Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Šā gada 24.novembrī, laikrakstā Latvijas Avīze tika publicēts raksts Saldējums citā glazūrā, kura autore, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS Rīgas piena kombināts 2011.gadā un 2012.gadā apvienoja ar AS Valmieras piens, radot Food Union grupu (Daļēji šis raksts tika pārpublicēts arī portālā Db.lv http://www.db.lv/razosana/partika/pec-nonaksanas-krievijas-investora-ipasuma-rpk-mainijusies-iekseja-kultura-423582.).

Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju Food Union grupā. Food Union ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai Food Union grupā ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. Par to raksta autore varēja pārliecināties, pārbaudot rakstā citēto anonīmo viedokļu patiesumu, kas netika izdarīts. Turpmāk tekstā piedāvājam izvērstāku informāciju par iekšējās kultūras maiņu Food Union grupā un diskriminācijas neesamību.

25 lielākie pārtikas vairumtirgo­tāji pagājušajā gadā spējuši apgrozīt vairāk nekā pusmiljardu latu - 521.5 miljonus

Tā liecina Db veiktais pētījums pēc Lursoft un uzņēmumu sniegtajiem datiem. Vislielāko apgrozījuma pieaugumu pērn uzrādījis pārtikas produktu vairumtirgotājs AS Jungent, augot par 59 % salīdzinājumā ar 2007. gadu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apgrozījuma pieaugumi ir daudz pieticīgāki.

Pirmo reizi vairāku gadu gaitā apgrozījums samazinājies Latvijas lielākajam alkohola tirgotājam SIA AV & D, kas nodarbojas ar AS Latvijas balzams produkcijas vairumtirdzniecību, salīdzinot ar 2007. gadu - par 10 %. Arī otra lielākā alkoholisko dzērienu tirgotāja SIA Latalko apgrozījums pērn samazinājies par 13 %. Tomēr jāatzīmē, ka pārējo TOP alkohola tirgotāju apgrozījums ir vai nu palielinājies vai saglabājies 2007. gada līmenī.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Starptautiskās saldējuma un piena produktu ražotāju un izplatītāju grupas Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs 2022. gada 4.februārī atkāpies no šī amata.

Food Union grupas padome šajā amatā jau apstiprinājusi Artūru Čirjevski, kurš ir līdzšinējais Food Union grupas finanšu direktors Eiropā.

A.Čirjevskim ir vairāk nekā desmit gadu pieredze augstākās vadības un uzņēmumu darbības finanšu jomā FMCG kompānijās Latvijā. Viņš Food Union grupā strādājis kopš 2015. gada, kad Food Union grupa iegādājās savu trešo aktīvu Latvijā – SIA Rīgas Piensaimnieks. A. Čirjevskis tajā laikā bija SIA Rīgas Piensaimnieks izpilddirektors un valdes loceklis. Pēc apvienošanās Čirjevskis kļuva par Food Union grupas finanšu direktoru Eiropā, un līdz šim brīdim bijis atbildīgs par finanšu kontroli, plānošanu un pārvaldi.

“Tagad mēs esam jaunas Food Union grupas nodaļas sākumā. Tas ir nākamais attīstības posms, kurā uzmanība tiks vērsta uz dziļāku integrāciju un spēcīgāku sinerģiju starp grupas uzņēmumiem, kā arī uz mūsu komerciālā potenciāla izmantošanu, jo sevišķi Ziemeļeiropas tirgos. Mēs redzam lielu potenciālu iespēju izmantošanā šajos augsti attīstītajos un konkurētspējīgajos tirgos, izmantojot mūsu komerciālās un biznesa informācijas zināšanas, mūsu ražošanas un izplatīšanas jaudu, kā arī mūsu pieredzi spēcīgu vietējo zīmolu veidošanā,” komentē Food Union dibinātājs un globālais vadītājs Andrejs Beshmeļņickis.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Vēl tikai līdz 14.jūlijam mazajiem un vidējiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem iespējams pieteikties uz valsts atbalstu dalībai 10. starptautiskajā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstādē “Riga Food 2005”. Turpinot iepriekšējos gados aizsākto, biedrība “Mārketinga padome” Lauksaimniecības tirgus veicināšanas programmas ietvaros un, pateicoties LR Zemkopības ministrijas piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, mazajiem un vidējiem pārtikas uzņēmumiem vai apvienībām palīdz apmaksāt līdz 50% no ekspozīcijas laukuma nomas maksas izstādē “Riga Food 2005”. Kā uzsver “Riga Food 2005” projekta vadītājs Rolands Nežborts, “valsts atbalsts ir svarīgs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir neliels mārketinga aktivitāšu budžets. Tāpēc mums ir patiess prieks, ka šī valsts atbalsta programma tiek realizēta nu jau ceturto gadu.” “Mārketinga padome” direktore Ingūna Gulbe arī uzsver nozīmīgo atbalsta lomu mazo uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs, jo “izstāde ir vieta, kur uzņēmums var parādīt sevi, palūkoties ko citi sasnieguši, satikties ar partneriem, iegūt jaunus sadarbības partnerus, kā arī iegūt kādu jaunu ideju, domu vai risinājumu. Attīstoties tirgiem un īpaši iespējām “pārdot ārpus Latvijas robežām” - ES tirgos, palielinās iespējas kāpināt savus ražošanas apjomus un iespējas papildus nopelnīt.” Uz minēto atbalstu var pretendēt jebkurš Latvijas pārtikas ražotājs, kura neto apgrozījums 2004. gadā nepārsniedza 1 miljonu latu un kurš darbojas pārtikas pārstrādes nozarē. Ražotāja stends tiks izvietots mazo un vidējo uzņēmumu kopstendā. “Ja uzņēmums jau noslēdzis līgumu ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1, tad tas var pretendēt uz valsts atbalstu un vietu mazo un vidējo uzņēmumu stendā nākamā gada izstādē “Riga Food”, stāsta biedrības “Mārketinga padome” izstāžu projektu vadītāja Dana Rozenfelde. Valsts atbalsts šogad jau apstiprināts desmit uzņēmumiem: Poļa nams, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Kronis, Mandor-Rīga, Tērbatieties, Jaunkalēji, Anatols, Dunte plus, Saldus pārtikas kombināts un Velte L. Pērn valsts atbalsts dalībai izstādē “Riga Food 2004” tika sniegts deviņiem maziem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem. Uzņēmumiem, kas vēlas pieteikties valsts subsīdijām dalībai izstādē “Riga Food 2005”, lūdzam sazināties ar biedrības “Mārketinga padome” izstāžu projektu vadītāju Danu Rozenfeldi pa tālruni 7542947 vai e-pastu [email protected] Kā zināms, no 7. līdz 10. septembrim pārtikas nozares profesionāļu un interesentu tūkstošus Rīgā pulcēs nozīmīgākais pārtikas industrijas notikums Baltijā – 10. starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstāde “Riga Food 2005”. Izstāde ik gadu iezīmē reģiona nozares attīstību kopumā, izceļ jaunumus un tendences, kā arī rada lielisku vidi, kur iepazīt nopietnus un uzticamus nozares uzņēmumus. Jau šobrīd izstādei pieteikušās vairāk nekā 400 dalībfirmu no 35 pasaules valstīm, būs skatāms rekordskaits valstu kopstendu – 14. “Riga Food” laikā notiks 6. starptautiskais pārtikas nozares biznesa forums “Riga Food 2005 Meeting Point”. Tāpat būs prestižie starptautiskie pārtikas produktu konkursi: šogad alkoholisko dzērienu un piena produktu grupās. Izstādes laikā Pavāru klubs organizēs Latvijas reģionālo pavāru konkursa “Pavār, nāc gaismā ar sieru!” finālu, kā arī konkursu “Latvijas 2005. gada pavārs”.

Lai ierobežotu alkohola patēriņu jauniešu vidū, plānots noteikt, ka alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs pārdevējam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, turklāt veikalos alkoholiskie dzērieni būs jāizvieto atseviškā tirdzniecības zonā.

Savukārt, lai ierobežotu alkohola tirdzniecību nakts laikā, likums precizēts, nosakot, ka alkoholu no pulksten 22 līdz 8 iespējams pārdot tikai tādās mazumtirdzniecības vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalos. Līdz šim vairāki tirgotāji izmantoja likuma neprecizitāti, pēc pulksten 22 izvietojot tirdzniecības zālē nelielu galdiņu un pasniedzot sevi kā iestādījumu, kur iespējams alkoholu patērēt uz vietas, skaidroja deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība). «Domāju, ka katrs no jums zina vismaz vienu otru tādu veikaliņu, kur nakts laikā tirgo alkoholu, nevis izlejot un nodrošinot iespēju patērēt uz vietas, bet noskrūvējot vāciņu un pārdodot alkoholu līdzi nešanai,» viņš sacīja, aicinot samazināt alkohola pieejamību nakts laikā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

No 7. līdz 10. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 10. starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, veikalu aprīkojuma un servisa izstāde “Riga Food 2005”, un šogad tā svinēs pirmo apaļo jubileju – 10 gadus. Izstādē “Riga Food 2005” varēs gūt ieskatu par situāciju pārtikas tirgū, iegūt plašu informāciju, kā arī iepazīties ar pārtikas produktiem, delikatesēm, jūras veltēm, garšvielām, konserviem, saldētiem produktiem, pusfabrikātiem, alkoholiskiem un bezalkoholiskiem dzērieniem. Uzņēmumi piedāvās arī sabiedriskās ēdināšanas tehnoloģijas un produktus, kā arī veikalu un restorānu aprīkojumu. Projekta “Riga Food” vadītājs Rolands Nežborts norāda, ka izstāde ik gadu iezīmē reģiona nozares attīstību kopumā, izceļ jaunumus un tendences, kā arī rada lielisku vidi, kur iepazīt nopietnus un uzticamus nozares uzņēmumus. Jau šobrīd izstādei pieteikušās vairāk nekā 500 dalībfirmas no 35 pasaules valstīm, būs skatāms rekordskaits valstu kopstendu – 15. Pērn izstādē piedalījās 557 dalībnieki no 33 pasaules valstīm, savukārt to apmeklēja 31 025 interesenti. Ar katru gadu palielinās ārvalstu uzņēmēju, valsts un pašvaldību institūciju interese par ievērojamo pārtikas nozares notikumu – strauji pieaug ārvalstu dalībfirmu skaits, “Riga Food” apmeklēt grasās gan vairāku valstu delegācijas un oficiālas amatpersonas, gan dažādu nozaru asociāciju pārstāvji un eksperti. Pārtikas eksperti, izstādes dalībnieki un rīkotāji atzīst, ka ar katru gadu izstāde kļūst arvien profesionālāka, izstādē tiekas arvien vairāk profesionāļu, tiek analizēti un apspriesti specifiski nozares jautājumi un meklēti risinājumi aktuālām problēmām. Izstādes “Riga Food 2005” laikā paredzēta plaša dažādu pasākumu, semināru un konferenču programma, kas gan profesionāļiem, gan vienkārši interesentiem sniegs informāciju par aktualitātēm nozarē. Notiks ikgadējais nozares biznesa forums Lai veicinātu un attīstītu starpvalstu nozares speciālistu sadarbību, izstādes laikā Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar “Diplomatic Economic Club” organizē 6. starptautisko pārtikas nozares biznesa forumu “Riga Food 2005 Meeting Point”, kurā risināsies diskusijas ar ārvalstu tirdzniecības misiju un ekonomisko misiju vadītājiem. Baltijas valstu, NVS un Eiropas valstu pārtikas nozares profesionāļi tiksies prezentācijās, darba grupās, diskusijās un pārrunās, kas saistītas ar pārtikas nozares attīstību ES paplašināšanās kontekstā un starpvalstu sadarbību nozares attīstībai. Rīko kvalitātes konkursus ražotājiem Lai veicinātu augstas kvalitātes produkcijas ražošanu un tās piedāvāšanu patērētājiem, notiks vairāki prestiži “Riga Food” pārtikas produktu konkursi – šogad alkoholisko dzērienu un piena produktu grupā. Līdz šim starptautiskos un nacionālos izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos par “Riga Food Grand Prix” un medaļām ir sacentušies dažādu dzērienu, maizes, cepumu, siera, biezpiena, krējuma, kefīra, sviesta, majonēžu, kečupu, konservētu gurķu, cukurotu augļu, ogu izstrādājumu un zivju konservu ražotāji. Tituls “Latvijas 2005. gada pavārs” noskaidros savu īpašnieku Lai veicinātu Latvijas pavāru profesionalitātes izaugsmi, pieredzes apmaiņu un savstarpējo sadarbību, Pavāru klubs un BT 1 izstādes laikā rīkos Latvijas Republikas pavāru sacensības “Latvijas 2005. gada pavārs”. Sacensībās aicināti piedalīties gan pieredzējuši pavārmākslas meistari, gan jaunie talanti, lai spēkotos profesionālajā meistarībā, rastu jaunus izaicinājumus, pārsteigtu kolēģus un skatītājus, kā arī izbaudītu sacensību garu. Izstādes organizatori un sadarbības partneri Izstādi “Riga Food 2005” rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar uzticamiem un profesionāliem partneriem: Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, Latvijas Pārtikas centru, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, biedrību “Mārketinga padome”, Latvijas Tehnoloģisko centru, IRC Latvija, Pārtikas un veterināro dienestu, Lietuvas Iepakotāju asociāciju, Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas R

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Papildus jau esošajām izstādes “Riga Food” sadaļām “Riga Food Packing Tech”, “Riga Food”, “Riga Food Technology and Ingredients”, “Riga Food Catering and Retail Tech” un “Riga Food Hotel Expo”, šogad izstādes organizatori veido jaunu sadaļu “Riga Food Drinks”, kurā tematiski tiks ietverti alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, alus, vīns, kafija un tēja, informē Inese Libere, BT 1 mediju koordinatore. Plānots, ka sadaļas ietvaros notiks starptautiski vīnu un alus konkursi, kurus vērtēs starptautiska žūrija. Tāpat notiks testings – profesionāla dzērienu degustācija. “Riga Food 2006” laikā pirmo reizi norisināsies Starptautiskais bārmeņu konkurss, ko rīkos biedrība “Jūrmalas bārmeņu un restorānu darbinieku asociācija” sadarbībā ar BT 1 un sponsoriem. 7. septembrī noritēs atlase, savukārt konkursa fināls notiks 8. septembrī. Konkursu vērtēs starptautiska žūrija. 6. septembrī būs kafijas dzērienu pagatavošanas konkurss, savukārt izstādes pēdējā dienā paredzēta bezalkoholisko kokteiļu un dzērienu pagatavošana, tā procesā iesaistot arī bērnus. Katru dienu notiks bārmeņu meistarklases un paraugdemonstrējumi.

Līdzšinējais starptautiskās piena produktu un saldējuma ražošanas grupas Food Union finanšu direktors Eiropā un AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs kopš aprīļa vidus kļuvis par Food Union Eiropas divīzijas vadītāju, informē uzņēmumā.

Staņēviča pienākumos ietilps pārraudzīt un vadīt Food Union uzņēmumu attīstību Baltijas valstīs, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā.

«Līdzšinējos gados Food Union uzņēmumos Eiropā ir ieviesta vienotas finanšu resursu pārvaldes sistēma un vienota finanšu atskaites un kontroles sistēma, izveidotas stabilas ražošanas sinerģijas grupas uzņēmumu starpā, digitalizētas un tādējādi efektivizētas vairākas uzņēmumu funkcijas, ieviesti optimizēti loģistikas risinājumi, kas bija pirmie soļi attīstot ilgtspējīgas un gudras ražošanas modeli. Nākamo gadu prioritāte būs vienotu korporatīvās pārvaldības principu ieviešana grupā, mūsdienīgas un efektīvas iekšējās komunikācijas ieviešana un svarīgākais – kompetenču centru izveide. Rīgā līdz 2020.gadam tiks attīstīts svaigo piena produktu un arī saldējuma izstrādes un attīstības centrs visas grupas vajadzībām,» atklāj N.Staņēvičs.

2014.gada 1.janvārī stāsies spēkā vairākas jaunas prasības attiecībā uz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību. Vairumā gadījumu tie ir stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, kas būs jāievēro papildus Alkoholisko dzērienu aprites likumā jau šobrīd noteiktajām prasībām.

Sākot no 2014.gada 1.janvāra alkoholiskie dzērieni, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums ir zemāks par 5,8 tilpumprocentiem, izvietojami atsevišķi nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība organizējama, individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat likuma grozījumi paredz, ka kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem šajā zonā atļauts novietot arī tabakas izstrādājumus un to piederumus, kā arī tādas preces, kas saistītas ar alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, dzērienu taras atvēršanas ierīces, dzērienu lietošanai paredzēti trauki.

Tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietās, kurās tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, no 2014.gada 1.janvāra jānodrošina nepārtraukta videonovērošana, videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas dienas pēc ierakstīšanas.

Stiprā alkohola ražotāji nemierā ar plānoto privilēģiju piešķiršanu vieglajam alkoholam.

Nozarē strādājošie uzņēmēji uzskata, ka nedrīkst izcelt «labo» un «slikto» alkoholu, piemērojot labvēlīgus nosacījumus atsevišķai dzērienu grupai. Plānotās izmaiņas paredz, ka turpmāk tirdzniecības vietās būs jānodala stiprais alkohols, to izvietojot atsevišķā tirdzniecības zāles zonā.

Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācija (ARTA) un Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA) pēc iepazīšanās ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ko Saeima skatīs trešajā lasījumā, iebilst pret definējumu, ka «tirdzniecības vietā alkoholiskie dzērieni, «kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5 tilpumprocentus, nav izvietoti atsevišķā tirdzniecības zāles zonā». Iepriekš šis rādītājs bija 5,8 tilpumprocenti, un nozares dalībnieki ir neizpratnē, kāpēc tas ir mainīts.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Ķīnā – World of Food Beijing 2014, kas notiek Pekinā no 26. līdz 28.novembrim. Tā ir lielākā pārtikas izstāde Ķīnas ziemeļu reģionā, kas ir visstraujāk augošais un vispievilcīgākais reģions pārtikas produktu importam ar 200 miljonu iedzīvotāju tirgu, informē uzņēmums.

«Pašlaik Ķīna ir pasaulē lielākais piena produktu, galvenokārt piena pulvera, importa tirgus. Taču Ķīnas tirgus nav homogēns, patērētāju gaumes reģionos atšķiras un tās strauji attīstās. Tādēļ īpaša nozīme ir kontaktu nodibināšanai ar lokālajiem partneriem – tirdzniecības ķēdēm, izplatītājiem. Līdz šim esam veiksmīgi nodibinājuši kontaktus Šanhajas reģionā, taču, pateicoties dalībai World of Food Beijing, plānojam kontaktu loku paplašināt arī Ķīnas ziemeļu reģionā – Pekinā, Tiandžinā, Hebejā un citās pilsētās, kā arī iegūt atsauksmes par mūsu produktiem no potenciālajiem pircējiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union šodien nosūtījis pirmo saldējumu Ekselence un Nu Smoothie kravu uz Šanhaju, Ķīnā, tādējādi kļūstot par pirmo piena produktu ražotāju Latvijā, kas uzsācis eksportu uz Ķīnu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Precīza tirgū virzīšanas stratēģija un aktivitātes vēl tiek plānotas, taču provizoriskā saldējumu Ekselence dubultajā šokolādes pārklājumā un augļu sorbetu Nu Smoothie cena būs aptuveni 4 EUR gabalā.

Pirmā saldējuma krava uz Ķīnu ir 10 tonnas jeb 2 jūras konteineri. Katrā konteinerā ir 75 000 paciņu saldējuma. Plānots, ka pēc 45-60 dienu jūras ceļa no Rīgas brīvostas uz Hamburgas ostu un tad uz Šanhaju, saldējumi Šanhajas premiālajos veikalos City Super, City Shop un Ole parādīsies jau pašā augusta sākumā. Šis sūtījums organizēts sadarbībā ar Ķīnas Tautas Republikas trešo lielāko pārtikas koncernu Bright Food Group. Mēneša laikā ir plānots nosūtīt jau nākamo saldējuma kravu.

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union aizvadītajā gadā saglabājis kopējo apgrozījumu 2016.gada līmenī, tam sasniedzot gandrīz 116 miljonus eiro, informē uzņēmums.

«Food Union» uzņēmumu grupā ietilpstošās AS «Rīgas piena kombināts» un tās meitas uzņēmuma AS «Valmieras piens» kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedza 82,4 miljonus eiro, bet SIA «Rīgas piensaimnieks» apgrozījums bija 33,5 miljoni eiro.

Pērn «Food Union» izdevies būtiski palielināt eksporta ieņēmumus, kas sasniedza 11,9 miljonus eiro, kas ir teju par 18% vairāk nekā 2016. gadā. Galvenie eksporta tirgi 2017. gadā bija Azerbaidžāna, Lietuva, Krievija un Igaunija, vienlaikus ievērojami palielināti arī «Food Union» produkcijas eksporta apjomi uz Igauniju un Dāniju.

«Atbilstoši uzņēmuma mērķiem, 2017.gadā «Food Union» turpināja fokusēties uz tādu stratēģiski nozīmīgu jomu attīstīšanu kā veselīgu un augstvērtīgu piena produktu un unikālu saldējuma ražošanu plašam patēriņam. Kopumā pērn radīti vairāk nekā 25 jauni produkti, starp kuriem īpaši veiksmīgi bija tādi saldējumi kā šokolādes plombīrs «Pols»vafeļu glāzītē un upeņu «Ekselence» ar Rīgas Melno balzāmu, kā arī «Kārums» siera kūkas, ar kuru palīdzību nostiprinājām savas pozīcijas desertu kategorijā», stāsta Normunds Staņēvičs, «Food Union» grupas finanšu direktors Eiropā.

2006.gadā Latvijā kopumā saražoti 7674,5 tūkst. dal alkoholisko dzērienu (neskaitot alu), kas ir par 21% vairāk kā 2005.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija. Degvīns no valstī ražoto dzērienu sortimenta ir populārākais dzērienu veids Latvijas patērētājiem.

Alkoholisko dzērienu ražošana 2006.gadā veikta 16 akcīzes preču noliktavās, vienā noliktavā veikta aromatizatoru un ekstraktu ražošana, divās - alkoholu saturošo ekstraktu un esenču fasēšana un izplatīšana. Minētie komersanti kopumā saražojuši 76,7 milj. litru alkoholisko dzērienu.

2006.gadā Latvijā kopumā saražoti 7674,5 tūkst. dal alkoholisko dzērienu (neskaitot alu), kas ir par 21% vairāk kā 2005.gadā. Vērtējot pēc absolūtā alkohola dzērienos, kāpums ir par 12%, un tas liecinot, ka samazinājies Latvijā ražoto dzērienu stiprums - no 31,4 tilpumprocentiem 2005.gadā uz 29 tilpumprocentiem 2006.gadā.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union šodien prezentēja eksportam uz Ķīnu paredzētos piena produktus – RASA pienu un Rasēns piena dzērienus, RASA svaigos un kausētos sierus, RASA sviestu un Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumus. Plānots, ka nākamā gada janvarī Food Union ražotnēs Latvijā norisināsies Ķīnas pārtikas drošības sistēmas (HACCP) audits, pēc kura paredzams, ka 2-3 mēnešu laikā uzņēmums saņems sertifikāciju eksporta uzsākšanai uz Ķīnu.

«Pašlaik Ķīna ir pasaulē lielākais piena produktu importētājs. Taču Ķīnas tirgus nav homogēns, patērētāju gaumes reģionos atšķiras un tās strauji attīstās. Dalība lielākajā Ķīnas ziemeļu reģiona pārtikas izstādē World of Food Beijing 2014 un atsauksmju saņemšana no potenciālajiem pircējiem nostiprināja mūsu pārliecību, ka Latvijā ražotiem piena produktiem ir potenciāls Ķīnas tirgū, taču tiem ir jābūt ar augstu pievienoto vērtību un ilgu derīguma termiņu,» skaidro Normunds Staņēvičs, AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Šā gada novembrī Food Union piedalījās lielākajā pārtikas izstādē Ķīnas ziemeļu reģionā World of Food Beijing 2014, kurā prezentēja RASA sviestu un svaigos un kausētos sierus, Rasēns piena dzērienus bērniem, Limbažu piens svaigo sieru un Lapzemes sieru Valmiera, kā arī industriālos produktus – sauso pienu un sausās piena sūkalas. Tāpat Food Union stendā prezentēja saldējumu Ekselence, augļu saldējumu Nu Fruit un Nu Smoothie, un saldējumu Pols.

Ja tiktu noslēgts darījums par piena pārstrādes koncerna Food Union un SIA Rīgas piensaimnieks apvienošanos, ieguvēji būtu patērētāji un arī nozare kopumā, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Pēc viņa domām, ja šāds darījums tiks noslēgts, tas veicinās Latvijas piena ražotāju konkurētspēju.

«Ir skaidrs, ka no šī darījuma, kad un ja tas tiks noslēgts, apvienojot abus uzņēmumus, iegūs patērētāji, paši uzņēmumi, kā arī nozare kopumā. Food Union un Rīgas piensaimnieka apvienošanās nostiprinās konkurētspēju,» atzīmēja Šolks.

Viņš arī norādīja, ka papildus attīstot un integrējot Rīgas piensaimnieku koncernā Food Union, konkurētspējīgāka kļūs arī abu šo uzņēmumu produkcija. Tāpat pozitīvs ieguvums varētu būt patērētājiem cenu ziņā, proti, tās varētu izlīdzināties.

Tāpat kā ieguvumu vietējam tirgum no šāda darījuma Šolks atzīmēja arī Food Union eksportu uz Ķīnu. «Šajā brīdī, kad nozarē ir grūtības situācijas ar Krieviju dēļ, vietējiem piena ražotājiem ir svarīgi atrast citas iespējas. Koncerns Food Union šajā ziņā ar saviem produktiem patlaban ir ticis tālāk par citiem Latvijas uzņēmumiem.»