Dienas Bizness

  • 8 ceturtdiena,
    decembris

    Gunārs, Vladimirs, Gunis

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8510

    USD: 1.0730

Ražošana

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Laikraksts: braucieniem uz Briseli ministrijas pērn tērējušas 700 tūkstošus latu  7

Pērn vidēji statistiski katru darbadienu uz Briseli devušies aptuveni deviņi ministriju ierēdņi, piedaloties aptuveni 1 700 sanāksmēs un pavadot tur vairāk nekā 3 000 dienu. Visplašāk Briselē bijusi pārstāvēta Ārlietu, Vides, Finanšu un Ekonomikas ministrija, raksta laikraksts Diena.

Vidēji viena aviobiļete turp atpakaļ maksājusi ap 300 latiem, kas nozīmē, ka vairāk nekā 2 300 ierēdņu braucieni uz Briseli pērn izmaksājuši aptuveni 700 tūkstošus latu.

Dodotie uz Briseli, katram ierēdnim pienākas dienas nauda 28 latu apmērā, viesnīcas izmaksas nedrīkst pārsniegt 200 eiro (140 latus). Aviobiļetes izmaksā aptuveni 300 latus. Apmēram pusē gadījumu izmaksas sedz Eiropas Komisija vai ES Padome, dažādās ministrijās šī proporcija atšķiras.

Saistītie raksti

Kā norāda ministriju pārstāvji, lielākoties braucienu mērķi ir līdzdalība likumdošanas izstrādes darba grupās, kurās nepārvērtējama nozīme esot neformālajiem kontaktiem ar citu valstu pārstāvjiem, saskaņojot intereses un «tirgojoties» par atbalstu. Otrs biežākais iemesls - semināri. Notiekot arī darbs Eiropas Komisijas organizētajos pasākumos. Parasti ministriju pārstāv viens cilvēks, retāk divi, bet trīs jau ir uztverams kā izņēmums.

Braucieni visbiežāk ilgst divas dienas. Tomēr sakarā ar taupības režīmu vairākas ministrijas cenšas izlīdzēties ar vienas dienas braucieniem.

Ministrijas arī norāda, ka daudzo braucienu skaits saistīts ar komplicēto lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā. Tā ir daudzpakāpju sistēma, kurā ar likumdošanas iniciatīvu nāk Eiropas Komisija, tālāk seko garš ceļš caur Eiropas Parlamentu un Eiropadomi, kurā apvienojušies ES valstu vadītāji. Katrā šajā posmā parādās valstu intereses, kuras EK likumdošanas iniciatīvu groza, papildina, pavērš pat pretējā virzienā.

Neoficiālās sarunās ar ES institūcijās strādājošajiem ierēdņiem izskan pretrunīgi vērtējumi par Latvijas puses aktivitāšu panākumiem ES struktūrās. Vieni apgalvo, ka latvieši tomēr mazāk par citiem rūpējoties, lai nacionālās intereses tiktu pārstāvētas un aizstāvētas dienu no dienas, naivi cerot, ka viss tiks izdarīts pašās beigās, jau sanākot ES Padomei vai ES ministru padomēm, kur par Latviju jau iestājas premjers vai nozares ministri.

Braucot uz Briseli, Latvijas ierēdņi un politiķi parasti izmanto nacionālās aviokompānijas airBaltic pakalpojumus. Viens no galvenajiem iemesliem – izlidošanas laiks, kurš labi «piegriezts» tam, lai būtu iespējams maksimāli izmantot Briselē pavadīto laiku. Pilsētā viņi ielido plkst. 8.30 un jau darba dienas sākumā - plkst.9 - var doties savās gaitās, lai plkst. 19.45 dotos atpakaļ uz Rīgu.

Alternatīvā iespēja zemo cenu lidsabiedrība Ryanair, kura pakalpojumu kvalitāte ir līdzvērtīga, ierēdņiem nav tik derīga, jo lidmašīnas ielido Briselē pēc plkst.12 vai 14 dienā, tad - stunda ceļā ar autobusu, pilsētas centrs sasniegts tikai krietnā pēcpusdienā. Savukārt atpakaļceļš - tikai rīta agrumā. Tas pagarina komandējumu, jo papildus nepieciešama viesnīca, klāt nāk arī papildu dienas nauda.

No lietderības un loģistikas viedokļa alternatīvu airBaltic nav, taču tajā pašā laikā, kā liecina laikraksta apkopotā informācija no ministrijām, aviobiļetes tiek iepirktas no starpniekiem, tūrisma firmām, turklāt katra ministrija to dara atsevišķi, nevis centralizēti.

Ieskatoties aviokompānijas airBaltic mājaslapā, redzams, ka, piemēram, turp un atpakaļ biļeti uz janvāri var nopirkt teju uz pusi lētāk - par 245 (Ls 175) eiro, bet uz februāri vai maiju tikai par 124 (Ls 95) eiro, jo notiek speciālā atlaižu akcija. Tādas akcijas «parastajiem pasažieriem» notiek itin bieži.

«Optimāls būtu variants, ja biļetes uz Briseli tiktu iepirktas centralizēti, kā tas notiek, piemēram, ar automašīnām, kuras Valsts kanceleja iepērk konkursa kārtībā, bet pēc tam pēc nepieciešamības tās saņem ministrijas,» uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Ministrijas noteikti varētu cerēt uz apjoma atlaidēm aviobiļetēm, jo biļešu apjoms ir gana liels, turklāt to izlietojuma paredzēšanā nav šķēršļu, jo lielākā daļa Briselē notiekošo pasākumu jau saplānoti krietni iepriekš.

Patlaban nav skaidri reglamentēts arī jautājums, kad un vai ierēdņi lido biznesa vai ekonomiskajā klasē. Dažkārt vienā un tajā pašā lidmašīnā viens ministrs sēž ekonomiskajā, bet cits biznesa klasē, kura nelielajās airBaltic lidmašīnās nav daudz ērtāka, toties apmēram trīs reizes dārgāka. Fakts, ka par aviobiļetēm apmēram trešo daļu izdevumu atmaksā Eiropas Komisija vai ES Padome, situāciju nepadara labāku, jo ES budžeta līdzekļus tāpat veido arī Latvijas iemaksas tajā.

Jaunākās ziņas kategorijā

Norwegian Air domā par bāzi Rīgā

Norwegian Air domā par bāzi Rīgā  10

Aviokompānija nākamgad varētu izvietot Latvijā Boeing 737-800, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness. «Mēs plānojam nākamajā gadā izveidot apkalpes bāzi Rīgā, bet patlaban mums nav nekādas papildu informācijas par...

Reklāma