Drastiska ķimikāliju direktīva draud apturēt a/s Grindeks pamatprodukta mildronāta ražošanu Latvijā. Šobrīd finiša taisnē Eiropas Parlamentā (EP) ir iegājusi Ķimikāliju reģistrēšanas, izvērtēšanas un atļauju izsniegšanas (REACH) direktīva, kas uzskatāma par vienu no diskutablākiem un ietekmīgākiem dokumentiem, kas pēdējo gadu laikā tapusi Eiropā.
Šī dokumenta pēdējā versija rada neizbēgamus draudus Latvijas ražotājiem. Viens no cietējiem būtu farmācijas ražotājs a/s Grindeks, kuram nāktos pārtraukt tā populārākā produkta - mildronāta ražošanu.
Zaļie uzvar
Direktīva tieši skar kā ķīmisko vielu ražotājus un izmantotājus, tā patērētājus, tāpēc viedokļu atšķirības starp "zaļajiem" un industrijas pārstāvjiem ir teju nesamierināmas. Pēc pirmā balsojuma EP arī Latvijā ražotāji šķita kaut cik apmierināti un uzskatīja, ka vielu reģistrēšanas prasības, ko uzliek REACH, ir samērīgas, taču oktobrī notikušais atbildīgās Vides komitejas balsojums uzņēmumiem Latvijā var likt domāt par atsevišķu produktu ražošanas pārtraukšanu.
Neizpildāmas prasības
Iepriekš panāktā Eiropas Padomes vienošanās paredzēja, ka bīstamu ķīmisko vielu izmantošana ražošanā ir pieļaujama, ja šai bīstamai vielai nav aizstājēju un ja sabiedrības ieguvums no gala produkta ražošanas ir lielāks nekā risks. ·āds definējums ļautu Grindeksam ražot mildronātu arī turpmāk, taču Eiropas "zaļo" aktīva lobija rezultātā vides komiteja nobalsoja par jaunu nosacījumu, proti, bīstamā viela jāaizstāj obligāti. Teorētiski to ir iespējams nedarīt, ja var pierādīt, ka saražotais produkts ir drošs, taču, kā norāda Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas(LAĶIFA) izpilddirektore Raina Dūrēja - to izdarīt ir faktiski neiespējami, jo nav skaidrs, kāds būs šis "bīstamības" kontroles mehānisms un atskaites punkts. "Vienmēr būs iespējams atrast veidu, lai pierādītu, ka vielas klātbūtne ir bīstama," stāsta R. Dūrēja. Viņa norāda, ka, piemēram, mildronāta un citu Latvijas ražojumu gadījumā kancerogēnās vielas tiek izmantotas izejvielu sintēzes gadījumā, kad iespējamais risks varētu attiekties tikai uz pašiem ražotājiem, taču tehnoloģijas nodrošina, ka iespējamā ietekme ir izslēgta.
Politisks lēmums
Bet vai šis aspekts tiks ņemts vērā, dodot ražošanas atļauju - nav zināms: "Tas būs politisks lēmums.""Ja Eiropa ir izlēmusi pakļauties "zaļo" spiedienam, tad - ar dziesmu uz priekšu! Pasaulē ir daudzas valstis, kur ražošana būs iespējama," saka a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons. Viņš atzīst, ka pēdējā panāktā vienošanās par REACH ieviešanu liegtu mildronāta ražošanu Latvijā, kas ir Grindeksa veiksmīgākais un populārākais produkts.
Tādā gadījumā Grindeks gan nepārtrauktu ražošanu, bet pārceltu to uz citu valsti, ārpus Eiropas Savienības. V. Jākobsons norāda, ka REACH virzība ir tikai viens no "muļķīgajiem lēmumiem", kas vērsts uz to, lai uzņēmumu ražotnes tiktu pārceltas ārpus Eiropas Savienības valstīm. Līdz novembra beigām EP vēl norisināsies diskusijas, lai panāktu līdzsvaru starp ieinteresētajām pusēm un decembra sākumā EP otrajā lasījumā varētu balsot par ražotāju tālāko nākotni.
Aug, bet nestabili
Tikmēr Ziņojumā par tautsaimniecību teikts, ka ķīmiskā rūpniecība pēdējos piecos gados nav bijusi noturīga, taču pēdējos gados nozarē vērojama izaugsme, pat par 15 - 20 %, ko veicināja galvenokārt eksporta paplašināšanās uz NVS valstīm. Taču attīstīto valstu tirgos nozarei ir vāja konkurētspēja, un tirgus ES valstīs nepalielinās, tāpēc jaunas prasības nozarei var vien kaitēt.
Sagaidāmas miljonu izmaksas
Latvijas uzņēmumiem REACH direktīvas ieviešana varētu izmaksāt vismaz 17 līdz 32 milj. eiro jeb vismaz 3.3 % no uzņēmumu gada apgrozījuma.
No 10 milj. eiro būtu jāšķiras, lai izpildītu tikai minimālās prasības, proti, reģistrētu bīstamās vielas un saņemtu atļaujas to izmantošanai (ja tās vispār tiks dotas).
Citiem vēl sliktāk
Taču atsevišķām nozarēm izmaksas būtu krietni lielākas. Piemēram, ķīmijas rūpniecībai vielu reģistrācijai nāktos tērēt aptuveni 10.7 % no uzņēmumu apgrozījuma.
Šie skaitļi ir krasā pretstatā ar Eiropas parlamenta "zaļo" deklarēto, ka REACH ieviešana uzņēmumiem maksātu tikai 0.5 % no ķīmijas un farmācijas nozares gada apgrozījuma. Praksē redzams, ka mazajiem ražotājiem šīs izmaksas var būt lielākas un pat izšķirošas. R. Dūrēja kā piemēru min arī a/s Olainfarm, kur produkcijas ražošanā tiek izmantots šķīdinātājs, kas arī uzskatāms par īpaši bīstamu vielu. Taču galaproduktā šī bīstamā viela nenonāk. ·ajā gadījumā gan ir iespējams atrast aizstājēju, taču tās uzņēmumam būtu dramatiskas izmaksas, ka produkta ražošana vairs neatmaksāsies. Turklāt izmantojot citu vielu, būtu iespējamas izmaiņas galaproduktā.
Farmācijas uzņēmuma
a/s Olainfarm darba un vides drošības dienesta vadītājs Georgs Kumerovs norāda, ka tikai vienas vielas ražošanā Olainfarm var atrast aizstājēju, kā to prasa REACH. Vienlaikus viņš atzīst, ka tas nozīmētu gan papildu izmaksas, gan iespējamu kvalitātes zudumu.
Netic iznīcībai
Pārējo zāļu ražošanā Olainfarm aizstājēju nav. G. Kumerovs par to īpaši nesatraucas, jo viņš netic, ka ar vienu direktīvu varētu liegt ražošanu veselam uzņēmumam. "Nu padomā tik, liela muiža - pieņemti jau ir daudzi lēmumi, kurus Eiropa pati neievēro," spriež G. Kumerovs.
Tāpēc apgrūtināta REACH regulas prasību izpilde varētu būt virknei ķīmijas nozaru uzņēmumu, kuru produkcijas vērtība ir zema un kuri darbojas sīvas ES valstu ražotu produktu konkurences apstākļos. Latvijas gadījumā pat 50 - 60 % izejvielu tiek importēts no trešajām valstīm, kurām nebūs pienākums reģistrēt bīstamās vielas. Kopumā Latvijā tiek importētas 450 - 560 vielas, savukārt uz vietas tiek saražota 21 viela virs 1 t gadā, kas ir REACH noteiktā robeža, kad jāveic vielas reģistrācija. Tas būs jādara importētājam.
Turklāt Latvijas ražotāji varētu kļūt mazāk konkurētspējīgi arī cīņā par tirgu, jo trešo valstu gatavā produkcija varētu kļūt lētāka, salīdzinot ar ES ražotajiem produktiem, tāpēc ka tai nav jāpielāgojas ES prasībām.
Maz ziņu
LAĶIFA norāda, ka lielākai daļai uzņēmumu trūkst informācijas par vielu ķīmiskajām īpašībām un bīstamību videi. Arī G. Kumerovs piekrīt, ka patiesībā ziņu par izmantotajām izejvielām ir diezgan maz, tāpēc būs jāiegulda lieli līdzekļi gan lai pierādītu, ka viela nekaitīga, gan lai vispār to reģistrētu, izpildot minimālās REACH prasības.