Latvijas uzņēmumi, iespējams, informācijas trūkuma dēļ palaiž iespēju piedalīties NATO elektroniskajos iepirkumos par miljonu darījumiem.
Šādu satraukumu Db pauda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kura Luksemburgā tikās ar NATO apgādes un iepirkumu aģentūras NAMSA pārstāvjiem, kas iepazīstināja ar to, kādā veidā notiek centralizēta NATO sistēmas un valstu dažādu veidu apgāde.
Kādas ir galvenās atziņas pēc šīs tikšanās?
Ja Latvijā ir ļoti labi attīstīta elektroniskā iepirkumu sistēma, kuru sāk realizēt valsts un pašvaldību instiūcijās, NAMSA ir tā aģentūra, kas NATO līmenī realizē elektroniskos un neelektroniskos iepirkumus visu NATO valstu vajadzībām.
Pārsteidzošākais, ko atklāju, ka Latvija nav līdz šim intensīvi iesaistījusies šajā sistēmā. Ir tikai 4 Latvijas uzņēmumi (Aviatehserviss, Ceļuprojekts, Selkom, Zersen LCC GMBH no Ventspils), kas reģistrējuši savas preces un piedāvājumus NAMSA sistēmā. Tas ir ne tikai tradicionālā veidā iepirkums NATO dalībvalstīm, armijas vajadzībām, bet tie ir dažādi projekti un līdzdarbība projektos, kas saistīti ar dažādu valstu atjaunošanu, militāro palīdzību, kur mūsu uzņēmējiem ir ļoti lielas iespējas.
Kādreiz daudz runāja, kādā veidā valstis var iesaistties Irākas atjaunošanā un tā bija tiešā veida kontaktu meklēšana Irākā, lai varētu slēgt līgumus. NAMSA palīdz uzņēmumiem, kas sistēmā reģistrējušies, piedalīties tenderos. Vēl vairāk - viņi komplektē t.s. klāsterus.
Tas, ka Latvijas uzņēmumi pēc saviem izmēriem pārsvarā ir vidēji vai mazie uzņēmumi, vēl nenozīmē, ka tie nevar iesaistīties dažādu pasākumu un projektu realizācijā. Tiek veidoti klāsteri, kur katram uzņēmumam ir konkrēta loma. Piemēram, provianta (pārtikas) piegāde NATO karaspēka vajadzībām dažādās valstīs. Neviens Latvijas pārtikas uzņēmums nav piedāvājis un iesaistījies šajā sistēmā.
Ar ko, jūsuprāt, ir izskaidrojama mazā Latvijas uzņēmumu aktivitāte?
Lai gan pirms 2 gadiem Aizsardzības ministrija intensīvi organizēja dažādus seminārus par šīm iespējām, es pieļauju, ka tajā laikā uzņēmumi nepievērsa tam uzmanību, uzskatīja to par nenopietnu piedāvājumu. Es domāju, ka tagad ir pēdējais laiks uzņēmumiem izvērtēt savas eksporta iespējas, jo varbūt mēs varam apgādāt Francijas armiju ar zeķēm? Tas viss notiek vienotā sistēmā, kur var elektroniskā veidā redzēt izsludinātos tenderus. Manuprāt, tas būtu ļoti labs pasūtījums, pat ja mēs nevarētu piegādāt visu daudzumu zeķu, mēs varam kooperēties ar citiem zeķu ražotājiem. Turklāt šajā sistēmā ir publicēti arī visi standarti, kādiem jāatbilst šīm precēm, tādējādi katrs uzņēmējs var izvērtēt savas iespējas.
Vienlaikus tas, kā NAMSA redz sadarbību ar Latviju, ir, pirmkārt, komunikāciju, loģistikas jomā: Latvijas ostas, kas varētu NATO vajadzībām noorganizēt tranzītu kravām. Viņi redz Latvijas vietu tieši šajā sistēmā. Viņus interesē transporta pakalpojumi, ko Latvija varētu piedāvāt, jo Latvija ir nozīmīga tranzīta vieta. Tāpēc es, piedaloties šajā sarunā, konkrēti redzēju, ka ir 2 lietas jādara: mūsu uzņēmumiem ir aktīvāk jāseko informācijai, ko var iegūt arī NAMSA mājaslapā (www.namsa.nato.int). Redzu ļoti, ļoti lielu perspektīvu uzņēmumiem, kas strādā projektēšanas jomā, jo ir objektu — ceļu, tiltu, ēku atjaunošana dažādās valstīs. Arī celtniecības uzņēmumiem ir ļoti lielas iespējas, lai gan es zinu, ka paši sevi nespējam nodrošināt. Vēl interesanti, ka NAMSA nopietni lūkojas uz Latviju, ņemot vērā, ka esam sevi pozicionējuši kā dažādu IT piedāvātāju. Eiropā šajā piedāvājumā sāk ļoti nopietni ieklausīties, tāpēc mums nepieciešams pierādīt, ka mēs to varam darīt. Programmatūras piedāvājumi NATO vajadzībām, dažādi IT risinājumi ir jomas, kur es skaidri redzu Latvijas IT klāstera līdzdalību un arī atsevišķu uzņēmumu līdzdalību.
Redzu, ka mēs varam piedalīties lauksaimniecības produktu eksportā tieši NATO vajadzībām, jo, ja gadījumā mūsu šprotes neatbilst Krievijas prasībām, varbūt atbilst NATO standartiem. Protams, medikamenti, ķīmiskās un sadzīves preces, kas arī vajadzīgas armijas vajadzībām tajās valstīs, kur NATO nodarbojas sadzīves atjaunošanas jomā, jo ir vairākas misijas, kur tieši tādā veidā tiek organizēta NATO darbība. Tāpat arī dažādi servisa nodrošinājumi, sākot no ūdens attīstīšanas ierīcēm, beidzot ar tualetēm, arī segas, tekstilizstrādājumi.
Neesmu dzirdējusi uzņēmēju viedokli, kāpēc līdz šim tie ir neaktīvi. Mans vienīgais iemesls ir, ka līdz šim nav bijis pietiekami daudz informācijas. Tāpēc mēs vienojāmies ar Aizsardzības ministriju, ka atkal jāatgriežas pie idejas popularizēšanas uzņēmumu vidū. Jo viens ir sadarbība, ko Aizsardzības ministrija var veikt ar šo aģentūru attiecībā uz mūsu profesionālās armijas apgādēm vai līdzdarbību projektos. Mani kā ministri uztrauc, ka mūsu uzēmumi nav iesaistīti IT risinājumu piegādēs NATO vajadzībām, kas ir milzīgs tirgus, kur ir milzīgas iespējas un finansējums. Pašlaik redzu, ka vairāki Latvijas uzņēmumi ļoti neproduktīvi cīnās, savstarpēji konkurējot vietējā tirgū, bet vienlaikus es redzu, ka ir ļoti lielas iespējas, apvienojot savus spēkus, piedalīties lielos projektos, kur patiešām ir reāla peļņa.
Kādas šajos iepirkumu konkursos bijušas un varētu būt summas?
Daži projekti, kas tika prezentēti, ir ļoti dažādās summās, sākot no 200 tūkst. eiro, kas ir mazi projekti, beidzot ar 200 milj. eiro. Piem., ūdens un apkopes, veļas mazgāšanas un ūdens attīrīšanas pakalpojumi 8000 personām Afganistānā — projekta apjoms ir 100 milj. eiro. Es pilnīgi pieļauju, ka kāda no Latvijas kompānijām varētu veikt vismaz daļu no pakalpojumiem. Piemēram, lidostas atjaunošanas darbi Afganistānā ir 47.5 milj. eiro apmērā. Dažādu ceļu atjaunošanas pasākumi, projektēšana, piem., rekonstrukcija apvienoto spēku operāciju centram ir 2.3 milj.eiro, dažādu iekārtu instalācija, tīklu izveide. Lai gan šajā tikšanās reizē es jautāju, kādas ir izredzes MVU piedalīties lielu projektu realizācijā, viņi minēja konkrētu piemēru, kad neliela franču firma nodrošina ēdināšanas pakalpojumu piegādi kā tādu, proti, šo piegādi firma neveic pilnīgi paši, bet uzņemas virsvadību un ņem daudz apakšuzņēmēju. Viss atkarīgs no tā, kā paši uzņēmēji sevi novērtē, tiem sākotnēji jāizvērtē, vai viņi to grib, cik lieli ir spēki, vai paši var projektu paņemt, vai jāapvienojas zem virsuzņēmēja kā apakšuzņēmējiem. Jāseko līdzi iepirkumiem, jo ir lieli projekti, kur skaidri zināmi nosacījumi, bet ir arī nelieli tenderi, piem., segu piegāde kādām vajadzībām. Uzskatu, ka Latvijas uzņēmumiem ir ļoti liels potenciāls, mums nav jābaidās interesēties pašiem un piedalīties. Ja mēs baidīsimies, nekad neeksportēsim neko, vārīsimies savā sulā. Gribu aicināt uzņēmējus izvērtēt spkus, nebaidīties riskēt.
Kāda ir mūsu kaimiņu – Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju aktivitāte šajos iepirkumos?
Nezinu, vai mūs nomierinās tas, ka lietuvieši un igauņi ir tikpat neaktīvi. Tomēr tā ir arī mūsu iespēja. Šādā gadījumā gan mums nav savstarpēji jākonkurē, bet es domāju, ka Latvijas kompānijas varētu kooperēties ar Igaunijas un Lietuvas kompānijām. NAMSA vadība redz, ka vairāki uzņēmumi no Baltijas valstīm kooperējas savā starpā, nodrošina transporta pakalpojumus, loģistikas pakalpojumus, piedāvā risinājumus telekomunikācijas jomā.
Biznesam trūkst informācijas par konkursiem
Tikai daži Latvijas uzņēmēji zina par iespējām startēt NATO dalībvalstu armiju rīkotajos preču un pakalpojumu piegāžu konkursos.
To liecina Db veiktā kompāniju vadītāju aptauja. Daudzi aptaujātie atzina, ka, pirms pieteikties un reģistrēties NAMSA elektroniskajā datubāzē, vispirms būtu jāuzzina spēles nosacījumi. Uzņēmējiem bija daudz jautājumu par to, kam tad īsti tajā jāreģistrējas un ko šāda reģistrācija - atrašanās datubāzē vispār dod.
Nav ziņu
Db vairākkārt nācās uzklausīt jautājumu: vai uzņēmumam, kurš kādu preci nelielā apmērā piegādā kādai Latvijas armijas (Latvija ir NATO dalībvalsts) apakšstruktūrai, jāreģistrētajas NAMSA vai ne? Vai minētajā datubāzē reģistrējas tikai tad, ja vēlas apgādāt vairāku NATO dalībvalstu armijas? Ja nereģistrējas šajā datubāzē, vai tad citas NATO dalībvalsts armijas izsludinātajā konkursā par konkrētu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu nevar piedalīties utt.?
SIA Pure Food valdes priekšsēdētājs Aivars Žimants teica, ka pirmoreiz dzirdot par šo programmu un sīkākus komentārus sniegs pēc detalizētākas informācijas iegūšanas. Arī miltu un graudu produkcijas ražotāja a/s Dobeles dzirnavnieks padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks nebija informēts par šādu iespēju, taču viņš pauda viedokli, ka uzņēmums labprāt gribētu un varētu piedalīties iepirkumos NATO valstu vajadzībām, tikai atklāts ir jautājums - vai kompānija spētu apmierināt visas nepieciešamās prasības un vajadzības. Par šādu programmu ziņu nebija arī zivju pārstrādes SIA Karavela ražošanas direktoram Andrim Bitem, taču viņš atzina, ka uzņēmums būtu gatavs startēt tenderos uz NATO iepirkumiem. Vēl vairāk, Karavelai jau ir pieredze valsts rezervju veidošanā bijušās padomju savienības teritorijā, konkrēti Kazahstānā un Uzbekistānā. Tiesa, viņš norādīja, ka būtu labi, ja kāda valsts vai sabiedriska organizācija atvieglotu uzņēmējiem darbu un nodrošinātu informācijas pieejamību par šādām tenderu iespējām. "Viss, kas ir saistīts ar ES un NATO, mums vēl jauns un, iespējams, prasības arī ir pavisam citas," tā A. Bite.
Lattelecom technology valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš par šo NAMSA bija informēts, tomēr atzina, ka uzņēmums ar to nesadarbojas. Viņš savu kompāniju drīzāk redz kā citu starptautisku kompāniju pieaicinātu apakšuzņēmumu.
Valpro jau apgādā
"Valpro Corp. dati ir NATO dalībvalstu armiju piegādātāju centrālajā datubāzē, tādējādi jebkuras bloka dalībvalsts armija, rīkojot kādu konkursu, var atrast mūsu koordinātes," uzsver a/s Valpro Corp. padomes loceklis Uģis Bērziņš. Viņš uzsver, ka Valpro ar Vācijas Bundesvēru līgumu par kannu piegādēm noslēdza vēl tad, kad Latvija nebija NATO dalībvalsts.
"Līgums ar Bundesvēru joprojām ir spēkā un, ja būs kāda nepieciešamība pēc kannām, tad tās arī saražošim un piegādāsim," norāda U. Bērziņš. Turklāt arī uz piegādēm Latvijas armijai uzņēmums startē konkursā un ir nosūtījis attiecīgus produkcijas paraugus. "·ie konkursi ir gari laika ziņā un galvenā uzmanība tiek veltīta kvalitātes jautājumiem," atzīst U. Bērziņš. Tā kā NATO ir labs sadarbības partneris, taču pēc U. Bērziņa teiktā, Valpro Corp. strādā pie citu valstu- ·veices - armiju apgādes jautājumiem.
Seko līdzi
SIA Aviatehserviss ir reģistrējusies NAMSA datubāzē un seko līdzi NATO konkursiem, vērtējot kur un kas ir izdevīgi uzņēmumam, skaidroja SIA Aviatehserviss pārstāve Ludmila Dmitrijeva. Viņa atzina, ka līdz šim gan no NATO puses nekādas intereses neesot bijis. L. Dmitrijeva atzina, ka uzņēmums veicis piegādes Latvijas bruņotajiem spēkiem un iekšlietu sistēmas iestādēm (arī Robežsardzei), tomēr, kādas konkrēti, neatklāja, jo tas esot noslēpums.
"Neesam snieguši nekādu informāciju par sevi, ne arī sadarbojušies, bet NAMSA ir atraduši kompāniju un vērsušies ar konkrētu priekšlikumu piedalīties vienā projektā Rumānijā," skaidro a/s Ceļuprojekts valdes priekšsēdētājs Anatolijs Gulbis. Viņš gan atzīst, ka kompānija ir ļoti aizņemta ar darbiem Latvijā, jo ir pasūtījumi divus gadus uz priekšu, tad neesot kapacitātes piedalīties NAMSA iepirkumu konkursā.
Izmantos bāzi
Arī daudznozaru kompānija a/s Neja & Ko, kas specializējusies aizsardzības ekipējuma izgatavošanā un nodrošināšanā ne tikai Latvijas armijai, bet arī savu produkciju piegādā uz citām Eiropas valstīm, tikai no Db uzzināja par portāla esamību. "Protams, ka tas ir apsveicami, ka tāds ir izveidots, un mūsu uzņēmums noteikti izmantos iespēju tur pieteikties," norādīja a/s Neja & Ko valdes loceklis Iļja Aņisimovs.
