas starptautiskā autoosta” valdes locekļiem Vairai Gromulei, Jānim Briedītim un Orvilam Heniņam.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta nolēmusi no a/s Rīgas starptautiskā autoosta piedzīt maksātnespējīgai SIA Nītaure un partneri celtniecības un rekonstrukcijas darbu izdevumus pēc 1997.gada 26.novembra līguma 39,12 tūkst. Ls apmērā.

Tiesas pārstāve Baiba Kataja informēja, ka tiesa arī atzinusi MSIA Nītaure un partneri tiesības par laika periodu līdz pilnīgai sprieduma izpildei saņemt no a/s Rīgas starptautiskā autoosta likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās naudas summas.

Pārējā daļā MSIA Nītaure un partneri prasību par vēl 63 tūkst. Ls piedziņu tiesa noraidījusi. No a/s Rīgas starptautiskā autoosta par labu valstij piedzīti arī tiesāšanās izdevumi 689 Ls.

Pilns spriedums būs pieejams 24.janvārī un pēc pilna sprieduma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā var pārsūdzēt Senātā.

Jāmin, ka iepriekš Augstākās tiesas Senāts atcēla spriedumu, ar kuru no a/s Rīgas starptautiskā autoosta tika piedzīti 103,09 tūkst. Ls, un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Arī Rīgas apgabaltiesa MSIA Nītaure un partneri prasību apmierināja.