Sliežu remontdarbu laikā, kas tiks veikti Šķirotavas stacijā 30.septembrī, kā arī 1., 2. un 3.oktobrī, noteiktas būtiskas izmaiņas Ogres un Aizkraukles virziena vilcienu kustības sarakstos. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus atcelto elektrovilcienu vietā, vairākiem elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem noteiktas papildu pieturas, kā arī mainīti daudzu vilcienu kustības saraksti, informē AS Pasažieru vilciens.

30.septembrī un 2.oktobrī nekursēs šādi elektrovilcieni:

· Nr.6250 Rīga (plkst.19:07)-Ogre (19:51);

· Nr.6256 Rīga (plkst.21:18)-Lielvārde (22:23) un Nr.6260 Rīga (plkst.23:20)-Lielvārde (0:25);

· Nr.6253 Ogre (plkst.20:13)-Rīga (20:58);

· Nr.6257 Lielvārde (plkst.21:10)-Rīga (22:10) un Nr.6261 Lielvārde (plkst.22:13)-Rīga (23:14).

1. un 3.oktobrī vilciens Nr.6204 Rīga (plkst.5:30)-Lielvārde (6:31) būs atcelts iecirknī Rīga-Salaspils un kursēs tikai no Salaspils stacijas plkst.5:54 atbilstoši sarakstam maršrutā Salaspils-Lielvārde.

30.septembrī un 2.oktobrī dīzeļvilciens Nr.622 Rīga (plkst.20:52)-Krustpils (23:15) no Rīgas aties plkst.20:41, 10 - 11 minūtes agrāk kursēs arī no citām posma Rīga-Šķirotava stacijām un papildus pieturēs Gaismā (plkst.21:03), Rumbulā (21:06), Dārziņos (21:11) un Dolē (21:15). No Salaspils līdz Krustpils stacijai vilciens kursēs atbilstoši sarakstam.

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Agrāk uzņēmums Tirgus Rumbula nedēļas laikā spēja pārdot 150 automašīnas, taču tagad jau trīs pārdotas automašīnas nedēļā jau ir sasniegums. Tā laikrakstam Biznes&Baltija norāda uzņēmuma vadītājs Vladimirs Lugovskis.

Simtiem automašīnu, gaidot savus jaunos saimniekus, sāk rūsēt un strauji zaudēt savu vērtību.

Runājot par tirdzniecības apjomiem Tirgū Rumbula, V. Lugovskis norāda, ka tirdzniecība principā esot apstājusies. "Ja vēl pagājušā gada pēdējā ceturksnī vēl varēja cerēt nedēļas laikā pārdot 6 līdz 10 automašīnas, ka atradās stāvlaukumā, tad janvārī nedēļa ar trīs pārdotām automašīnām jau skaitās veiksmīga. Šāda situācija jau bija vērojama decembrī. Taču tad cilvēki naudu atlika svarīgākām lietām, dāvanu iegādei draugiem un radiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Tagad man liekas, ka daudzus pārņēmušas bailes krīzes seku priekšā. Šādā situācijā nemaz nav runa par dārgiem pirkumiem, jo cilvēkiem jau nemaz nav nekādas pārliecības par savu nākotni. Ar ilgām atceros tos laikus, kad pie mums nedēļā tika pārdotas ne mazāk kā 150 automašīnas," tā V. Lugovskis.

Industriālā nekustamā īpašuma (NĪ) attīstības un pārvaldības sabiedrība “Sirin Development” parakstījusi līgumu ar sūtījumu piegādes uzņēmumu “Venipak Latvia SIA” par 4100 m2 lielas noliktavas nomu loģistikas parkā “Rumbula”, Rīgā.

Pēc nomnieka ievākšanās parka “Rumbula” otrā noliktava ir simtprocentīgi aizņemta.

Loģistikas parks “Rumbula” atrodas 16,2 ha lielā teritorijā Rīgā, Daugavas labajā krastā, Maskavas ielā netālu no pilsētas centra. Projekts tiek īstenots trīs kārtās, šobrīd darbojas jau divas modernas un energoefektīvas A+ klases noliktavas – 22,54 tūkst. m2 un 32,7 tūkst. m2 platībā.

Nākamgad teritorijā taps trešā noliktava, tad loģistikas parka kopējā platība pārsniegs 80 tūkst. m2.

“Jau vairāk nekā 15 gadus attīstot un pārvaldot NĪ objektus Baltijas valstīs, esam ieguvuši lielu pieredzi, tāpēc klientiem varam nodrošināt kvalitatīvus risinājumus, kas atbilst viņu biznesa vajadzībām. Priecājamies, ka mūsu parku Rīgā ir izvēlējies starptautisks sūtījumu piegādes uzņēmums, kurš novērtējis rūpīgi izvēlēto objekta atrašanās vietu. Septembrī sākām “Rumbulas” parka trešo attīstības kārtu, kura pašreizējiem klientiem nodrošinās attīstības iespējas nākotnē, bet jaunajiem klientiem ļaus piedāvāt elastīgus risinājumus,” saka sabiedrības “Sirin Development” vadītājs Laurīns Kuzavs.

435 ha plašās Dārziņu apkaimes iespējas nav izmantotas – faktiski nav nekādas publiskas infrastruktūras, kas apkalpotu tur esošo dzīvojamo un dārziņu māju īpašniekus

Lai gan šāda situācija ir jau gadiem, tikai tagad galvaspilsētas pašvaldība atzīst – kaut kas jāmaina. Tiek plānots izstrādāt Dārziņu apkaimes publiskās infrastruktūras attīstības tematisko plānojumu ar mērķi attīstīt teritorijas publiskās infrastruktūras – meliorācijas sistēmas, transporta, pakalpojumu objektu, veselības aprūpes un izglītības iestāžu, inženiertīklu izvietojuma un publiskās ārtelpas – nodrošinājumu, tā radot priekšnoteikumus apkaimes līdzsvarotai sociāli ekonomiskai un telpiskai attīstībai nākotnē. Izstrādātajam tematiskajam plānojumam ir jākalpo par pamatu apkaimes attīstībai ilgtermiņā, tā risinājumus iestrādājot jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" šogad loģistikas centros Baltijas valstīs plāno investēt 120 miljonus eiro, sacīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums katru gadu savos objektos Baltijas valstīs investē 100-120 miljonus eiro, kas ir tradicionālais apjoms. "Šogad mēs plānojam investēt 120 miljonus eiro."

Tostarp Rīgā vai pie Rīgas šogad plānots nopirkt 200 000 kvadrātmetru zemes jeb 20 hektārus.

"Mēs katru gadu pērkam klāt zemi. Labs piemērs ir Rumbula. Mēs tur nopirkām gandrīz 20 hektārus zemes un trīs gadu laikā esam uzbūvējuši loģistikas kompleksu gandrīz 90 000 kvadrātmetru platībā. Mēs turpināsim būvēt Rumbulā, kā arī pie lidostas, vērtējam arī citas vietas," teica Kuzavs.

Šogad rudenī paredzēts pabeigt loģistikas centru pie lidostas 26 000 kvadrātmetru platībā, kur ieguldīti 15-16 miljoni eiro. Turpmāk pēc klienta pasūtījuma "Sirin Development" veidos noliktavas Dreiliņos pie IKEA un Latgales ielā.

Industriālā nekustamā īpašuma attīstītājs un pārvaldītājs "Sirin Development" plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas "Rīga", informē uzņēmumā.

Plānotā loģistikas parka platība būs 180 000 kvadrātmetru.

Uzņēmums aprīlī izsolē iegādājās 22 Rīgas pašvaldībai piederošus neapbūvētus zemesgabalus 39 hektāru platībā pie Starptautiskās lidostas "Rīga". Zemesgabalus par 5,679 miljoniem eiro iegādājies "Sirin Development" piederošais uzņēmums SIA "Cella investment 3".

"Sirin Development" vadītājs Laurīns Kuzavs informē, ka, attīstot šo objektu, uzņēmums apņēmies piesaistīt starptautiskus arhitektus un iekļaut vietējos uzņēmumus. Pēc šī projekta īstenošanas uzņēmumam būs loģistikas kompleksi abos Daugavas krastos.

"Sirin Development" šobrīd pabeidz loģistikas parka "Rumbula" pēdējo attīstības etapu, sākot trešā parka objekta celtniecību.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Viens no Virši-A tuvākās nākotnes mērķiem ir stiprināt klātbūtni Rīgā un Pierīgā

To intervijā atklāj degvielas tirgotāja Virši-A izpilddirektors Jānis Vība, kurš šajā krēslā sēdies pagājušā gada nogalē. Dienas Biznesam viņš stāsta par izaicinājumiem jaunajā amatā, atklāj kompānijas 2017. gada finanšu rezultātus un savu redzējumu par uzņēmuma attīstību.

Virši-A izpilddirektora amatā esat kopš 2017. gada novembra. Kādi ir izaicinājumi?

Nozare un arī organizācija ir ļoti dinamiska, tāpēc uzņēmumam ir jābūt nemitīgā attīstībā. Tiklīdz apstājies, būtībā jau sāc zaudēt. Viens no lielajiem izaicinājumiem ir uzturēt šo nemitīgo attīstības tempu, likt komandai sajust mērķi, uz kuru ejam, lai visi kopā strādātu kā tāds Šveices pulkstenis.

Internetveikalus “Senukai” un “1A” pārvaldošais uzņēmums “Kesko Senukai Digital” ir atklājis jaunu loģistikas centru Latvijā, loģistikas parkā “Rumbulā”, kas ļaus ātrāk piegādāt internetā iegādātās preces klientiem gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.

Visu diennakti strādājošajā jaunajā noliktavā Latvijā pašlaik strādā ap 100 darbinieku.

“Pandēmija ir ne tikai palielinājusi pieprasījumu pēc tiešsaistes tirdzniecības, bet arī mainījusi klientu vēlmes. Mūsdienās, pasūtot pirkumu internetā, klientiem ir svarīga ik minūte. Tāpēc esam atvēruši jaunu Baltijas valstu tirgus apkalpošanai paredzētu loģistikas centru Latvijā un investējuši risinājumos, kas ļaus intensīvāk organizēt pirkumu komplektēšanu un nodošanu sūtījumu piegādes dienestiem,” stāsta “Kesko Senukai Digital” loģistikas vadītājs Ķestutis Statulevičs.

Jaunā loģistikas centra vieta Latvijā ir izvēlēta, jo tā ir ģeogrāfiski ērta visu trīs Baltijas valstu apkalpošanai. Noliktava 5 700 kvadrātmetru platībā tiek nomāta Rīgas loģistikas parkā “Rumbula”.

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par 110 000 eiro piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu izmaksas saistībā ar 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem sagatavošanu.

2017. gada 19. maijā Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) gadskārtējā kongresa balsojumā tika nolemts, ka 2021. gadā pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Baltkrievijā (Minskā) un Latvijā (Rīgā). Čempionāta ietvaros Rīgā norisināsies grupu turnīrs un divas ceturtdaļfināla spēles.

Latvijas Hokeja federācija lūdza piešķirt papildus valsts budžeta līdzfinansējumu, lai kvalitatīvi sagatavotos čempionāta norisei. Ņemot vērā, ka ministrijas budžetā nav sporta pasākuma sagatavošanai nepieciešamais papildu finansējums, IZM lūdza finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis jautājums tika skatīts un atbalstīts arī Rīcības komitejas 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai sēdē, aicinot finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Turpinot jau aizsākto sadarbību, Luminor banka piešķīrusi 10,4 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu nekustamo īpašumu attīstītājam Sirin Development, A klases industriālajam parkam Rumbula.

Projekts tika īstenots vairākos posmos, un šobrīd ekspluatācijā ir nodots un jau pilnībā iznomāts ceturtais noliktavu komplekss 28 000 m2 platībā.

Sirin Development ir viens no lielākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Baltijā, kas 15 gadu laikā attīstījis nekustamos īpašumus vairāk nekā 600 tūkstošu kvadrātmetru platībā un šobrīd Latvijā un Lietuvā pārvalda nekustamos īpašumus 324 tūkstošu kvadrātmetru apmērā.

Uzņēmums nesen pabeidza ceturto A klases noliktavu kompleksu Rumbulas loģistikas parkā. Visu noliktavu būvniecībā izmantoti energoefektīvi materiāli un metodes, kā arī inovatīvi inženiertehniskie risinājumi, lai noliktavās radītu labus darba apstākļus un samazinātu komunālos maksājumus. Loģistikas parks atrodas Latvijas galveno autoceļu A4, A5, A6 un A7 tuvumā un ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas darbojas visā Baltijas teritorijā.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Vastint Latvia, noslēdzot līgumu ar SIA PK Serviss par nulles cikla darbiem, sāk pirmās kārtas būvniecības darbus dzīvojamo ēku kompleksam Lindenholma. Tajā pilsētai raksturīgās daudzdzīvokļu ēkas būs veidotas ar piepilsētas privātmājām raksturīgajiem elementiem.

Lindenholma atrodas vienā no Rīgas pierobežas rajoniem – Mārupē, kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas sešas ēkas, piedāvājot 209 dažādas konfigurācijas dzīvokļus, kas topošajiem iemītniekiem tiks piedāvāti ar pilnu apdari vairākos dizaina stilos. Projektā paredzētas plašas privātās ārtelpas ar terasēm vai balkoniem katram dzīvoklim. Tiks iekārtots arī plašs iekšpagalms tikai kājāmgājējiem.

Kopumā Lindenholmā būs vairāk nekā 650 dzīvokļi un daudzstāvu autostāvvieta. «Dzīvokļu pārdošanas procesu Vastint Latvia sāks pēc ēku nodošanas ekspluatācijā. Tas ļaus jaunajiem īpašniekiem klātienē aplūkot un iejusties sevis izvēlētajā dzīvoklī,» nākamos soļus komentē Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors.

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs UAB “Sirin Development” ir parakstījis līgumu par 12 000 kvadrātmetru lielas noliktavas nomu ar UAB “Kesko Senukai”.

Uzņēmums no “Sirin Development” nomās noliktavas ar kopējo platību 20 000 m2 loģistikas parkā “Rumbula”, Maskavas ielā, Rīgā.

“Atrašanās vieta, tuvumā esošā lidosta un osta, kā arī pilsētas centrs tikai palielina pieprasījumu pēc šī loģistikas parka. Tuvākajā nākotnē plānojam vēl vienu šī parka attīstības posmu un jau nākamgad varēsim piedāvāt tirgū modernas A+ klases noliktavas 28 000 kvadrātmetru platībā,” saka “Sirin Development” izpilddirektors Laurins Kuzavas

Kā stāsta “Kesko Senukai Digital” operāciju vadītājs Ķēstutis Statulevičs (Kęstutis Statulevičius), šis loģistikas centrs tika izraudzīts, jo tas atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, lai apkalpotu visas trīs Baltijas valstis. Jaunā atrašanās vieta ļauj uzņēmumam apstrādāt gandrīz divreiz vairāk pasūtījumu nekā iepriekš.

Starptautisko pakalpojumu piegādes kompānija “Venipak” izveidojusi vēl vienu paku piegādes termināli Pierīgā, lai tādējādi nodrošinātu ātrāku paku saņemšanu klientiem.

Pašreiz viens šāds terminālis darbojas Mārupē, kurā darbu no šā gada oktobra nodrošinās jauna šķirošanas līnija ar investīcijām 1,5 miljonu eiro apjomā, bet jaunais terminālis atrodas Rumbulā.

Līdz šim paku piegāde Rīgā tika organizēta no Mārupes, taču sastrēgumi galvaspilsētā, kas bieži veidojas uz tiltiem, būtiski apgrūtināja sūtījumu savlaicīgu piegādi. Lai to risinātu, tika pieņemts lēmums izveidot papildu paku piegādes termināli otrpus Daugavai, Rumbulā, tādējādi risinot problēmu.

“Konkurence šajā nozarē ir ļoti liela, tāpēc ir svarīgi lietot inovatīvas problēmu risināšanas metodes un mainīt standarta procesus, lai nodrošinātu klientiem augstākās kvalitātes servisu, kur piegādes laikā ātrums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem,” saka “Venipak” izpilddirektors Darius Zailskas.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Ja ASV amatpersonas piekristu devalvēt dolāru, tad izeja no krīzes sāktos jau tūlīt pat, uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, Kolumbijas universitātes profesors Edmunds Felps, atsaucoties uz interviju Delovoj Peterburg, raksta rus.db.lv.

Investīcijas biznesā pašlaik visur samazinās. Kādēļ tas notiek un kur paliek nauda?

ASV monetāro iestāžu politikas dēļ hipotekārā kreditēšana ir kļuvusi par banku biznesa ienesīgāko sektoru. Un kopš tā laika, neskatoties uz krīzi, tas ir bijis ienesīgākais sektors. Tas ir novedis pie tā, ka riska kapitāla apjomi samazinās.

Noteikti nepieciešams atgriezties pie banku sistēmas tās tradicionālajā izpratnē. Bankām jāstrādā nevis ar patērētājiem, bet ar biznesu. Bankām jākreditē biznesa projekti.

Šim mērķim nepieciešams restrukturizēt banku sistēmu un izveidot jaunas bankas, tāpēc būs daudz darba. Vieglās naudas ieplūdes rezultātā bankas ir zaudējušas iemaņas darbā ar biznesa projektiem, nav arī ekspertīzes sistēmas.

Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

Lielbritānijas laikraksts The Guardian publicējis 25 cilvēku sarakstu, kas pēc viņu domām ir vainīgi finanšu krīzē.

Laikraksts uzsver, ka šī krīze nav dabas parādība, bet gan cilvēku radīta katastrofa. Kā galveno vaininieku finanšu krīzē un, kā pirmo šajā sarakstā, The Guardian ierindojis ASV Federālās rezervju sistēmas bijušo vadītāju Alanu Grīnspenu (Alan Greenspan). Laikraksts uzskata, ka viņš ir atbildīgs pie tā, ka ļāvis augt hipotekārajam burbulim.

Pēc viņa laikraksts nosauc vairākus politiķus, kuri vainojami krīzē. Starp viņiem ir bijušie ASV prezidenti Bils Klintons (Bill Clinton) un Džordžs Bušs (George Bush), kā arī Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns (Gordon Brown) un ASV senators Fils Grams (Phil Gramm).

Latvijas valdības nespēja efektīvi strādāt valsts ekonomikas augšupejas laikā, kad būtu bijis jārūpējas par uzkrājumiem krīzes brīdim – to kā Latvijas platāko soli ceļā uz purvu min Somijas lielākais laikraksts Helsingin Sanomat.

Līdztekus aizrādījumam par uzkrājumu neveidošanu treknajos gados Helsingin Sanomat vairākkārt uzsver, ka Latvijas valdība nevienā brīdī ekonomikas pārkaršanu nav atvēsinājusi ar stingrāku finanšu politiku, turklāt paši dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem.

Kā vēl vienu no iemesliem, kāpēc Baltijas ekonomikas zvaigzne Latvija krīt viszemāk, raksta autors min ziemeļvalstu investoru dāsni piedāvātos aizņēmumus latviešu uzņēmējiem un privātpersonām pēc 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO, un bankas cīnījās par vietu tirgū.

Latvieši maksā dārgu cenu par ekonomikas brīnumu, jo dzīvojuši uz parāda. Ekonomikas augšupeja atsitās kā pret sienu, kad pasaules ekonomikas krīzes situācijā ārvalstu investori kļuva uzmanīgāki, ziņo Somijas lielākais laikraksts.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Japānas ekonomika pasaules krīzē ir izrādījusies daudz ievainojamāka nekā tās galvenās sāncenses ASV, Eiropas lielvalstis un Ķīna, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Krasais pasaules otrās lielākās ekonomikas kritums pagājušā gada beigās liecina, ka šajā ceturksnī tā var sarukt par 20% gada izteiksmē. Šādu prognozi izteikuši Japānas valdības ekonomisko un sociālo pētījumu institūta eksperti, vēstī aģentūra Bloomberg. Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājās par 12.7%. Institūta prognoze šim gadam balstās uz Japānas Tirdzniecības ministrijas datiem, saskaņā ar kuriem ražošanas apjoms šā gada janvārī valstī ir sarucis par 9.1%, bet šā mēneša pirmajās divās nedēļās —par gandrīz 5%.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.