Eksbaņķiera Arnolda Laksas Pārdaugavā ierīkotajā brīvdabas atpūtas teritorijā Esena Pārdaugavas dārzi šā gada vasaras sezonā bija plānots atvērt virvju trasi, taču tās saskaņošanas process ar atbildīgajām institūcijām ir ieildzis un plāni atlikti uz nākamo gadu.

Kā vēstīts, brīvdabas atpūtas teritorija ierīkota 64 hektāru platībā un tika atklāta jūnija sākumā. Teritorijas vadīšanu A. Laksa ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Līdz ar citām aktivitātēm apmeklētājiem - atbilstoši fiziskajai sagatavotībai - plānots piedāvāt arī trīs virvju trases. Šobrīd tās ir gandrīz pabeigtas, taču nepieciešams būvvaldes apstiprinājums. Tagad tiek plānots, ka trases varētu tikt atklātas nākamā gada pavasarī. Ķiparu taka ir bērniem no 3 gadu vecuma, bet virju taka Esena Kalns ir divos posmos un dažādās grūtības pakāpēs.

«Virvju trase ir gandrīz pabeigta, un šobrīd mēs gaidām no būvvaldes apstiprinājumu. Diemžēl šis process ir pamatīgi ieildzis, jo iepriekš tika plānots trasi atvērt jau jūlijā, pēc tam oktobrī, bet šobrīd izskatās, ka tas notiks nākamā gada pavasarī. Trasei varētu būt labs potenciāls,» lēš D. Laksa. Virvju trases izveides kopējās izmaksas pārsniedz 70 tūkstošus eiro.

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

«To, cik krīzes laikā pieņemtie lēmumi ir bijuši pareizi, nākotnē vēl daudz analizēs, lai arī tagad ir par vēlu kaut ko mainīt, tomēr es uzskatu, ka vajadzēja veikt lata devalvāciju,» intervijā žurnālam Otkriti Gorod stāstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Prezidents atgādina, ka citās valstīs recesijas laikā ekonomka samazinājās par 10%-15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijā tie bija 26% no IKP. «Es sliecos domāt, ka gadījumā, ja mēs būtu veikuši lata devalvāciju, savas nedienas mēs lielā mērā dalītu ar visu pasauli, un mēs spētu nostāties atkal uz kājām daudz ātrākā laika posmā,» uzskata A. Bērziņš.

Patlaban, ja paskatāmies uz kopainu – cik lielā mērā Latviju atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi, tad varam paredzēt, ka ir pilnīgi iespējams, ka aptuveni 2020. gadā mums vairs nebūs brīvas naudas, uzskata A. Bērziņš, uzdodot jautājumu – ko Latvija darīs šādā gadījumā? Viņš norāda, ka Igaunija varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni 2017. vai 2018. gadā, tomēr Latvija – vien pēc 2020. gada. «Tas nav pieļaujams, un mums ir jāmeklē veidi, kā izvairīties no šāda scenārija. Galvenais jautājums ir – kādā veidā mēs no šādas situācijas izvairīsimies,» norāda prezidents.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratore auditorkompānija KPMG Baltics kopumā saņēmusi četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus, pastāstīja kompānijas korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Viņš norādīja, ka tostarp divi priekšlikumi ir «vairāk vai mazāk atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām attiecībā uz sanācijas plāniem». Jurcāns gan atzina, ka neviens no pašlaik apskatītajiem sanācijas priekšlikumiem nav uzskatāms par pilnvērtīgu īstenošanas plānu.

Jurcāns norādīja, ka bankas sanācijas priekšlikumi tika iesniegti administratoram pēdējā brīdī ‒ pēdējais saņemts tikai 23.janvārī pulksten 13.45. Līdz ar to pašlaik plānu sīkāka izvērtēšana turpinās, bet sākotnējais vērtējums liecina, ka visos ir trūkumi.

Runājot par konstatētajiem trūkumiem, Jurcāns minēja, ka ir jautājums par atkarību no trešo personu lēmumiem, kuri pašlaik nav skaidri un ar kuriem plāna iesniedzēji nekādu vienošanos nav panākuši. Nepilnības saskatāmas arī iesniegtajos biznesa plānos. «Nebūtu pareizi un lietderīgi nevienai no ieinteresētajām pusēm, ja sanācijas process neved pie bankas ilgtspējīgas attīstības,» viņš paskaidroja.

Bijušais Rīgas mērs vērsies Rīgas apgabaltiesā ar pieteikumu, kurā lūdz atcelt maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratoru SIA KPMG Baltics, DB apliecināja bijušais pilsētas mērs Andris Ārgalis.

Viņš norādīja, ka ir Latvijas Krājbankas kreditors, kā arī piebilda, ka ir zaudējis naudu arī citās Latvijas bankās. A.Ārgalim radušās aizdomas, ka situācija ap maksātnespējīgo Latvijas Krājbanku ir korumpēts darījums, tāpēc viņš sācis atcerēties senākus notikumus, kas apstiprinājuši viņa aizdomas. Proti, KPMG esot sniedzis pakalpojumus ar bijušo bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu saistītiem uzņēmumiem 2006.gadā. Kā arī A.Ārgalis iesniegumā tiesai norādījis arī citus argumentus, uz kuru pamata, iespējams, varētu atcelt Krājbankas administratoru.

Arī DB jau rakstīja, ka publiskajā telpā pieejama informācija, ka KPMG ir sniedzis pakalpojumus V.Antonova uzņēmumiem. Par to liecina 2007.gada publikācija krievu žurnālā Forbes.

Ja Latvijā jau ir iegūta laba piedze banku sadalīšanā, tad tā būtu jāizmanto arī Latvijas Krājbankas gadījumā. Vienīgi būtu jāmaina nosaukums, uzskata Db.lv aptaujātie eksperti.

Attiecībā uz Latvijas Krājbanku ir divas iespējamās alternatīvas: glābt vai likvidēt. «Piekristu vieodklim, ka līdzīgi kā Parex bankas gadījumā Krājbanku varētu sadalīt divās daļās – labajā un sliktajā. Kā redzams Parex bankas gadījumā, daļu bankas iespējams atkopt, tiesa, zem cita vārda. Krājbanka ir Latvijā viena no pirmajām bankām un būs ļoti žēl zaudētā zīmola. Turklāt banku biznesā svarīgi, cik veca ir banka, tam pievērš lielu uzmanību,» tā ekonomists Uldis Osis, rezumējot, ka dievzai vērts atjaunot Krājbanku ar tās līdzšinējo nosaukumu, bet, tā kā ir pieredze banku dalīšanā, to varētu izmantot arī šajā gadījumā.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Ņemot vērā Lietuvas Centrālās bankas valdes 24. novembra vakarā pieņemto lēmumu likvidēt nacionalizēto banku Snoras, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pārcēlis šodien, 25. novembrī, paredzēto vizīti Lietuvā, kurā bija plānots tikties ar Lietuvas premjeru Andrjus Kubiļu (Andrius Kubilius).

V.Dombrovskis šorīt pa tālruni sazinājies ar A.Kubiļu, lai pārrunātu izveidojušos situāciju saistībā ar banku Snoras un Latvijas Krājbanku. A.Kubiļus V.Dombrovski informējis par iemesliem, kas ir Lietuvas Centrālās bankas lēmuma pamatā, tostarp arī konstatēto līdzekļu iztrūkumu lielos apmēros. V.Dombrovskis paudis nožēlu, ka, ņemot vērā atklāto informāciju par bankas patieso stāvokli, Lietuvai tomēr nav izdevies atrast risinājumu bankas Snoras stabilizācijai. Tāpat V.Dombrovskis Lietuvas premjeru informējis par savas vizītes pārcelšanu, lai paliktu Latvijā un operatīvi risinātu situāciju ar Latvijas Krājbanku. Vizīte varētu notikt decembra vidū.

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, informē Antonova advokāts Viesturs Zauls.

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Eksbaņķieris Arnolds Laksa Pārdaugavā ir ierīkojis brīvdabas atpūtas teritoriju 64 hektāru platībā Esena Pārdaugavas dārzi, kas tiks atklāta jūnija sākumā

Tur tiek gaidīti visi tie, kas vēlas relaksēties pie dabas krūts, svaigā gaisā nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai no darba birojā uz kādu brīdi pārcelties uz zaļu pļavu. Teritorijā ietilpstošajos Klusajos dārzos izīrēšanai vasaras sezonas garumā tiks piedāvātas dārza mājiņas ar zemes pleķīti, kurā pilsētnieki varēs rušināties, stādot puķes un dārzeņus.

A. Laksa cer, ka Esena Pārdaugavas dārzi pāris gados kļūs par rentablu projektu, un vēlas, lai ar to nodarbojas viņa bērni. Brīvdabas atpūtas teritorijas vadīšanu viņš ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Daļā teritorijas ir iespējama apbūve, visticamāk, nākotnē tur varētu tapt nelielas ēkas.

Krāslavas novadā reģistrētajā biogāzes uzņēmumā AD Biogāzes stacija veiktas izmaiņas amatpersonās, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

No uzņēmuma valdes locekļa amata atbrīvots Renārs Laksa, savukārt uzņēmuma valdē iecelti jauni locekļi – Gundars Stūris un Egils Trumpe. AD Biogāzes stacija valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Arnolds Laksa.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā veikts šā gada 22. novembrī.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā liecina, ka SIA AD Biogāzes stacija pērnā gada maija beigās noslēgusi iepirkumu konkursu par biogāzes un koģenerācijas stacijas izbūvi, kurā par uzvarētāju atzīts Vācijas uzņēmums Storimpex Natural Power GmbH.

Dārziņu nomas bizness gan Rīgā, gan Pierīgā gatavojas jaunajai sezonai, un aug klientu vēlme iekopt savu mazdārziņu.

Savu pirmo sezonu "Dobnīca" noslēdza ar četriem eksperimentāliem dārziem. "Klientu atsauksmes bija pozitīvas un izdevās iekopt, izaudzēt arī bagātīgu ražu," biznesa portālam db.lv stāsta "Dobnīcas" izveidotāji Ieva un Arnolds Vestmaņi.

Db.lv jau rakstīja, ka pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā 2019. gadā izveidoja interaktīvu dārziņu nomas biznesu "Dobnīca".

"Dobnīca" radīta mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai. Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats, vai uzticēt dažādus darbus "Dobnīcas" komandai.

Modē tagad priecāties, ka vairs nebūs skaidras naudas. Valsts un tauta Veidenbauma dzejas noskaņās «dzīvos dzīvi tikumīgi, bērnus radīs likumīgi».

Proti, mūs, latviešus, nomoka tieksme «uz saulaino tāli». Jau kopš 1905. gada. Iespējams, viss nav gluži tik poētiski kā Plūdonim, tomēr lietas palēnām notiek. Mūsu senči, durkļiem stutēdami mazo Šveices spiegu un lielo proletariāta cīņu, 1917. gadā iesāka to, no kā netiekam vaļā. Varam kā Rainis 1920. gadā – rakstīt dzeju un balotēties Saeimā, varam kā 1947. gadā – sūroties par likteni un Sibīrijas salu, varam kā šodien – kļūt par prezidentu un šaustīt savu tautu par pašnodevību. Nekas no tā neglābj – saulainā tāle mūs piemeklē gluži kā karma. Tomēr notiekošajā ir loģika. Man šķiet, ka Latvijā patiešām nicina naudu un cilvēkus, kas to nopelna. Tas ir mūsu nelaimju pamatos.

Gadījumā, ja valsts būtu lēmusi par labu Latvijas Krājbankas glābšanai, tad tas izmaksātu ap 150 līdz 200 miljoniem latu. No ekonomikas pieauguma viedokļa 2011. gadam Krājbankas maksātnespējas pasludināšana varētu būt labāks risinājums nekā tās glābšana, tomēr bankas slēgšana iznīcina vērtības ilgākā laika posmā, Db.lv norādīja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

«Ir skaidrs, ka Krājbankas problēma - ap 100 miljonu latu iztrūkums, skaidrs arī tas, ka daļa no kredītportfeļa (aptuveni 20%), ir jārēķina kā zaudējumi. Ja valsts gribētu glābt Krājbanku, tad Latvijas valstij bankā būtu jāinvestē 150 – 200 miljoni latu. Tomēr šādā gadījumā pastāv jautājums – ko pēc tam ar banku darīt,» norāda Ģ. Rungainis.

Viņš skaidro, ka pēc tam, kad banka tiktu glābta – tā visticamāk būtu jāpārdod. Savukārt šie 150 līdz 200 miljoni latu, ko valsts ieguldītu bankā, būtu jāņem no valsts budžeta. «Tā kā konsolidēt no nodokļiem vairs nedrīkst, tad bankai paredzamie izdevumi būtu jāņem kā papildus Iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums,» norāda investīciju baņķieris. Pēc Krājbankas rekpitalizācijas banka nesāktu izdalīt kredītus, tā, visticamāk, būtu jāsadala labajā un sliktajā bankā kā Parex, bet šinī procesā radušies zaudējumi būtu jākonsolidē.

No pērnā gada 29.novembra līdz ceturtdienas, 12.janvāra, pulksten 10 valsts garantētā atlīdzība Latvijas Krājbankas klientiem izmaksāta 305,5 miljonu latu apmērā, kas ir 91% no kopējās valsts garantēto atlīdzību summas, informē bankas Citadele Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa.

Viņa sacīja, ka atlīdzību kopumā saņēmuši 92 369 Latvijas Krājbankas klienti.

Tāpat Prauliņa piebilda, ka 85% no izmaksātās summas pēc klientu vēlmes ir izmaksāta ar pārskaitījumu uz klienta kontu bankā Citadele vai jebkurā citā bankā.

«No tiem klientiem, kas pašlaik vēl nav izņēmuši Latvijas Krājbankā noguldīto naudu, lielākā daļa jeb 85% ir tādi, kam Latvijas Krājbankā glabājas naudas summa līdz 100 latiem,» atzina Prauliņa.

Jau ziņots, ka pērn 29.novembrī ar bankas Citadele starpniecību sākās garantēto atlīdzību izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem – Latvijas valsts garantē Latvijas Krājbankas klientiem naudas izmaksu līdz 100 tūkstošiem eiro (70 280,40 latu). Likums paredz, ka klientiem tiesības saņemt šo naudu saglabāsies 60 gadu. Valsts garantētā atlīdzība attiecas uz visiem līdzekļiem – gan uz depozītiem, gan norēķinu kontiem, algu kontiem, krājkontiem, ieskaitot peļņas procentus, kas aprēķināti līdz 22.novembrim. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam nauda tiek izmaksāta latos.

Rīgas apgabaltiesa pēc 16 tiesas sēdēm divu gadu garumā ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Martina Bertolta Flika prasību un atcelt visus iepriekš piemērotos nodrošinājuma līdzekļus, kas liedza veikt izmaiņas Air Baltic Corporation kapitālā un kas pastarpināti ietekmēja līdzekļu atgūšanas procesu Latvijas Krājbankas kreditoriem.

Tāpat tiesa lēma no B.Flika piedzīt par labu Latvijas Krājbankai tiesāšanās izdevumus, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Martins Bertolts Fliks kā bijušais BAS 50% kapitāldaļu turētājs 2013. gada sākumā cēla prasību pret Satiksmes ministriju un Latvijas Krājbanku par 2011. gada 30. novembrī noslēgtā AS Air Baltic Corporation akciju pirkuma līgumu, kas slēgts starp Latvijas Krājbanku, BAS un Satiksmes ministriju, atzīšanu par spēkā neesošo. Venlaikus B.Fliks lūdza atzīt nevis savas, bet gan BAS īpašuma tiesības uz minētajām Air Baltic Corporation akcijām, lai gan viņš vairs nebija BAS dalībnieks.

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

«Bankas un baņķieri nekur netiek mīlēti, bet bez banku devuma ekonomikā arī nekur neiztiek,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ilggadējais Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns.

Runājot par Krājbankas krahu, viņš norādījis: «Lai gan iepriekš bija visdažādākās runas, Krājbankas krīze parādījās kā pērkons no skaidrām debesīm. Tomēr ārkārtīgi precīzi nostrādāja FKTK situācijā, kad krīze jau bija atklāta un faktiski no tās vairs nevarēja izvairīties. Tomēr, skatoties uz notikumiem, kas attīstījās ārkārtīgi strauji, man rodas sajūta, ka Latvijas valsts amatpersonas rīkojās kā aktieri filmā, kuras scenārijs un režisora griba ir labi zināma. Krājbankas sakarā mazāki pārmetumi ir FKTK, kas tiešām nevarēja zināt prettiesiskus bankas amatpersonu lēmumus, šeit vairāk uzmanības ir jāpievērš drošības institūciju rīcībai.»

Ja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas nespēs pildīt savus solījumus, valsts ir gatava pārņemt privātā akcionāra saistības un veikt visu nepieciešamā kapitāla iepludināšanu kompānijā.

Līdz ar to varēs uzskatīt, ka šī banku krīze ap Latvijas Krājbanku un Snoras skars vairāk akcionārus nekā kompāniju airBaltic, norāda kompānijas padomes priekšsēdis Gints Kiršteins.

Viņš arī paziņo, ka jau tagad ir skaidrs, ka airBaltic neatdos savas dominējošās pozīcijas tirgū, bet tikai nedaudz pārgrupēsies.

Kiršteins skaidro, ka airBaltic pozīcijas pēc Latvijas Krājbanka un Snoras banku kraha nav īpaši mainījušās, jo aviokompānijai Latvijas Krājbankā neatradās lielas naudas summas. Problēmas esot sagādājis tas, ka norēķinu sistēma internetā autorizēja karšu maksājumus caur Latvijas Krājbanku, un tas nozīmēja, ka sākumā nebija iespējams nopirkt biļetes. «Šo jautājumu uzņēmuma vadība atrisināja ļoti veiksmīgi, un varam uzskatīt, ka šie notikumi satricināja airBaltic ikdienas ritmu, taču nekādas paliekošas sekas neizraisīja,» uzsver Kiršteins.

Starp Latviju un Lietuvu Latvijas Krājbankas lietā bija vairākas «cūcības» pazīmes, it sevišķi no Lietuvas puses, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un Latvijas Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis.

Viņaprāt, Lietuvai par problēmām saistībā ar Latvijas Krājbanku vajadzēja Latvijas atbildīgajiem dienestiem paziņot ātrāk, jo kaimiņi par situāciju uzzināja ātrāk un Latvijas puse varētu šīs lietas risināt laicīgāk, raksta Diena.lv.

«Ja Ģenerālprokuratūrā iesniegums bija iesniegts 14.novembrī, tad jau bija dienas, kad tas tika gatavots. No Lietuvas kolēģa sapratu, ka pirmā informācija bija 11. novembrī. Tad 11.novembrī būtu ātrāk, nekā 16. novembrī,» raidījiumā Dienas Rīts skaidroja J.Brazovskis.

Uz jautājumu, kādēļ Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikums tika iesniegts tikai ceturtdien, FKTK pārstāvis atbildēja, ka bija jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi - jāsamaksā darbiniekiem algas, jātiek skaidrībā ar maksājumiem, jāizvēlas maksātnespējas administrators u.c. Viņš norādīja, ka maksātnespējas administrators tika izraudzīts, vadoties pēc kandidāta profesionālajām spējām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nolēmusi atkāpties no amata.

«Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intreses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komsijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu,» sacīja Krūmane.

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.