Vadoties pēc seno laivu Coracle (ang.val.) piemēra, mazo upju entuziasts Jānis Briška no stikla šķiedras radījis pats savas laivas - «Rupučus», tādējādi aizpildot tukšumu tirgū starp gumijas zābakiem un kanoe laivām.

J. Briška no bērnības ir mīlējis atrasties uz ūdens un sevišķi mīļa viņam kļuvusi Vitrupe, kur pats kopā ar ģimeni pavada vasaras. Lai gan aizraujoša, upe ir arī šaura un vasarās aizaug, kļūstot grūti izbraucama laivām. Nevēlēdamies atteikties no komforta, ko sniedz atrašanās laivā, J. Briška raudzījās pēc risinājuma. Pirms četriem gadiem nejauši uzzinājis par vēsturiskajām Coracle laivām, kuras reiz izgatavotas no ādām un darvotiem audekliem un šodien to modernā versija arī ieraugāma dažviet pasaulē, meistaram radās doma pašam tādu izveidot.

J.Briška jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojas ar stiklaplasta izstrādājumu izgatavošanu, ir arī strādājis laivu izgatavošanas uzņēmumā. Saņēmis atbalstu ieceres īstenošanai no esošās darba vietas komandas, J.Briška «Rupučus» sāka izgatavot uzņēmuma darbnīcā, arī iespēja iegādāties materiālus uzreiz bija ērti pieejama.

Ūdens transporta tirgotājs Laivu Centrs (SIA "Ūdens sporta preces") apgrozījums pērn sasniedzis nepilnus 4 miljonus latu, kas ir par 2,4 reizēm vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet peļņa pieauga 4,6 reizes.

"Iepriekšējais gads bija zīmīgs ar to, ka būtiski palielinājās realizētās produkcijas apjoms un pieauga pieprasījums pēc uzņēmuma piedāvātās produkcijas. Galvenokārt tas ir saistīts ar to, ka pēdējo gadu laikā strauji attīstās tūrisms un atpūtas bizness pie ūdens, kā arī ir pieaugusi aktīvās atpūtas un ūdens transporta līdzekļu - laivu, kuteru un jahtu popularitāte. Cilvēki ir gatavi arvien vairāk naudas atvēlēt savai atpūtai un brīvā laika pavadīšanai," stāsta Laivu Centrs vadītājs Andis Kivkucāns.

Šogad Laivu Centrs ir ieguldījis papildus investīcijas uzņēmuma attīstībā ar mērķi paplašināt darbību un palielināt realizācijas apjomus, kā arī ir nodibināti kontakti ar jauniem piegādātājiem (Williams), tādējādi paplašinot arī produkcijas klāstu.

Kvēlākie un ekstrēmākie ūdens tūrisma baudītāji jau interesējas par iespēju iznomāt laivas, lai dotos savā šā gada pirmajā braucienā pa upi, lai gan upēs ledus joprojām nav izgājis.

Laivu iznomātāji akcentē, ka šobrīd doties braucienā ar laivu pa upēm ir bīstami, aicinot kvēlākos ūdens tūrisma baudītājus tomēr vēl pagaidīt.

Pirmos laivu braucējus jau piedzīvojusi Amatas upe, lai arī šajā upē ledus vēl nav izgājis. Kā informēja Amatas novada Tūrisma informācijas centrā, laivošana Amatas upē patlaban vēl ir bīstama, jo ledus nav izgājis no visas upes. No ledus brīvs patlaban ir posms no Melturu tilta līdz Kārļu zivjaudzētavai. Tomēr neskatoties uz to, aizvadītajās brīvdienās jau ir bijuši cilvēki, kuri ar laivām devušies braucienā pa upi.

Par iespēju iznomāt laivas cilvēki interesējušies arī Campo laivu nomā, taču tur pagaidām laivu nomu nepiedāvā, jo laikapstākļi nav atbilstoši braukšanai ar laivu. Laivu nomā stāstīja, ka interese no cilvēku puses ir, taču viņi vēl neiesaka sēsties laivās, jo ārā vēl ir ziema.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

"Riga Kayaking" komanda cer, ka ar laiku šī platforma atpūtas ūdens transporta cienītājiem būs tikpat zināma kā "Bolt" un "Uber", lai pārvietotos pilsētā.

"Riga Kayaking" piedāvā platformu "rigakayaking.com", kas apvieno laivu īpašniekus un piedāvā maršrutus, pa kuriem bez gida rīdzinieki un tūristi var iepazīt Rīgu, izmantojot laivas. "Esam radījuši platformu, kur katrs, kurš vien vēlas, Rīgā var ātri tikt pie laivas, izvēlēties maršrutu, kas sakārtoti pēc grūtības pakāpes un garuma, un uzreiz doties izbraucienā. Mūsu misija ir noņemt visus ierobežojumus, lai nokļūtu līdz laivai - neziņu par cenu, maršrutu, drošības jautājumiem, lai kļūtu par ūdens atpūtas transporta "Bolt" vai "Uber"," stāsta "Riga Kayaking" līdzdibinātājs Matijs Babris, kurš šo ideju attīsta kopā ar Andru Martu Babri un Emīlu Krauci.

«Lielāko klientu īpatsvaru veido tieši vietējie iedzīvotāji, nevis ārvalstu viesi. Vidējais klients ir maksātspējīga latviešu ģimene – mūsu cenas veido un nosaka arī mūsu klientūru,» par laivu iznomāšanas biznesu stāsta karlsonalaivas.lv īpašnieks Kārlis Mošenkovs.

«Sākumā startējām ar zemām iepazīšanās cenām, taču tad pie mums brauca ļoti dažāda publika, arī tāda, kas nebija visai pieklājīga un bojāja inventāru. Tagad viss ir mainījies par 180 grādiem – ir mazāk klientu, bet netiek bojāts inventārs, netiek traucēta citu cilvēku atpūta,» viņš stāsta.

Pēdējos gados pieaugot to cilvēku skaits, kuri vēlas atpūsties uz ūdeņiem, gadu no gada gribētāju paliek aizvien vairāk. «Katru vasaru ir vismaz divas vai trīs nedēļas nogales, kad Latvijā tiek iznomātas pilnīgi visas laivas. Gadās situācijas, kad klienti ir, bet laivu pietrūkst – jāsaka, ka tādās situācijās esmu gatavs braukt uz laivu bāzi un pirkt klāt jaunu laivu, lai klients varētu baudīt kāroto atpūtu,» skaidro K. Mošenkovs.

Jelgavā jau devīto reizi 29.augustā notiks Vispārējie Latviešu piena, maizes un medus svētki un piena paku laivu regate, kur laivas atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību, piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem.

Svētku ietvaros jau septīto gadu notiks RASA Piena Paku Laivu regate, kas piedāvā iespēju katram piena lietotājam uzsākt kapteiņa, matroža vai laivu būvētāja karjeru, demonstrējot savu prasmi.

Laivas izgatavot un piedalīties regatē var ikviens interesents - gan privātpersonas, gan uzņēmumi un organizācijas. Laivas ir atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību (piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem). Dažāda veida motoru, saspiesta gaisa vai citu enerģijas avotu izmantošana nav atļauta.

Laivu galvenais būvmateriāls ir tukšas piena pakas (tukša, aizlīmēta 1 litra piena paka uz ūdens notur ap 700 gramiem svara). Jau trešo gadu regates dalībniekiem laivu būvniecībā talkā nāk AS Rīgas piena kombināts, kas komandām nodrošina galveno izejmateriālu – piena pakas. Šogad kopumā laivu būvniecībā tiks izmantots ap 30 000 piena paku.

Ar mērķi Rīgas brīvostu attīstīt par "gudrās" loģistikas centru ar augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un ražotnēm, tajā tiek pulcēti uzņēmumi, kas pasūtītājus visā pasaulē nodrošina ar augstas pievienotās vērības un augsto tehnoloģiju produktiem.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir SIA “Anytec Productions”, kas ostas teritorijā, Bolderājā, ražo pasaulē pieprasītas, premium klases alumīnija laivas. Uzņēmuma cehos katru gadu tiek saražots ap 250 laivu vienību. Lielākais noieta tirgus - Zviedrija un Skandināvijas valstis, bet Rīgā ražotās laivas var sastapt arī Panamā, Taizemē un citās valstīs. Pēdējos gados aizvien vairāk laivu tiek eksportēts uz Krieviju.

SIA “Anytec Productions” ražotnē top vairāku zīmolu laivas, taču galvenais uzsvars ir likts uz “Anytec” zīmola kuteriem. Lielākie un ekskluzīvākie modeļi ir 12 metrus gari un aprīkoti ar četriem 400 z/s motoriem. “Kvalitātes un veiktspējas ziņā šīs laivas var salīdzināt ar ekskluzīviem auto. Uzņēmuma “Anytec” mērķis ir tiekties uz pasaulē labāko alumīnija laivu ražošanu, ” saka SIA “Anytec Productions” ražošanas vadītājs Edmunds Krastiņš.

Pašvaldības aģentūra Mežaparks Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir iesniegusi prasību par nomas līguma laušanu ar SIA Ķīšezera osta un par līguma ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā, informēja Rīgas pašvaldības aģentūras Mežaparks kultūras projektu vadītāja Iveta Ārgale.

Līgums par laivu bāzes nomu starp toreizējo kultūras un atpūtas parka Mežaparks pārvaldītāju - Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju AS Mežaparks un SIA Ķīšezera osta tika noslēgts 2000.gada 24.oktobrī. Tas paredzēja nodot SIA Ķīšezera osta lietošanā Rīgas pašvaldībai piederošu zemes gabalu Pāvu ielā.

Pārskatot visus ar Mežaparku saistītos reiz noslēgtos līgumus un to izpildi, Rīgas pašvaldības aģentūra Mežaparks, kas šobrīd ir kultūras un atpūtas parka Mežaparks pārvaldītājs, konstatēja, ka laivu bāze uzņēmumam SIA Ķīšezera osta faktiski nodota lietošanā bez maksas.

Minētais līgums paredzēja nomas maksu 4200 latu gadā, taču saskaņā ar līguma 3.8.punktu nomnieka pienākums maksāt nomas maksu ir tikai pēc laivu bāzes nodošanas ekspluatācijā, tādejādi līgums paredz līguma izpildes atliekošu termiņu. Ņemot vērā, ka līgumā nav noteikts precīzs termiņš laivu bāzes nodošanai ekspluatācijā un līdz šim brīdim laivu bāze nav nodota ekspluatācijā, nav iestājies nomas maksas maksāšanas pienākums un tas var neiestāties visā līguma darbības laikā, respektīvi – nekad.

72% iedzīvotāju katru mēnesi uzkrājumiem novirza tikai līdz 2% no saviem ikmēneša ienākumiem, liecina Hansabankas pētījums par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu. Savukārt ekspertu aprēķini liecina, ka, lai nodrošinātu ierasto dzīves līmeni vecumdienās, kā arī situācijai, ja pēkšņi būtiski mazinās ienākumi, uzkrājumiem būtu jāatvēl vismaz 5 līdz 10% no ikmēneša ienākumiem.

"Kā pozitīvu tendenci noteikti jāmin, ka uzkrājumu veikšana Latvijā arvien pieaug. Piemēram, Hansabankā privātpersonu noguldījumu kopējais apjoms ir pārsniedzis miljardu latu, kas ir labākais rādītājs nozarē. Strauji pieaug arī dalībnieku skaits pensiju 3.līmenī. Taču pētījums apliecina, ka kopējais uzkrājumu apjoms vēl ir nepietiekams, un sabiedrības izglītošana par šo svarīgo finanšu stabilitātes pamatu ir viens no prioritāriem uzdevumiem."

Tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem atvēl vairāk par 5% no saviem ikmēneša ienākumiem. Hansabankas pētījumā noskaidrots, ka 9% respondentu uzkrājumiem atvēl 3-5% no mēnešalgas, bet 13% novirza 6-10% no mēneša ienākumiem. Tikai 2% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem novirza vairāk par 20% ikmēneša ienākumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.

Biznesa portālam DB.lv šajās brīvdienās bija lieliska iespēja iepazīt un izmēģināt ūdenstūrisma iespējas Kurzemē.

Svētdien aplūkojām Kuldīgu, iztīrīto Rīvas upi, pa to laivojot ar kanoe, kā arī izmēģinājām Latvijā vēl mazpazīstamo Longe Cote jeb jūras staigāšanu. Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Laivu braucienu, kā arī Longe Cote organizēja laivu operators Sofijas laivas. Jūras staigāšana notika pie atpūtas centra Imantas - Kurzemes piekrastē, pie Jūrkalnes stāvkrasta. Īsumā raksturojot jūras staigāšanu: cilvēki tiek ieģērbti hidrotērpos, katram iedots pa vienam airim un visi dodas jūrā, lai ideālā gadījumā skaistā līnijā, iegremdējoties ūdenī līdz aptuveni krūšu zonai, dotos gar jūras krastu, airi izmantojot balansēšanai un roku treniņam. Tā kā svētdien viļņi jūrā bija diezgan palieli, skaistā līnija lielākoties izpalika, jo dažbrīd no izskalošanas krastā glāba vien zemē iedurts airis. Longe Cote varētu dēvēt par ūdens aerobikas paveidu, jo slodze ir ievērojama. Ārzemēs šādā veidā ierasts noiet vairākus kilometrus.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Sestdien, 2007. gada 25. augustā visas dienas garumā Jelgavā ikviens pilsētnieks un Jelgavas viesis varēja baudīt Piena, maizes un medus svētku garšu, uzstādot svētku rekordu apmeklētāju skaita ziņā! Kopējais apmeklējums ~ 25 000.

VII Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki norisinājās siera zīmē, tāpēc daudzas izdarības, konkursi un aktivitātes bija tiešā saistībā ar sieru.

Svētki nodrošināja vērienīgas un aizraujošas izklaides, brīvā laika pavadīšanas programmu. Piena, maizes un medus svētki ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī izglītojošs pasākums. Būtiski, ka atšķirībā no citiem svētkiem Latvijā, šajos svētkos netiek tirgoti nekādi alkoholiskie dzērieni!

Svētkiem, kurus piedāvāja Jelgavas Dome un pašvaldības aģentūra "Kultūra" sadarbībā ar biedrību "Mārketinga padome", dota devīze: Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!

Savukārt pateicoties Jelgavas pašvaldībai un svētku atbalstītājiem ieejas maksa svētkos bija tik vien kā - Mežonīgi laba ēstgriba.

Autentiski būvētas, senatnīgas kuršu laivas jau pirmajā sezonā Pāvilostā iemantojušas tūristu atzinību.

Ideja pieder biedrībai Pāvilostas laivas, kas izpētījusi vēsturiskās koka laivu būves tradīcijas un turpina pētīt jau gatavo laivu «uzvedību» ūdenī, lai pilnveidotu būvniecības tehnoloģiju. Laivu būvi, saņemot ES LAD fondu atbalstu, finansējusi SIA Vēju paradīze, kas organizē arī laivošanu tūristiem. Vēl sadarbības partneru kopā ietilpst SIA Steķis, kas apsaimnieko jahtu piestātni. «Mūsu mērķis ir dalīties zināšanās un pieredzē ar ikvienu, kurš vēlas paša priekam vai komercnolūkos būvēt vēsturiskas laivas,» apgalvo biedrības Pāvilostas laivas valdes loceklis Ģirts Vagotiņš-Vagulis.

Laivu nomās pieprasījums pēc laivām ir milzīgs, atzina portāla db.lv aptaujātie kompāniju pārstāvji.

«Pašreiz pieprasījums pēc laivu nomas ir maksimālā līmenī, un tuvākajām brīvdienām viss piedāvātais laivu skaits ir rezervēts. Tāpat rezervācijas turpinās, un patlaban ir aizrunātas laivas līdz pat maija sākumam,» pastāstīja laivu nomas Campo īpašnieks Agris Pētersons. Viņš norādīja, ka, skatoties uz situāciju iepriekšējos gados, paredzams, ka pieprasījums turpinās saglabāties augstā līmenī līdz pat Jāņiem.

Arī laivu nomas uzņēmuma Mežmalas pārstāvis Oskars Petrovs atzina, ka patlaban lielākais pieprasījums ir pēc izbraucieniem Amatā. «Telefons, lai rezervētu braucienu, zvana ik pēc 2 minūtēm,» viņš uzsvēra. Starp pieprasītākajiem patlaban ir arī braucieni pa Braslu un Ogres upi.

Liepājnieks Uldis Atmats izstādē Boot Diseldorfā saņēmis piedāvājumu piedalīties starptautiskās sacensībās ar paša konstruēto priekšpiedziņas ūdens motosporta laivu Laurita.

«Doma ir aizbraukt līdz Anglijai, lai mēģinātu «nokaut» pasaules rekordu,» vienkārši stāsta pirmās priekšpiedziņas sacīkšu laivas konstruktors. Uzaicinājumu izteikusi Lielbritānijas ūdens motosporta federācija, kas nodarbojas ar sacensību rīkošanu. Savukārt Liepājā esot vairāki augstas klases sportisti, kas spētu laivu vadīt, DB stāsta SIA Nacri tehniskais direktors U. Atmats. Tikko sāksies laivu sezona, Laurita tikšot nolaista ūdenī, testēta, lai novērstu iespējamos defektus, un rudenī, iespējams, notiks mēģinājums labot pasaules ātrumrekordu šajā laivu klasē.

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT Latvija" pabeidzis apjomīgākos būvdarbus pirmajai ēkai šogad janvārī sāktajam dzīvojamo namu kompleksam "Kaivas kvartāls", informē uzņēmumā.

Namu kompleksa būvniecībā plānotās investīcijas uzņēmums neizpauž.

"Kaivas kvartālu", kas atrodas Rīgas Dreiliņos, robežojoties ar Mežciemu, veidos piecas sešstāvu ēkas, kopumā iegādei piedāvājot 360 dzīvokļu. Paredzēts, ka pirmā no kompleksa ēkām ekspluatācijā tiks nodota nākamā gada vasarā.

Kompleksā būs gan divu un trīs, gan četru istabu komforta klases dzīvokļi, kuru platība būs no 44 līdz 85,5 kvadrātmetriem. Visi dzīvokļi būs pieejami ar pilno apdari, kā arī izbūvētiem balkoniem.

"Atzīmējot spāru svētkus, esam soli tuvāk projekta realizācijai, iezīmējot nākamo projekta attīstības posmu. Šajā projektā liela daļa dzīvokļu plānojumu ir iepriekš pārbaudīti un ieguvuši atzinību no citiem līdzīgi realizētiem projektiem, tāpēc paredzam, ka interese par dzīvokļiem arvien pieaugs. Kaivas kvartāls ir īpašs ar to, ka Rīgas Dreiliņi un tā tuvējā apkaime, kā arī robeža ar Ropažu novadu, pēdējos gados piedzīvojusi strauju attīstību. Blakus esošais tirdzniecības centrs SĀGA un IKEA veikals atvieglo iepirkšanos, savukārt tuvējā apkārtne ir piemērota aktīvai atpūtai. Tieši tāpēc iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā piemērotu nekustamā īpašuma iegādei un dzīvošanai. Turklāt esošā un topošā infrastruktūra ērti un ātri nodrošina iespēju nokļūt ārpus Rīgas, kas lielai daļai iedzīvotāju kļūst arvien svarīgāk. Līdz ar celtniecības darbu pabeigšanu, saskaņā ar pilsētas norādījumiem un saņemtajiem tehniskajiem noteikumiem, tiks pārcelta un labiekārtota sabiedriskā transporta pieturvieta, kas atradīsies tieši pie mūsu ēku kompleksa," komentē SIA YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Ventspilī nodota ekspluatācijā rekonstruētā airēšanas bāze Dampeļi. Projekta ietvaros rekonstruēts laivu angārs un uzbūvēta jaunā servisa ēka.

Darbu pasūtītājs ir Olimpiskais centrs Ventspils, būvniecību no 2012. gada 14. marta līdz 2013. gada 21. janvārim veica SIA Pilsbūve, kas iepirkumā uzvarēja ar piedāvāto līgumcenu 527,8 tūkstoši latu. Savukārt tehnisko projektu par 14,5 tūkst.Ls izstrādāja SIA Rietumu projekti, liecina IUB informācija. Vēl par vairāk nekā 16 tūkstošiem latu iepirktas mēbeles un inventārs.

Db.lv rakstīja, ka līdzšinējās airēšanas bāzes ēkas ekspluatācijā nodotas 1962. gadā, tagad tā ir kļuvusi par mūsdienu standartiem atbilstošu sporta kompleksu. Bāzē regulāri trenējas 70 sportisti, pazīstamākie sportisti, kas izauguši Dampeļos ir Vilnis Baltiņš, Andris Tučs, Andrejs Prokopenko, Jeļena Rimare, informē OC ventspils.

Nedēļas nogalē - svētdienā - biznesa portāls DB.lv turpināja iepazīt tūrisma iespējas Kurzemē, koncentrējoties uz ūdenstūrismu.

Rītu sākām ar bukstiņputru Rojā, pēc tam devāmies uz Kolkas apkārtni, lai piedzīvotu braucienu ar Francijā ražotajām SitOnTop laivām. To nodrošināja laivu operators Jūras laivas, kas līdz ar tradicionālajiem laivu braucieniem piedāvā arī pagaidām ne tik iecienīto jūras laivošanu. Vēlāk devāmies uz Slīteres bāku un turpat esošo dabas taku, kā arī pa ceļam uz mājām apmeklējām Dundagas pili. Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Jūras laivošanā galvenais ir risku apzināšanās. Jūra mainās ļoti strauji. To jāņem vērā, arī plānojot braucienu, jo ne vienmēr iecerētais maršruts ir īstenojams. Mums svētdien bija plānota laivošana uz Kolkas bāku, taču vējainā laika dēļ Jūras laivas maršrutu mainīja un gar jūras krastu devāmies uz Kolkasragu, apbraucām tam apkārt, aizlaivojām līdz molam un pēc tam nedaudz atpakaļ uz viesu māju Ūši.

Latvija jau esošajā nodokļu un ekonomikas sistēmā var palielināt finansējumu veselības aprūpei līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien konferencē Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības sistēmu stiprināšanas vadītājs Tomāšs Evetovits.

Viņš uzsvēra, ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp preventīviem pakalpojumiem, ārstēšanai, zālēm un tamlīdzīgi.

Latvija veselības aprūpei atvēl krietni mazāk nekā kaimiņvalstis. Tomēr, ņemot vērā Latvijas ekonomisko attīstību, būtu iespējams medicīnai atvēlēt 5% no IKP, norādīja PVO pārstāvis. Arī ar esošo nodokļu sistēmu būtu iespējams veselībai atvēlēt vairāk, viņš norādīja. Šobrīd Latvija veselībai tērē aptuveni 3% no IKP.

Viņš skaidroja, ka lielākoties ekonomiski attīstītās valstis, kurām pieder arī Latvija, veselībai no valdības vispārējiem tēriņiem atvēl 14% no visiem budžeta ieņēmumiem. Tomēr Latvija veselībai atvēl tikai 9,8% no vispārējiem valdības tēriņiem, kas ir tāds pats līmenis kā, piemēram, Kirgistānā vai citās bijušajās PSRS valstīs.