SIA Lango šī gada 16. decembrī ir papildinājusi uzņēmuma stratēģiskās vadības struktūru un izveidojusi padomi, kuras sastāvā darbosies korporatīvo finanšu uzņēmuma Eventus Partners partneri, kas piedalīsies uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādē.

SIA Lango, līdzšinējie akcionāri, valdes priekšsēdētāja Andreja Fraimaņa vadībā, īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, ir spēruši nākamo soli - nodibinājuši padomi, kas darbosies ar mērķi attīstīt darbību visos Baltijas valstu tirgos papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.

SIA Lango padomes priekšsēdētājs būs Normunds Meijers, līdzšinējais SIA Lango valdes loceklis, padomē darbosies Sandris Rūgums, SIA Eventus Partners partneris un valdes priekšsēdētājs, Mārtiņš Bluķis, SIA Eventus Partners partneris un valdes loceklis, Anitra Meijere, SIA Lango līdzīpašniece.

SIA Lango stratēģiskos un operatīvos darbības jautājumus turpinās risināt uzņēmuma valde ar tās valdes priekšsēdētāju Andreju Fraimani priekšgalā.

Rīgas rajona tiesa lēmusi izbeigt SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu, kas tika ierosināts šā gada jūnija sākumā, vēsta Lursoft.

Rīgas rajona tiesa lēmusi izbeigt SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu, kas tika ierosināts šā gada jūnija sākumā, vēsta Lursoft.

Septembra sākumā par tiesiskās aizsardzības procesa administratoru iecelts Edgars Karelis.

Stopiņu novadā esošā gatavo ēdienu ražotājs Lango R & D pērn spēja saglabāt apgrozījumu 2011. gada līmenī, tomēr uzņēmuma zaudējumi ir pieauguši. 2012. gadā SIA Lango R & D apgrozījums veidoja 2,8 milj. Ls, bet zaudējumi – 146,8 tūkst. Ls.

«Grupas uzņēmumi mērķtiecīgi nodrošina uzņēmuma pamatdarbību un ir izpildījuši visas saistības pret piegādātājiem un darbiniekiem,» Db.lv pauda Lango R&D pārstāve Jolanta Gaudieša.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta pret SIA Nigga, kuras iepriekšējais nosaukums ir Lango, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju vērsies olu ražotājs Balticovo. Lango 6.oktobrī mainījis nosaukumu uz SIA Nigga, liecina Komercreģistra informācija.

Saskaņā ar firmas.lv datiem SIA Nigga juridiskā adrese ir Duntes ielā 6, bet faktiskā adrese ir Stopiņu novada Stūraiņu ielā, kur atrodas Lango ražotne. Uzņēmuma Komunikācijas nodaļas vadītāja un valdes locekle Jolanta Gaudieša skaidro, ka, lai nodrošinātu Lango produkcijas ražošanas un izplatīšanas nepārtrauktību, tika nodibināts SIA Lango R&D, bet, nodalot uzņēmuma pamatdarbību no nekustamā īpašuma, SIA Lango nosaukums pārsaukts par SIA Nigga.

Veiktas izmaiņas ātri pagatavojamo produktu ražotāja SIA Lango valdē un padomē, liecina Lursoft informācija. No valdes atbrīvots valdes loceklis Normunds Meijers, bet valdē iecelta valdes locekle Lūcija Meijere.

Savukārt padomē iecelti padomes loceklis Mārtiņš Bluķis, padomes locekle Anitra Meijere, Padomes priekšsēdētājs Normunds Meijers un padomes loceklis Sandris Rūgums. Notikušās izmaiņas SIA Lango sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša skaidroja ar pērn decembrī izveidoto padomi. Jau ziņots, ka padomes sastāvā darbosies korporatīvo finanšu uzņēmuma Eventus Partners partneri, kas piedalīsies uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādē, lai sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par Baltijas valstu tirgus līderi, papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.

SIA Lango padomes loceklis Sandris Rūgums iepriekš skaidroja: "Lango ir inovatīvs uzņēmums un tirgus līderis gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu sektorā Latvijā. Uzņēmuma līdzšinējā straujā attīstība ļauj pamatoti uzskatīt uzņēmumu par industrijas celmlauzi. Šobrīd ir nepieciešams turpināt iesākto attīstoties citos tirgos, it īpaši pārējās Baltijas valstīs, tādējādi kļūstot par patiesi Pan-Baltic uzņēmumu. Šī stratēģija tiks realizēta vairākos posmos. Pašlaik tiek investēts Lietuvas tirgus apguvē un kā nākošais stratēģiskais solis tiks veikta Igaunijas tirgus apguve, kura realizācijai tiks papildus piesaistītas investīcijas."

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Rīgas rajona tiesa ierosinājusi SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu. Par procesa administratoru iecelts Edgars Karelis, vēsta Lursoft.

SIA Lango R & D reģistrēts 2010. gadā, uzņēmuma pamatkapitālu veido 27 tūkst.Ls. Pēc Lursoft sniegtās informācijas, Stopiņu novadā esošais gatavo ēdienu ražotājs pagājušajā gadā piedzīvojis gan apgrozījuma, gan peļņas kritumu.

2012. gadā SIA Lango R & D apgrozījis 2,865 milj.Ls, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas pieauguši līdz 146,897 tūkst.Ls.

Komercķīlu reģistrā reģistrēta 6 ķīlas, kurās kā devējs vai arī parādnieks norādīts SIA Lango R & D. Viena no ķīlām, 2011.gada nogalē dotā, pērn pārjaunota. SIA Lango R & D īpašnieks ir SIA FF Foods, kura kapitāldaļu turētājas ir Ilze Freimane un Lūcija Meijere. FF Foods pāgājušo gadu pabeidza ar 4,1 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 2,4 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.

Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.

Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs SIA Lango vidēji par 15% samazina cenu vairākiem uzņēmumā ražotajiem produktiem.

Kā informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša, šāds lēmums pieņemts, izvērtējot gan ekonomisko situāciju valstī, gan ņemot vērā patērētāja pirktspēju. Produktus ar jauno cenu patērētājs varēs atpazīt pēc īpašas uzlīmes uz produkta.

Šo cenu pazeminājumu bijis iespējams īstenot, pateicoties uzņēmuma investīcijām ilgtermiņā tehniskajā un tehnoloģiskajā bāzē, kas ļauj palielināt ražošanas apjomus papildus nepalielinot izmaksas, bet tādejādi veicinot ražošanas rentabilitāti. Tāpat uzņēmums pēdējā pusgadā aktīvi un mērķtiecīgi ir īstenojis virkni produktu ražošanas efektivitāti veicinošu pasākumu, sakārtojis un optimizējis produktu sortimentu, pilnveidojis izejvielu un materiālu iepirkumu sistēmu, kā arī uzsācis produkcijas eksportu uz Lietuvu, nodibinot meitas uzņēmumu UAB Lango LT.

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāja SIA Nigga jeb bijušā Lango kreditori sapulcē vienojušies par bankrota procedūras uzsākšanu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Reģistrā arī norādīts, ka uzņēmuma pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu summa uz šā gada februāri veidoja 3,57 milj. Ls.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA Nigga atzina par maksātnespējīgu. Pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju iesniedza olu ražotājs Balticovo. Pagājušā gada 6.oktobrī Lango mainījis nosaukumu uz SIA Nigga.

SIA Lango 2009. gadu noslēdza ar 3,2 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2008.gadā. Jāpiebilst, ka SIA Lango 2009.gadu noslēdza ar 170 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem.

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Gošam, kas ir saimnieka Borisa Matčina mīlulis, ir 10 gadi, varens augums, tēraudpelēki sāni ar rudiem lāsumiem un liela, ēdelīga mute. Viņa vecākajai sugasmāsai Jamai ir jau 17, taču tā ir krietni mazāka. Viņas un vēl simtiem skaisto zivju - koiju -, kuru dzimtene ir Japāna, dzīvo Torņakalnā, ceriņu ieskautā dārziņā, kurā dobju un mauriņa vietā ierīkots baseins, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms gadiem septiņpadsmit draugs divas koijas atveda no Japānas kā dāvanu. Tās pilnībā izkonkurēja Borisa tā laika vaļasprieku - akvāriju veidošanu. Sākās cītīgs izziņas un studēšanas periods. Tiem, kas sāk nodarboties ar šīm skaistajām zivīm tagad, ir vieglāk, jo ir kam prasīt padomu, viņš nosmaida. Papildus koiju audzēšanai, kam Boriss pievērsās, zaudējis darbu poligrāfijas biznesā, viņš konsultē par to audzēšanu, uzņem ekskursantus, nodrošina baseinu aprīkojumu un īsto barību. Baseinu aprīkošana kļūst par galveno ienākumu avotu, lēš Boriss, jo pagaidām koijās ir vairāk jāiegulda, nekā gūstama atdeve no to pārdošanas - vairums zivju vēl ir briešanas stadijā. Turklāt izdevumi nav nekādi mazie - lielākā daļa aiziet elektrībai, darbinot baseina attīrīšanas iekārtas, un barībai.

Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Latvijā aptuveni 15 zemnieku ieinteresējušies par trifeļu audzēšanas iespējām. Pirmie entuzaiasti jau šovasar plāno iestrādāt zemē pazemes sēņu micēliju.

To Db.lv apstiprināja viens no trifeļu audzēšanas interesentiem salaspilietis Vitauts Budreika. Audzētavu viņš iecerējis veidot Amatas novadā ģimenei piederošā īpašumā, kas ilgus gadus stāvējis neizmantots. «Trifeļu audzēšanai diezgan rūpīgi jāsagatavo zeme - vajadzīgs augsts Ph līmenis, kas Latvijā parasti ir nepietiekams,» Db.lv stāstīja V. Budreika. Viņš izpētījis, ka Latvijā piemērotākās audzēšanai ir vasaras trifeles, tomēr labāk būtu audzēt tā sauktās franču trifeles, jo tās ir vērtīgākas un tām esot augstāka cena. Tomēr V. Budreika atzina, ka šogad vēl nepaspēs stādāmo materiālu - micēliju - iestrādāt zemē. Taču viņš zinot, ka Aizkraukles rajonā vairāki zemnieki gatavojas jau šogad ierīkot eksperimentālās audzētavas.

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāja SIA Nigga jeb Lango kreditori uz kārtējo sapulci Liepājā sanāks 8.jūlijā, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Pagaidām ir notikušas divas kreditoru sapulces.

Tur arī norādīts, ka uzņēmuma pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu summa uz šā gada februāri veidoja 3,57 milj. Ls.

DB jau rakstīja, ka šā gada decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA Nigga atzina par maksātnespējīgu. Pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju iesniedza olu ražotājs Balticovo. Pagājušā gada 6.oktobrī Lango mainījis nosaukumu uz SIA Nigga.

SIA Lango 2009. gadu noslēdza ar 3,2 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2008. gadā.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Šodien pie Brīvības pieminekļa biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvji ar informatīviem plakātiem un bukletiem aicina sabiedrību būt aktīvai un parakstīties par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu.

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve Anna Suhovejeva, šodien ar skrejlapu, bukletu un plakātu palīdzību tiek uzrunāti cilvēki, aicinot gan portālā manabalss.lv parakstīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, gan arī aizdomāties par dzīvniekiem, kuru miesa vēlāk kalpo kādam par kažoku vai pūkainu apkakli.

Suhovejeva minēja, ka pilsētā ir redzamas daudzas sievietes ar kažokādas izstrādājumiem, taču ne visas zina, kā šīs kažokādas tiek iegūtas, tādēļ tiek rīkota kampaņa «Kažokādas otra puse», kuras mērķis ir likt aizdomāties cilvēkiem par tām mocībām, kuras dzīvnieki piedzīvo kažokzvēru audzētavās.

Uzņēmumi SIA PK-Invest un SIA Mācību centrs plus noslēguši iepirkumu konkursus saistībā ar investīcijām zivju audzēšanā.

SIA Mācību centrs plus grasās ieguldīt 700 tūkstošus eiro, iegādājoties iekārtu kompleksu zivju audzēšanas fermas izveidei, savukārt SIA PK-Invest – 352 tūkstošus latu (500 tūkst. eiro) saldūdens zivju inkubācijas ceha projektēšanas darbos un tehnoloģisko līniju komplekta iegādē.

Daugavpilī reģistrētās SIA Mācību centrs plus, kuras pamatdarbības veids ir izglītības pakalpojumu sniegšana, konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Largon. Savukārt SIA PK-Invest, kas ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrība, konkursā par uzvarētāju atzīta SIA Regrand. SIA PK-Invest pamatdarbības veids ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Rīgas dzirnavnieks un Dobeles dzirnavnieks dubulto auzu iepirkumus; prognozē auzu audzēšanas vilni līdz Ulmaņlaiku apmēriem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārtikas auzu audzēšana bija daudzu zemnieku nodarbošanās pirms okupācijas. Padomju gados tradīcija izsīka un nīkuļo joprojām, taču pēdējā laikā ir signāli, ka auzu audzēšanai ir nākotne. «Ja zemnieki ar nopietnību pievērstos vecumvecajai tradicionālajai kultūrai – auzām, tā varētu veidoties par normālu tirdzniecības kultūru,» vērtē graudkopju kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

Kāpina iepirkumu

«Pārtikas auzas audzē maz, jo attieksme pret auzu audzēšanu kopumā ir kā pret savvaļas kultūru – kaut kur pasēju, rudenī meklēšu, kur novākt. Tur pārtikas kvalitāte noteikti nesanāk. Ja audzētu atbilstoši pārtikas kvalitātes prasībām, sanāktu arī aritmētika to darīt,» uzskata E. Ruža. Atsevišķi Latraps biedri auzas audzē, lai piegādātu vietējiem pārstrādātājiem, taču tie vēl nav nopietni eksporta apjomi. «Mūsu kaimiņi somi ir pasaulē atzīti auzu audzētāji ar nopietniem eksporta apjomiem, un arī mēs to spētu,» uzsver E. Ruža. Tikmēr Rīgas dzirnavnieka pārtikas auzu iepirkums šogad augs par 50%, sasniedzot 20 tūkst. tonnu, atklāj uzņēmuma iepirkumu speciālists Uldis Ruska. Ja iepriekš auzas bija trešajā vietā pēc iepirktā graudu apjoma, pašlaik tās nospiedušas rudzus uz trešo vietu, bet līderi paliek kvieši, kas miltu ražošanai tiek iepirkti 50-60 tonnu apjomā. Savukārt AS Dobeles dzirnavnieks pašlaik pārstrādā aptuveni 12 tūkst. tonnu auzu gadā, no kurām puse ir pārtikas auzas, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Jau nākamgad pārtikas auzu pārstrādes apjomus dobelnieki plāno dubultot līdz ar jaunās graudaugu pārslu un musli līnijas atvēršanu un produktu sortimenta paplašināšanu. Ražošanas līnija ir uzņēmuma lielākais investīciju projekts pēdējo gadu laikā – kopējās investīcijas plānotas 5,3 milj. eiro apmērā. «Jaunā auzu ražotne būs modernākā Baltijas valstīs, līdz ar to plānojam būt uzticams sadarbības partneris piegādātājiem, kā arī pieteiksim sevi kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu grupā,» piebilst K. Amsils.