Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) panākusi kompromisu ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Veselības ministriju (VM) par prasībām veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa pauda, ka šovakar divām pusēm izdevies vienoties pat pamatprasībām streika prasību ietvaros. Kozlovska gan piebilda, ka vienošanās oficiāli varētu tikt noslēgta vien pirmdien, kad to parakstīs veselības ministre Anda Čakša, Kučinskis un koalīcijas partiju vadītāji, tādējādi apņemoties pildīt solīto.

"Saprotu, ka pirmdien šie paraksti varētu būt par finansējuma palielinājumu veselības aprūpei, ieskaitot primāro veselības aprūpi, kā arī reformu, e-veselību un citām prasībām," teica Kozlovska.

Kozlovska skaidroja, ka saskaņā ar Streika likumu katra nozares pārstāvja dalība streikā bija brīvprātīga, savukārt streika juridisko vadību bija uzņēmusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), kura attiecīgi arī var lemt par streika izbeigšanu.

Ar nolūku saskaņot Streiku likumā noteiktās normas par tiesībām streikot ar arodbiedrību pieņemto praksi, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi likumprojektu Grozījumi Streiku likumā, kuru otrdien, 17.maijā izskatīs Ministru kabineta sēdē. Par to Db informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departamentā. LM sagatavotajā normatīvajā dokumentā ir paredzēts samazināt kvorumu balsojumam par streika pieteikšanu, nosakot, ka sanāksmē, kurā pieņem lēmumu, jāpiedalās pusei no arodbiedrības biedriem vai uzņēmuma darbiniekiem, nevis trīs ceturtdaļām, kā noteikts līdz šim. Tāpat plānots no 10 uz 7 dienām saīsināt minimālo termiņu, kāds ir jāievēro streika komitejai pirms streika uzsākšanas, kad attiecīgajam darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram rakstveidā iesniedz streika pieteikumu un attiecīgās sapulces (kopsapulces) lēmumu par streika pieteikšanu. Jaunais normatīvais dokuments izstrādāts darba grupā, kurā līdzdarbojās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Saskaņā ar pašlaik Streiku likumā noteikto, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem arodbiedrības biedru vai uzņēmuma darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no arodbiedrību biedriem vai uzņēmuma darbiniekiem. Savukārt lēmums par streika pieteikšanu ir pieņemts, ja aizklāti balsojot «par» , nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošiem attiecīgās arodbiedrības biedriem vai uzņēmuma darbiniekiem. Streika norises atbilstību Streika likumam uzrauga Valsts darba inspekcija.

Ar nolūku saskaņot Streiku likumā noteiktos lēmumus par tiesībām streikot ar arodbiedrību praksē pieņemtajiem lēmumiem, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi likumprojektu «Grozījumi Streiku likumā», kuru 3.februārī izskatīs Valsts sekretāru sanāksmē. LM sagatavotajā normatīvajā dokumentā ir paredzēts samazināt kvorumu balsojumam par streika pieteikšanu, nosakot, ka sanāksmē, kurā pieņem lēmumu, jāpiedalās pusei no arodbiedrības biedriem vai uzņēmuma darbiniekiem nevis trim ceturtdaļām kā noteikts iepriekš. Tāpat plānots no 10 uz 5 dienām saīsināt minimālo termiņu, kāds ir jāievēro streika komitejai pirms streika uzsākšanas, kad attiecīgajam darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram rakstveidā iesniedz streika pieteikumu un attiecīgās sapulces (kopsapulces) lēmumu par streika pieteikšanu. Jaunais normatīvais dokuments izstrādāts darba grupā, kurā līdzdarbojās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Saskaņā ar pašlaik Streiku likumā noteikto, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem arodbiedrības biedru vai uzņēmuma darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no arodbiedrību biedriem vai uzņēmuma darbiniekiem. Savukārt lēmums par streika pieteikšanu ir pieņemts, ja, aizklāti balsojot «par», nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošiem attiecīgās arodbiedrības biedriem vai uzņēmuma darbiniekiem. Streika norises atbilstību Streika likumam uzrauga Valsts darba inspekcija.

Lielbritānijas uzņēmējam Braienam Sateram piederošais Igaunijas zemo cenu autobusu pārvadājumu operators Superbus, kas veic reisus arī maršrutā Rīga-Tallina, paziņojis, ka pārtrauks darbību.

Pēdējos reisus Superbus veiks 31.jūlijā.

Operators norādījis, ka tam ir jāpārtrauc darbība, jo Igaunijas Autoceļu pārvaldes lēmumu dēļ tas ir spiests veikt reisus nerentablos laikos.

«Jau kopš darbības sākuma Superbus ir saskāries ar daudzām grūtībām saistībā ar mūsu ienākšanu un attīstību Igaunijas tirgū. Ceļu pārvalde noraidīja mūsu pirmos maršrutu atļauju pieteikumus, un mēs bijām spiesti piekrist kustības grafikiem, kuri bija komerciāli mazāk dzīvotspējīgi. Par to tika iesniegta sūdzība tiesā, un 2016.gada jūnijā par to tika pieņemts lēmums par labu Superbus,» sacīts zīmola Superbus īpašnieka uzņēmuma Bus Transport Holding paziņojumā.

Latvijas aviokompānija Latcharter maija beigās paplašinās savu biznesu, nodrošinot reisus uz Turciju un Grieķiju arī no Tallinas. Reisi tiks veikti vismaz divas reizes nedēļā, informē Latcharter ģenerāldirektors Valērijs Litanskis. Tādejādi Airbus 320 veiks divus reisus dienā: no rīta no Rīgas uz Turciju, tad atpakaļ uz Tallinu, no Tallinas atkal uz Turciju un vakarā atgriezīsies Rīgā. Šogad no Rīgas tiks veikti lidojumi uz Turciju un Grieķiju, plānots, ka arī uz Kipru un Spāniju. Db jau vēstīja, ka Latcharter vēlējās nomāt vēl vienu Airbus lidmašīnu, taču šobrīd avioindustrijā pieprasījums apsteidz piedāvājumu, un pieejamu atbilstošu lidaparātu šobrīd neesot, skaidro V. Litanskis.

Neskatoties uz aicinājumu atlikt streiku līdz 22.jūlijam, tas sāksies no nākamās nedēļas, kā arī iepriekš bija plānots, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA).

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Sīkāku informāciju par streiku LĢĀA plāno sniegt preses konferencē, kas notiks rīt plkst.12 asociācijas birojā, Blaumaņa ielā 5a-43.

Streika komiteja uz trešdien pēcpusdienā premjera Māra Kučinska (ZZS) birojā notikušajām sarunām nebija aicināta, tāpēc nekādas ziņas par tām nevar sniegt, apgalvots LĢĀA paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

«Streika komitejai un streikotājiem nav saistoši citu personu ieskati par streika organizāciju un norisi,» norāda LĢĀA.

Sīkāku informāciju LĢĀA vadītāja ceturtdienas vakarā nesniedza un uz telefona zvaniem neatbildēja.

Savukārt LĢĀA valdes loceklis Pauls Prinicis aģentūrai LETA sacīja, ka ģimenes ārsti ir ļoti dusmīgi par to, ka viņu intereses neņem vērā. «Būtiski, cik nopietni Veselības ministrija, Ministru prezidents un valsts uztver to, ka mūsu pacients var nesaņemt ģimenes ārsta pakalpojumu. Ja to uztver kā nopietnu draudu, sarunām [par veselības aprūpes finansēšanas modeli] vajadzētu atsākties no tās vietas, kur noslēdzās pagājušajā nedēļā,» teica LĢĀA valdes loceklis. Viņš uzsvēra, ka LĢĀA neatkāpsies no savām prasībām, jo streika komitejai dots mandāts cīnīties par 609 ģimenes ārstu interesēm, kas ir liela daļa no visiem ģimenes ārstiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) negrasās atkāpties no savām prasības - palielināt kapitācijas naudas apjomu un pagaidām streiku pārtraukt neplāno, aģentūrai LETA norādīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

Piedāvājumu par kapitācijas naudas pieaugumu asociācija neesot sagaidījusi arī pēc ceturtdien notikušās sarunas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Ceturtdien vakarā LĢĀA saņēmusi vēstuli no Kučinska ar viņa piedāvājumu ģimenes ārstiem situācijas uzlabošanai, aģentūrai LETA pastāstīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide. Viņa skaidroja, ka esot panākts kompromiss par pieslēgšanos e-veselības sistēmai, reformas īstenošanu. Taču vienošanās par kapitācijas naudas pieaugumu aizvien nav panākta.

Veide atzina, ka kapitācijas naudas palielināšana ir prasība, no kuras ģimenes ārsti negrasās atteikties, taču līdz šim premjera piedāvājumā ir tikai punkts par atalgojuma daļas palielināšanu atbilstoši reformas plānam. Veide sacīja, ka mediķiem ir ļoti būtiski panākt kapitācijas naudas pieaugumu, lai spētu nodrošināt prakses vietu uzturēšanu, kas, kā sacīja ārste, ik gadu sadārdzinās.

Cilvēcīgi vairāku Liepājas Autobusu parka (LAP) darbinieku vēlme streikot ar motivāciju «mēģināts nav zaudēts» ir izprotama. Diemžēl tā ir ļoti neproduktīva un neko neatrisina, turklāt, izvērtējot streika pieteikumu, rodas pārliecība, ka nelikumīga. Tādēļ LAP ir vērsies ar iesniegumu Kurzemes rajona tiesā Liepājā atzīt streika pieteikumu par nelikumīgu.

Aicinām Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrību (LAKRS) atsaukt streika pieteikumu, lai sēstos pie sarunu galda, izveidotu izlīgšanas komisiju un risinātu jautājumus pārrunu ceļā, kas nav līdz šim noticis.

LAKRS PRASĪBAS

LAKRS 2019. gada 30. maijā plāno rīkot streiku, pieprasot izpildīt sešas LAKRS prasības, tostarp 1) autobusu vadītājiem nodrošinātu stundas likmi 7 € apmērā; 2) darbgatavības laika posma samaksu 3.5 €/h; 3) LAP grāmatvedībā veikt biedru naudas ieturējumu no darbinieku algām un pārskatīt to LAKRS; 4) noslēgt Darba koplīgumu jaunā redakcijā; 5) saņemt rakstveidā informāciju un konsultēties ar LAKRS pirms tiek pieņemti kādi lēmumi, kuri var skart darbinieku intereses; 6) atbilstoši Darba likuma 96. pantam nosūtīt darbiniekus uz apmācībām, apmaksājot darba laiku.

Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic nācies atcelt lidojumus uz Nicu, informē lidsabiedrības pārstāvji. Tāpat nozares pārstāvji paredz, ka līdzīgi streiki drīzumā varētu notikt arī citās Eiropas lidostās.

Trešdien lidsabiedrība airBaltic atcēlusi reisu Rīga – Nica – Rīga (BT695 / BT696), kas tiek veikts līdz četrām reizēm nedēļā. Savukārt otrdien airBaltic Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ atcēla lidojumus uz Parīzi. Citas aviokompānijas, kas lido no starptautiskās lidostas Rīga, streiks Francijā nav ietekmējis, Db.lv stāstīja lidostas pārstāve Elīna Krastiņa.

Pasažieriem, kuru lidojumi tikuši reisā Rīga – Nica – Rīga, airBaltic nodrošina kuponus maltītēm un piedāvā lidot uz citiem galamērķiem, kas ir atceltā galamērķa tuvumā, pauda airBaltic pārstāvji. Tāpat «tiek darīts viss iespējamais», lai nodrošinātu pasažieriem viesnīcas, ja ielidot Nicā vai izlidot no tās nebūs iespējams aviosatiksmes dispečeru streika dēļ.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» nākotnē plāno veidot bāzi Tallinā, lai reisus no Igaunijas galvaspilsētas apkalpotu Igaunijā nolīgti darbinieki.

«airBaltic» vadītājs Martins Gauss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis, ka pašlaik uzņēmumā strādā 33 Igaunijas pilsoņi, bet to skaits palielināsies, jo arvien vairāk cilvēku lido no Igaunijas.

«Nākotnē mēs Igaunijā izveidosim bāzi, no Igaunijas izlidojošos reisus apkalpos Igaunijas komandas. Mums jau ir piloti un stjuarti no Igaunijas. Pieaugot tirgus daļai, mēs pieņemsim darbā arvien vairāk cilvēku no Igaunijas un Lietuvas,» viņš teicis.

Tāpat «airBaltic» vadītājs solījis, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nesamazinās tiešo reisu skaitu no Tallinas.

«Tallinā mūsu tirgus daļa ir 23%. Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs nodrošinām nozīmīgus savienojumus. Ne tikai tiešos reisus no Tallinas, bet arī savienojošos reisus uz 80 galamērķiem caur Rīgu un no turienes uz vairāk nekā 300 galamērķiem visā pasaulē. Šāda veida savienojamība ir mūsu reisu plānošanas pamatā. Mēs varam plānot tiešos reisus kā daļu no lielāka tīkla,» klāstījis Gauss.

Rīgas dome otrdien, 24. novembrī, nolēma no pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem samaksāt darba algu Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem un darbiniekiem, kuri 27. novembrī piedalīsies vienas dienas brīdinājuma streikā, informē Rīgas dome.

Par darba samaksas saglabāšanu nobalsoja 45 deputāti, bet astoņi deputāti, kuri pārstāv Nacionālo apvienību un partiju Vienotība nebalsoja.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, uzrunājot Rīgas domes deputātus, norādīja, ka streikotāji prasa pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli un aicina nākamajam gadam rezervētos 9 miljonus eiro izlietot, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam, kā arī mazo izglītības iestāžu (izglītojamo skaits ir līdz 100) pedagogiem un nepieļautu darba samaksas pasliktināšanu nozarē strādājošajiem, respektīvi, nedrīkst samazināt esošās algas daļai pedagogu, lai paaugstinātu atalgojumu citiem. Tāpat arodbiedrība prasa palielināt finansējumu zinātnes un augstākās izglītības darbinieku darba samaksai. Arodbiedrības līdere atzinīgi novērtēja pašvaldības ieguldījumu izglītībā un sportā.

Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

«Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos,» pauda Žagars.

Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.

LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.

AS Nordeka vadība kategoriski noraida streika organizētāju apgalvojumus par vadības attieksmi pret darbiniekiem, autobusu vadītāju darba un atpūtas režīma neievērošanu un zemajām algām, paziņojumā Nasdaq Riga norāda kompānijas vadītājs Sergejs Zabavņikovs.

Pēc Valsts SIA Autotransporta direkcija atzinuma AS Nordeka autobusu vadītāju darba samaksa pirms darbinieka nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām nozarē. 2013.gadā tā bija vidēji 850 eiro mēnesī.

Respektējot savu darbinieku likumiskās tiesības piedalīties streikā, AS Nordeka vadība vienlaicīgi uzskata par nepieņemamu šī streika organizētāja – arodbiedrības LABA - publiskajā telpā pret uzņēmumu izvērsto nomelnojošo kampaņu.

AS Nordeka ir viens no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem nozarē. Uzņēmuma akcionāri pēdējos gados ir ieguldījuši lielus līdzekļus gan uzņēmuma attīstībā, gan darbinieku darba apstākļu uzlabošanā.

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi likumprojektu Grozījumi Streiku likumā, kurā paredzēts samazināt kvorumu balsojumam par streika pieteikšanu, nosakot, ka sanāksmē, kurā pieņem lēmumu, jāpiedalās pusei no arodbiedrības biedriem vai uzņēmuma darbiniekiem, nevis trīs ceturtdaļām, kā noteikts līdz šim. Ceturtdien sagatavoto likumprojektu izskatīs Valsts sekretāru sanāksmē, Db informēja LM Komunikācijas departamenta speciālists Juris Vīgulis. Tāpat plānots no 10 uz 7 dienām saīsināt minimālo termiņu, kāds ir jāievēro streika komitejai pirms streika uzsākšanas, kad attiecīgajam darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram rakstveidā iesniedz streika pieteikumu un attiecīgās sapulces (kopsapulces) lēmumu par streika pieteikšanu. Jaunais normatīvais dokuments tapis darba grupā, kurā līdzdarbojās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Francijas civilās aviācijas pārvalde aicinājusi lidsabiedrības atcelt pusi ceturtdien paredzēto ienākošo un izejošo starptautisko reisu, turpinoties gaisa satiksmes dispečeru pieteiktajam 48 stundu streikam.

Simtiem starptautisko reisu tika atcelti jau trešdien, jo streiku pieteikuši gaisa satiksmes dispečeri, kas pieprasa uzlabot savus darba apstākļus, un ceturtdien situācija vēl vairāk pasliktināsies.

Francijas lidsabiedrība Air France brīdinājusi par «ļoti nopietniem traucējumiem» tās lidojumu grafikā, lai gan solījusi nodrošināt gandrīz visus tālās distances reisus. Taču vidējā attāluma un vietējie lidojumi būs stipri traucēti.

«Sagaidāma arī lidojumu atlikšana vai atcelšana pēdējā brīdī,» brīdina lidsabiedrība.

Savukārt zemo cenu lidsabiedrība Ryanair paziņojusi, ka streika dēļ bijusi spiesta atcelt gandrīz 250 reisus.

Latvijas nacionālās aviokompānijas rīcība, atceļot reisus jau ir izpelnījusies partneru sašutumu. «Ja turpināsies šāda airBaltic rīcība, tad mēs centīsimies meklēt citu alternatīvu Latvijas nacionālās lidsabiedrības vietā, ko piedāvāt saviem klientiem,» Db.lv norādīja tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Viņa pieļauj, ka airBaltic varētu būtu bijis pamatots iemesls atcelt reisus, tomēr viņa uzskata, ka neinformēšana ir uzskatāma par kaitniecību. «Mēs nezinām, vai reisu atcelšana ir bijusi kaitniecība vai nē, tomēr pavisam droši var apgalvot, ka kaitniecība ir tā, ka lidsabiedrība neinformē savus partnerus - neviens no aviokompānijas ar mums nav sazinājies un paskaidrojis, kādēļ airBaltic ir atcēlis reisus un vai tie nākotnē tiks atjaunoti. Tāpat kā lidosta visu informāciju iegūstam nevis no pašas aviokompānijas, bet no medijiem un no informācijas par atlidojušajiem un izlidojošiem reisiem,» atzina I. Keiša.

Lidsabiedrības «Ryanair» stjuartu streiki nav ietekmējuši lidojumus uz Rīgu, reisi no un uz Rīgu kursē ierastajā režīmā, apliecināja lidostas «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Patlaban neesam saņēmuši informāciju no aviokompānijas, ka būtu plānots atcelt kādus reisus no vai uz Rīgu. Viss notiek, kā paredzēts,» sacīja Karnīte.

Jau ziņots, ka lidsabiedrība «Ryanair» trešdien, 18.jūlijā paziņoja, ka 25. Un 26.jūlijā paredzētā spāņu, portugāļu un beļģu stjuartu streika dēļ atcēlusi 600 reisus.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība lēš, ka tas varētu skart 100 000 pasažieru, un paziņojusi, ka klientiem tiks piedāvātas vietas alternatīvos lidojumos vai pilnīga biļešu cenu kompensēšana.

Streiko arī itāļu stjuarti, taču «Ryanair» apgalvo, ka tas neskaršot tās lidojumus uz Itāliju.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Šodien un rīt Vācijā streika dēļ tiek ierobežota satiksme. Piemēram, Diseldorfa, Štutgarte, Hanovera un Hamburgad lidostās tika atteikti vairāki lidojumu reisi. Rītdien sabiedriskā sektora streikotāji vienosies vai arī nevienosies par 3% algas paaugstināšanu un streika apturēšanu. Lidsabierība Lufthansa šodien minētā iemesla dēļ atcēla 300 lidojumus. Frankfurtes lidostā streikā piedalās 1 500 darbinieku, kuru dēļ šodien bija jāatceļ 160 lidojumi. Minhenes lidosta līdz rītdienas pusdienlaikam ir atcēlusi 365 lidojumus. Hamburgā tika atcelti 25 lidojumi. Streika dēļ atcelti arī daudzi starptautiskie autobusu reisi. Avots: Handelsblatt