Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.

Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.

Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai izdzīvotu digitālajos džungļos, vajadzīgas pavisam citas zināšanas

Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai izdzīvošanai digitalizācijas džungļos ir laba izglītība, kas dod kārtīgas pamatzināšanas, spēju strādāt komandā, pieiet jautājumiem radoši un domāt kritiski, tā secināts Accenture rīkotajā dažādu nozaru speciālistu diskusijā «IT digitalizē biznesu».

«IT nozare ar savu darbu būtiski maina to, kā sabiedrība funkcionē. Ja veicinām tehniskās izmaiņas, vajadzētu strādāt ar sabiedrību, lai cilvēki ir tām gatavi, un palīdzēt pāriet uz jauno realitāti. IT un digitālā biznesa cilvēki, visticamāk, atradīs sev iespējas jaunajā pasaulē, bet tie, kuriem nav šādas izglītības un kuri nav strādājuši ar digitālām, matemātiskām lietām, iespējams, varētu tās neatrast. Kamēr nav par vēlu, jāmaina izglītības un pārvaldes sistēmas, lai paaudzes, kas nāk aiz mums, būtu tam vairāk gatavas. Skatoties uz to, kā mainās darba tirgus struktūra, skaidri redzams, ka darba vieta nevienam vairs nav garantēta,» spriež Maksims Jegorovs, Accenture vadītājs Latvijā.

Ar Ditas Balčus teātra pirmizrādi Būt... Šekspīram nesen Rīgā atklāta kultūras telpa 3 MĀSAS, kas būs jauna vieta mākslai, mūzikai un teātrim Vecrīgā. Taču, lai izdzīvotu, kultūras telpa centīsies papildu ienākumus gūt, atvēlot aptuveni 100 cilvēkiem piemēroto zāli arī korporatīvajiem pasākumiem.

Kultūras telpa 3 MĀSAS iekārtota ēkā uz Vaļņu un Zirgu ielas stūra Vecrīgā, kādreizējā Mākslas darbinieku namā, kas kopš pagājušā gadsimta 50.gadiem bijis kā radoša oāze un jaunu ideju laboratorija, daudzus gadu desmitus vienkopus pulcējot aktierus, rakstniekus, mūziķus un māksliniekus.

3 MĀSAS ir jauna telpa teātra, mūzikas un mākslas radošajām izpausmēm - tajā notiks izrādes, koncerti, izstādes, improvizācijas, prozas lasījumi, kā arī citas radošas aktivitātes. 3 MĀSAS turpmāk būs Ditas Balčus teātra un Kulturmarka.lv īstenoto pasākumu mājvieta.

Telpu interjers veidots sadarbībā ar dizaina zīmolu Recycled.lv, kas kopj ideju par lietu otrreizēju izmantošanu. Telpu interjeram tika izlietoti 753 optisko briļļu stikli, 94 briļļu rāmji ar stikliem, 6 sieviešu kurpes,1 cilindrs, 1 smokings, 29 žaketes,14 kleitas, 12 svārki un 17 blūzes. Tā, piemēram, teātra apmeklētāji sēž uz apģērbtiem krēsliem, savukārt lampas veidotas no brillēm. Visas iecerētās idejas gan vēl nav īstenotas laika trūkuma dēļ.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Esam mājās no intensīvas studiju vizītes Berlīnē. Studiju vizītes laikā kopā ar sešiem Latvijas dizaina uzņēmumiem izzinājām Vācijas tirgu. Tiekoties ar industrijas ekspertiem, katrs uzņēmums varēja priekš sevis smelties atziņas, lai nonāktu pie secinājumiem par to, kas jāmaina savā esošajā biznesa modelī, lai piesaistītu interesi no Vācijas uzņēmumiem.

Vēlames dalīties ar nozīmīgākajām atziņām:

- Baltija ir kā balta lapa, jo vācieši nezina, kas mēs esam. Tas paver mums iespēju uz šīs baltās lapas zīmēt savu patiesību, iekrāsot savās krāsās un paspilgtināt. Tas arī uzliek mums atbildību tam, ko un kā rīkojamies, jo esam tie, kas ir šīs baltās lapas tēli.

- “Latvieši ir improvizatori, bet vāciešiem patīk spēlēt pēc notīm” – saka Andris Eglājs, MOOZ vadītājs Berlīnē. Ar to, ka esam radoši un spējam improvizēt, meklējot risinājumus, varam pārsteigt veco Eiropu. Taču šī mūsu competitive advantage ir jāmāk komunicēt un izmantot, lai radītu jaunus risinājumus un pakalpojumus.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Akadēmiskajā literatūrā ēnu ekonomikas īpatsvara un nodokļu sistēmas kvalitātes, funkcionalitātes un nodrošināto ieņēmumu valsts / pašvaldību budžetā mijiedarbība nereti tiek salīdzināta ar tekoša ūdens principu: ēnu ekonomika dzīvo līdzi izmaiņām nodokļu politikā, sankcijām vai gluži pretēji atvieglojumiem obligātajos maksājumos, ko ievieš par nodokļu iekasēšanu atbildīgās iestādes, izmaiņām sabiedrības morālajā stājā u.c. faktoriem. Kā strauts vai upe atstāj savu līdzšinējo gultni un apmet slaidu loku pēkšņi tās ceļā noliktam lielākam šķērslim, tā arī nodokļu maksātājs apiet tā konkurētspēju mazinošu likumu ar līkumu; Latvijā – šobrīd jau nereti, lai izdzīvotu!

Mikrouzņēmuma nodoklis izkonkurē ēnu ekonomiku

Kā Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu iniciators un šīs programmas līdzautors visupirms vēlos dalīties ar «mazās» uzņēmējdarbības veicēju atziņām, kas izskanēja Rīgas Plānošanas Reģiona Eiropas Savienības (ES) fondu informācijas centra organizēto semināru par iespējamo ES fondu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai cikla ietvaros. Uzņēmēji, izdzirdējuši par iespēju mazajiem komersantiem reģistrēties kā mikrouzņēmējiem un kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa (9% no apgrozījuma) maksātājiem, atzina šo nodokli par pievilcīgu un konkurētspējīgu. «Mazajā» uzņēmējdarbībā mikro nodoklis izkonkurē ēnu ekonomiku! Uzzinot par to, uzņēmēji saka, «esam gatavi no pelēkā sektora iznākt baltajā, lai naktī varētu mierīgi gulēt». Nodokļu slogs un sarežģītā grāmatvedība tiek noņemta, pašos uzņēmējos radot vēlmi būt godīgiem un maksāt konkurētspējīgu nodokli, runājot līdzībās, sīkām ūdens tērcītēm radīta tik līdzena plūdvirsma, ka mest līkumus kļūst neracionāli. Ir radīti visi priekšnosacījumi ērtam un raitam nodokļu pieplūdumam valsts budžetā.

2010. gads dzērienu ražošanas nozarei bijis notikumiem bagāts. Industrija saskārās ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem – plāniem paaugstināt nodokļus, ieviest PET depozīta sistēmu, aizliegt alus reklāmu elektroniskajos medijos u.c., kas ietekmēs nozares darbību arī 2011. gadā.

Pirmais notikums – sliktā graudu raža, ko ietekmēja karstā un sausā vasara. Šobrīd mēs tā «efektu» vēl īsti neizjūtam, taču būtiski to izjutīsim 2011. gadā, kad pieaugs izejvielu iepirkumu un produktu iepakojuma cenas. Galveno alus izejvielu cenu pieaugums varētu būt no 10% līdz 15%. Minēto iemeslu dēļ 2011.gads dzērienu industrijai var kļūt par vienu no grūtākajiem gadiem. Sliktā graudu raža noteikti radīs papildu spiedienu arī uz produktu cenām.

Otrais notikums – negaidītais akcīzes nodokļa paaugstinājums bezalkoholiskajiem dzērieniem. Šis valdības un Saeimas solis tiešām radīja neizpratni dzērienu ražotāju vidū, jo par šo jautājumu netika uzsāktas savlaicīgas diskusijas. Šķiet, idejas autori tā arī neaizdomājās, kā nodokļu paaugstināšana ietekmēs ne vien uzņēmumus, kas ražo un izplata bezalkoholiskos dzērienus, bet arī ar saistītās nozares un ekonomiku kopumā. Turklāt tieši patērētāji visdrīzāk būs tie, kas uz «saviem pleciem» iznesīs šo papildu nodokļa slogu. Pieņemtais lēmums nozīmē, ka divu gadu laikā akcīzes nodoklis ir pieaudzis par 160% (no 2 latiem līdz ieplānotajiem 5,2 latiem par 100 litriem)! Kā tas ietekmēs nodokļu ieņēmumus? Piemēram, 2009. gadā šo dzērienu patēriņš samazinājās par apmēram 27%, kā rezultātā samazinājās arī ieņēmumi no akcīzes nodokļa un gaidītais rezultāts netika sasniegts. Domāju, ka līdzīga situācija sagaidāma nākamajā gadā.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri ir piekrituši atvēlēt 30 miljardu eiro kā aizdevumu problēmās nonākušo Spānijas banku glābšanai.

Nenoliedzami tā ir laba ziņa gan attiecīgajām finanšu kompānijām, gan spāņiem kopumā, it īpaši gadījumā, ja viņi šo iespēju spēs izmantot, lai atveseļotos, nevis demonstrēs tādas muļķības, kā to jau ilgstoši dara Grieķija, kas vispirms prasa superizmēra aizdevumus, bet pēc tam - divu gadu atelpu, lai varētu neko nedarīt savas saimniecības sakārtošanai.

Tajā pašā laikā ES un īpaši eirozonas valstīs arvien vairāk iezīmējas kāda būtiska tendence - pārtikušo valstu neapmierinātība ar parādos grimstošajām. Pareizāk gan šajā situācijā būtu teikt - savu saimniecību sakārtot spējušo valstu neapmierinātība ar tām valstīm, kas diez ko neizprot pamatpatiesību, ka tērēt var tikai to, kas ir nopelnīts. Principā ES valstis šobrīd var iedalīt trīs kategorijās. Vieni ir dienvidnieki, kuri cer, ka viņus mūždien kāds pabaros. Otri - tādi kā mēs, kas paspējuši sastrādāt daudz muļķību, gauži nodarot pāri savai ekonomikai, tajā pašā laikā vajadzības gadījumā itin labi pakļaujoties noteiktam diktātam no malas. Trešās - valstis, kas domā ar savu galvu, spēj analizēt pāris soļu uz priekšu un pašu spēkiem ir gatavas izdarīt visu nepieciešamo, lai pietiekami solīdi izdzīvotu. Ir tikai loģiski, ka trešajiem ir apnikuši pirmie. Ko tad paredz iecerētais Eiropas glābšanas plāns - nevis to, ka katra valsts dzīvos atbilstoši savai rocībai (process, ko realizēja Latvija), bet gan speciālu fondu veidošanu krīzē nonākušo glābšanai. Vienkāršāk sakot, tiek paredzēts, ka tie, kam ir nauda, to dos tiem, kuras tās nav, galvenokārt to attiecinot uz eirozonas valstīm. Var saprast Somiju, Nīderlandi un arī Vāciju, kuras ir skeptiski noskaņotas pret šādu plānu - ir taču zināms, ka daudz efektīvāk ir nepaēdušajam dot makšķeri, nevis zivi.

Minimālisma tendences arvien biežāk ir novērojamas dažādu nozaru radīto produktu dizainā, kas ir īpaši pieprasīti jaunākās paaudzes vidū. Lai gan izstrādāt pievilcīgu minimālisma dizainu varētu šķist viegls uzdevums, patiesībā ir rūpīgi jāizvērtē katra mazākā nianse un elements, lai radītu funkcionālu, kvalitatīvu, bet tajā pašā laikā vienkāršu dizainu. Mūsdienās bieži vien ierīču vizuālajam izskatam ir tikpat būtiska nozīme, cik produkta tehnoloģiskajām kapacitātēm, tāpēc jaunā Huawei MateBook klēpjdatoru sērija ir aprīkota ar iespaidīgu 11. paaudzes Intel® Core™ procesoru, un neparastu dizainu, kas apvieno abas būtiskākās mūsdienu ierīču funkcijas.

Huawei MateBook klēpjdatoru sērijas galvenā vadlīnija ir tīrs dizains, kas nozīmē, ka korpusa līnijas un padziļinājumi ir maksimāli samazināti, bet tajos ir integrētas vairākas funkcijas, lai katram dizaina elementam būtu praktisks pielietojums. Šāds dizains var "paslēpt" detaļas, kuras nav nepieciešamas, tādējādi iegūstot tīrāku, minimālistiskāku izskatu. Piemēram, bez malu Huawei Infinite FullView ekrāns, Free Touch skārienjutīgais paliktnis un paslēptie skaļruņi izkārtoti, saglabājot vienkāršību, lai vizuāli nesarežģītu ierīces kopējo izskatu. Savukārt Huawei Share funkcija ir integrēta skārienpaliktnī, lai atvieglotu ierīču savstarpēju savienošanu. Arī ieslēgšanas poga ir veidota tā, lai apvienotu divas funkcijas – vienkāršību un drošību – pirms ierīces ieslēgšanas, nolasot arī lietotāja pirksta nospiedumu.

Sākot ar jauno gadu, Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, būs pieejami Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļi, un 365 miljoni – digitālajai attīstībai. Finansējums var dot spēcīgu atspērienu gan valsts e-pakalpojumu attīstīšanai, gan uzņēmumu digitalizācijai, taču svarīgi, lai nauda tiktu iztērēta patiešām efektīvi.

Latvijai salīdzinoši labi sekmējas digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā – e-pakalpojumu klāsts un lietotāju skaits turpina palielināties. Šī gada ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indeksā digitālo publisko pakalpojumu ziņā esam 10. vietā – virs ES vidējā līmeņa – tomēr jautājums, cik šie risinājumi ir klientam draudzīgi, kādos termiņos tiek ieviesti un cik tas valstij izmaksā?

Jā, valsts sektorā, iespējams, ir mazāk vietas eksperimentiem, tomēr ir vairākas lietas, ko varētu aizņemties no biznesa vides, lai sasniegtu labākus rezultātus par zemāku cenu. Ja valsti uzlūkojam kā lielu uzņēmumu ar daudziem departamentiem, tad šobrīd katram no tiem ir savas IT sistēmas, kas ir dārgi, ne vienmēr ir savstarpēji integrētas, pieprasa lielu daudzumu IT speciālistu, kuriem nevar samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, un gala rezultātā trūkst vienotas pārvaldības.

Latvijai pietrūkst tālredzības, lai izciliem zinātniskiem izgudrojumiem piešķirtu naudu, tos pārpērk citas valstis un bauda preparātu panākumus

Tā intervijā DB norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) vadītājs Ojārs Spārītis.

Fragments no intervijas:

Zinātnes sadarbība ar uzņēmējdarbību. Cik tā ir aktīva patlaban?

Jūsu avīzē jau ir pauduši viedokli dažādi nozares pārstāvji, tieši ieskicējot šo spēcīgo sadarbību. Piemēram, Kurekss lepojas ar to, ka viņi ir īstenojuši jaunu zinātniski izstrādātu tehnoloģiju ieviešanu zāģmateriālu šķirošanā, to precīzākā apstrādē. Zinātnes un biznesa tuvināšanā ir svarīgs biznesa starpposms, kurš strādā ar minimāli birokrātiskiem līdzekļiem, bet spēj piesaistīt naudu, lai kādu projektu novestu līdz galam vai lai radītu kādu starpfinansējumu.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Ja jautājums par to, no kurienes mēs nākam, kaut cik ir atbildams jebkuram latvietim, tad šķiet, ka tas, uz kurieni mēs ejam un kādus līdzekļus izmantojam, pašreiz ir absolūti nesaprotami. Un tieši šāda situācija ir īpaši bīstama ekonomiskās krīzes apstākļos, kad Latvijas tēls pasaulē ir cietis pilnīgu sakāvi, kad mūsu valsts vadītāji ir «izgāzušies» jau daudzreiz pēc kārtas, bet risinājumu kā nav, tā nav.

Lai arī Ekonomikas ministrija izstrādājusi plānu ar attīstības scenārijiem, mēģinot noteikt prioritārās nozares, lai arī šķiet, ka kāds ir centies kaut ko arī prognozēt, jau tikko pēc tā publiskošanas pašas koalīcijas starpā radušās nesaskaņas. Un ne jau slēgtās sēdes laikā, bet gan mediju telpā, kas nozīmē, ka komunikācija atkal un atkal ir vāja un pilnīgi absurda.

Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad «parastais» latvietis mēģina atrast ne tikai naudu, lai izdzīvotu, bet arī kādu, kura viedoklī ieklausīties, divu dominējošo partiju nesaprašanās radījusi pilnīgu sabiedrības neuzticību valdībai. Tam tiešs pierādījums ir «DnB NORD Latvijas barometrs», kurā tieši mūsu augstāko amatpersonu darba novērtējums nokrities līdz kritiski zemam līmenim. Kas būs tālāk? Cerams, ka ne 13.janvāra notikumi, kad cilvēki bija gatavi riskēt ar apcietinājumu, lai tikai demonstrētu attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem, kas tieši ietekmē viņu dzīvi.

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Nenovērtēju konkurentus – tā ar sarūgtinājumu ir konstatējis ne viens vien uzņēmējs, kurš piedzīvojis neveiksmi un sācis visu no sākuma. Tikai nākamajā reizē jau ar vērtīgu pieredzi. Viena no izplatītākajām kļūdām, uzsākot biznesu, ir nerēķināšanās ar konkurenci gan plānojot uzņēmuma darbību, gan arī jau aktīvi strādājot. Otra, līdzīga kļūda, novērtējot konkurenci, ir uztvert to kā problēmu un neizmantot iespējas, ko piedāvā darbība intensīvas konkurences apstākļos.

Ja Tu celies un ej gulēt ar sajūtu, ka iecerētais produkts vai pakalpojums būs unikāls un neatkārtojams, tad šai pārliecībai, visticamāk, būs īss mūžs. Mirklis, kad sāncenša elpa nav jūtama pakausī, var būt īss. Konkurenti pie apvāršņa spēj parādīties neticami ātri, un mūsdienās jebkas, ko iespējams nokopēt, tiks nokopēts, turklāt ar lielu rūpību – kopija mēdz būt ievērojami labāka nekā oriģināls. Jārēķinās, ka jebkuram uzņēmējam viņa piedāvājumā, iespējams, mazāk unikalitātes un ikdienā, iespējams, vairāk konkurentu, nekā šķiet.

Taču padoties nevajag – veselīga konkurence ir vien apliecinājums, ka izvēlētajā tirgus nišā ir iespējams nopelnīt. Būtiskākais ir būt soli priekšā, nevis soli aiz konkurentiem.