Vadoties pēc seno laivu Coracle (ang.val.) piemēra, mazo upju entuziasts Jānis Briška no stikla šķiedras radījis pats savas laivas - «Rupučus», tādējādi aizpildot tukšumu tirgū starp gumijas zābakiem un kanoe laivām.

J. Briška no bērnības ir mīlējis atrasties uz ūdens un sevišķi mīļa viņam kļuvusi Vitrupe, kur pats kopā ar ģimeni pavada vasaras. Lai gan aizraujoša, upe ir arī šaura un vasarās aizaug, kļūstot grūti izbraucama laivām. Nevēlēdamies atteikties no komforta, ko sniedz atrašanās laivā, J. Briška raudzījās pēc risinājuma. Pirms četriem gadiem nejauši uzzinājis par vēsturiskajām Coracle laivām, kuras reiz izgatavotas no ādām un darvotiem audekliem un šodien to modernā versija arī ieraugāma dažviet pasaulē, meistaram radās doma pašam tādu izveidot.

J.Briška jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojas ar stiklaplasta izstrādājumu izgatavošanu, ir arī strādājis laivu izgatavošanas uzņēmumā. Saņēmis atbalstu ieceres īstenošanai no esošās darba vietas komandas, J.Briška «Rupučus» sāka izgatavot uzņēmuma darbnīcā, arī iespēja iegādāties materiālus uzreiz bija ērti pieejama.

"Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji attīstās tūrisms un atpūtas bizness pie ūdens, kā arī ir pieaugusi aktīvās atpūtas un ūdens transporta līdzekļu - laivu, kuteru un jahtu popularitāte. Cilvēki ir gatavi arvien vairāk naudas atvēlēt savai atpūtai un brīvā laika pavadīšanai," stāsta Laivu Centrs vadītājs Andis Kivkucāns.

Ūdens transporta tirgotājs Laivu Centrs (SIA Ūdens sporta preces) apgrozījums pērn sasniedzis nepilnus 4 miljonus latu, kas ir par 2,4 reizēm vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa pieaugusi 4,6 reizes.

Līdz šim šogad pārdotas 11 Sealine motorjahtas, kuru cenas svārstās robežās no 250 000 līdz 700 000 eiro, un 10 MasterCraft un Sea Ray motorlaivas. Salīdzinoši pērn uzņēmums pārdeva 9 motorjahtas. Laivu centrs tirdzniecības menedžeris Jānis Boks Db.lv pastāstīja, ka pieprasījums pēc motorlaivām un motorjahtām ik gadu pieaug.

Kvēlākie un ekstrēmākie ūdens tūrisma baudītāji jau interesējas par iespēju iznomāt laivas, lai dotos savā šā gada pirmajā braucienā pa upi, lai gan upēs ledus joprojām nav izgājis.

Laivu iznomātāji akcentē, ka šobrīd doties braucienā ar laivu pa upēm ir bīstami, aicinot kvēlākos ūdens tūrisma baudītājus tomēr vēl pagaidīt.

Pirmos laivu braucējus jau piedzīvojusi Amatas upe, lai arī šajā upē ledus vēl nav izgājis. Kā informēja Amatas novada Tūrisma informācijas centrā, laivošana Amatas upē patlaban vēl ir bīstama, jo ledus nav izgājis no visas upes. No ledus brīvs patlaban ir posms no Melturu tilta līdz Kārļu zivjaudzētavai. Tomēr neskatoties uz to, aizvadītajās brīvdienās jau ir bijuši cilvēki, kuri ar laivām devušies braucienā pa upi.

Par iespēju iznomāt laivas cilvēki interesējušies arī Campo laivu nomā, taču tur pagaidām laivu nomu nepiedāvā, jo laikapstākļi nav atbilstoši braukšanai ar laivu. Laivu nomā stāstīja, ka interese no cilvēku puses ir, taču viņi vēl neiesaka sēsties laivās, jo ārā vēl ir ziema.

Jelgavā jau devīto reizi 29.augustā notiks Vispārējie Latviešu piena, maizes un medus svētki un piena paku laivu regate, kur laivas atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību, piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem.

Svētku ietvaros jau septīto gadu notiks RASA Piena Paku Laivu regate, kas piedāvā iespēju katram piena lietotājam uzsākt kapteiņa, matroža vai laivu būvētāja karjeru, demonstrējot savu prasmi.

Laivas izgatavot un piedalīties regatē var ikviens interesents - gan privātpersonas, gan uzņēmumi un organizācijas. Laivas ir atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību (piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem). Dažāda veida motoru, saspiesta gaisa vai citu enerģijas avotu izmantošana nav atļauta.

Laivu galvenais būvmateriāls ir tukšas piena pakas (tukša, aizlīmēta 1 litra piena paka uz ūdens notur ap 700 gramiem svara). Jau trešo gadu regates dalībniekiem laivu būvniecībā talkā nāk AS Rīgas piena kombināts, kas komandām nodrošina galveno izejmateriālu – piena pakas. Šogad kopumā laivu būvniecībā tiks izmantots ap 30 000 piena paku.

"Riga Kayaking" komanda cer, ka ar laiku šī platforma atpūtas ūdens transporta cienītājiem būs tikpat zināma kā "Bolt" un "Uber", lai pārvietotos pilsētā.

"Riga Kayaking" piedāvā platformu "rigakayaking.com", kas apvieno laivu īpašniekus un piedāvā maršrutus, pa kuriem bez gida rīdzinieki un tūristi var iepazīt Rīgu, izmantojot laivas. "Esam radījuši platformu, kur katrs, kurš vien vēlas, Rīgā var ātri tikt pie laivas, izvēlēties maršrutu, kas sakārtoti pēc grūtības pakāpes un garuma, un uzreiz doties izbraucienā. Mūsu misija ir noņemt visus ierobežojumus, lai nokļūtu līdz laivai - neziņu par cenu, maršrutu, drošības jautājumiem, lai kļūtu par ūdens atpūtas transporta "Bolt" vai "Uber"," stāsta "Riga Kayaking" līdzdibinātājs Matijs Babris, kurš šo ideju attīsta kopā ar Andru Martu Babri un Emīlu Krauci.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

«Lielāko klientu īpatsvaru veido tieši vietējie iedzīvotāji, nevis ārvalstu viesi. Vidējais klients ir maksātspējīga latviešu ģimene – mūsu cenas veido un nosaka arī mūsu klientūru,» par laivu iznomāšanas biznesu stāsta karlsonalaivas.lv īpašnieks Kārlis Mošenkovs.

«Sākumā startējām ar zemām iepazīšanās cenām, taču tad pie mums brauca ļoti dažāda publika, arī tāda, kas nebija visai pieklājīga un bojāja inventāru. Tagad viss ir mainījies par 180 grādiem – ir mazāk klientu, bet netiek bojāts inventārs, netiek traucēta citu cilvēku atpūta,» viņš stāsta.

Pēdējos gados pieaugot to cilvēku skaits, kuri vēlas atpūsties uz ūdeņiem, gadu no gada gribētāju paliek aizvien vairāk. «Katru vasaru ir vismaz divas vai trīs nedēļas nogales, kad Latvijā tiek iznomātas pilnīgi visas laivas. Gadās situācijas, kad klienti ir, bet laivu pietrūkst – jāsaka, ka tādās situācijās esmu gatavs braukt uz laivu bāzi un pirkt klāt jaunu laivu, lai klients varētu baudīt kāroto atpūtu,» skaidro K. Mošenkovs.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Pašvaldības aģentūra Mežaparks Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir iesniegusi prasību par nomas līguma laušanu ar SIA Ķīšezera osta un par līguma ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā, informēja Rīgas pašvaldības aģentūras Mežaparks kultūras projektu vadītāja Iveta Ārgale.

Līgums par laivu bāzes nomu starp toreizējo kultūras un atpūtas parka Mežaparks pārvaldītāju - Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju AS Mežaparks un SIA Ķīšezera osta tika noslēgts 2000.gada 24.oktobrī. Tas paredzēja nodot SIA Ķīšezera osta lietošanā Rīgas pašvaldībai piederošu zemes gabalu Pāvu ielā.

Pārskatot visus ar Mežaparku saistītos reiz noslēgtos līgumus un to izpildi, Rīgas pašvaldības aģentūra Mežaparks, kas šobrīd ir kultūras un atpūtas parka Mežaparks pārvaldītājs, konstatēja, ka laivu bāze uzņēmumam SIA Ķīšezera osta faktiski nodota lietošanā bez maksas.

Minētais līgums paredzēja nomas maksu 4200 latu gadā, taču saskaņā ar līguma 3.8.punktu nomnieka pienākums maksāt nomas maksu ir tikai pēc laivu bāzes nodošanas ekspluatācijā, tādejādi līgums paredz līguma izpildes atliekošu termiņu. Ņemot vērā, ka līgumā nav noteikts precīzs termiņš laivu bāzes nodošanai ekspluatācijā un līdz šim brīdim laivu bāze nav nodota ekspluatācijā, nav iestājies nomas maksas maksāšanas pienākums un tas var neiestāties visā līguma darbības laikā, respektīvi – nekad.

Ar mērķi Rīgas brīvostu attīstīt par "gudrās" loģistikas centru ar augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un ražotnēm, tajā tiek pulcēti uzņēmumi, kas pasūtītājus visā pasaulē nodrošina ar augstas pievienotās vērības un augsto tehnoloģiju produktiem.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir SIA “Anytec Productions”, kas ostas teritorijā, Bolderājā, ražo pasaulē pieprasītas, premium klases alumīnija laivas. Uzņēmuma cehos katru gadu tiek saražots ap 250 laivu vienību. Lielākais noieta tirgus - Zviedrija un Skandināvijas valstis, bet Rīgā ražotās laivas var sastapt arī Panamā, Taizemē un citās valstīs. Pēdējos gados aizvien vairāk laivu tiek eksportēts uz Krieviju.

SIA “Anytec Productions” ražotnē top vairāku zīmolu laivas, taču galvenais uzsvars ir likts uz “Anytec” zīmola kuteriem. Lielākie un ekskluzīvākie modeļi ir 12 metrus gari un aprīkoti ar četriem 400 z/s motoriem. “Kvalitātes un veiktspējas ziņā šīs laivas var salīdzināt ar ekskluzīviem auto. Uzņēmuma “Anytec” mērķis ir tiekties uz pasaulē labāko alumīnija laivu ražošanu, ” saka SIA “Anytec Productions” ražošanas vadītājs Edmunds Krastiņš.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.

Liepājnieks Uldis Atmats izstādē Boot Diseldorfā saņēmis piedāvājumu piedalīties starptautiskās sacensībās ar paša konstruēto priekšpiedziņas ūdens motosporta laivu Laurita.

«Doma ir aizbraukt līdz Anglijai, lai mēģinātu «nokaut» pasaules rekordu,» vienkārši stāsta pirmās priekšpiedziņas sacīkšu laivas konstruktors. Uzaicinājumu izteikusi Lielbritānijas ūdens motosporta federācija, kas nodarbojas ar sacensību rīkošanu. Savukārt Liepājā esot vairāki augstas klases sportisti, kas spētu laivu vadīt, DB stāsta SIA Nacri tehniskais direktors U. Atmats. Tikko sāksies laivu sezona, Laurita tikšot nolaista ūdenī, testēta, lai novērstu iespējamos defektus, un rudenī, iespējams, notiks mēģinājums labot pasaules ātrumrekordu šajā laivu klasē.

Sestdien, 2007. gada 25. augustā visas dienas garumā Jelgavā ikviens pilsētnieks un Jelgavas viesis varēja baudīt Piena, maizes un medus svētku garšu, uzstādot svētku rekordu apmeklētāju skaita ziņā! Kopējais apmeklējums ~ 25 000.

VII Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki norisinājās siera zīmē, tāpēc daudzas izdarības, konkursi un aktivitātes bija tiešā saistībā ar sieru.

Svētki nodrošināja vērienīgas un aizraujošas izklaides, brīvā laika pavadīšanas programmu. Piena, maizes un medus svētki ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī izglītojošs pasākums. Būtiski, ka atšķirībā no citiem svētkiem Latvijā, šajos svētkos netiek tirgoti nekādi alkoholiskie dzērieni!

Svētkiem, kurus piedāvāja Jelgavas Dome un pašvaldības aģentūra "Kultūra" sadarbībā ar biedrību "Mārketinga padome", dota devīze: Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!

Savukārt pateicoties Jelgavas pašvaldībai un svētku atbalstītājiem ieejas maksa svētkos bija tik vien kā - Mežonīgi laba ēstgriba.

Biznesa portālam DB.lv šajās brīvdienās bija lieliska iespēja iepazīt un izmēģināt ūdenstūrisma iespējas Kurzemē.

Svētdien aplūkojām Kuldīgu, iztīrīto Rīvas upi, pa to laivojot ar kanoe, kā arī izmēģinājām Latvijā vēl mazpazīstamo Longe Cote jeb jūras staigāšanu. Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Laivu braucienu, kā arī Longe Cote organizēja laivu operators Sofijas laivas. Jūras staigāšana notika pie atpūtas centra Imantas - Kurzemes piekrastē, pie Jūrkalnes stāvkrasta. Īsumā raksturojot jūras staigāšanu: cilvēki tiek ieģērbti hidrotērpos, katram iedots pa vienam airim un visi dodas jūrā, lai ideālā gadījumā skaistā līnijā, iegremdējoties ūdenī līdz aptuveni krūšu zonai, dotos gar jūras krastu, airi izmantojot balansēšanai un roku treniņam. Tā kā svētdien viļņi jūrā bija diezgan palieli, skaistā līnija lielākoties izpalika, jo dažbrīd no izskalošanas krastā glāba vien zemē iedurts airis. Longe Cote varētu dēvēt par ūdens aerobikas paveidu, jo slodze ir ievērojama. Ārzemēs šādā veidā ierasts noiet vairākus kilometrus.

Laivu nomās pieprasījums pēc laivām ir milzīgs, atzina portāla db.lv aptaujātie kompāniju pārstāvji.

«Pašreiz pieprasījums pēc laivu nomas ir maksimālā līmenī, un tuvākajām brīvdienām viss piedāvātais laivu skaits ir rezervēts. Tāpat rezervācijas turpinās, un patlaban ir aizrunātas laivas līdz pat maija sākumam,» pastāstīja laivu nomas Campo īpašnieks Agris Pētersons. Viņš norādīja, ka, skatoties uz situāciju iepriekšējos gados, paredzams, ka pieprasījums turpinās saglabāties augstā līmenī līdz pat Jāņiem.

Arī laivu nomas uzņēmuma Mežmalas pārstāvis Oskars Petrovs atzina, ka patlaban lielākais pieprasījums ir pēc izbraucieniem Amatā. «Telefons, lai rezervētu braucienu, zvana ik pēc 2 minūtēm,» viņš uzsvēra. Starp pieprasītākajiem patlaban ir arī braucieni pa Braslu un Ogres upi.

Autentiski būvētas, senatnīgas kuršu laivas jau pirmajā sezonā Pāvilostā iemantojušas tūristu atzinību.

Ideja pieder biedrībai Pāvilostas laivas, kas izpētījusi vēsturiskās koka laivu būves tradīcijas un turpina pētīt jau gatavo laivu «uzvedību» ūdenī, lai pilnveidotu būvniecības tehnoloģiju. Laivu būvi, saņemot ES LAD fondu atbalstu, finansējusi SIA Vēju paradīze, kas organizē arī laivošanu tūristiem. Vēl sadarbības partneru kopā ietilpst SIA Steķis, kas apsaimnieko jahtu piestātni. «Mūsu mērķis ir dalīties zināšanās un pieredzē ar ikvienu, kurš vēlas paša priekam vai komercnolūkos būvēt vēsturiskas laivas,» apgalvo biedrības Pāvilostas laivas valdes loceklis Ģirts Vagotiņš-Vagulis.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītājā nedēļā Baltijas fondu indeksi uzrādīja dažādu dinamiku. Indekss OMX Riga samazinājās par 0.49%, ko izraisīja Olainfarm, SAF Tehnika, Latvijas Kuģniecība un Latvijas Gāze kotējumu kritums. Nedēļas laikā Olainfarm akcijas kļuva par 5.26% lētākas uzņēmuma vājo pārskatu dēļ. Farmaceitiskā uzņēmuma peļņa pirmajā pusgadā samazinājās par 735 tūkst. latu augstu mārketinga izdevumu dēļ. Lielāko daļu Rīgas Fondu biržas apgrozījuma veidoja darījumi ar Latvijas Kuģniecība akcijām. Aizvadītajā nedēļā kompānija atskaitījās par pirmo pusgadu, uzrādot peļņas samazināšanos par 34% salīdzinājumā ar pagājušā gada analoģisko periodu. Neskatoties uz to Latvijas kuģniecība akciju kotējumi uzrādīja nelielu samazināšanos. Tirgum lika vilties arī Latvijas Gāze peļņa, kas salīdzinājumā ar pirmo pusgadu samazinājās par 90%.

Ventspilī nodota ekspluatācijā rekonstruētā airēšanas bāze Dampeļi. Projekta ietvaros rekonstruēts laivu angārs un uzbūvēta jaunā servisa ēka.

Darbu pasūtītājs ir Olimpiskais centrs Ventspils, būvniecību no 2012. gada 14. marta līdz 2013. gada 21. janvārim veica SIA Pilsbūve, kas iepirkumā uzvarēja ar piedāvāto līgumcenu 527,8 tūkstoši latu. Savukārt tehnisko projektu par 14,5 tūkst.Ls izstrādāja SIA Rietumu projekti, liecina IUB informācija. Vēl par vairāk nekā 16 tūkstošiem latu iepirktas mēbeles un inventārs.

Db.lv rakstīja, ka līdzšinējās airēšanas bāzes ēkas ekspluatācijā nodotas 1962. gadā, tagad tā ir kļuvusi par mūsdienu standartiem atbilstošu sporta kompleksu. Bāzē regulāri trenējas 70 sportisti, pazīstamākie sportisti, kas izauguši Dampeļos ir Vilnis Baltiņš, Andris Tučs, Andrejs Prokopenko, Jeļena Rimare, informē OC ventspils.

Unikālās laivu stūres izgudrotājs lolo jaunu projektu enerģētikas jomā.

Otrais populārākais rezultāts, ja meklēšanas sistēmā Google ierakstīt angliski vārdu salikumu «stūre buru laivām», būs saite uz mājaslapu dotan.com. Dotan stūre ir Latvijas sportista un inženiera Leonīda Čerņina izgudrojums. Par tās izcilajām tehnisajkām īpašībām runā gan pašu burātāju atzinība (pārdoti jau tūkstošiem stūru visā pasaulē), gan konkurentu centieni Latvijas ražojumu nomelnot, savukārt dokumentāls Dotan stūres unikalitātes apliecinājums ir diploms par gada labāko produktu, kas L. Čerņinam tika piešķirts Amsterdamas jūrniecības aprīkojuma izstādē. Tagad uzņēmējs gatavojas tirgū startēt ar jaunu produktu – vēja ģeneratoriem.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas finanšu tirgus apskats.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Lietuva

Viļņas fondu tirgus arī noslēdza nedēļu zemāk par iepriekšējās nedēļas līmeņiem. Līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā visaktīvāk tika tirgotas Lifosa akcijas, kuru cena samazinājās vēl par 11%. Rezultātā, no virsotnes, kas tika sasniegta 10. jūlijā, minerālmēslu ražotāja vērtspapīru cena samazinājās par vairāk nekā 30%. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Lifosa izsniegs mātes uzņēmumam «EvroHim» kredītu par summu $140 miljn. Aizvadītajā nedēļā, pēc jūlija atskaišu publicēšanas, ievērojamu kāpumu par 9.6% uzrādīja Klaipėdos nafta akciju kotējumu. Pozitīvu dinamiku uzrādīja banku sektora vērtspapīri. Ukio bankas akciju cena pieauga par 3% pēc labu peļņas rezultātu publicēšanas par šā gada pirmajiem 7 mēnešiem. Siauliu bankas akciju kotējumi arī pieauga par 1.1%.

Uzņēmumu Google un Microsoft ceturkšņa pārskati pievīla investoru cerības un izraisīja ievērojamu kompāniju akciju kotējumu samazināšanos, turklāt vājie rādītāji norāda uz to, ka ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ASV sāk negatīvi ietekmēt IT kompāniju produkcijas patēriņu. Šādi secinājumi izdarīti analizējot finanšu tirgus apskatu laika posmā no 14. jūlija līdz 21. jūlijam.

Baltijas akciju tirgus:

Latvija

Baltijas fondu indeksi turpināja samazināties arī aizvadītajā nedēļā. Vismazāko kritumu uzradīja Rīgas Fondu biržas indekss. Mērenu kāpumu demonstrēja Olainfarm un Ventspils Nafta vērtspapīri. Tajā pašā laikā investori aktīvi tirgoja Liepājas Metalurgs akcijas, kuru cena nedēļas laikā samazinājās gandrīz par 18%.

Lietuva

Viļņas fondu biržā tika novērota vēl lielāka akciju cenu samazināšanās. Par 11.37% samazinājās Agrowill group akciju cenas, kļūstot par krišanās līderiem Lietuvas emitentu vidū. Aizvadītajā nedēļā tika publicētas ziņas par kompāniju, tai skaitā arī jaunu akciju emitēšanu ar nominālo vērtību LTL 1.00 (EUR 0.29). Dažādi nedēļu noslēdza arī bankas sektora akcijas. Ja Ukio Banka akciju cenas pieauga par 1.1%, tad Siaulių bankas vērtspapīru cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

Šodien Ogres novada pašvaldības domes Tautsaimniecības komitejas sēdē tika izskatīts jautājums par metu konkursa “Laivu piestātnes attīstības priekšlikumi” žūrijas komisijas nolikumu apstiprināšanu un metu konkursa žūrijas komisijas sastāva ievēlēšanu, informē Ogres novada dome.

Ogres novada pašvaldības nekustamais īpašums Rīgas ielā 45, Ogrē, atrodas pie A6 autoceļa Rīga – Daugavpils, Daugavas krastā – pie robežas ar Ikšķiles novadu. Ēka padomju laikā bija Ogres trikotāžas kombināta sūkņu stacija. Pašvaldības pārstāvji skaidro, ka vieta ir uzskatāma kā Ogres vārti, jo tā ir pirmā ēka, ko redz autoceļa izmantotāji un Ogres viesi, kā arī iedzīvotāji. Pašlaik ēka vieš degradētas teritorijas iespaidu un zināmā mērā atgādina par Ogri kā industriālu pilsētu. Tajā pašā laikā ar vietas palīdzību ir iespējas popularizēt Ogri, skaidro domes pārstāvji.

Pašvaldībā 2018.gada 14.decembrī tika saņemts biedrības "Ūdensmalu attīstībai" iesniegums, kurā norādīts, ka "Publisko un privāto partnerattiecību biedrība "Zied zeme” projektā "Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība" ("DaugavAbasMalas”) ekspedīcijas laikā Ogres un Ikšķiles novados tika ievērota vieta ar attīstības potenciālu, tai skaitā Rīgas HES ūdenskrātuves Ogres aizsargdambis. Teritorija ir iecienīta vietējo iedzīvotāju un tūristu pastaigu vieta, kuru bieži izmanto arī velobraucēji, makšķernieki, skrituļslidotāji, skrējēji, kā arī citi aktīvās atpūtas cienītāji.

Laivošanai latvijai iecienītākās upes šovasar bijušas Gauja, Salaca, Abava, Pededze un Venta, liecina laivošanas akcijas Upes oga rezultāti.

Šā gada vasarā Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Riverways ietvaros tika uzsākta akcija Upes oga, kuras mērķis bija aicināt iedzīvotājus pavadīt brīvo laiku pie upēm, ezeriem un jūras krastā, aģentūru BNS informēja akcijas organizatori. Viens no akcijas mērķiem bija arī aicināt latviešus laivot Igaunijā, bet igauņus - Latvijā.

Akcija norisinājās no 15.jūlija līdz 15.novembrim, kuras laikā ikviens tika aicināts braukt ar laivu un reģistrēt vienu braucienu Latvijā un vienu - Igaunijā. Akcijas laikā visvairāk dalībnieku reģistrējuši braucienus pa Latvijā iecienītākajām upēm - Gauju, Salacu, Abavu, Pededzi un Ventu, tajā pašā laikā bija reģistrēti laivojumi pa mazāk zināmām upēm – Tebru, Roju, Durbi un Misu.