Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Banku augstskolas Satversmes sapulce ar pārliecinošu balsu vairākumu par Banku augstskolas rektoru uz nākamajiem pieciem gadiem atkārtoti ievēlējusi asociēto profesoru, vadībzinātņu doktoru Andri Sarnoviču, informē augstskolas pārstāvji.

Konkurss uz Banku augstskolas rektora amatu tika izsludināts 2015. gada 26. augustā. Augstskolas Senāts rektora amatam izvirzīja līdzšinējā rektora A.Sarnoviča kandidatūru, kura atbilstību izvērtēja un apstiprināja Rektora vēlēšanu komisija. A.Sarnovičs bija vienīgais kandidāts uz augstskolas rektora amatu. 2015. gada 3. novembrī Banku augstskolas Satversmes sapulcē notikušajās rektora vēlēšanās par A.Sarnoviču tika atdota 31 balss, pret – viena.

Banku augstskolas vadības un attīstības programmā, kuru nākamajam rektora pilnvaru periodam no 2016. līdz 2020. gadam vēlēšanās piedāvāja A.Sarnovičs, kā nozīmīgākie mērķi ir izvirzīti augstskolas misijas īstenošana un izaugsmes veicināšana. Banku augstskola īsteno kopskaitā 15 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Spriežot pēc 2021. gada augstskolu absolventu sadalījuma, nākotnes Latvijā uz vienu kokapstrādes tehnologu būs 163 vadītāji un administratori, bet uz vienu diplomētu pārtikas tehnologu būs 25 juristi.

Latvijā augstāko izglītību var apgūt valsts pārvaldītās vai kontrolētās un finansētās augstskolās vai arī privātajās augstskolās. 2021. gadā privātajās augstākajās izglītības iestādēs bakalaura vai maģistra diplomu (ISCED 5.-8. līmenis) saņēma 3040 absolventi, savukārt valsts augstskolās - 11667 absolventi. Tas nozīmē, ka tikai 21% no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem 2021. gadā pabeidza privāto augstskolu, bet visi pārējie pabeidza valsts sektora augstskolas.

No visiem privāto augstskolu absolventiem 75,7% apguva bakalaura un maģistra grādu … sociālajās zinātnēs, komerczinību un tiesību jomā.

Privātajās augstskolās 2021. gadā neviens diploms netika izsniegts izglītības un lauksaimniecības jomās. Šajās specialitātēs augstāko izglītību varēja apgūt tikai valsts augstskolā. Valsts augstskolas ir noteicošās arī veselības aprūpes un sociālās labklājības, kā arī inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā.

Tuvojoties gada gaidītākajiem svētkiem, lielākais interneta veikals Latvijā 220.lv, turpinot cīņu par labu cenu, pircējiem turpmāk piedāvās labākās cenas garantiju. Tā kā Ziemassvētkos ikvienam no mums aktuāls ir dāvanu jautājums – līdz ar to ieviešot labākās cenas garantiju šajā preču segmentā, interneta veikals 220.lv nodrošina to, ka šo preču cena būs labāka nekā lielākajiem 70 veikaliem Latvijā.

Labākās cenas garantiju mēs nodrošināsim ne tikai starp e-veikaliem, bet arī starp mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm, piemēram, Maxima, K-senukai, Douglas u.c. Ja pircējs atradīs identisku preci lētāk – 220.lv kompensēs cenas starpību.

Laika gaitā Latvijas klienti bieži saskarās ar cenu pieaugumu, dažās preču grupās šis pieaugums ir ļoti labi jūtams. Jau no paša sākuma interneta veikals 220.lv akcentēja, ka iepirkties internetā ir izdevīgāk, nekā parastajos veikalos un tieši pirms Ziemassvētkiem ar labākās cenas garantijas palīdzību klientiem ir iespēja iegādāties tūsktošiem preču par labāko cenu tirgū.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

2010. gada valsts budžeta projektā finansējums augstākajai izglītībai samazināts gandrīz par trešo daļu. Pirms kliegt, ka tas ir slikti un pat ļoti slikti un draud ar augstākās izglītības sagrāvi, ir vērts palūkoties uz situāciju ne tikai no ierastā skatpunkta.

Augstskolu vadību samusinātajiem studentiem un citiem neapmierinātajiem, kuri grasās protestēt, īstenībā vajadzētu no savām augstskolām un to administrācijām prasīt aktīvu darbību: piesaistīt maksas ārvalstu studentus, panākt, lai mācībspēki pelna ar konsultācijām un projektiem, kā tas notiek modernajā pasaulē, nopelnītos un saņemtos līdzekļus tērēt efektīvi. Studentiem jāprasa efektīvs darbs, nevis tikai nauda no valsts, precīzāk, – nodokļu maksātājiem.

Oktobrī biju uzaicināts uz diskusiju par augstākās izglītības un zinātnes reformu pie prezidenta Valda Zatlera. Dalībnieki sadalījās pašreizējās sistēmas nosacītos piekritējos un pretiniekos. Piemēram, pirmie teica, ka nav naudas un zinātne mirst. Otri uzsvēra – zinātne ir bizness, un, ja ir idejas, ar to var pelnīt. Būtībā tika konstatēts, ka paaudžu maiņa sistēmā ienesīs būtiskas korekcijas. Es tam piekrītu. Ja sabiedrība pašreizējo sistēmu nesagraus, nekas nemainīsies – arī augstākās izglītības telpā, līdzīgi kā daudzās postsociālisma valstīs, Latvijā valsts vara atbalsta tādu kā brālēnu būšanu. Pirms pusgadsimta mums bija lielas, nopietnas valsts augstskolas – nu tad tās ir jāatbalsta arī tagad, pat nepaskatoties, kādas izmaiņas notiek pasaules bangojošajā okeānā. Piemēram, ir vietas pasaulē, kur augstākā izglītība ir par brīvu, taču, ja vēlies saņemt diplomu, ir jāmaksā par gala pārbaudījumiem, un tos pieņem tiešām pasaules līmeņa nozares guru, un tur ar draudzīgu smaidiņu vai čīkstēšanu cauri netikt.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Dažu gadu laikā studentu skaits Latvijas augstskolās ir samazinājies par 30 000. Tas liecina par nopietnu sistēmas krīzi Latvijas augstākajā izglītībā.

Diemžēl augstākās izglītības likums politisku iemeslu dēļ jau vairākus gadus ir iestrēdzis parlamentā. Lai nodrošinātu konkurētspējīgu Latvijas augstākās izglītības sistēmu, nākamajai Saeimai būs jāpieņem nopietni lēmumi.

Pasaulē pāriet uz «trešās paaudzes universitāšu» sistēmu. Vadošajās pasaules universitātēs ir akumulējušies milzīgi līdzekļi un grandiozs intelektuālais potenciāls. Veselīga augstākās izglītības sistēma ir spējīga uzturēt sevi pati – sinerģijā ar ekonomiku un biznesu, sinerģijā ar militāri rūpniecisko kompleksu un zinātni, sinerģijā ar valsts pārvaldi. Labākās augstskolas visā pasaulē nodarbojas ar augstākās izglītības eksportu. Valsts finansējums, ja nepieciešams, tiek virzīts uz konkrētām valsts vajadzībām – valstij vajadzīgu profesiju apguvi, valstij vajadzīgu pētījumu veikšanu, tas tiek virzīts studijām un zinātniskiem pētījumiem, nevis augstskolu birokrātijas uzturēšanai.

Augstskolu pārstāvji uzskata, ka 2008.gada 2.jūnijā laikrakstā Latvijas Avīze publiskotajā Latvijas augstskolu reitingā, kas sagatavots sadarbībā ar Latvijas Universitāti, nav ievērota koleģiāla attieksme pret citām Latvijas augstskolām, šodien vēsta Dienas bizness.

Publicētā reitinga pirmās trīs vietas ieņem LU, Rīgas Tehniskā un Rīgas Stradiņa universitāte. Savukārt Banku augstskola reitingā ieņem 27. vietu, bet pārējās rezultātiem nepiekrītošās augstskolas: Latvijas Kultūras akadēmija - 23., Latvijas Mākslas akadēmija - 29. vietā. Kopā reitingā uzrādītas 34 Latvijas augstskolas. Reitinga sastādīšanā ņemti vērā šādi kritēriji: studentu skaits uz vienu akadēmisko personu, absolventu procentuālais īpatsvars, ārzemju studentu īpatsvars, zinātnisko darbinieku īpatsvars augstskolā un citi faktori, no kuriem vairākums tomēr attiecināms uz masu jeb kvantitāti, nevis uz studiju kvalitāti, kurai tomēr ir izšķirošā nozīme, izvēloties augstskolu savām studijām.

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Šodien Saeimā politiskā partija Vienotība iecerējusi virzīt grozījumus Ekonomikas augstskolas likumā, kas paredz tiesības augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā un ļaus augstskolas rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistus.

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti līdzīgu likumdošanas risinājumu drīzumā iesniegs arī par Rīgas Juridisko augstskolu.Tas ir ļoti aktuāli, jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā gadu abas augstskolas ir bez rektora, jo likums abu augstskolu līdzšinējos vadītājus liedzis pārapstiprināt amatā viņu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Šo priekšlikumu atbalsta ZZS, taču tam nav NA atbalsta. Līdz ar to augstskolu rektoru likteni izšķirs opozīcijas balsis. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti, tad Latvija pazaudēs līdzšinējo Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pāzlovu, tāpat kā diemžēl šā iemesla dēļ jau pazaudēja amatā nepārapstiprināto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju. Faktiski, ja grozījumi netiks pieņemti, tas nozīmē, ka Ekonomikas augstskolas, kurā mācību valoda ir angļu, rektora amatā nevarēs apstiprināt nevienu ārvalstu speciālistu. Vai tiešām no tā iegūs Latvija, mūsu studenti un augstākā izglītība kopumā? Vai tiešām ārvalstu speciālisti rektora amatos augstskolās, kurām mācību valoda ir angļu un kas ir starptautiskas, apdraud latviešu valodu un kultūru?

Banku augstskola ar mērķi attīstīt par vadošo partneri modernas finanšu un biznesa augstākās izglītības apguvei Baltijas jūras reģionā uzsākusi plašāku sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā reģionā un pasaules tirgū, informēja Banku augstskolas rektore, profesore Līga Peiseniece.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir Banku augstskolas nule parakstītais nodomu protokols ar Šveices uzņēmuma “MSC Mediterranean Shipping Company”, kas darbojas globālās loģistikas un jūras konteineru pārvadājumu jomā, Latvijas meitasuzņēmumu SIA"MSC Shared Service Center Riga" par sadarbības paplašināšanu.

“Banku augstskolas studentiem ir jau bijusi iespēja iepazīt SIA "MSC Shared Service Center Riga” darbību jau ikgadējās Karjeras dienās un prakses ietvaros, savukārt paplašinātā sadarbība sniegs studentiem plašāku redzējumu par starptautisko tirdzniecību un loģistiku, sniedz starptautisku pieredzi, studējot un strādājot Latvijā,” norāda Peiseniece.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Vairākas Latvijas augstskolas copē jauniešus ar dažādām akcijām; lielākās mācību iestādes pieturas pie regulārām atlaidēm atsevišķām studentu kategorijām

Augstskolās ir noslēgusies uzņemšanas 1. kārta uz budžeta vietām pamatstudijās. Visvairāk pieteikumu saņēmusi Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Šīs augstskolas neizceļas ar īpašu atlaižu politiku, tā tiek veidota pārdomāti, ar mērķi stimulēt sekmīgākos, talantīgākos un aktīvākos studentus. Netiek aizmirsti sportisti, bāreņi un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Taču dažas augstskolas, īpaši reģionālās, kurās budžeta vietu nav tik daudz, studentu piesaistē izmanto uzņēmējdarbībā tradicionālās mārketinga metodes – dažādas akcijas un atlaides. Tās pamatā tiek organizētas, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, fokusējoties uz pieprasītākajām profesijām un uz attiecīgā reģiona attīstību kopumā.

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Biržas dalībnieku apbalvošanas pasākumā The Baltic Market Awards pie balvām tika dalībnieki no visām trijām Baltijas valstīm.

Galveno balvu – par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs saņēma Latvijas uzņēmums SAF Tehnika, kurš saņēma arī balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs mazajiem uzņēmumiem un labākajām investoru attiecībām Rīgas Fondu biržā. Savukārt Latvijas uzņēmums Grindeks saņēma balvu par labākajām investoru attiecībām internetā.

Balvu par labāko gada pārskatu Baltijas valstīs saņēma Lietuvas uzņēmums VST, savukārt balvu par lielāko progresu gada laikā saņēma Igaunijas uzņēmums Eesti Ehitus.

Balvu par labākajām investoru attiecībām Tallinas Fondu biržā saņēma uzņēmums Baltika, bet par labākajām investoru attiecībām Viļņas Fondu biržā – TEO LT.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Mīti un sazvērestības teorijas, kas nāk komplektā ar absolūtu neuzticēšanos valsts institūcijām, raksturo lielas sabiedrības daļas viedokli. To apliecina arī jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kuru veica SKDS, tajā noskaidrots, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka godīgā ceļā Latvijā nav iespējams kļūt bagātam.

Gribētos teikt, ka šāds viedoklis varēja dominēt mežonīgā kapitālisma laikā deviņdesmito gadu vidū un beigās. Taču vairāk nekā 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas uzskats, ka savā valstī bagāts var kļūt, tikai krāpjoties un zogot, ir visai traģisks. Šāds viedoklis, jādomā, sakņojas negatīvajā pieredzē par to, kā notika privatizācija, kas tiešām bija netīrs process, un daudzajos korupcijas skandālos. Tajā pašā laikā nav pamata uzskatīt, ka mūsdienās tikai tā var tikt pie turības. Lai tie nebūtu tikai tukši apgalvojumi, minēšu dažus piemērus, kas ir nevis izņēmumi, bet apstiprina likumsakarības.

Vispirms jau jārunā par daudzajiem Latvijas jaunuzņēmumiem, kas darbojas ar ļoti atzīstamiem finansiāliem panākumiem, kuru pamatā nav nedz blēdības ar nodokļiem, nedz kādas citas mahinācijas. Piemēram, Latvijas audio tehnoloģiju jaunuzņēmums Sonarworks, kura izstrādāto sērijas Reference programmatūru lieto vairāki tūkstoši studiju visā pasaulē, sākot no radošiem entuziastiem līdz pat augstākā līmeņa studijām, ar to darbojas tādi mūziķi kā Maroon 5, Coldplay, Lady Gaga u.c. Tas piecu gadu laikā ir piesaistījis investīcijas divu miljonu apmērā.

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai papildus būtu nepieciešami vismaz 77 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kopumā valsts augstskolās un koledžās 2016/2017 mācību gadā studē 63 409 studējošie, no kuriem 28 932 jeb 47% studē par studiju maksu. IZM pārziņā esošajās augstskolās un koledžās studē 47 185 studējošie, no kuriem 21 705 jeb 46 % studē par maksu.Lai nodrošinātu visiem studentiem valsts augstskolās un koledžās bezmaksas augstāko izglītību, paliekot pie esošajām studiju vietas bāzes izmaksām 1 393,33 eiro apmērā, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 53 miljonu eiro apmērā IZM augstskolās un koledžās, savukārt papildu 77 miljoni eiro gadā būtu nepieciešami, lai bezmaksas augstāko izglītību ieviestu visās valsts augstskolās un koledžās.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Ventspils Augstskolas prorektors A. Dupats parakstījis līgumu ar SIA RRB Celtniecība par Ventspils Augstskolas studentu dienesta viesnīcas paplašināšanu, lai nodrošinātu visu budžeta studentu dzīvošanu viesnīcā.

Būvdarbu kopējās izmaksas ir 1.1 milj. latu un darbu pabeigšanas termiņš ir 2009.gada 14.augusts. Darbi tiek finansēti no līdzekļiem, kurus Ventspils Augstskolai kopā ar Ventspils pašvaldību izdevās piesaistīt no 2009.gada valsts budžeta. Būvdarbu gaitā pilnībā tiks pabeigta Ventspils Augstskolas 3.korpusa austrumu daļas rekontrukcija. Rekonstrukcijas rezultātā Ventspils Augstskolas studentu dienesta viesnīca iegūs papildus 286 gultas vietas. Līdz ar to kopumā Ventspils Augstskolas studentu dienesta viesnīcā būs piejamas vairāk kā 600 gultas vietas, kas ļaus ar vietām studentu dienesta viesnīcā nodrošināt visus augstskolas studentus, kuru studijas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem (aptuveni 70 % no augstskolas studentu kopējā skaita).